“Mazā loka” izbūve esošiem granulu, šķeldas un malkas katliem un citi jautājumi

Sveiciens!

Varbūt Tev liksies, ka te ir par daudz liekvārdības, bet es te galu galā esmu boss un vēlos garāku ievadu šai tēmai.

Kāpēc iedomājos par šādu tēmu? Vienkārši kā ar zibeni iespēra!! Strādāju pašvaldības uzņēmumā, kas nodarbojas ar novada siltumsaimniecības lietām. Nesen, teritoriālās reformas dēļ, novadam pievienoja mazākus novadus, liekot pārņemt mazo novadu siltumiestāžu saimniecības. Nesūdzos, jo ir daudz interesantu lietu, ko uzlabot, uz ko tiekties, bet ir arī ko pamācīties.

Mazo novadu siltumiestāžu saimniecību raksturojums:

1. Siltumnesējs netiek mīkstināts mīkstināšanas iekārtā. Ja ir bijis Eiropas projekts, mīkstināšanas iekārtas parasti ir uzstādītas, diemžēl tas uzreiz nenozīmē, ka tās tiek arī pielietotas (nav zināšanu/motivācijas tās pielietot). Nedaudz atkāpjoties, vēlos teikt, ka ideālā gadījumā siltumnesējs katla, siltumtrašu, arī ēkas kontūrā (kopējā apkures sistēma) nemainās, t.i., pa kopējo apkures sistēmu vienam un tam pašam siltumnesējam jācirkulē iespējami ilgi, kas saglabā tās mūžu ilgu – sauksim to par Vecu ūdeni. No otras puses, Jauns ūdens (tikko sistēmā papildināts ūdens) ir agresīvs, līdz tiek neitralizēts – izreaģē, liekot visiem apkures elementiem rūsēt. Siltumiestāžu saimniecībai būtu jāmotivē klients pēc iespējas mazāk izmantot kopējās apkures sistēmas ūdeni (tecināt to no radiatoriem vai katru gadu, reizē ar radiatoru nomaiņu, iztukšot sistēmu, u.t.m.l.). Mīkstināšanas agregātā Jaunais siltumnesējs tiek padarīts nekaitīgāks jeb “iesālīts”. Cipari? Ir piemēri, kur siltumtrasēs caurumi rodas jau 7 lietošanas gadā, ir piemēri, kur siltumtrases kalpo 25 un vairāk gadus…;
2. Nepārdomāts, neizdevīgs elektrības pieslēgums, neekonomiski apkures sūkņi un citas elektroietaises. Par apkures pieslēgumu – parasti ar elektrotīkliem ir bijis noslēgts līgums par nevajadzīgi augstiem ampēriem (A), piemēram 120A un vairāk uz katlumāju. Bet nav taču vairs katlumājās daudzo katlu, lielo motoru ko darbināt! Aiciniet talkā elektriķi, noskaidrojiet, varbūt Jums nemaz nevajag tik stipru pieprasāmo strāvu no elektrotīkliem? Apkures sūkņi – tie griežas VISU sezonu, bet parēķiniet, varbūt būtu vērts samaksāt krietnu naudas summu un uzstādīt energoefektīvāku sūkni, kurš galu galā sezonas izskaņā būs par kaut kādu daļu sevi atpelnījis? Ja Jums ir esošs trīsfāzu sūknis un ir žēl no tā šķirties, cits uzlabojums būtu uzstādīt frekvenču pārveidotāju, kas ļaus ieekonomēt elektroenerģiju. Sūknim ar pilnu jaudu (te domāts “Lielā loka” apkures cirkulācijas sūknis) vajadzētu strādāt aukstākajos mēnešos, noteikti ne rudenī un pavasarī. Ja, piemēram, ar frekvenču pārveidotāju izdodas samazināt apkures sūkņa jaudu par 100W (0,1kW), sezonas laikā ietaupījums sastādīs ~0,1kW*24h*210d*0.25€/kWh=125€, kas nebūt nav maza summa…
3. Slikti sakārtota darba vide. Kam gan patīkas strādāt tumšā, piekvēpušā katlumājā, kur pa kājām maisās pelni, izlietnē samesti cigarešu izsmēķi un jābaidās, ka neiekrīt podā? Par dušām nemaz nerunāsim! Un kurš elektrības drošinātājs par ko atbild? Saprotu – bjudžeta jautājums, bet visu uz naudas iztrūkumu norakstīt nevajadzētu…
4. Mērinstrumenti! – aū!. Nevar par neko spriest, ja nav svarīgāko mērinstrumentu, kā, piemēram, termometru (uz turpgaitas, atgaitas caurules, pie katlumājas sienas, aiz katla – dūmgāzēs, u.t.m.l) un manometru (pirms, aiz filtra, trases turpgaitā u.t.m.l.). Mērinstrumenti pirmie norāda uz problēmām, ietaupījuma iespējām. Uzklausīsim tās!…
5. Kāds spiediens ūdensapgādes tīklā, tāds arī siltumtrasē. Tas ir nevajadzīgi. Cik ir spiediens ūdenstīklos? Pieņemam, ka 4-5 bāri. Novados pārsvarā dominē mazstāvu apbūve – 1,2,3 stāvu, retāk 4 un vairāk stāvu. Cik vajag spiedienu siltumtrasē ar 1 stāvu apbūvi, pieņemot, ka reljefs ir vienāds? Cik ēka ar 1 stāvu ir augsta? Ja pieņemam, ka 4 metri, tad siltumtrasē pietiktu ar 0.7 bar (7m ūdens staba, vai ne?) Attiecīgi 2 stāvu – 1.1 bar (11m ūdens staba), 3 stāvu – 1.5 bar (15m ūdens staba), un tā tālāk. Zemāks spiediens siltumtrasē – saudzējošāk pret katlu, siltumtrasēm, pielietotajiem “brīnumiem” klientu siltumapgādes sistēmā….
6. Un visbeidzot – nepareiza katla ekspluatācija!! Manuprāt tas ir vislielākais pārkāpums, kas sastopams lielākajā daļā katlumāju. Katliekārtas ir dārgākais elements – siltumiestāžu “sirds”. Siltumtrases vēl var sametināt, bet apkures katlus – ne vienmēr. Kas ir rakstīts katla instrukcijā, kādu temperatūru jāuztur katlā? Pareizi, 70, 80 un pat 90°C! Bet cik ir pēc fakta? Lai gan apkures katliem šur tur tiek uzstādīta recirkulācijas līnija, kā piemērā zemāk,

vai

tas īsti nav pareizi, jo katls funkcionē tāpat kā sekojošā shēmā, kur viens loks ietver gan katlu, gan siltumtrasi:

Un tas ir ļoti bēdīgi. Ja vien netaisāties klientam piegādāt +80°C siltumnesēju, rudenī. Protams, kas gan vainas – sistēma izbūvēta maksimāli vienkārši: viss atkarīgs no 1 cirkulācijas sūkņa. Tas ir sarkasms.

