Kurinot pavardu, ūdens sildīšanas caurulēs sasilst, kļūst vieglāks, pa cauruli ceļas uz augšu un ieplūst boilerā. Pa otru cirkulācijas cauruli, kas pievienota boilera lejasgalā nedaudz virs dibena, lai caurulē neieplūstu nogulsnes, vēsais ūdens no boilera ieplūst sildīšanas caurulē, kur sasilst un atkal pa cauruli nonāk boilerā. Tā notiek nepārtraukta ūdens cirkulācija, un ūdens boilerā sasilst. Visbeidzot, atverot karstā ūdens krānu, karsto ūdeni spiež caurulē līdz patērētājam, savukārt jauna aukstā ūdens deva no apakšas ieplūst boilerā.

Ūdens sildīšanas “čūsku” (pavardā iemontēta caurule) vēlams novietot uz cepeškrāsns, kā parādīts attēlā zemāk.

Tad tā netraucē kurtuves darbību. “Čūskas” vietā var būt arī sildcaurules no taisniem cauruļu atgriezumiem, kuri savienoti ar 90 un 180 grādu līkumiem.

Sildīšanas caurules izvēlas 1“ vai 1 1/4“ cinkotajām tērauda caurulēm. Tās izloka ar mērķi palielināt saskares virsmu ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Caurules novieto ar nepārtrauktu kāpumu (kā parādīts augšējā attēlā) ūdens cirkulācijas virzienā 1:100. Boilera tilpums jāpiemēro kurināšanas intensitātei. Vidēji tas varētu būt no 50 – 100 litriem. Boileru ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk pavardam vertikāli, lai cirkulācijas caurules būtu pēc iespējas īsākas un lietošanai iegūtu siltāku ūdeni. Boileri no ārpuses var siltināt ar siltumizolāciju.

Ja ūdens nav kaļķains, patēriņam var lietot šo pašu ūdeni, kas sasilst caurulē, bet, ja kaļķu daudzums liels, tad, lai neaizsērētu sildcaurule, lieto dalītu sistēmu – sildcaurule iet caur boileru, sildīdama patēriņa ūdeni tikai ar savu ārējo virsmu. Otrs variants ir sarežģītāks, kas prasa arī izplešanās trauku, lai sasilstot ūdens nepārplēstu caurules.

Atkarībā no sildcauruļu aktīvā garuma (izlocītās “čūskas” garums, kas pakļauts uguns vai dūmgāzu iedarbībai) un diametra, ūdens 100 litru boilerā stundas laikā sasilst par 25 – 50 grādiem. A. Vedeliņa grāmatā “Individuālo dzīvojamo māju celtniecība” (Rīga, 1958. gads, 222. lpp.) dota šāda sakarība:

Lai gan kurināt pavardu tikai boilera sasildīšanai ir neracionāli. Tāpēc vēlams pavardā ierīkotajai “čūskai” papildus pārbūvēt kurtuvi, ko izmanto tikai ūdenssildīšanai, nekarsējot pavarda virsmu.

Secinājumi:

1). Šī raksta kopsavilkums tapis no diviem avīžrakstiem, kuri izdoti pagājušā gadsimta 80. gados. Nav noslēpums, ka daudz kas ir mainījies. Salīdzinājumā ar modernām karstā ūdens sagatavošanas shēmām, kuras varētu piedāvāt kā alternatīvu nupat zīmētajai, šī ir vienkārša, droša un lēta. Tatad – tai nav ne vainas;

2). Vienīgais, kur varētu iztraukties, ir: ievērot, lai karstais ūdens nepaliek karstāks par 60-70 grādiem, kā dēļ var applaucēt rokas. Lai gan arī sistēmā palielināsies spiediens.  Lai to risinātu, var uzstādīt karstā ūdens termovārstu vai, kas vēl labāk, sekot līdzi ūdens temperatūrai boilerī, uzstādot termometru.

Uzzināsi:

1. Kā aprēķināt, cik siltuma saražo Tava kurtuve;
2. Kā citādāk izmantot termovārstu;
3. Kā var uzpildīt sistēmā nesasalstošu šķidrumu;
4. Kā aprēķināt, cik ilgā laikā uzsilst ūdens;
5. Kā iespējams +90ºC sistēmu apvienot ar +65ºC un +45ºC grādu sistēmām;
6. Kā aprēķināt rezerves ūdens tvertnes, lai sistēma nepārkarstu;

Attēlota apkures sistēmas shēma ar siltajām grīdām, karstā ūdens sagatavošanu un rezerves 500L ūdens tvertni, kā siltumguves avotu izmantojot kurtuvē ielocītu spirāli. Sistēma varētu derēt pirtiņā, kur, piemēram, dušu un lāvas telpās grīda ir nepatīkami vēsa, bet karstais ūdens jāsilda ar elektrību.

Parasti izvairās likt ūdens spirāli kurtuvē, jo:

1). Ir klapatas, t.i. jāuzmana nedrošā sistēma, laikā jāieslēdz sūkņi, jāpagriež vārsti, regulāri jāveic sistēmas apkope, ziemā jāizlaiž no sistēmas ūdens, un tā tālāk;

2). Nav kur siltumu likt. Ja nenodrošina pietiekošu siltuma atņemšanu (karstā ūdens apgādes nodrošināšana, grīdu apsilde, gaisa sildīšana, apkures nodrošināšana u.t.m.l.), ūdens caurulēs var uzvārīties, nodarot kaitējumus veselībai. Cieš arī sistēma, un netiek atpelnīti ieguldījumi tajā;

3). Nav izpratnes par siltumapmaiņu. Sistēma uzstādīta, balstoties uz „kaimiņa Pētera ieteikumiem”.

