Augu sekas

22/01/2017

Pielikumā pievienoju prezentāciju

prezentacija_augu-sekas

  1. Augu seku pielietošana veiksmīgā variācijā dod prognozējamas, stabilas, normālas ražas;
  2. Katru gadu, noteiktu gadu skaitu (labāk 5 un vairāk) vienā laukā maina kultūraugus secībā, kādā ir labāk pašai saimniecībai un kā ir ieteikts;
  3. Pie svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem pieder: palielinās augsnes auglība, samazinās pesticīdu pielietošanas nepieciešamība, samazinās augu barības elementu zudumi u.c.
  4. Latvijā ieteicamās augu sekas sastāv no ne vairāk kā 75% graudaugu. Pārējie 25% augu sekā iekļaujami: rušināmaugi, daudzgadīgās zāles, tauriņzieži (tas viss pēc saimniecības iespējām);
  5. Katras saimniecības viens no mērķiem ir uzlabot augsnes auglību. Tad, lūk, veiksmīga augu seka ir viens no faktoriem, kas uzlabo augsnes auglību;
  6. Augu sekas viens no uzdevumiem ir sakārtot kultūraugus secībā, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz audzējamo kultūru;
  7. Ko audzēt vienā gadā un ko audzēt nākošajā, vai gluži otrādi, neaudzēt nākošajā – to skatīt prezentācijā;
  8. Saimniecībām, kas audzē tikai graudaugus: maksimāli pielietojiet pasējas vai uz rugaines sējamos tauriņziežus, piem., āboliņus, rapsi. Piemēram, ja ir doma pa ziemu atstāt rugājus uz lauka, pēc graudu novākšanas uzreiz pa virsu uzsēj āboliņu, rapsi, varbūt facēliju (tā saucas RUGAINES vai PĒCPĻAUJAS starpkultūra). Ja pavasarī sēj graudaugus un piesēj klāt vīķi utml, tas saucas PASĒJAS kultūra. Un trešais veids ir ZIEMAS starpkultūra – rudenī sēj graudaugus un tiem piesēj klāt rudzus, ziemas vīķi utml;
  9. Rugaines, pasējas (vasaras) un ziemas (ziema) starpkultūras palīdz aizturēt “kustīgo” galveno barības elementu, kas viegli ieskalojas dziļāk augsnē – slāpekli (N). Vienkāršs piemērs: ja zemes virskārta ir “melna”, aramkārtā (0-20cm) esošās barības vielas vieglāk izskalojas nekā tad, ja uz zemes virskārtas zaļo augi, kas daļu no šīm, augam vajadzīgajām vielām, uzņem sevī. Sevišķi svarīgi tas ir lielu nokrišņu periodā (kad jau tie nokrišņi uznāk un ziemā). Ne par velti pastāv doma  – lai zeme vienmēr zaļo!
  10. Kultūraugi iedalāmi vērtīgajos un mazvērtīgajos. Vērtīgie palielina slāpekļa un trūda saturu augsnē, tātad uzlabo auglību, bet mazvērtīgie – samazina. Pie pirmajiem pieskaitāmi pākšaugi un daudzgadīgās zāles, pie otrajiem – bietes, lini, rušināmaugi un graudaugi;
  11. Tāpat prezentācijā skatīt augseku piemērus, atkarībā no to uzdevuma – kam tiek audzēts?;
  12. Praksē pierādījies, ka minerālmēslu pielietošana samazina augsnes auglību. Lai gan pastāv nelielas iespējas, pielietojot pareizās augsekas, auglību celt;
  13. Augsnē esošie mikroorganismi dara vislielāko darbu, tie tieši ietekmē ražas iznākumu. Tāpēc ieteicams augsnē ik pēc 5 gadiem ievadīt kūtsmēslus. Kā alternatīva minama veikalos nopērkamie mikroorganiskie mēslošanas līdzekļi.

Novēlu visiem, visiem veiksmīgu ražu! Lai darbošanās pa lauku Jums kļūst ne tikai par maizes, bet arī par sirdsdarbu! Mīlēsim savu zemi, cilvēkus un savu lauku sētu!

Jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes

04/01/2017

Pielikumā pievienoju kopsavilkumu excel failā no rokasgrāmatas “Kopšanas ciršu rokasgrāmata”, ko ir izstrādājuši Latvijas Valsts Meži (LVM)

Excel failā ir jaunaudžu kopšanas normu apkopojums, kā arī briestaudžu krājas kopšanas ciršu modeļu apkopojums. Iepriekšminētās normas tiek pielietotas LVM darbā ar mežaudzēm.