Beidzot mēs nonākam līdz virsraksta tēmai – piedāvāšu risinājumu, lai šādās sistēmās izveidotu “mazo loku”. “Mazā loka” mērķis ir katlā uzturēt nemainīgu, pastāvīgu temperatūru: 70-75-80-85 vai 90°C karsts siltumnesējs katla izvadā un 60-65-70 vai 75°C karsts siltumnesējs katla ievadā. “Lielais loks” visbiežāk aprīkots ar motorizētu vārstu, ar mērķi regulēt siltumnesēja temperatūru siltumtrasē, atkarībā no ārgaisa temperatūras (variē diapazonā no 40°C līdz 75°C turpgaitā, atkarībā no pieprasījuma). Gan “Mazajam lokam”, gan “Lielajam lokam” nepieciešams atsevišķs sūknis. Zemāk – piemēri:

Ar 3-ceļu vārsta palīdzību…

Ar lodveida ventiļu palīdzību…

AR 3-CEĻU VĀRSTA PALĪDZĪBU: ja ir finanses, ierīkojiet motorizētu 3-ceļu vārstu, kas, pēc programmas pieprasījuma, automātiski regulēs siltumpadevi uz “Lielo loku”. Šādā variantā iespējama funkcija – par prioritāti iestatot “Mazā loka” temperatūru. Tas nozīmē, ja krīt temperatūra “Mazajā lokā”, programma samazina siltuma padevi uz “Lielo loku” – katla temperatūras nemainības saglabājoša funkcija.

AR LODVEIDA VENTIĻU PALĪDZĪBU: “lētais” variants, jo lodveida ventiļi ir lētāki par 3-ceļu vārstu. Te 3-ceļu vārstu aizvieto ar 2 lodveida ventiļiem. Darbības princips: ja ārā silts, tad Lodveida ventilis Nr.2 tiek pievērts (katls dod mazāk siltuma), tai pat laikā Lodveida ventilis Nr.1 – atstāts vaļā (pa siltumtrasi “trenkā” atdzisušo siltumnesēju). Savukārt, ja ārā auksts, Lodveida ventilis Nr.2 tiek atvērts (katls dod vairāk siltuma), tai pat laikā Lodveida ventilis Nr.1 – atstāts vaļā vai pievērts (siltumnesējs tiek vairāk dzīts uz “Mazo loku”).

Nav ieteicams samazināt cirkulāciju “Lielajā lokā”, kas notiek, reizē pieverot Lodveida ventili Nr.1 un Nr.2. Nebūs slikti atcerēties lodveida ventiļu atvēruma-caurplūdes mijiedarbību:

Tā, piemēram, ja vēlamies ~60% NOMINĀLO* plūsmu caur lodveida ventili, ir nepieciešams rokturi pagriezt par ~35 grādiem. (* ja caurplūde caur ventili ir mazāka par NOMINĀLO, tad, iespējams, jau pie 35 grādu atvēruma caurplūde būs 100%).

Rūpēsimies par savām siltumsaimniecībām, jo VIENAM cilvēkam nepareizi ekspluatējot apkures katlu un, galu galā, “savārot ziepes”, cietēji un maksātāji būs DAUDZI klienti.

Saules kolektoru (gan ūdens, gan elektrības) lietderības aprēķins

Sveiki draugi!

Domāju, ka nu jau būtu pienācis laiks pieķerties klāt pie saules kolektoru rentbilitātes aprēķina, tā kā daudzi ir uzstādījuši saules paneļus un jau kādu laiku tos ir ekspluatējuši. Ja Tev ir uzstādīti saules paneļi, vēršos pie Tevis! Jā, jā – Tevis. Tu, kas tagad lasa šo rakstu. Bez Tevis palīdzības nespēšu šo darbu veikt. Pavisam nopietni…. Mēneša laikā no šī raksta publicēšanas izstrādāšu Google Forms veidni, kur lūgums ir visiem ievadīt datus par savu māju, ēku, vienvārdsakot, savu saules paneļu komplektu darbību. Viena veidne attieksies uz saules paneļiem, kas ražo elektrību, otra – kas ražo karsto ūdeni.

Kas tie būs par jautājumiem? Īsumā, tie būs tādi, lai, galu galā, es spētu veikt kopsavilkumu un sarēķināt, cik eiro jāizdod par savu patērēto 1kWh saules enerģijas. Dzīvojam kapitālismā, kur ir jārēķina, rūpīgi jāpārdomā ieguldījumi, sevišķi ja tie ir lieli.

ApMēram kādus datus vajadzēs (ko uzreiz esmu iedomājies):

1.Saules kolektori (karstais ūdens)

• Saimniecībā izlietotais karstais ūdens (65 grādīgais) – litros, kubikmetros -, kas nāk no saules paneļiem; sadalīts gada griezumā pa mēnešiem

2. Saules kolektori (elektrība)

• Saimniecībā izlietotā elektrība (kWh), ko saražojuši saules paneļi; sadalīts gada griezumā pa mēnešiem

Man nav prioritāri zināt, cik maksāja Tava saules paneļu sistēma. Visi ir gudri šajā lietā…. Vēlos zināt, cik no tā visa tiek lietderīgi pielietots – cik tas maksā?

Piemēram, ja Tu esi nopircis saules paneļus (kas ražo karsto ūdeni) par 8000 eiro un gada laikā patērējis 10 kubikmetrus karstā ūdens, diez vai tas ir bijis izdevīgs ieguldījums… Varbūt labāk būtu uzstādījis karstā ūdens boileri par 80 eiro un sildījis ūdeni ar elektrību ar maksu 25 centi par 1 kWh??

Lūdzu esi atsaucīgs un padalies ar savu piemēru. Tev vēl ir laiks savilkt datus. Es izveidošu Google formu.

Lauku plānošana no 2021. līdz …

Sveiki visiem, kas ielūkojas manā vordpresā. Ar šo rakstu vēlos piedāvāt savas idejas Jums, varbūt Jūs kaut ko ieteiksiet, ko esmu palaidis garām, kas jāņem vērā. Rakstu arī sev – atkārtošanai, lai neaizmirstās. Lielas lauksaimnieciskās pieredzes man nav. Te uzskaitītās idejas ir izlobītas no grāmatas, tātad ar galveno domu “būtu labi, ja tā darītu”, “vajadzētu ievērot”, vienvārdsakot, labo lauksaimniecisko praksi 1960.gadam… bet mēs visi zinām, ka dzīvē viss ir pavisam citādāk.

Maza atkāpe. Uzskatu, ka es varu ietekmēt pasauli ar savu rīcību, un man tas ir jādara. Citādāk jau nekam uz pasaules nav jēgas (ja neatstāju nospiedumu uz zemes, priekš kam tad es dzīvoju?). Mans uzsvars, mana ideja, mana virzība (kur eju), mana pasaule ir dabai draudzīgāka saimniekošana, nestresojoša saimniecība, kas dara ko var paveikt un neķeras klāt tam, ko nevar. Man ģimenes vajadzības ir primārais, un tikai tad saimniecības un pasaules problēmu risināšana. Dzīvoju gleznainākajā Latvijas nostūrī – Vidzemes augstienē. Varu būt patriots, varu lepoties ar dzimto vietu tikai tad, ja esmu nodrošinājis sevi. Tātad mērķis ir neatkarība, pēc iespējas savi ražojumi patēriņā utml.