Tie ir manējie iemesli. Varbūt ir vēl ceturtais un piektais, un sestais punkts, taču man šie ir nozīmīgākie.

Tālāk galvenajos punktos iztirzāšu sistēmu.

Apraksts.

Sakarsusī kurtuve siltumu atdod šķidrumam, kas plūst caur spirālē savītu cauruli. Sūknis piešķir šķidrumam piespiedu cirkulāciju, lai tas, pārvarot pretestību, visur vienmērīgi sasiltu. Nemāku teikt kāpēc, bet nepieciešamā cietā kurināmā katlos, kurtuvēs ienākošā un aizejošā šķidruma temperatūra ir +60ºC un +80ºC vai +70ºC un +90ºC. Pieņemam, ka maksimālā šķidruma temperatūra kurtuvē ir +90ºC. Siltajām grīdām situācija ir citādāka. Normatīvos ir noteikts, ka, piemēram, dzīvojamo telpu grīdas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +27ºC, taču vannasistabās, ko varētu salīdzināt ar pirtiņas dušas telpu un lāvas telpu, tai nevajadzētu pārsniegt +33ºC. Lai tajā iekļautos, siltajās grīdās ieplūstošā šķidruma temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +45ºC. Tālāk, kas attiecas uz boileri jeb karstā ūdens tvertni, temperatūrai vajadzētu būt +60ºC līdz +65ºC. Zemāka temperatūra būs augsne Leģionāru slimības izplatībai, ko rada baktērijas. Augstāka temperatūra var novest pie applaucējumiem, ja vien ūdens temperatūru samazina citā sistēmas daļā. 500L ūdens tvertnes funkcija ir uzkrāt lieko siltumu, darboties kā buferim. Šīs tvertnes nepieciešamību vēlāk pierādīšu ar aprēķiniem.

Kā noteikt savas kurtuves siltuma jaudu? Es rēķinu tā: sadegot 1 kg malkas 1 stundā (1 kg/h), izdalās 3,3 kW. Cik kg malkas stundā sadeg šajā piemērā? 10kW/3,3kW ~ 3 kg/h. Ja vēlies, ņemot par pamatu manu iepriekšējo rakstu „Koks”, vari atrast siltuma izdalījumu pie dažādiem mitruma saturiem.

Protams, starp mums runājot, sadegot 3 kg malkas stundā uz ūdens apkuri aizies nevis 10 kWh, bet mazāk, jo neierēķināju enerģiju, kura tiek atdota, sasildot pirtiņas gaisu un aizejot zudumos caur skursteni. Bet kāda starpība, pieņemam kurtuves jaudu ar rezervi – 10kW. Nav mums te nekāda malkas šķūnīša izmēra rēķināšana

Darbība.

Šķidrums plūdīs uz siltajām grīdām (sg) un uz boileri. Termovārsts, kas atrodas aiz apsildāmās grīdas caurulēm (no tā iziet rozā vads), ņem vērā sg ieplūstošo temperatūru un „nāk” vaļā (kad cauri plūst vēss ūdens) vai ciet (kad cauri plūst karsts ūdens), atkarībā no ieregulētās vērtības, kas ir robežās, piemēram, no +10ºC līdz +45ºC (var būt attēlots arī iedaļās no „sniegpārsliņas” vai 1 (vēss) līdz 6 (silts)). Tātad, piemēram, ja termovārsts ieregulēts uz +45ºC vai uz 6 iedaļas, bet tā sensors sg sākumā „sajūt” +25ºC, termovārsts ir pilnībā vaļā. Ja, savukārt, sensors „sajūt” +60ºC, termovārsts ir ciet, pieļaujot tikai minimālu cirkulāciju caur to. Pirms ķeramies klāt pie boilera, uzreiz pateikšu, ka vārsts uz apvada, zem trīsceļu vārsta ar apzīmējumu 61ºC ir ciet. Pie tā ķersimies vēlāk. Trīsceļu vārsts atļauj plūsmu no augšas uz kreiso pusi, līdz temperatūrai +61ºC, kuru pārsniedzot, atveras plūsma no labās uz kreiso pusi. Respektīvi, 61ºC nozīmē temperatūru, kuru trīsceļu vārsts patstāvīgi uztur kreisajā pusē.

Aprēķini.

Nu redz, pieņemsim variantu, kurš iespējams tikai uz papīra – siltuma patēriņa nav. Uz pirtiņu ejam, tāpēc ir jautājums, cik ilgi var kurināt, lai ūdens temperatūra nepārsniedz, teiksim, +90ºC. Ūdens sākotnējā temperatūra ir +20ºC. Pieņemam, ka kopējā sistēmas ietilpība ir 700 litru. Aprēķinam enerģijas apjomu, kas nepieciešams ūdens apjoma sasildīšanai par norādītajiem grādiem:

Ja kurtuves jauda ir 10 kW, paies 57kWh/10kW = 5.7 stundas līdz 700 litru ūdens uzsils līdz +90ºC.

Pieņemsim otru, līdzīgu variantu, tikai kopējā sistēmas ietilpība būs 200 litru:

16kWh/10kW = 1.6 stundas. Tātad nepaies ne 2 stundas, kad 200 litri uzsils līdz +90ºC.