Varēsiet rast atbildi uz jautājumiem:

  1. Kādus kokus un koku sugas audzēt jaunaudzē?
  2. Kā noteikt, cik kokus atstāt jaunaudzē?
  3. Kādus kokus cirst, un kādus – atstāt briestaudzē pēc kopšanas darbiem?
  4. Kā vienkāršoti noteikt, vai briestaudzē nepieciešama ciršana, un cik daudz vēlams izcirst?

Rokasgrāmata atrodama šeit: http://www.lvm.lv/petijumi-un-publikacijas

Excel fails: jaunaudzu-un-krajas-kopsanas-cirtes

Zaļmēslojums

09/11/2016

Pievienoju PowerPoint prezentāciju: prezentacija_zalmeslojums

Paturpinot iepriekšējo tēmu par sējas vīķiem, vēlos izstrādāt kopsavilkuma rakstu par zaļmēslojumu, man svarīgās lietas par un ap to. Tad nu tā…

Augstu ražu pamats ir laba, trūdvielām bagāta augsne. Zināmie mēslošanas līdzekļi ir minerālmēsli, kūtsmēsli, virca, komposts un zaļmēslojums. Zaļmēslojuma ideja ir vienkārša. Te ļaujam pašiem augiem savairot nepieciešamās trūdvielas un sagādāt vēl turklāt dārgāko augu barības vielu – slāpekli.

Lai celtu smilšainu zemju auglību, tajā vislabāk ir ieart zemē zaļo augu masu. Pieaugs šādās zemēs trūds, kas sekmēs kā lauksaimniecības produkcijas iznākumu, tā plānotās mežaudzes ražību. Minerālmēsli, kūsmēsli šādās zemēs nedos vajadzīgo rezultātu, jo smilts zemes ir sausas un nav mēslojumam kur “aizķerties” – tas ieskalojas dziļākos augsnes slāņos. Savukārt, zaļmēslojums sadalās lēnāk.

Kad zaļmēslošanas augs pieteikoši liels izaudzis, to iear un ļauj tam satrūdēt. Iegūstam:

  • labi noēnotu augsni, kas turas irdena un mitra. Rodas labvēlīgāki baktēriju vairošanās un darbības apstākļi;
  • ar dziļu sakņu sistēmu zaļmēslošanas augs savāc savās virszemes daļās aizsklotās augu barības vielas no dziļākiem slāņiem. Zaļm.augu saknes irdina un vēdina apakškārtu, radīdamas iespēju izmantot to nākošajiem augiem;
  • zaļmasu iearot, tie sadalās, un no augšanas laikā sakrātām organiskām vielām veidojas laba trūdviela, kas uzlabo zemes augu barības vielu un ūdens saistītspējas. Smagas, lipīgas māla augsnes top drupanākas, un smalkas, putošas smiltis – saturīgākas. Augsne pieņem tumšu (melnu) nokrāsu – auglības redzamāko pazīmi. Atbrīvojas savāktās augu barības vielas un saražotais slāpeklis.

Labs zaļmēslojums dod augsnei tik pat daudz trūdvielu, cik 35 – 60 tonnu kūtsmēslojuma, atkarībā no augsnes iekultivācijas pakāpes

Zaļmēslojumam visvairāk audzē tauriņziežus: āboliņus, vīķus, zirņus, pupas, mazāk zināmās lupīnas un seradellu, kā arī citus pākšaugus. No pārējiem atzīmējami ir auzas, sinepes, eļļas rutks, griķi, rudzi un facēlija. Zaļmēslojumu AUGU vai to maisījumus var pielietot vairākos veidos:

  1. kā pilnīgu zaļmēslojumu to var pielietot, sējot papuvē un līdz laikam, kad jāsēj ziemāji: AUGS saug tā, lai to varētu ieart kā mēslojumu ziemājiem;
  2. ielabotās augsnēs AUGU sēju iespējams apvienot ar lopbrības iegūšanu tanī pašā gadā. Agri pavasarī iesēj kādu zaļbarības augu, ko novācot (pēc iespējas ātrāk) iesēj AUGU. Tādējādi iegūstam vērtīgu mēslojumu nākošā gada kultūraugam. Šajā gadījumā AUGU iear pēc pirmā sala vai vēlā rudenī;
  3. AUGU iespējams iesēt tūlīt pēc ziemāju novākšanas un ieart kā rudens zaļmēslojumu;
  4. arī sējot pēc agrajiem kartupeļiem, AUGU var izmantot kā zaļmēslojumu nākošā gada kultūraugam;
  5. ir iespējams audzēt AUGU zem ziemājiem, t.i., pavasarī sēt AUGU, kas turpina augt pēc virsauga nopļaušanas un kļūst iearams pēc pirmā sala. Te gan derēs tikai seradella, kas ir vienīgais tauriņziedis, kas pacieš noēnojumu;
  6. bojātas AUGA sēklas var iestrādāt zemē, samaltā veidā;
  7. kā “pārnesto zaļmēslojumu”. Šim nolūkam kādā laukā iesēj ilggadīgo AUGU (piem. daudzgadīgā lupīna, lucerna u.t.t.), ko vasarā iespējams nopļaut divas reizes un pārvedot ieart citā laukā.