Sākšu ar situācijas raksturojumu.

• Saimniecība piesakās uz platībmaksājumiem. Kopā aizvadītajā 2020.gadā uz platībmaksājumiem tika pieteikts ~51 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk LIZ);
• Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Galvenā nodarbošanās ir biškopība (ap 68 bišu saimēm), laukkopība (facēlija, griķi, sinepes, auzas, zirņi, rudzi), mežkopība (malka sev, zari šķeldā – uz pārdošanu). Tātad lopiņu man nav, līdz ar to katru gadu jāmeklē noiets daudzgadīgo zāļu sienam. Nav arī kūtsmēslu;
• Saimniecības lauki – pārsvarā erodētas augsnes ar vērtējumu 30-40balles. Ļoti akmeņaini lauki, tā kā iepriekšējos gados šajā apkārtnē rullēja lopkopība. Zāle, zāle un vēlreiz zāle. Tāpat ļoti mainīga augsne – ieplakās kūdra, pa vidu smilts, mālsmilts, kalniņos – smilts (erodēta augsne);
• Iespējamie mēslošanas līdzekļi – protams, bioloģiski akceptētie – koksnes pelni, zaļmēslojums, komposts, salmi, visa veida zaļā masa, bakterioloģiskie mēslojumi utml;

Iztirzāšu 1 īpašumu – lauku iedalījumu, plānotās darbības utml.

Augstāk, pielietojot vietni http://www.melioracija.lv, uzzīmēju īpašumā esoša zemes gabala LIZ. Sanāk 7 gabali, ar kopējo platību 7 hektāri. Kāpēc izvēlēts šāds iedalījums? Kāpēc 7 atsevišķi lauki, nevis, piemēram, 1 lauks?

1. Virsmērķis ir izvēties līdzenu vai viegli viļņainu lauku, ko var apart un kas ir vismaz 0,3 ha lielumā;
2. Šajā mazajā LIZ atrodas 9 augstsprieguma stabi! – lauki starp tiem netiks apstrādāti;
3. Stāvas nogāzes un ieplaku kūdras augsnes es neaiztieku, tā kā neprotu tās veiksmīgi apart. Mazvērtīgā zāle no šādām vietām man nav izmantojama;
4. Ir Belaruss ar 3korpusu arklu (nav maiņvērsējs), tehnikas parks minimāls, kas ievieš savas korekcijas;
5. Iepriekšējos gados uzaru vien vienus un tos pašus ~1,5ha no 7 ha LIZ. Ir ļoti akmeņaini lauki, akmeņu novākšanā jāpaļaujas tikai uz paša spēkiem un, neregulāri, vēl 1 vai 2 cilvēkiem. Tas pats attiecas uz aršanas, sēšanas, labības nokulšanas, zāles pļaušanas un citiem darbiem.

Augu seka. Biedra Hruščova laika literatūrā minēts, ka Latvijas apstākļiem augsnēs, kādas ir man, liels uzsvars jāliek uz daudzgadīgām zālēm (līdz 40% no augu sekā audzētiem kultūraugiem). Man patīk šī pieeja. “Mūsdienīgākā” literatūrā (mūsdienīgs skaitās 1979. līdz 1992.gads) minētās augu sekās dominē aršana un vēlreiz aršana, maz zālāju, tauriņziežu; nedaudz kūtsmēsli, un pāri visam graudaugi, minerālmēsli un kukurūza… Iespējams, tas ir tāpēc, ka uz “mūsdienām” augsne skaitās jau tiktāl uzlabota un lauki masivizēti, ka nav ko muļļāties ar 1960.gadu augu sekām ar lielo zālāju īpatsvaru. Izvērtējot savas iespējas un vēlmi uzlabot augsni pirmā kārtā (ražu atstājot otrā plānā), esmu atradis sev pieņemamu 7 lauku augu seku: Vasarāji, Papuve, Ziemāji (ar daudzgadīgo zāļu pasēju), Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles. Šo augu seku var saukt par “augsnes remonta augseku” vai “augsnes auglības celšanas augseku”, jo tādu varētu pielietot mazauglīgām augsnēm. Tālāk izmeklēju līdzīgas platības laukus, ņemot vērā savas iespējas apstrādāt augsni, un tā, lai katru gadu būtu daudzmaz vienādas platības ko apstrādāt. Iegūstu 4 rotācijas: 2 gabals (skatīt augšējo attēlu), 4 un 6 gabals, 3 un 7 gabals, 1 un 5 gabals. Pa platībām attiecīgi: 2; 1.7; 1.8 un 1.6 ha. Varētu samazināt rotāciju skaitu, bet tad kādā gadā būs jāapar liela platība zemes, bet citu gadu nebūs jāar vispār, jo sanāks daudzgadīgo zālāju gads.

Visu rezumēju tabulā:

ROTĀCIJAS	PLATĪBA, HA	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Gabali Nr
Lauks 1	2,0	Papuve	Ziemāji	D	D	D	D	Vasarāji	2
Lauks 2	1,7	D	D	D	Vasarāji	Papuve	Ziemāji	D	4;6
Lauks 3	1,8	D	D	D	D	Vasarāji	Papuve	Ziemāji	3;7
Lauks 4	1,6	Vasarāji	Papuve	Ziemāji	D	D	D	D	1;5
Kopā	7,0	3,6	3,6	1,6	1,7	3,8	3,5	3,8

Par piemēru apskatīsim Lauka 4 (tātad kartē divi zemes gabali ar cipariem 1 un 5) ar kopējo platīu 1.6ha apstrādi laika periodā no 2021.līdz 2027.gadam: 2020.gada rudenī vai 2021.gada pavasarī uzarts 20cm dziļi un audzēti vasarāji. 2021.gada rudenī vai 2022.gada sākumā uzarts un iesēti zaļmasas augi, kas tiks iearti 2022.gada vasarā 25cm dziļi un 2022.gada rudenī iesēti ziemāji (+ daudzgadīgās zāles pasējā). Tātad 2023.gada sezonā laukā augs ziemāji, daudzgadīgo zāļu pasējā, un ziemāji novākti 2023.gada vasaras beigās. Tālāk augsne netiks apstrādāta, vien pēc 4 gadiem daudzgadīgo zāļu, tas ir 2027.gada rudenī vai 2028.gada pavasarī zālāji tiks uzarti 18cm dziļi un atkārtosies 2021.gada sezonas darbi (sēti vasarāji). Pēdējā tabulas rindkopa norāda, ka 2021.gadā man kopā jāapar 3.6ha LIZ, bet, piemēram, 2023.gadā 1.7ha no īpašumā esošās platības.