Vēlreiz pārrēķināsim 1.variantu, pieņemot, ka siltuma zudumi dušas un lāvas telpās ir 500W jeb 0.5kW un ka karstā ūdens patēriņš stundā sastāda 600W jeb 0.6 kW:

2. variantā:

Nu, lūk, te nu var redzēt, kāpēc ir nepieciešama šī ūdens tvertne.

Lai nu kā, šī sistēma ir laba ar to, ka tiek samazināts cilvēka faktors. Iedomājies, kas notiktu, ja Tev katru reizi būtu jāseko temperatūrai sistēmā un jāver krāni uz 500L tvertni? Ja to izdarīsi par ātru, nebūs pietiekoši karsts ūdens boilerī, ja par vēlu – būs par karstu. Termovārsts to visu izdarīs Tavā vietā, akurāti un laikā.

Izanalizējot shēmu, ir skaidrs, ka sākumā tiks uzsildīta siltā grīda, tad sekos karstā ūdens boilers, un tad liekais siltums tiks novadīts 500L ūdens tvertnē. Vai atceries par lodveida ventili zem trīsceļu vārsta? Nu laiks ir parunāt par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Nu redzi, viss ir skaisti, liekais siltums tiek nogādāts tvertnē, bet kā viņu no turienes dabūt laukā, jo ieslēdzot sūkni aukstā sistēmā, trīsceļu termovārsts šajā virzienā ir ciet? Kad ieslēdz sūkni aukstā sistēmā, attaisa šo ventili un plūsma iet caur 500L tvertni, siltajām grīdām un boileri. Ja izmantosi šo shēmu, atceries tikt vaļā šī pāri palikušā siltuma 500L tvertnē, jo tādā gadījumā kurinot pirtiņu, ūdens ātrāk sasniegs maksimālo temperatūru.

Ieziemošana.

Tas, protams, ir ideāli, ja sistēmā ir iepildīts neaizsalstošs šķidrums. Tādā gadījumā ieziemošanas problēmas atkrīt. Pretējā gadījumā, ja pirtiņa netiek apkurināta, sistēma būs pilnībā jāiztukšo. Man domāt, ka neaizsalstošā šķidruma iepildīšana sistēmā iespējama divos variantos:

1. Iztukšotā sistēmā, vai nu no paša augstākā punkta vai citā vietā, caur speciāli uzstādītu lodveida krānu ielej vai nu koncentrātu vai jau gatavu maisījumu;
2. Iztukšotā sistēmā pie viena drenāžas lodveida krāna piestiprina rokas sūkni un pumpē tajā šķidruma koncentrātu. Tālākā sistēmas vietā attaisa vēl kādu krānu un gaida, līdz ārā sāk tecēt šķidrums. Gaisu no sistēmas izdzenā caur atgaisotājiem, atdarot ūdensvada krānu un ieslēdzot sūkni.

Lai nu kā, šādai sistēmai pavisam noteikti iesaku iepildīt neaizsalstošu šķidrumu. Atkritīs daudz problēmu.

Secinājumi.

1. Shēma nav uzstādīta dabā. Ieguvums ir racionāla siltuma izmantošana silto grīdu un karstā ūdens sasildīšanā;
2. Shēma derīga arī, teiksim, ierīkojot ūdens čūsku podiņu krāsnī. Variācijas var būt visdažādākās;
3. Iesaku visiem lietderīgāk izmantot pirtskrāsnis, arī tās pašas krāsnis dzīvojamās mājās, jo mūsdienu apstākļos ir dārgi, teiksim, sildīt karsto ūdeni ar elektrību;

Tālāk īsumā papētīsim pāris shēmu risinājumus, kur izmantots trīsceļu termovārsts.

Augšējā attēlā līdzības saskatāmas ar attēlu zemāk. Mazais katla loks papildināts ar boileri. Tas nozīmē, ka katls apakšējā attēlā uzsils ātrāk, jo ir mazāks piesildāmā ūdens apjoms. Līdz ar to siltums ātrāks tiks aizgādāts uz sistēmu. Taču, salīdzinot ar apakšējo attēlu, boileri nedrīkst atslēgt, jo tādā gadījumā nebūs cirkulācijas. Situāciju varētu atrisināt, ierīkojot mazāka diametra apvadu pie boilera. Tad viena daļa karstā ūdens plūstu pa taisno uz termovārstu, otra – uz boileri. Augšējā attēlā 1. prioritāte ir boilerim, 2.prioritāte – radiatoriem. Savukārt apakšējā attēlā prioritātes nosaka lietotājs, tikai viņam pašam ir jāgriež krāni.

Vēl tikai piebildīšu, ka 1. attēlā ūdens temperatūra pie sūkņa būs 61ºC. Var prognozēt arī temperatūru boilerī, kas var svārstīties ap 61 – 65ºC.

Un te vēl 2 shēmas, kuras pats uz ātru roku uzmeistaroju. Pirmajā problēmas ir tajā, ka temperatūra katla ieejā būs zem 60ºC, jo temperatūru atņems boileris. Lieku reizi atgādināšu, ka cietā kurināmā katliem optimāla ieplūdes temperatūra ir no 60ºC līdz 70ºC. Vēl problēma, kas ir redzama abās shēmās, ir tajā, ka viss ūdens plūst caur boileri. Diametrs, diametrs… Boilera pievadam vai tajā iebūvētās spirāles izmērs visbiežāk ir mazāks nekā pievadam uz radiatoriem. Lai gan apakšējā shēmā temperatūra katla ieplūdē būs 60ºC. Un protams, boileris ir 1. prioritāte, ko nevar mainīt… kā tikai pārtaisot sistēmu, protams

Secinājumi.