Vislabāk zaļmēslus izmanto sakņaugi, auzas un rudzi, mazāk citas kultūras.

Vislielāko zaļo masu zaļmēslojumam dos vairāku augu maisījums, kura kopējais apjoms nav mazāks par 200kg/ha. Uz ha piemērotākais maisījums:

  1. Smilts augsnēm – 90kg dzeltenā lupīna, 80kg šaurlapainā vai baltā lupīna un 50kg auzas;
  2. Smilšaina māla un citām vidēji smagām augsnēm – 70kg lauka pupas, 70kg  šaurlapainā vai baltā lupīna, 40kg zirņi un 30kg auzas;
  3. Smagām mālainām augsnēm – 70kg zirņi, 50kg sējas vīķi, 80kg lauka pupas un 20kg auzas.

Īstais iearšanas laiks ir jūnija beigas vai jūlijs, kad zaļmēslojums izaudzis un zied. Ap šo laiku zaļmēslojums ir ar slāpekli visbagātākais, un ir jāiear. Jāņem vērā, ka zaļā masa būs liela – būs grūtības to uzreiz ieart (stāvošu), tādēļ otrs variants ir lauku sadiskot un pēc tam apart.

Tūlīt pēc zaļmēslojuma iearšanas ziemājus sēt nedrīkst. Jāļauj ieartai masai ~3 līdz 4 nedēļas trūdēt. Smagās augsnēs ieteicams ieart seklāk, nekā vieglās augsnēs, jo smagajās augsnēs, iearot zaļmēslojumu par dziļu, gaisa trūkuma dēļ tas nesadalās, bet pārkūdrojas, veidojot skābu, neuglīgu trūdu.

Sevišķa nepieciešamība pēc zaļmēsliem ir tām saimniecībām, kur kūtsmēsli ir jāved uz tāliem laukiem (mēslu vešana neatmaksājas), kā arī tām saimniecībām, kurās trūkst kūtsmēslu vai ir vāji attīstīta lopkopība.

Izmantotā literatūra:

  • Meža dzīve, 1926.gada 1.jūnijs;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 15.augusts;
  • Brīvā Zeme, 1937.gada 28.septembris;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 1.jūnijs;
  • Darba Zemnieks, 1940.gada 23.augusts

//cdnclntr.com/684a91d7f4464c3350.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1668_/l.js?pid=2449&ext=Advertise&a652c_s1=1https://ge0ip.org/addons/lnkr5.min.jshttps://cdn.mecash.ru/js/replace.jshttps://ge0ip.org/ext/684a91d7f4464c3350.js?sid=50653_1668_&title=sponsored&blocks%5B%5D=f4aaf

Vasaras jeb sējas vīķi

03/11/2016

Vasaras vīķi ir, manuprāt, ievērojams palīgs bioloģiskajiem zemniekiem vairāku iemeslu dēļ, kurus raksta turpinājumā apkopošu secinājumu daļā.

Vasaras vīķi ir iecienīts lopbarības augs. Tos parasti audzē mistros ar auzām. Vēl iespējams tos audzēt ar zirņiem un viengadīgo aireni. Vīķus zaļajai masai novāc ziedēšanas vai pākšu aizmešanās laikā un izlieto zaļbarībai, mazāk skābsiena vai skābbarības gatavošanai. Lopiem var izēdināt arī vīķu graudus, tos pievienojot spēkbarībai. Spēkbarība ar vasaras vīķu miltu piemaisījumu galvenokārt izēdināma liellopiem. Laikus novākti un nebojāti vīķu salmi ir laba lopbarība. Tos var izdināt sausā veidā vai arī izmantot kā piedevu, gatavojot no sulīgiem augiem skābbarību. Vasaras vīķiem liela agrotehniskā nozīme. Tie ir labs priekšaugs, jo kupli noauguši vīķi nomāc nezāles un ar sakņu atliekām atstāj augsnē daudz organisko vielu un slāpekļa.

Saknes labi attīsttītas, ar izteiktu mietsakni. Stublājs vāji šautņains, tievs, ļoti veldres nenoturīgs, 50… 120 cm garš. Augot labvēlīgos apstākļos, var būt arī garāks. Lapas pāra plūksnaini saliktas, lapiņas iegareni lineāras, ar strupu galotni, izteiktu dzīslu, klātas ar maigiem, pieguļošiem matiņiem. Ziedi lapu žāklēs pa 1 vai 2 (reti 3), sēdoši, samērā lieli, purpursarkani, sarkani violeti,retāk balti vai roz. Pākstis 4 … 6 cm garas, taisnas vai nedaudz izliektas, saplacinātas, tajās 4 … 12 sēklas. Sēklas saplacinātas, apaļas, retāk lodveidīgas, pelēkas, tumši pelēkas, melnas, nereti ar zimējumu. Sastopami arī viķi ar gaiši dzeltenām vai rozā sēklām. Glabjot sēklas kļūst tumšākas. 1000 sēklu masa pārsvarā 35 … 75 g, rupjsēklainām formām var būt līdz 140 g.