Atkāpe par pielietojamo augu seku… Vasarājus apar 20cm dziļi, Papuvi – 25cm dziļi un daudzgadīgos zālājus – 18cm dziļi. Ir labi mainīt aršanas dziļumu, lai neveidotos arkla zole, turklāt jāar tik dziļi, lai nepaliktu kaut kas neiestrādāts uz arumiem. Teorētiski vislabāk būtu art pēc iespējas seklāk, ja vien visu var iestrādāt. Bet tā tomēr ir liela māksla. Dziļaršana attaisno sevi vien reizi 7 gados, ja ne retāk + der, ja ir daudz vārpatas vai cita veida daudzgadīgās nezāles. Silti iesaku likt aiz auss, piemērot saviem apstākļiem labāku risinājumu nezāļu apkarošanā, ko tūlīt aprakstīšu. Kad novāc ziemājus vai vasarājus (sevišķi tas attiecas uz ziemājiem), uzreiz (jo ātrāk jo labāk, bet ne vēlāk par nedēļu pēc kombaina) uzlobi, uzdisko augsni (līdz 3cm dziļi – īsmūža nezālēm, līdz 12cm – daudzgadīgajām nezālēm). Atkarībā no nezāļu uzdīgšanas, pēc 2,3,4 vai 5 nedēļām apar, ņemot vērā ko tālāk audzēsi (arumam pirms ziemājiem literatūrā iesaka nostāvēties 3-5 nedēļas, ja līdz ziemāju sējai ilgāks laiks, būs vēl nepieciešama viena kultivācija; vasarājiem – nav tik svarīgi, ar kaut vai ziemā). Tas ir desmitkārt labāks risinājums, cīņā ar nezālēm, salīdzinot ar veidu, kur pēc ziemājiem un vasarājiem augsni uzar vien vēlu rudenī (nepielietojot lobīšanu). Turklāt augsni būs arī vieglāk uzart, jo tā rudens aršanā nebūs aizkaltusi. Ir jārada labi augšanas apstākļi nezālēm, jo tās, maitas, gaida izdevīgu brīdi, kad uzdīgt, bet tikai uzdīgušas viņas var iznīdēt, jo neuzdīgušā stāvoklī spēj noturēties augsnē 10 un vairāk gadu.

Kādi ziemāji, vasarāji, papuve un daudzgadīgā zāle? Ziemas rudzi, bet skatos arī uz citu ziemāju platībām, piemēram, ziemas mieži vai ziemas tritikāle. Vasarāji – saldā lupīna, seradella, sinepes, auzas, griķi, zirņu-graudaugu mistrs, vīķauzu mistrs, mieži utml. Papuve – viennozīmīgi aizņemtā, zaļmēslu, kur var likt visādus augus, kas var augt smiltiņā. Daudzgadīgā zāle – timotiņš un citas pļavu zāles dažādos maisījumos, daudzgadīgā lupīna, bastradāboliņš, utml.

Ar šādu lauku plānojumu es noķeru vairākus zaķus, ko varu sabāzt trijos maisos:

1. Uzlaboju augsni. Daudgadīgās zāles ar savām saknēm no dziļākiem augsnes horizontiem izņem savai attīstībai barības vielas, sevišķi, grūti šķīstošas vielas, tātad “na haļavu” tieku pie mēslojuma. Augsnes apstrāde: tikai 3 aršanas 7 gadu laikā ir īpaši labvēlīgi apstākļi dzīvai zemei, jo zināms, ka jebkura augsnes apstrāde samazina augsnes auglību. Papuvē izaudzētā zaļās masas (lupīna, seradella, auzu labību mistrs, auzu pākšaugu mistrs utml) vienība iearama un tādējādi barības vielu apjomā līdzvērtīga tikpat lielai masas vienībai kūtsmēslu;
2. Cīnos ar nezālēm, kaitēkļiem dabiskā ceļā, tā kā daudzgadīgās zāles ir augsnes sanitārs. Samazinās augsnes apstrāde, tātad ieekonomēju degvielu un taupu tehniku. Tāpat ir vairāk laika akmeņu lasīšanai, daru tik, cik ir manos spēkos. Ir pieejami malkas pelni, tos es varu kaut cik organizēti bārstīt. Tā kā ražas apjomi ir mazi, tos varu pats uzglabāt, izkaltēt, iztīrīt no nezālēm un realizēt, apejot starpniekus;
3. Tirgū ir liels un neapmierināms pieprasījums pēc pļavu daudzgadīgo zālāju sēklām. Tad lūk, labi koptos laukos, kuros audzēšu daudzgadīgās zāles, varu no tām ievākt daudzgadīgo zālāju sēklas.

Lielākais jautājums, pielietojot šo augseku, ir: kur garantija, ka bez mēsliem augsnes auglība celsies? Literatūrā, protams, runā vēl par kūtsmēsliem, kompostu, minerālmēsliem, kūdru. To visu var atļauties nopietnākas saimniecības. Kā būs, būs. Dzīvos – redzēs.

Lielākais mīnuss šajā augu sekā ir zemā ražu iegūšanas intensitāte…… No 7 ha, ikgadējai apstrādei pakļaujas vien trešā zemes, atkarībā no gada. Sadrumstalotība, visa lauka neizmantošana. Pārāk liela kultūraugu variācija……. Aiziešu stūrī paraudāt.

Galu galā, lieliska ideja ir veikt augsnes analīzes šogad un tad pēc 7 gadiem. Domāju, ka augseku pielietošu 1 rotāciju (7 gadus) un tad samazināšu daudzgadīgo zāļu īpatsvaru augsekā par 1 vai 2 gadiem, atkarībā no augsnes auglības celšanās. Jo šī ir “remonta augseka”.

Kādas augu sekas varētu būt interesantas nākotnē? Attēloju tabulā. Ar pasvītroto atzīmēju, kurā augu maiņā veicama rudens aršana:

	Sliktākās augsnēs	Sliktākās augsnēs	Sliktākās augsnēs	Labākās augsnēs	Labākās augsnēs
1.gads	Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja	Vasarāji	Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja	Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja	Ziemāji
2.gads	Lupīnas papuve	Papuve	Lupīnas papuve	Lupīnas papuve	Vasarāji
3.gads	Ziemāji + D	Vasarāji + D	Vasarāji + D	Ziemāji	Vasarāji + D
4.gads	D	D	D	Vasarāji + D	D
5.gads	D	D	D	D	D
	2 aršanas, 2 graudaugu ražas	3 aršanas, 2 graudaugu ražas	2 aršanas, 2 graudaugu ražas	3 aršanas, 3 graudaugu ražas	3 aršanas, 3 graudaugu ražas

Kādas izmaiņas mani piemeklē, uzsākot 2021.gadu?