1. Shēmu ir daudz un dažādas. Nosaki savas prioritātes, taisi shēmu. Paturi prātā vien faktu – jo shēma vienkāršāka, jo mazāk raižu tā Tev radīs. Tāpēc centies pārlieku nesarežģīt;
2. Vai pamanīji vienu atšķirību starp pirtskrāsns shēmu un šajām, kur 500L tvertnes vietā ir radiators? Tas mistiskais lodveida ventilis zem termovārsta. Tieši tā – bez tā var iztikt, ja šī 500L tvertne zaudētu siltumu pati no sevis kā radiators;
3. Kā redzēji, nekas prātīgs no pēdējām divām shēmām man nav sanācis, taču mans mērķis ir ne jau iedot ideālāko shēmu (kuras man nav), bet gan lai Tu izproti, kā darbojas shēmas, atrast trūkumus, labumus tajās.

Tabulā ir divu šo sūkņu salīdzinājums. Ar šiem sūkņiem tuvāk varat iepazīties, pasērfojot internetā. Nav mans mērķis kādu no tiem izcelt vai nogremdēt. Vēlos, lai lasītājs domātu ilgtermiņā.

Kā jau parasti, man patīk aprēķināt dārgākā sūkņa atmaksu – laiku, kad tiks dzēsta šī starpība, kas ir 156 Ls. Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksas (dārgākais variants – 0,1074 Ls/kWh), apkures sezonas ilgumu (210 dienas), kā arī svārstīgo sūkņa izmantošanas laiku diennaktī (1 – 24 stundas), esmu ieguvis tabulu ar sūkņa atmaksas laiku (gados vai sezonās), atkarībā no tā darbības ilguma diennakts laikā. (Ja nevar neko saskatīt, spied uz attēla)

Secinājumi:

1. Kā diagrammā redzams, dārgākais sūknis ātri atmaksājas, ja tiek lietots 15 un vairāk stundas diennaktī. Tātad ir lietderīgāk izvēlēties augstākas energoefektivitātes klases apkures sūkni, ja tam būs jādarbojas lielāko diennakts daļu;
2. Parasti labāki agregāti maksā vairāk – pērkot cirkulācijas sūkni, pievērs uzmanību energoefektivitātes klasei.

Energoaudits tika izstrādāts, atbilstoši MK noteikumiem nr. 39.

Īss stāvokļa raksturojums

Māja atrodas Ērgļos, tā ir trīs stāvu 467. sērijas ēka. Īpatnējais enerģijas patēriņš (apkure, apgaismojums, karstais ūdens) pēc aprēķiniem sastādīja 184.3 kWh/m² apkurināmās platības gadā, kas sastāda 780 m². Kad rēķināsim pasākumu atmaksāšanās termiņus, būs nepieciešams zināt ietaupītās enerģijas izmaksas. Tādēļ siltumenerģijas tarifs ir pieņemts 40 Ls/MWh.

1. Bēniņu grīdas siltināšana

Bēniņu kopējā platība sastāda 345 m². Aplūkojot attēlu, piebildīšu, ka šāda projekta ēku bēniņiem ir jābūt vēdināmiem. Bēniņu sienu daļā bija vēdināmie caurumi, kuri bija aizklāti ar ķieģeļiem. To darīt nedrīkst, jo no apakšas nākošais mitrums neizvēdinās, rodas laba augsne pelējuma sēnītēm. Lielākais stereotips tādā gadījumā ir šāds: bēniņus nevēdinām, jo citādāk aiziet vairāk siltuma. Muļķīb`s! Apkures rēķins no tā nemainās. Tas ir jādara tikai konstrukciju saglabāšanas dēļ, līdzīgi kā novērst uz fasādes līstošu lietus noteku sistēmu. Daudz nerunāšu, ķersimies pie konstrukcijas izpētes.

Slāņi (no telpas uz āru):

Secinu, ka stāvoklis ir samērā vienkāršs, jo ir divslīpu jumts un siltumizolācijas materiāla izklāšanas rīcībā ir līdzens bēniņu grīdas lauks ar nedaudziem šķēršļiem. Nudien, kur vēl labāk – nevajag ar salīkušu muguru rāpot, kārtot bēniņus, staipīt siltumizolāciju, taisīt atgriezumus utt.

Piedāvātais risinājums bija uz esošā keramzīta slāņa uzklāt mīkstās vates paklāju, 150 mm biezumā. Te var rasties jautājums: vai nav vajadzīga tvaika izolācija starp keramzīta izolācijas slāni un akmens vati? Šajā gadījumā nav obligāti, jo vate tiek noklāta uz esoša izolācijas slāņa. Ja vate būtu vienīgais siltinājuma materiāls uz bēniņu nesošās konstrukcijas, tad tvaika izolācija būtu nepieciešama.

Konstrukcijas slāņi būs sekojoši:

Tā kā siltināšanas process ir komplekss pasākums, kura galarezultātu ietekmē ne tikai konstrukciju un siltumizolācijas materiāla īpašības, bet arī darba izpildes kvalitāte, – teorētiski aprēķinātais siltuma caurlaidības koeficients neatbildīs praktiskajam. Lai gan Latvijas Būvnormatīvi nosaka normatīvās un maksimālās siltumcaurlaidības vērtības, kādas konstrukcija nedrīkst pārsniegt pēc siltumizolācijas noklāšanas, aprēķinos izmantoju palielinātas vērtības. Piemēram, šajā gadījumā konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients atbildīs LBN deklarētajam, taču, atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām, aprēķinos figurē skaitlis 0.31.