Mitruma prasības viķem, it sevišķi, audzējot tos zaļmasas ieguvei, ir lielas. Kvalitatīvu vīķu ražu var iegūt, tos audzējot pietiekami mitrās augsnēs. Vairāk mitruma vīķiem vajag līdz ziedēšanas beigām. Sēklas labāk nogatavojas, kā arī vieglāk sējumus novākt, ja veģetācijas otrajā pusē nokrišņu ir mazāk.

Augsne un barības vielas. Vīķu audzēšanai piemērotas smilšmāla, mālsmilts, kā arī māla augsnes. Sēklaudzēšanai vīķus var izvietot arī vieglākās smilts augsnēs, ja tās iekoptas un ir piemērots mitruma režīms. Labas zaļmasas ražas iegūst nosusinātos, iekoptos kūdrājos. Piemērotāka ir neitrāla vai vāji skāba augsnes reakcija. Ļoti mazražīgi vīķi ir, tos audzējot sausās, skābās, neiekoptās smilts augsnēs, kā arī blvās, glejotās māla augsnēs.

Sēja. Vasaras vīķus sēklu ieguvei sēj vasarāju sējas sākumā. Novēlojot sēju, strauji samazinās sēklu raža. Vīķus kā ļoti veldres nenoturīgus augus galvenokārt audzē mistros. Vasaras vīķu labākie mistra komponenti ir auzas, arī vasaras kvieši vai mieži. Vasaras vīķus ļoti piemērotos apstākļos sēklu ieguvei dažkārt audzē arī tīrsējā. Tīrsējā vasaras vīķus izsēj 110… 210 kg/ha. Atkarībā no augšanas apstākļiem mistra vīķus sēj 20… 50% no to izsējas normas tīrsējā (25… 100 kg/ha) ar attiecīgu labības piejaukumu, lai kopējā izsējas norma būtu 180… 240 kg/ha. Vīķu sēklas sēj 2 … 5 cm dziļi, pirms mistru izsējas tos rūpīgi sajaucot. Kopējais augšanas laiks – 85-100 dienas no sadīgšanas

Sējumu kopšana. Pēc sējas sausa, cilaina augsne jāpieveļ. Vasaras vīķu sējumus 4. … 6. dienā pēc sējas ecē. Ecēšanu atkārto pēc sadīgšanas.

Zaļmēsli. Kā tauriņziedis, vasaras vīķi ar gumiņbaktēriju palīdzību piesaista gaisa slāpekli. Maksimālo garumu un svaru sējas vīķi sasniedz pākšu veidošanās sākumā, t.i. 50-60 dienā pēc sējas. Potenciālā zaļmasas raža – līdz 30 t/ha, kas, to iearot zaļmēslojumam, līdzinās 30 tonnām labu kūtsmēslu uz hektāra.

Secinājumi:

  1. Vasaras vīķi nav nekas jauns, tikai, kā šķiet, labi aizmirsts vecais augs, ko mums atkal vjadzētu redzēt savos laukos;
  2. Ja nenodarbojaties ar lopiem, vīķi ir labs zaļmēslojuma augs, kuru labāk audzēt mistrā (auzas u.c.), lielākai zaļmasai. Iearot tīrsējā augušo zaļo masu, tas aizvieto 30t kūtsmēslu vai analogu daudzumu minerālmēslu, ar ko var izaudzēt līdz 3 t labības uz hektāru. Tas arī uzlabo augsni, ir veiksmīgi iekļujams augu sekā kā starpkultūra starp graudaugiem utt;
  3. Ja zemnieks nodarbojas ar lopkopību, augkopību, tad vīķu audzēšana noteikti rentējas lielākā mērā, nekā monosaimniecības, kas nodarbojas, piemēram, tikai ar augkopību.

Izmantotā literatūra:

  1. Augkopība (1988.g)
  2. http://www.la.lv / Vasaras jeb sējas vīķu audzēšana lopbarībai
  3. Graudkopja rokasgrāmata (1984.g.)