No 51 hektāra 2020.gadā pieteiktā platībmaksājumos samazinos uz 23 ha. Zaudēju kvantitāti, bet ceru iegūt kvalitāti. Ik gadu jāapstrādā trešdaļa no šīs platības, tātad 8 līdz 12 hektāri. Citos laukus īpašumā plānoju līdzīgi, vien izņemot kādu no daudzgadīgo zālāju gadiem- tas viss atkarībā no augsnes “treknuma”, jo nav racionāli labā laukā audzēt daudz daudzgadīgās zāles.

Būšu priecīgs uzklausīt Jūsu domas par šo visu! Tas man ir ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti sva-rī-gi! Iepriekš biju apstrādājis vienus un tos pašus 8ha zemes, tos labākos laukus. Savairojās nezāles, jo nebija plānveidības. Sēt nektāraugus bitēm jau nav nekāda lielā māksla… Jauku dienu vēlot, Andzja.

P.S. Pievienoju arī dokumentus excel formātā. Varbūt kaut kas noder!

planosana_2021Download

lauku-planosana_2021Download

Palīgs augkopībā

Pievienoju savu jaunāko MS Excel versiju ar augkopības aprēķiniem, tā kā 16.01.2015 raksta MS Excel versija ir novecojusi.

Lai izdodas!!

Aprēķini_1

Kultivētie nektāraugi

Nodarbojos ar biškopību un ar šo rakstu vēlējos piedāvāt nelielu kultivēto nektāraugu apskatu.

Mūsu ģimenei ir 63 bišu saimes. Pirms 4 gadiem iesēju pirmos sētos nektāraugus – facēliju un bišu amoliņu. Facēlija mani patīkami pārsteidza, tādēļ ik gadus iesēju kādus 1-2 hektārus ar šo augu. Tā kupli saaug, nevajag daudz sēklu (~10 kg/ha), bet, kas svarīgākais, – deva dikti daudz medus. Pārsvarā sēju to ar rokām jūnija sākumā, kā dēļ augustā bitēm vēl bija darba pilnas rokas. Šogad plānoju pirmo reizi ņemt talkā sējmašīnu un iesēt kopā ap 10 hektāriem nektāraugu. Vienā novietnē izvietoju 10 bišu saimes, tās aizvedu uz lauka marta beigās un septembra vidū atvedu visus stropus pie mājas. Šādi rīkojoties, tās var vieglāk apsekot, attīrīt skrejas no pieputējuša sniega, sakritušām bitēm un pārbaudīt, vai nav uzbrukuši zvēri. Varu palepoties, ka ziemā aizgāja bojā vien viena saime, kas ir teicams rādītājs.

Nav noslēpums, ka jūlija beigās, augustā, nemaz nerunājot par septembri, ir ļoti maz augu, kas dod nektāru. Mēs atrodamies Vidzemes augstienē, kur ir daudz pļavu, ganību, mazāk tīrumu. Tā kā pļavas tiek appļautas, bitēm jūlijs un augusts ir patukši mēneši. Maijā, jūnijā daudz medus dod kārkli un citi koki, arī blakus esošie izcirtumi. Kad tur viss pārzied, ir bēdīgāk ar nektāra apjomiem. Negribas jau tā teikt, bet arī kaimiņi ar savām bitēm ir konkurenti, kas “noēd” nektāru, ja tās atrodas tuvāk par 2-3 km no manas dravas. Vasaras beigas jau tā ir patukšs periods – turklāt vēl kaimiņbites!! Trešais fakts ir, ka augusts un pat septembris (paldies labajiem laikapstākļiem 2018.gadā) ir silti mēneši, bet bites neko nedara, jo dabā vairs nekas nezied. Ja nezied, bites sāk izlaupīt kādu vājāku saimi, jo viņām jau vajag ēst, bet nav ko. Tas ir tā saucamais bezienesuma periods. Tādēļ ļoti vēlams, lai bites nestu medu no ziedošiem sētajiem nektāraugiem arī bezienesuma periodā. Apraksta beigās pievienoju darba lapu MS Excel failā ar dažādiem nektāraugiem, uzverot laiku, kad tie zied.

Nedaudz par viengadīgajiem nektāraugu sējumiem. Iedziļinoties tabulas ailēs, aprīļa beigas vai maija sākums nav tas labākais sējas laiks, jo vairums sēto nektāraugu pārzied jūlijā. Tas vēl īsti nav bezienesuma periods, tādēļ viengadīgos ir lietderīgāk sēt vēlāk. Kad īsti? Jāprasa praktiķiem. Jāsarēķina, kad ir jāsēj, lai nektāraugs ziedētu jūlijā, augustā. Literatūrā parasti norāda, cik dienas pēc sējas nektāraugs zied – pēc tā arī jāvadās. Bet ar to nevajadzētu pārforsēt, jo norādītas ir GRĀDU dienas, t.i., dienas ar vidējo temperatūru, labvēlīgu nektāraugu augšanai.

No otras puses, agri sētiem viengadīgiem nektāraugiem ir savi lieli plusi:

1). Agri sētie kopumā dod vairāk medus, nekā vēlu sētie (tas ir pierādīts fakts);

2). Agri sētie nektāraugi pilnībā nogatavina sēklas, un tās var bez problēmām nokult;

3). Novēlojot nektāraugu sēju (piem. jūnija vidus) var neiegūt vēlamo nektāra ražu, jo var sadraņķoties laikapstākļi, kā dēļ rudens var pārsteigt ziedošos augus;

4). Vēlu sējot, nepieciešama vēl viena augsnes apstrāde (piem. zemes kultivēšana), jo uz neapsētas zemes var pārlieku daudz savairoties nezāļu;

Arī vēlu sētiem viengadīgiem nektāraugiem (visu maiju) ir vēl kāds pluss:

1). Vairums “maizes” kultūraugu jāsēj aprīlī, maija sākumā. Viengadīgos nektāraugus, savukārt, var sēt vēlāk, kad laika saimniecībā ir vairāk, ko var veltīt, piemēram, akmeņu pārlasīšanai.

Ko nu daudz teksta, audzēsim nektāraugus!!

Darba lapa te: Kultivētie nektāraugi

Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai (2018)

Rakstāmgabals tiks papildīnāts. Domāju reizi mēnesī pievienot atjauninājumu. Līdz šim esmu ticis galā ar 60% no grāmatas aprēķinu daļas.

Sveiki censoņi! Piedāvāju Jums jaunu MS Excel darba burtnīcas dokumentu, kur ir izvilkums no grāmatas “Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai”. Grāmatas autori ir Aldis Kārkliņš un Ināra Līpenīte, un tā lasītājiem sagatavota 2018.gadā, Jelgavā. Liels paldies autoriem par grāmatas dāvinājumu! Lai Jums laba veselība un veiksme Jūs pavada!

Grāmata atrodama bibliotēkās. Tā mani piesaistīja ar jauniem aprēķiniem, saistībā ar augsni, tās uzlabošanu lauksaimnieciskām vajadzībām. Grāmata piedāvā dziļāku un praktiskāku informāciju, nekā iepriekš tiku saskāries. Šo materiālu jau var praktiski pielietot savā saimniecībā, tā ir “no dzīves”.