To pašu, piemēram, var teikt par apkures sistēmas projektētāja darbu, kurš, lai gan ņem vērā norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu, aprēķinos izmanto dažādas rezerves: atkarību no vēja stipruma, ēkas orientāciju, sildķermeņus izvēlas ar rezervi u.t.m.l.

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 16.5 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetra gadā (ēkas kopējā apkurināmā platība tātad ir 780 m²), kas naudas izteiksmē (siltumenerģijas tarifs 40 Ls/MWh) ir 515 Ls/gadā. Pasākumu atmaksas termiņi atspoguļoti tabulā:

Jāatzīst, ka samaksa strādniekiem izskatās visai skopa, taču rēķināts, ka ar likmi 2 Ls/h cilvēkam, divi strādnieki izolāciju var noklāt nepilnās 2 dienās.

Tātad veicot iemaksu siltumnoturības uzlabošanā (te un turpmākajos pasākumu izklāstos iztirzāsim „Dārgākās” iespējas gadījumus), gada laikā atgūstam ~48% no ieguldītās summas. Kura banka piedāvā noguldīt naudu ar tik lielu procentu likmi?

2. Fasādes sienu siltināšana

Attēlā aplūkojama ēkas fasāde. Tās kopējā platība (neskaitot gala sienas) sastāda 380 m². Šajā izklāstā, vienkāršības labad, starplogu paneļu sienu, kura no siltumnoturības viedokļa ir nedaudz vājāka, apvienoju ar pamata fasādes sienu. Konstrukcijas slāņi:

Piedāvāju fasādi siltināt ar 120mm akmens vates plāksnēm. Tātad ar javu pie fasādes nostiprina vati, uzliek pirmo javas kārtu, sietu, otro javas kārtu, dekoratīvā apmetuma kārtu. Līdz ar to sienas šķērsgriezums (galvenie elementi) būs sekojošs:

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 39.8 kWh uz kvadrātmetra gadā, kas naudas izteiksmē ir 1242 Ls/gadā.

Tālāk pieņemsim dažādas iespējas. Vienkāršības labad, neieslīgšu siltināšanas slāņu izmaksu detalizētā aprakstā, bet piedāvāšu kaut kādas siltināšanas izmaksas uz 1 m², kurā ietilpst gan materiāli, gan darbs:

Tātad, lai gan aprēķinātais ietaupījums ir lielāks nekā bēniņu siltināšanas gadījumā, fasādes siltināšanas izmaksas ir daudz lielākas, līdz ar to arī garāki atmaksas termiņi. Noguldījuma likme 9.3% gadā. Ja nemaldos, banku piedāvātā likme šobrīd nepārsniedz 2%.

3. Gala sienu siltināšana

Gala sienu kopējā platība sastāda 170 m².

To siltuma caurlaidības koeficients ir tāds pats, U=1.54 W/m²*K.

Arī šajā gadījumā piedāvāju to siltināt ar 120 mm akmens vates plāksnēm. Sienu pīrāgs ir tāds pats, U=0.45 W/m²*K.

Aprēķinātais ieguvums bija 19.9 kWh/m² gadā jeb, naudas izteiksmē, 621 Ls/gadā.

Tālāk iespēju tabula:

Kā redzams, atmaksas termiņi nedaudz labāki. Vēlos uzsvērt, ka katra ēka ir citādāka, var nederēt kāds no te piedāvātajiem risinājumiem.

4. Koka logu un balkona durvju nomaiņa

 Ēkai 25% jeb 27,73 m² ir koka logi, bet 75% jeb 83,19 m² – plastmasas. 15% jeb 4,4 m² koka balkonu durvju un 85% jeb 22 m² plastikāta balkonu durvju. Koka logus un durvis mainām pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem ar U vērtību 1.0 W/m²*K.

Tādējādi prognozētais pasākuma efekts ir 3.2 kWh/m² gadā jeb 100 Ls/gadā.

Atmaksas termiņi logu nomaiņai nav tik iepriecinoši – 20 – 22 gadi. Kāpēc tad ir tik daudz jauno PVC logu? – Jūs vaicāsiet. Būtībā tas ir vienīgais siltuma saglabāšanas pasākums, ko dzīvokļa saimnieks var veikt priekš sevis. Vēl ir iespēja siltināt dzīvokli no iekšpuses.

Secinājumi.

„Dārgāko” iespēju pasākumi atspoguļoti sekojošā tabulā:

* Pie nemainīgas siltuma tarifa likmes 40 Ls/MWh.

Iztirzāsim iespējamās renovācijas programmas. Piemēram, siltināt fasādi, gala sienas un mainīt logus vajadzētu vienlaicīgi, viena pasākuma ietvaros, taču siltināt bēniņus var jebkurā brīdī. Svarīgi, protams, izdarīt visus piedāvātos priekšlikumus A, B un C, taču to reti kad var izdarīt, tādēļ sākumā jāatrisina pirmo prioritāšu priekšlikumi. Iespējamās renovācijas programmas attēlotas nākošajā tabulā:

Secinājumi.