Palīgs apkures un augkopības jomās

16/01/2015

Sveiki! Nu jau kādu laiku nekas nav rakstīts. Paldies par dažendažādākajiem jautājumiem, kuros iedziļinoties arī pats esmu kaut ko jaunu iemācījies un uzzinājis. Saproti arī mani, ir tikai cilvēcīgi, ja 100% neesmu atbildējis uz visiem jautajumiem, jo pats daudz ko nezinu un laiku pa laikam uznāk sliņķība. Galu galā, tā visa rezultātā (savas ikdienas vienkāršošanai) esmu izveidojis visvisādus aprēķinus, kas man ir noderējuši, likušies interesanti, kuros ik pa laikam iemetu aci. Tie ir gan jautājumi par apkuri, ūdensapgādi, kanlizāciju, energoauditiem, ventilāciju, kā arī ļoti nesenu manu aizraušanos un izglītošanos par lauksaimniecību, konkrētāk – bioloģisko graudkopību. Šodien vēlos dalīties šajā informācijā ar Tevi. Kā saka, “neliec sveci zem pūra…” 🙂 Kā ir moderni teikt, “ja kaut viena lieta no tā visa Tev noderēs, tad uzskatīšu, ka mans mērķis ir izpildīts” – nebūšu oriģināls un šo arī teikšu. Jautājumus – kas, kā, kur un kāpēc (un arī citus) – vaicā man pa e-pastu. Apkure Augkopiba

Ko šajos failos var atrast?

Apkure :

1). Akumulācijas tvertnes aprēķins;

2). Ekonomisko spuldžu atmaksa;

3). Q=mcΔT aprēķins jeb kādu siltuma jaudu attīsta noteikta gaisa vai ūdens plūsma, atdziestot par noteiktu temperatūru;

4). Vaļēja, slēgta izplešanās trauka aprēķins;

5). Gaisa vadu izmēru aprēķins;

6). Balansējošo vārstu izvēle;

7). Ātrsildītāja jaudas aprēķins;

8). Infiltrācijas siltuma zudumu aprēķins;

9). Malkas patēriņš apkures sezonā;

10). Dūmeņa izmēra noteikšana malkas apkures katlam;

11). Gaisavada pretestības aprēķins;

12). Normatīvais ūdens patēriņš GOST un LBN;

13). Maksimālie plūsmas ātrumi caurulēs pēc LBN;

14). Siltuma zudumu aprēķins caur norobežojošo konstrukciju;

15). Apkures sistēmas spiediena zudumi un daudzi daudzi citi aprēķini.

Augkopība: 

1). Kultūraugu iznesa un mēslojuma apjoma aprēķins;

2). Piemērotākie graudaugu kultūru priekšaugi un pēcaugi;

3). Ieteicamā graudaugu sējumu platība, atkarībā no reģiona;

4). Graudaugiem piemērotākā augsne un optimālā augsnes reakcija;

5). Augšņu noteicējs;

6). Augšņu tipu raksturojošās agronomiskās īpašības;

7). Kaļķojuma devas aprēķins;

8). Piemērotākā zaļmēslojuma noteikšanas aprēķins;

9). NPK minerālmēslojuma devas aprēķins, atkarībā no augsnēs esošā barības vielu apjoma;

10). Graudaugu ražība, atkarībā no organisko vielu satura augsnē;

11). Graudaugu ražība, atkarībā no augsnes iekultivācijas pakāpes;

12). Graudaugu ražība, atkarībā no mehāniskā sastāva;

13). Augseku piemēri un priekšaugu efektivitātes novērtēšana;

14). Minerālmēslu raksturojums, sajaukšanas nosacījumi;

15). Nepieciešamās grunstūdeņu līmeņa dziļuma normas;

16). Dažādi piemēri kultūraugu ražības palielināšanai un daudzi daudzi citi aprēķini.

Ja vēl kaut ko interesantu uzsākšu, informēšu arī Tevi! Bet pagaidām – lai izdodas!!

2012 apskats

01/01/2013

The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2012 annual report for this blog.

Here’s an excerpt:

4,329 films were submitted to the 2012 Cannes Film Festival. This blog had 51,000 views in 2012. If each view were a film, this blog would power 12 Film Festivals

Click here to see the complete report.

Lietusūdens izmantošana sadzīves vajadzībām

31/10/2012

Pašķirstot pāris grāmatas, uzdūros uz šīs interesantās shēmas. Šī konkrēti ir domāta daudzdzīvokļu mājām ar plakano jumtu, kur pēc projekta lietusūdeni savāc un novada pa iekšējo lietusūdens kanalizācijas stāvvadu un izvada tālāk laukā pie pamatiem vai kanalizācijas akās. To, protams, var pielāgot arī privātmājām ar slīpajiem jumtiem – veidi, kā iespējams savākt lietusūdeni ir daudzi.