Iespējams, iespējams, ka esam pārāk mazā skaitā, pārāk maza valsts, lai ietekmētu globālos procesus, piemēram, klimata pārmaiņas, augsnes dagradēšanos un slimības, kas mūs skar. Bet ir jāsāk ar sevi, tā dzīvot, kā dzīvojām iepriekš, nedrīkstam. Ja vēlamies būt stipra valsts, vajag domāt ilgtermiņā par savu barotāju – zemi, augsni. Jāievēro zinātniski pamatota augu seka – tātad tauriņzieži, ilggadīgie zālāji, zālāji un zaļmēslošana. Novēlu, lai Jūsu zemes apsaimniekošanas laikā auglīgās aramkārtas biezums pieaug! Apdomīgāk ar pesticīdiem, mazāku akcentu uz minerālmēsliem, mazāk “kustināt” augsni – domāt par bezaršanas metodi, kādu jau sen pielieto ASV, pie tam tajos pašos platuma grādos, kā pie mums… Ne velti stāv rakstīts, ka čalis, kas uzkonstruēja arklu, ir nodarījis vairāk ļaunuma, nekā Pirmais pasaules karš. Jo no augsnes apstrādāšanas laikiem mūsu senči ir vien to darījuši, kā ņēmuši ārā. Vajag arī dot pretī, un tie nav minerālmēsli, par ko es domāju! Tas ir mūsu uzdevums, nenoplicināt mūsu zemi pie visiem mums pieejamajiem intensīvās zemkopības apstākļiem. Jā, es neesmu veicis augsnes analīzes, es nevaru lepoties ar senčiem zemniekiem, bet Jūs, lauksaimnieki, parēķiniet, cik auglīga bija Jūsu apsaimniekotā zeme 90.tajos gados un tagad!? Vai bez minerālmēsliem varat kaut ko izaudzēt? Laiks, kad varēja audzēt tikai kviešus un rapsi, labi nopelnot, tūlīt būs garām. Lai Dievs dod, ka zeme vēl dotu augļus kredītu dzēšanai. Nepieciešams kritiski piedomāt, ko ikdienā darām, ko ēdam, cik tas viss maksā… Mēs dzīvojam šodien, bet domāsim arī par rītdienas saimniekiem, kas saimniekos mūsu zemē. Lai būtu prieks saimniekot, lai būtu veseli, lai vispār būtu, kas saimnieko, nevis mežs un meža zvēri saimnieko. Lai mums visiem veicas!!

MS Excel darba burtnīca: Augsne_4

 

Lauku kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika (2008)

Ar šo ierakstu piedāvāju Jums laukaugu mēslošanas MS EXCEL programmu, kas izstrādāta pamatojoties uz SIA “LLKC” 2008.gadā izstrādāto materiālu “Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika”.

Ja internetā meklēsiet šo dokumentu .pdf formātā, atradīsiet tur mēslošanas plāna iztirzājumu, veidlapas, aprakstus, normatīvus, ko neesmu iekļāvis programmā.

Savā garadarbā esmu akcentējis kultūrauga plānotos mēslošanas apjomus, atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva, organiskās vielas satura augsnē, augsnes skābuma, priekšauga efekta, u.c. lielumiem.

Minerālmēslojuma tīrvielas Jums pašiem nāksies aprēķināt, tā kā ir daudz dažādu veidu minerālmēslu. Bet ar organisko mēslojumu gan būs vienkāršāk, tā ka tur viss pats aprēķinās.

Vienvārdsakot – vienā pusē: cik augs iznes mēslojuma ar savu ražu (dažādu faktoru ietekmē); otrā pusē: cik minerālmēslojuma, cik organiskā mēslojuma jāiestrādā, lai nosegtu šo vērtību.

Ja atradīsies laiks, pievērsīšos jaunākajiem kultūraugu mēslošanas aprakstiem. Programma te: Laukaugu mēslošana (2008)

SenLOLotais apkures projekts mājai ir veikts!

Drīzumā rakstīšu par šovasar veiktajiem darbiem apkures pārbūvē

Tātad esmu atpakaļ. Zemāk redzama apkures sistēma pirms gada.

Vaļēja apkures sistēma (~0,3 bar spiediens), silts tikai tad, kad kurina čuguna katlu. Kā pārstāj kurināt, pēc ~2-3 stundām jau jūt aukstumu. Nevar arī regulēt radiatorus – cik katlā, tik radiatoros. Sistēmas kopējā ietilpība – ap 200 litriem

Un tālāk – pārbūvētā sistēma:

Piebūvēta akumulācijas tvertne ar ietilpību 1800 litru. Palielināts izplešanās trauks, šķiet no 15 L uz 80 L. Kur jaunas caurules, tur PPR kausējmā plastmasa. Divi cirkulācijas sūkņi. Katla cirkulācijas sūkņa uzdevums ir piekurināt akumulācijas tvertni. Radiatoru sūkņa uzdevums ir “kruķīties” pa “peremičku” (pelēcīgi-sarkanā līnija) un dot siltumu pēc vajadzības, ņemot klāt karsto ūdeni caur termovārstu. Vajadzību termovārstam noziņo temperatūras devējs, montēts uz caurules aiz radiatoru cirkulācijas sūkņa. Ā, vēl nepiezīmēju, ka man uz katla cirkulācijas sūkņa arī ir uzparikte – ja no katla izejošā ūdens temperatūra pārsniedz 75 vai 80gr (uz caurules virs katla montēts termodevējs), sūknis ieslēdzas un izslēdzas, kad temp. nokrīt līdz 65gr.

Cita lieta ir BOILERIS. To neslēdziet, kā parādīts shēmā. Pārāk mazi grādi. Lai nebūtu leģionāru slimības, šad tad pieslēdzu elektrību dezinfekcijai. BOILERIS IR PIEVIENOTS NEPAREIZI, lai gan neesmu vēl padomājis, kā būtu to pareizāk pieslēgt.

Secinājumi:

+ Siltums pietiek visu nakti un vairāk – lielāks komforts (ar pilnu akumulatora uzlādi (~70gr) pie 0 grādiem ārā pietiek gandrīz 2 diennaktīm);

+ Var regulēt temperatūru uz radiatoriem (to nodrošina termovārsts ar temperatūras devēju). Ideālāk būs vēl uzlikt uz katra radiatora termovārstu, bet mans uzstādījums bija: nelikt šķēršļus cirkulācijai;

+ Kurināmais sadeg lietderīgāk – mazāk aizaug katls , mazāk aizaug skurstenis (jo lielāki grādi katlā);

– Aiziet varāk siltuma skurstenī , jo ir lielāki grādi, un čuguna katls arī nav tik ekonomisks kā tēraudnieks. Šķiet, ka mana slavas dziesma par čuguna katlu tomēr ir bijusi pārspīlēta. Ja regulāri tīra katlu, grib lielāku jaudu un grib ietaupīt malku, tad jāizvēlas tēraudnieks. Nākošo (pēc 15 gadiem 😀 ) ņemšu tēraudnieku;

– Aiziet vairāk malkas, kā iepriekš (jo ir vienmērīga temperatūra cauru diennakti). Pagaidām izsktās, ka aizies ~1,5x vairāk malkas, nekā iepriekš;

– Sarežģītaka sistēma – 2 sūkņi, kaut kas var noplīst un sistēma var uzvārīties, sacepties PPR caurules. Lai gan ārkārtas situācijā (ir pamēģināts) var iztikt arī ar vienu sūkni;

– Ziepes taisa gaiss – sistēma ir vaļēja un ilgi gaisojas. Kaut pagājuši jau 4 mēneši, joprojām akumulācijas tvertnē parādās gaiss, kas mēdz “noštopēt” plūsmu caur termovārstu – māja paliek auksta, jo radiatoru sūknis nespēj izdzīt gaisu caur termovārstu. Problēmas rada cipas, kurās ieķeras gaiss, kā attēlā zemāk. Paredziet lodveida ventiļus atgaisošanai.