1. Katrai ēkai būs savs risinājums; esmu izklāstījis vienas konkrētas ēkas energoaudita un siltumnoturības pasākumus, kas nederēs citai ēkai. Skan, protams, it kā energoauditors gribētu no Jums „nokāst” vairāk naudiņas, apgalvojot, ka līdzīga projekta viņa praksē nav, ka māja ir unikāla. Bet kokiem ir divi gali – ja vien energoauditors nav paviršs, bet kārtīgi uzklausa Jūsu domas, veic padziļinātu ēkas izpēti, tas attaisno līdzekļus, kurus iztērēsiet viņa algošanai. Meklējiet pieredzējušus energoauditorus, kuri ir veikuši 10 un vairāk objektu energoauditus. Viena lieta ir skaisti runāt, interneta lapās zīmēt puķītes un zaļas mājas un apgalvot, ka viņa uzņēmuma stāžs ir 150 gadu. Otra lieta ir energoauditors, kurš neliek Jums mieru ar dažādiem jautājumiem (par kuriem Jums pašam, visdrīzāk, nav saprašanas), laužas Jūsu mājās un apvaino Jūs par nepadarītiem darbiem ēkas saglabāšanā. Es te mazliet „nogāju no sliedēm”, bet pārliecinieties, vai Jūsu izvēlētais energoauditors ir pieredzējis, jo tikai tad varēsiet saskatīt viņa izstrādātajā darbā līdzības ar Jūsu elektrības, siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa rādījumiem pēc energoefektivitātes celšanas.
2. Pievērsīsimies cipariem: es labāk orientējos silltumaprēķinos, bet kopējās izmaksas esmu pieņēmis, un tās, visdrīzāk, nesakritīs ar reālajām. Tie ir kaut kādi vidējie lielumi. Tālāk. Kā redzams, siltināt bēniņus atmaksājas 2.1 gada laikā, un to vajadzētu darīt vispirms. Pie tam šādu summu varbūt var atrast iedzīvotāju maciņos. Starp citu, ja nepietiek līdzekļu, var siltināt arī daļu bēniņu. Siltināt ārsienas un mainīt logus vajadzētu reizē, bet nepieciešami lieli ieguldījumi – aptuveni 20 000 Ls. Aprēķinā gan neesmu rēķinājis, kas notiks, ja naudu ņems no bankas. Tas paliek ēkas ziņā, lai tik kalkulē.
3. Jāņem vērā ēkas nolietojuma pakāpe. Ja nemaldos, daudzstāvu ēku mūžs, kā likumā stāv rakstīts, ir vismaz 50 gadu. Piemēram, ja Jūsu mājai ir 40 gadu, tā ir „nu tādā” stāvoklī, siltināt fasādi… Hmmm. Taču jāņem vērā arī komforta apstākļi, kas noteikti uzlabosies līdz ar energopasākumu realizēšanu. Un ēka nolietosies mazāk, ja, piemēram, no lietusūdeņiem aizsargāsiet fasādi un salabosiet pamatus. Es domāju, ja vien ēka jau nav grausts, siltināt ir vērts.
4. Nobeigumā nedaudz par citu tēmu. Kāpņu telpas apkurināšanu. Tā ir nepieciešama. Kādēl? Vienkārši – kādas ir temperatūras svārstības dzīvojamās un kāpņu telpās gada laikā? Vasarā dzīvojamā telpā ir, piemēram, 24ºC, ziemā 19º. Vasarā kāpņu telpā ir 24ºC, kādai tai ir jābūt ziemā? Jo lielākas temperatūras svārstības vasarā un ziemā, jo vairāk izplešas un saraujas būvkonstrukcijas, kā rezultātā rodas plaisas. Otra problēma, ka aukstas kāpņu telpas saldē dzīvojamās telpas. Te mēs nonākam pie secinājuma, ka jāapkurina gan kāpņu, gan dzīvojamās telpas. Jo mazāka Tev māja, jo mazāk maksāsi. Bagāts var darīt kā grib un būvēt lielas mājas

Pirmais, ko būtu jāizdara – apzini cik spuldžu Tev mājās ir, cik no tām lieto visbiežāk un cik daudz.

Tas nu būtu darīts. Tālāk seko tikai aprēķini.

Secinājumi.

1). Jo vairāk Tev spuldžu tajā lustrā deg, jo izdevīgāk pāriet uz LED (20W pret 6W);

2). Diemžēl, bet varbūt arī labi, ka elektrības cenas kāpums mūs motivē ekonomēt;

3). Taisīt šāda tipa projektus, kas motivē apzināt, interesēties par savas dzīvesvietas elektrības, siltuma patēriņiem ir svētīgi. Pie tam tas arī nav baigais kosmoss. Uz priekšu!

4). Pats esmu mājā iegādājies dažas LED spuldzes tieši no vietnes dealextreme.com un nesūdzos. Skaitītājs griežas tāpat, netkarīgi no tā, vai spuldzes deg vai nē nopietni. Apsveru domu ņemt vēl, bet pa tiešo no ražotāja, teiksim caur iepriekšējos rakstos minēto alibaba.com. Citādāk pasūtītājs man bija ASV, bet piegādātājs Ķīna!!

5). Būtībā man jau ļoti maz spuldžu deg. Skaties secinājumu Nr.1

The Blog-Health-o-Meter™ reads Wow.

Crunchy numbers

The average container ship can carry about 4,500 containers. This blog was viewed about 16,000 times in 2010. If each view were a shipping container, your blog would have filled about 4 fully loaded ships.

In 2010, there were 12 new posts, growing the total archive of this blog to 27 posts. There were 25 pictures uploaded, taking up a total of 842kb. That’s about 2 pictures per month.