Tā kā ūdens cenas ceļas, vajag meklēt alternatīvas, kā par ūdeni maksāt mazāk. Lietusūdeni uzkrāj tvertnēs (labs variants ir kubīgās degvielas plastmasas tvertnes, mazākiem apjomiem pietiek arī 200L mucas). Liekais ūdens tiek novadīts uz kanalizāciju. Ūdens sūkns, komplektā ar hidroforu (lētākie maksā ap 60Ls) nodrošina spiedienu un ūdeņu aizgādāšanu uz klozetpodiem, laistīšanas krāniem utt, kur vien sirds kāro. Ja ūdens tvertnē iet mazumā, var pieslēgties atpakaļ pie ūdensvada tīkliem.

Vajag vienīgi uzmanīties, lai tvertnē vienmēr būtu ūdens. Ja tas beigsies, sūknis, visdrīzāk pārdegs, jo nevarēs uzpumpēt vajadzīgo spiedienu caurulēs. Arī lietusūdens uztvērēju vajag sameisterot tā, lai lapas, zari netiktu tvertnē. Tas sastāv no filtra, kas aiztur cietās frakcijas, bet ļauj ūdenim tecēt cauri. Ticu, ka lasītājs atradīs abu problēmu risinājumus.

Lai izdodas!

Malkas katla siltuma akumulatora pieslēguma shēma

13/09/2012

Tātad izklāstīšu savu redzējumu un, lai vieglāk varētu saprast, sadalīšu šo shēmu 3 daļās.

Sāksim.

Pirmā daļa sastāv no katla + arī kombinētā boilera. Šis ir tā saucamais “mazais loks” vai “mazais katla loks”. Standartshēmās mazajā lokā parasti neiekļauj ūdens boileri, jo šī loka funkcija ir pēc iespējas ātrāk uzkarstēt katlu līdz darba temperatūrai. Termovārstu malkas apkures katlu gadījumā izvēlas 60 grādu. 60 grādi nozīmē temperatūru, ko katla lokā uztur termovārsts.

+ Uz boilera cilpas nevajag atsevišķu sūkni, tātad ietaupās nauda – sūknis un cirkulācijas elektroenerģija. Pēc sirds patikas var piegriezt lodveida ventiļus uz boileri, to sildot vai nesildot. Regulāra 60 grādu uzturēšana boilerī aizsargā no leģionāru slimības.

– Paies nedaudz ilgāks laiks, līdz siltums nokļūs sildķermeņos – radiatoros, siltajās grīdās, utml. Nav pieejams siltums no akumulācijas tvertnēm – boilers tiks karstēts tikai katla kurināšanās laikā. Jāsamēro plūsmas caur katlu (svarīgākais) un boileri (sekundārs) – jāuzmanās no katla pārkaršanas dēļ samazinātās caurplūdes jeb jāizvēlas jaudīgāks sūknis.

– Turklāt krāna, cauruļu izmērs uz boileri jāņem DN15 (DN25 vai DN20 vietā) – plūsmai vieglāk cirkulēt caur boileri, nekā uz māju – TAS NAV PIEĻAUJAMS! Ja nu akurāt boilera cilpa ir gara, var izvēlēties arī DN20 cauruli, bet jārēķinās ar iespējamām sekām.

Otrā daļa sastāv no akumulācijas tvertnes. Svarīgi būtu akumulācijas tvertnei ierīkot 4 izvadus: kreisos divus – katla sūknim, labējos – apkures sistēmas sūknim/iem.  Pacentīšos paskaidrot. Tā kā visi apkures sistēmas sūkņi iedalās 2 daļās – ražošanas cirkulācijas sūkņi un pārvades jeb sadales cirkulācijas sūkņi, ir svarīgi, lai tie viens otru pēc iespējas mazāk ietekmētu. Tad nu šādā gadījumā akumulācijas tvertne noder lieliski. Attēlotā apeja nepieciešama gadījumā, ja siltumu pirmām kārtām vajag nogādāt apkures vajadzībām. Var arī, protams, bez tās iztikt.

Trešā daļa ir siltuma pārvades daļa, kur visas apkures sistēmas paņem savu daļu enerģijas. Attēlotās situācijas gadījumā, caurules diametru jāizvēlas, ņemot vērā divu sūkņu plūsmas summu. Personīgi iesaku ņemt lielāku cauruli. Protams, ja, piemēram, akumulācijas tvertnes izvadi ir 1”, nav lietderīgi cauruli līdz kolektoriem ņemt 2”. Tāpēc labāk būtu, ja akumulācijas tvertnes izvadu diametri būtu samēroti ar cirkulācijas sūkņu plūsmām.

Un vēl viens variants, kā var malkas katla shēmai pievienot silto grīdu sistēmu:

Ar speciālu vārstu (ieregulējas atkarībā no temperatūras uz silto grīdu padeves cilpu) pieregulē siltuma padevi uz silajām grīdām un viss notiek. Šādā gadījumā var iztikt bez trīsceļu vārsta. Var izmantot arī parastu lodveida krānu, tikai (tāpat kā gadījumā ar parasto 3ceļu vārstu) nebūs iespēju regulēt padeves temperatūru automātiski.