Pēc pilnīgas atgaisošanas ziepēm vajadzētu beigties. AUTOMĀTISKIE ATGAISOTĀJI, MONTĒTI UZ AKUMULĀCIJAS TVERTNES UN CAURULĒM, NELĪDZ NEKO. Jo ir pārāk mazs spiediens. Virs tvertnes lodveida ventilis, caur ko arī atgaisoju. Attēlā zemāk piedāvāju super variantu, kā, ja ir vaļējs izplešanās trauks un mazs spiediens sistēmā, vislabāk dabūt ārā gaisu no sistēmas .

– Kurināt vajag ilgāk, bet toties var iegūt vairāk siltuma no sadedzinātās malkas kilograma. Man ir samērā mazs katls, attiecībā pret mājas apkurināmo platību (30kW / 120 kv.m.) un akumulācijas tvertnes tilpumu (30kW / 1800 l).  Lai dabūtu no katla lielāku jaudu, jātīra katls regulāri. Lai mazāk siltums tērētos, vajadzīga ēkas siltināšana. Lai arī ārsienas, pamati, bēniņu grīda ir siltināta, vajadzētu vēl nosiltināt resnās caurules gar istabu griestiem – nav vajadzības sildīt griestus;

– Sistēmu palikusi “ievainotāka”. Lai gan man ir metināta akumulācijas tvertne (3mm tērauds), ar iekšā iemetinātiem šķērsstieņiem, un, šķiet, ka viss ir droši, jo nav liela spiediena, vienreiz pārplēsu akumulācijas tvertni. Joks tāds, ka akumulācijas tvertne neizturēja nevis no spiediena, bet no vakuuma. Biju krānu uz peremičkas aiztaisījis ciet un vakuums radās tik liels, ka atplēsa šķērsstieni un viss ūdens iztecēja. Tagad krānus daudz negrozu, uzliku arī uz tvertnes manometru, lai var vērot spiedienu tajā. Arī PPR platsmasas caurules, kas ir pavājš punkts ķēdītē, šur tur tecēja, bet, ar ko līdzīgu epoksīda sveķiem un lentu, ar sūcēm esmu ticis galā.

KO ES SECINU

Kopumā esmu apmierināts ar pārbūvi, jo ir silti. Patīkami iepriecina sistēmas darbība, kad temperatūra ir ap 0 grādiem – te varētu mājā uzmontēt vēl 2 kb.m. ūdens akumulatoru, jo līdzšinējo akumulācijas tvertni katls ātri uzkurina uz tiem 70 grādiem. Būtu siltums uz ilgāku laiku! No otras puses, kad ārā ir -10 un vairāk, krietni ilgāk ir uzkurināt uz vajadzīgjiem grādiem. Tvertne ir joprojām jāpagaiso, līdz ar to ierosinu: ja taisiet, taisiet sev sistēmu zem spiediena, vismaz 2-3 bāri. Nekļūdīsies, ja slēgto izplešanās trauku taisīsi vismaz ap 8-10% no sistēmas ietilpības. Ja sistēma būs ar zemu spiedienu, tā viennozīmīgi būs drošāka, bet iesaku sataisīt atgaisošanas bunduļus, kā augstāk zīmēju. Otra lieta – salieciet krānus, lai, ja ir vajadzīgas pārbūves, nav lieki jātecina nost siltumnesējs. Nākošo katlu būtu jāņem jaudīgāku, lai nav tik ilgi jākurina. Galvenais – lai vieta katla telpā atļauj.

Un nedaudz par akumulācijas tvertni. Nosiltināju ar 2gb x 5cm akmens vates paklāju un baidījos, ka īsti nebūs labi, jo siltums tik un tā zudīs, un garāža, kurā atrodas tvertne, nevjadzīgi sils. Arī tvertnes apakšu nevarēju nekādīgi nosiltināt. BET NEKĀ TAMLĪDZĪGA!! Tvertne uz āru nedod praktiski nekāda siltuma, garāža ir tikpat vēsa, kā iepriekš. Tā ka nebaidieties no plikām, pašpuiku taisītām tērauda tvertnēm – pakojiet tās kārtīgi un tās nebūs sliktākas par rūpnieciski izolētām!

Un vēl kas… Visa “automātika” man izmaksāja 60-70 eiro (termovārsts DN25 + termogalva ar iznesamu devēju + katla sūkņa ieslēdzējs pie plus 80gr). Es domāju, ka tas ir ļoti lēti. Katla sūknis dzīvo savu dzīvi. Tas pats attiecas uz radiatoru cirkulācijas sūkni, kas griežas nepārtraukti. Vajag tikai regulēt termogalvu, atkarībā no siltuma zudumiem. Viss. Un ko vēl es secinu – KATRAM MALKAS KATLAM – AKUMULĀCIJAS TVERTNI! urā tavarišči!

Bioloģiskās LS datubāze

Sveiki visapkārt!

Esmu bioloģiskais lauksaimnieks. Skatos, ka Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā pieejami ievērības cienīgi materiāli par bioloģisko augkopību. Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads – gads, kad Latvija svinēs savu 100. gadskārtu, uzlieku sev par pienākumu izkonspektēt šos un citus materiālus, lai būtu ērti lasīt un izdarīt kaut kādus secinājumus par pielietotās metodes labumiem / sliktumiem.

Cerams, ka ies raiti. Še pat publicēšu konspektu (kā es to saprotu) excel formā – man patīk ekselis, jo tas ir ļoti pārskatāms. Turiet īkšķus, lai atrodās laiks….

Čau pagaidām!