The busiest day of the year was November 4th with 188 views. The most popular post that day was LED pret ekonomisko spuldzi.

Where did they come from?

The top referring sites in 2010 were nekur.lv, google.lv, search.conduit.com, lv.wordpress.com, and hho.miga.lv.

Some visitors came searching, mostly for saules paneļi, siltuma akumulatori, saules baterijas, izplešanās trauka aprēķins, and siltuma akumulators.

Attractions in 2010

These are the posts and pages that got the most views in 2010.

LED pret ekonomisko spuldzi November 2010
15 comments

Siltuma akumulatora pieslēguma shēma March 2010
4 comments

Saules bateriju/paneļu/kolektoru sistēmas. Piemēri October 2009
6 comments

Izplešanās tvertnes aprēķins November 2009

Vai saules panelis atmaksājas? November 2009
3 comments

Sekojošā tabulā esmu aprēķinājis aptuvenas šībrīža dažādu kurināmo izmaksas latos (Ls) par enerģijas vienību – megavatsundu (MWh). Ņemot vērā, protams, sadegšanas siltumu. Un “piezīmēs” ir raksturlielums.

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem minēju, ka Rīgā uz 1 m² nonāk ~1100 kWh saules radiācijas, ko nosauksim par “q”. Par “n” nosauksim kolektora efektivitāti (internetā pēc paviršiem mekējumiem atradu ciparus no 0,4 – 0,75).  Šis lielums raksturo, kāda daļa enerģijas tiks pārveidota siltumā. Augstāks būs moderniem saules kolektoriem, zemāks – vienkāršākiem, arī paštaisītiem kolektoriem. Par “N” nosauksim patērētāja izmantotās enerģijas apjomu. 0 – ja siltums no kolektora vispār netiek izmantots. 1 – teorētiski iespējamais maksimums, ja patērētājs izmanto visu siltumu (reāli visu nespēs izmantot + vēl jārēķina siltuma zudumi).

Tālāk. Sarēķinam, cik siltuma gadā “Q” (kWh) var iegūt no 1 m² saules kolektora ar n = 0,6, pie tam siltuma apgūšana N būs 0,6:

Q = q * n * N = 1100 kWh/m² * 0,6 * 0,6 = 400 kWh. Tas ir rezultāts, ko tūlīt mēģināšu veidot saprotamāku.

Teorētiski, lai gadā patērētu 6,8 m³ (katru mēnesi ap 0,57 m³, 60°C ūdens) karstā ūdens patēriņam tiek izlietota ~400 kWh enerģijas. Tātad 1 m² liels saules kolektors spēs nodrošināt 6,8 m³ karstā ūdens gadā.

Lai mēs varētu noteikt saules kolektora lietderību, ir jāveic salīdzinājums. Un mēs to salīdzinam ar esošo enerģijas tarifu. Rezultāti ir skatāmi tabulā:

Secinājumi:

1). Es personīgi iesaku sākt domāt par saules kolektoru būšanu, ja šī brīža maksa par enerģiju Tev pārsniedz 40 Ls/MWh. Vari protams būt entuziasts, uzstādīt kolektoru sava prieka dēļ, visu cieņu…

2). Gada laikā saražotais 400 kWh/m² ir reāls lielums;

3). Loģiski, saules kolektors ziemā neražos neko, bet vasarā – par daudz;

4). Jāskatās pēc Eiropas atbalsta, tas šo pasākumu darīs patīkamāku. Apskaties http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40189488&mode=mk&date=2011-01-04

5). Aprēķinā nav ņemtas vērā saules kolektora apsaistes (sūkņi, antifrīzs, izplešanās tvertnes, automātika u.t.t.) izmaksas. Bet tāpat ir iespējams atrast lētāku, bet efektīvāku kolektoru, vai ne?

6). Ja apkurini ar elektrību – uhh, es domāju ka jāņem!!

LED (Maksā 50Ls)

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

Pārāk daudz nezināmā, vai ne?

Labi, pieņemsim, ka dedzināsim spuldzes 50.000 stundas. (Tas sanāk: 8 stundas * 25 dienas * 12 mēn * ~20 gadi)

Otra lieta, spuldzēm atšķiras gaisamas plūsma. Lai ekonomiskā spuldze arī dotu~ 1500 Lm, tās jaudai jābūt lielākai. Pēc maniem aprēķiniem sanāk 29W.

Skatāmies tālāk:

Secinājumi:

1). Pirmkārt, pacentīšos izveidot rakstu lv.wikipedia.org par LED un ekonomiskajām spuldzēm, tad radīsies visvairāk secinājumu (reāli pārtulkošu no angļu valodas). Konkrētāk varēsi uzzināt par spuldzes reālo mūžu, jaudu, gaismas plūsmu,  gaismas plūsmas, jaudas izmaiņu mūža laikā, u.t.m.l.

2). Jautājums Tev radīsies par 30W – kā un kāpēc. Es darīju tā. Ja 1000 Lm ir 20W, tātad 1450 Lm -> 29W

3). Pēc 20 gadiem 0,5 Ls ietaupījums…. Smieklīgi. Te svarīgi būtu zināt, kādu, uz cik ilgu laiku LED spuldzes pārdevējs dod garantiju. Otra lieta, ir skaidrs, ka elektrības tarifs pieaugs, līdz ar to, ietaupījums būs lielāks.

Nu re – lauciņš pārdomām!