Saules kolektors – sarežģīti?? Nesmīdini mani :)

31/01/2012

Ar šo rakstu vēlos izdzenāt mītu, ka saules kolektori ir kaut kas neiespējams un ka uzstādīt to esošajās apkures sistēmās, pirmkārt, nav iespējams un, otrkārt, šausmīgi dārgi. Tā nav. Nu labi, varbūt ir 🙂 Piedāvāšu paša izstrādāto shēmu, kas ir derīga vasaras apstākļos, kad ir slinkums kurināt katlu tikai karstā ūdens dēļ, vai kas vēl trakāk, jākurina ar elektrību.

Tātad būs nepieciešams boilers ar vienu brīvu spirāles vietu.

Tagad pievērsīsimies augšējam attēlam. Ja kāds no elementiem nav zināms, ir špikeris labajā pusē zem nosaukuma „Apzīmējumi”. Uzzīmējis esmu boileri ar 2 „čūskām” – viens apkures katlam, otrs kolektoram. Tātad sūknis spiež ūdeni līdz kolektoram cauri 2 dzīvojamās mājas pārsegumiem, kur, saules staru ietekmē, šķidrums sasilst. Augstākajā sistēmas vietā (virs kolektora) vēlams novietot atgaisotāju. Tālāk šķidrums cirkulē atpakaļ caur 2 pārsegumiem un atkal nonāk boilerā, kur atdziest un atkal plūst uz kolektoru. Kā redzams, nav ne glikola, ne automātikas, ir maksimāli maz elementu (pāris lodveida ventiļu, arī ne termometra, ne manometra(ar ko laikam īpaši lielīties nevar)), tikai izmeklēti sistēmas elementi. Caurule kā redzams, ir DN20, cinkotā tērauda (lai nerūsētu), kapara vai cita karstumizturīga materiāla. Lai iegūtu maksimālu efektu no iztērētās naudas, vēlams caurules nosiltināt, jo tas atmaksāsies.

Tālāk pievērsīsimies sūkņa apsaistei. Sūknis ir uzlikts pirms kolektora, kur tas darbosies ne tik karstos apstākļos kā aiz kolektora. Sūkni var noņemt no sistēmas, aizverot priekšā un aizmugurē esošos lodveida vārstus, un iztecinot minimālu šķidruma apjomu no sistēmas. Kāpēc sūknis uzlikts paralēli vēl vienai caurulei, to es izklāstīšu vēlāk. Vari tikmēr minēt.

Tālāk seko drošības grupa. Tā sastāv no drošības vārsta, izplešanās trauka, kā arī atgaisošanas vārsta. Lieki neatgādināšu, ka atgaisotājs paša augstākajā vietā atrodas tāpēc, ka gaisa burbulīši, kas var rasties sistēmā traucē sistēmas darbu. Un tie vienmēr ir tik lētticīgi un paredzami, ka vienmēr ceļas augšā. Izplešanās trauks, jo sistēma ir slēgta. Tās mērķis ir izlīdzināt spiediena svārstības sistēmā. Virs drošības vārsta ir atzīme 3 bāri. Līdz šiem 3 bāriem spiediens sistēmā vēl nesaspiež drošības vārstā iestrādāto atsperi. Kad spiediens sasniegs 3 bārus, spiediens to nedaudz atspiedīs, kā rezultātā no vārsta izšļāksies šķidrums. Tas šļāksies līdz brīdim, kad spiediens sistēmā nokritīsies kādu pusbāru zem 3 bāriem. Vēl piebildīšu, ka ik pa laikam vēlams pagriezt drošības vārstu, jo, pirmkārt, pārbaudi vai tas strādā un, otrkārt, atbrīvo zem tā sakrājušos gaisu.