22.01.2018

Labs rīts! Pagaidām esmu uzsācis darbus pie “augsnes apstrādes veidiem” un “kaitēkļu ierobežošanas”. Tā lai datubāzē, izvēloties (augu -> kaitēkli ->) varētu atrast bio apkarošanas metodi – gan sēnītēm, gan  kaitēkļiem. Augsnes apstrādē viss “grozās ap” plānveidīgi mazāk apstrādātu augsni…

31.01.2018

Viss rit raiti. Nedēļas laikā būs kaitēkļu, slimību saraksts, kurš augs cieš un kā ar bioloģiskām metodēm to apkarot. Spiedīšu uz dārzeņiem, graudaugiem, augļokiem, krūmiem

5.02.2018

Pievienoju excel datubāzi: BIO apkarošana_1

Tur varat atrast: kā mājas apstākļos izgatavot biopreperātus pret slimībām, kaitēkļiem; kaitēkļu/slimību apkopojumu – ar filtra palīdzību izvēlies kultūraugu vai slimību un iegūsti veidu, kā apkarot. Viss vēl ir procesā, tiks papildināts. Ja ir kāds priekšlikums, lūdzu padalies un sūti man uz e-pastu: andris181@inbox.lv, lai varu ielikt iekšā un visi zin, lieto un ir priecīgi.

Turpmāk veikšu labojumus, papildinājumus 1-2x mēnesī. Domāju uzsākt darbu pie apkopojuma par dārzeņu sēšanu, dēsta pārstādīšanu, ražas laika plānošanu: kad sēt sēklas, kad uz lauka izstādīt dēstu, saplānot labāko laiku, kad ienākt ražai utml

9.03.2018

Labs rīts! Pievienoju atjauninājumu: BIO apkarošana_2

Kā solīts, sataistīju pārskatu par dārzeņiem, kas audzējami uz lauka. Uzzināsi, kad sēt, kad stādīt, kad novākt ražu utml. Lielai daļai dārzeņu ir sava, specifiska audzēšana – īpaša laistīšana, stādiņu apgaismojums, sēklas diedzēšana u.c. To es neesmu tabulā attēlojis. To jau būs jāmeklē pašam/ai

Starp citu, pirmā dekāde (1.dek) ilgst no 1.-10.datumam, 2.dekāde – 11.-20.dat. un 3.dekāde – 21.-31.datumam.

Mākslīgi kūtsmēsli

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūtības sagādāt mēslojumu pienācīgā daudzumā. Kūtsmēslu ir cik ir. Minerālmēslus lietot nedrīkst. Ja ir seklās kūtis, salmu vajadzība ir 0 vai tā ir neliela. Tāpēc paliek daudz neizmantotu salmu, kuri ir pa pilnam un kam īsti nav pielietojuma. Piemēram, ir bēdīgi noskatīties, ka šur tur šosejas malās ir daudz pamestu siena ruļļu. No otras puses, uzskatu, ka ir pareiza doma ilggadīgo zāli no pļavas novākt, jo, pirmkārt, tas motivē sienu izmantot un, otrkārt, to agri vai vēlu būs jādara. Tad nu lūk, ja Jūs skar šī pati problēma, raksts ir paredzēts Jums 🙂 kaut ko kopīgi izdomāt varēsim.

Lauksaimnieki jau daļēji izmanto salmus mēslojumam – pēc graudu ražu novākšanas salmus atstāj uz lauka, sasmalcinātā vai ne-sasmalcinātā veidā. Šis laikam būs visplašāk izplatītais variants. Pie šī piemetināšu: lai salmus labāk pāstrādātu, tiem klāt jāpiedot neliels slāpekļa mēslojums, bet gan jau tas ir zināms… Savākt ilggadīgo zāli ruļļos ir izdevīgi, ja ir kur tos realizēt vai pašam ir dzīvnieki. Pretējā gadījumā tie ir tikai izdevumi.

Tad nu lūk ir pieejami arī citi veidi, kā pārstrādāt salmus/sienu mēslojumā. Viens no veidiem ir tā pati biogāzes ražošana – zaļo (vēlams) masu “grūž” bioreaktorā, no kā iegūst gāzi (siltums un elektrība) un nosēdumus izkliedē uz lauka. Medālis no manis, ja pie Jums tā ir! Ļoti retos gadījumos gan saimniekam būs rocība uzstādīt šādas iekārtas.

Iepriekšminētā gadījumā zāle/siens/salmi pārtop mēslojumā – viendabīgā masā, kas jau ir pārstrādāta un kur ir milzums mikroorganismu, kas lieliski ietekmē nākošās ražas. To pašu mēs varam panāk ar vienkāršākiem, visiem pieejamākiem līdzekļiem – KOMPOSTĒŠANU. Un te nebūs runa par mazajām dārzu komposta kaudzēm.

Kaut ko interesantu atradu lapā periodika.lv, 1934.gada 25.oktobra “Zemkopis” numurā: “Salmus kūtsmēslos pārsvērst var sekojoši: vispirms uz zemes izklāj 0,5-1m biezu salmu kārtu un pamatīgi aplaista ar ūdeni. Pēc dažām dienām salmi saplok un tad uzkaisa mākslīgos minerālmēslus, rēķinot 7kg tīra slāpekļa uz 1t salmu, pēc kā tos atkal aprasina ar mazāku daudzumu ūdens. No slāpekļa mēslojuma der, piemēram, amonija nitrāts, uz 1t salmu sanāks ~20kg amonija nitrāts (N-34,4%). Der, protams, arī virca. Tā kā amonija nitrāts ir skābs, jāpiedod arī nedaudz kaļķa. Pēc neilga laika salmi sasilst, tad tos sastampā un uzved jaunu salmu kārtu. Darbības atkārto, līdz kamēr nosēdušos salmu kārta sasniedz 2m augstumu. Kad kaudze gatava, to pārsedz ar zemi vai kūdru. “Jumtiņu” veido, lai lietusūdeņi varētu notecēt. Vajadzības gadījumā kaudze jāaplaista ar ūdeni. Pēc 4-6 mēnešiem, skatoties pēc gada laika un temperatūras, kaudze ir nogatavojusies un mēsli gatavi lietošanai. No 1t salmu iznāk ~3t mēslu.” Manuprāt, siena ruļļi jau ir gatavs materiāls šim procesam, ne? 😉

Citā literatūrā esmu lasījis, ka siens sadalīsies vien 1 gada laikā. Jo zālē vairāk kokšķiedras (raksturīgi vecākai zālei) un mazāk proteīna (jaunākai zālei), jo sadalīšanās būs ilgāka. Lai nu kā šie te 4-6 mēneši jebkurā gadījumā nepieciešami, lai salmi sadalītos – gan burtiski, gan iekšēji. Burtiski – paliek īsāki un tātad vieglāk iestrādājami, un iekšēji – ar baktēriju un mēslojuma līdzdarbošanos sadalās. Protams, var vienkāršāk – teiksim no 10ha lauka 1ha uzar, uz kura ved salmus/sienu/zāli no šiem 9ha un iestrādā. Mīnusi te ir vairāki: 1). līdz ar salmiem nebūs uzreiz šo baktēriju; 2). grūti garus salmus iestrādāt; 3). grūti noteikt racionālas, uz salmiem liekamas slāpekļa mēslojuma normas. Un galu galā pārstrādes process tik un tā velkas 4-6 mēnešus!