——————————–

Nu re, rakstu esmu izveidojis. Meklējiet wikipēdijā “Gaismas diožu spuldze”. Cerams, ka kaut ko jaunu uzzināsi

Paldies visiem, kas izteica viedokli. Paldies arī tiem, kuri norādīja kādas web adreses ar vēl izdevīgākām LED spuldzēm. Tā, piemēram, pa $24.20; 5.26 W; 220V un 1500-1600 Lm. Ja var ticēt ražotājam, tad šāda spuldze atmaksāsies daudz daudz ātrāk. Katrā ziņā piemēru, kā to izrēķināt, esmu Tev iedevis. Vajag tik rakt! Lai izdodas!!

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

LED (maksā $24.20)

Skatāmies tālāk:

Nu redzi kādas atšķirības?! Ja labi pameklē, var atrast labāku risinājumu. Un tas tikai uz 1 spuldzītes, bet nu 20 gadi arī… Lai izdodas!

Knifiņš Nr.1

Montējot katla sūkni, ievēro sekojošo:

1). Liec sūkni uz apvadlīnijas;

2). Ja pazudīs elektrība, sakarsušais ūdens tiks dzīts caur pretvārsta līniju, kura diametrs ir vienu izmēru lielāks par apvadlīniju;

3). Manometri domāti filtram, lai to iztīrītu, kad tas “pilns”. “Pilns” filtrs apkures sistēmā nozīmē nepietiekošu cirkulāciju caur sildķermeņiem (kā dēļ jāpalielina sūkņa apgriezieni (elektrība)), katlu, kas var beigties bēdīgi. Filtra tīrīšanas intervālus meklējiet pie ražotāja;

4). Sūknis un filtrs starp lodveida krāniem. Lai nav jāizlaiž sistēma;

5). Nekāda noslēdzošā armatūra uz pretvārsta līnijas! Sūkņa “nojukšana” vai elektrības zudumi netiek ieplānoti. Šaubos, ka pirmais būs apkures katls, par ko iedomāsieties brīdī, kad mājā pazudīs elektrība.

6). Siltiniet, izolējiet, aizturiet siltumu!! Siltums maksā. Siltināšana lielākajā daļā gadījumu atmaksājas.

Knifiņš Nr.2

Montējot boilera apsaisti ievēro sekojošo:

1). Katla loka caurules izvēlies no tērauda, pārējās (uz radiatoriem, boileri u.t.m.l) vari izvēlēties no kapara;

2). Lai iztiktu bez sūkņa karstā ūdens nodrošināšanai, var iztikt ar katla sūkni;

2). Lai cirkulācija caur katlu būtu vienmēr! Lai gan augšējā apsaistē viss ir “čiki” (ūdens cirkulē “katls->turpg.kolektors->vienvirziena vārsts->atp.kol.->katls”), pretēji apakšējajai (“katls->turp.kol.->v.v->lodveida ventilis->atp.kol.->katls”), kur visu sabojā tas ventilis! DN25 ventili atstāj vaļā un noņem rokturi. Kāpēc vispār tur vajag ventili? Varbūt nevajag, taču tādā gadījumā viss ir atkarīgs no pretestības caur sildītāju – ja tā ir lielāka par pretestību caur DN25 apvadu, tad ūdens sildīsies tikai ar elektrību – cirkulācijas car ūdenssildītāju nebūs;

3). Kolektoriem uztaisi atgaisotājus. Vai automātiskos vai pusautomātiskos taču vēlams, lai tie tur būtu. Kolektoros ūdens plūsma krietni mazinās, tāpēc tā ir ideāla vieta gaisa “izķeršanai”. Tāpat arī izlaidi, kas lieliski derētu, piemēram, antifrīza uzpildīšanai sistēmā.

Knifiņš Nr.3

1). Padomā par katlu! Ja to nepareizi lietosi, tas ātri aizies… kurināt citas mājas It īpaši tas attiecas uz tērauda katliem. Tāpēc katla lokā ierīko termovārstu. Tam iekšā ir bimetāla plāksnīte, kas pie noteiktām temperatūrām sāk izliekties un ietekmē plūsmas virzienu. Sākumā piesildāmā ūdens apjoms ir neliels, kad temperatūra sāk celties, vārsts atver plūsmu caur radiatoriem, vai citiem ietilpīgiem siltuma atdevējiem. Nevēlos atkārtoties, tikai pateikšu, ka šāds sīkums noteikti atmaksāsies.

Knifiņš Nr.4

1). Neliec nekādu noslēdzošo armatūru uz izplešanās tvertnes. To dara drošības dēļ. Jā, to var darīt, bet cilvēka faktors nav uzticams.

Knifiņš Nr.5

1). Plūsma ražošanas pusē parasti ir neliela, jo ir ierobežojumi (nosaka ražotājs, garantija), savukārt sadales pusē tieši pretēji – lielāka par projekta lielumiem (drošības faktors, “labāk vairāk nekā mazāk”). 90% sistēmu, plūsmas sadales pusēs ir vairāk nekā 150% no projekta lielumiem. Tas viss noved pie tā, ka sadales pusē veidojas lielāka plūsma nekā ražošanas pusē. Dzesēšanā tas nozīmē augstāku padeves temperatūru, nekā projektēts. Apkures sistēmā sadales puses sūknis var ietekmēt ražošanas puses sūkni tiktāl, ka pat plūsmas virziens var mainīties. Tāpēc plūsmām jābūt savietojamām -> Qraž > Qsad vai Qraž = Qsad

Knifiņš Nr.6