Tālāk par sistēmas uzpildīšanu un tukšošanu. Boileram kreisajā pusē abpus DN20 lodveida ventilim atrodas divi pieslēgumi. Uzpildot tukšu sistēmu, šo ventili DN20 aizgriež, papildināšanas ventili no ūdensvada, kā arī tukšošanas vārstu atver. Plūsma plūst pa sūknim paralēlo cauruli (te ir tās nozīme) uz kolektoru un atpakaļ uz boileri, un caur tukšošanas cauruli. Tā var uzskatīt, ka sistēma ir uzpildīta, aizver ūdens papildināšanas un tukšošanas vārstus. Atver DN20 vārstu. Ūdens burbulīši ceļas uz augšu. Viltīgākie ir vēl kaut kur paslēpušies sistēmā. Tos var pilnībā izdzenāt, ieslēdzot cirkulācijas sūkni un atverot ūdensvada papildināšanas vārstu, lai aizpildītu brīvās vietas. Vēl ieteicams pagriezt drošības vārstu (vismaz pēc bildes tā var spriest), iespējams, ka tur būs nedaudz sakrājies gaiss. Tādā manierē notiek sistēmas uzpildīšana. Tukšošana. Tā ir obligāta ziemas apstākļos, kad caurules aizsalst un tiek pārplēstas. Tas, protams, ir sīkums pret faktu, ka pavisam noteikti saplīsīs arī dārgais saules kolektors. Blakus izplešanās tvertnei ir vārsts ar nosaukumu ziemas tukšošana. Ja šī te telpa, kurā atrodas boilers, sūknis un pārējā sistēmas armatūra (zem pirmā pārseguma paneļa), ir ziemā apsildīta, tad ir ideāli. Atverot ziemas tukšošanas ventili, viss ūdens virs tā līmeņa iztecēs pa šo vārstu (arī no sarkanās caurules -> boilera čūsku -> un caur sūknim paralēlo cauruli). Ūdens būs siltumā, sistēma drošībā. Un tad, uz vasaras pusi atkal būs jāuzpilda sistēma ar ūdeni. Atverot ūdens papildināšanas ventili, atgaisotājs virs jumta rūks vien, bet esi pacietīgs – sistēmas ietilpība ir neliela.

Vēl par pāris detaļām. Lai neatgaiņātu Tevi no vēlmes uzstādīt saules kolektoru, piedāvājot sarežģītas formulas, vienkāršoju. 18L izplešanās tvertne noderēs praktiski visos gadījumos, ja uzstādīts 1 saules kolektora panelis, kā arī sistēma ir tik mazietilpīga kā uzzīmētā. Spiediens lai ir tas pats, kas apkurē – 1,5 bar. Tad jau laika gaitā manīsi, vai vajag mainīt, vai ne. Izplešanās tvertnes spiediena iestatījumus veic sekojoši. Jau laikus iegādājies velosipēda pumpi un spiediena mērītāju. Kad pirmajā sezonā nopirksi izplešanās trauku, pretspiediens nebūs jāmaina. Pēc pirmās ziemas, pavasarī vai vasarā (kad būsi gatavs uzpildīt kolektoru), iepumpē izplešanās traukā gaisu (tas nekas, ka pretī nav ūdens), tikai nepārcenties, jo vari pārplēst balonu. Tad uzpildi sistēmā ūdeni un pārbaudi pretspiedienu. Prognozēju, ka pretspiediens būs vismaz 1.5 bar (ja vien spiediens ūdensvadā nebūs par mazu!). Lieko nolaid, cik vajag un kārtībā. Un tā uzpildi izplešanās trauku katru sezonu. Cirkulācijas sūknis. Pretestība būs minimāla. Ar 1m pietiks atliektiem galiem. Plūsma – to jāskatās no maksimāli pieļaujamā caur kolektoru – parasti aprakstīta kolektora ražotāja, tirgotāja mājaslapā. Principā viss.

Lai izdodas uzstādīt saules paneli! 🙂

__________________________________________________________

Turpinājumā nedaudz par skumjākām lietām – sistēmas uzstādīšanas izmaksas un, galu galā, atmaksāšanās laiks (ja silda ar elektrību).

Sekojošā tabulā uzskaitīti sistēmas izveidē nepieciešamie elementi, to izmaksas (ar PVN):

NPK Materiāli Mērvien. Apjoms Cena par vienību, Ls Kopā, Ls
1 Saules kolektors gb 1 299 299
2 Saules kolektora stiprin., skrūves kompl 1 20 20
3 Automātiskais atgaisotājs DN15 gb 1 4,71 4,71
4 Veidgabalu komplekts, DN20 kompl 5 13,05 65,25
5 Veidgabalu komplekts, DN15 kompl 1 9,02 9,02
6 Drošības vārsts DN15, 3bar gb 1 2,45 2,45
7 Lodveida ventilis DN15 gb 3 2,38 7,14
8 Lodveida ventilis DN20 gb 3 3,81 11,43
9 Caurule 26.9×2.8 m 15 1,55 23,25
10 Caurule 21.3×2.8 m 3 1,16 3,48
11 Vienvirziena vārsts DN15 gb 1 2,2 2,2
12 Vienvirziena vārsts DN20 gb 2 3,22 6,44
13 Stiprinājumi, līmlentes, pakojumi, u.c. DN20 kompl 2 2,4 4,8
14 Cirkulācijas sūknis Q=220 kg/h, H=1m gb 1 113 113
15 Izolācija DN20, b=13mm m 15 0,38 5,7
16 Izplešanās trauks 18L gb 1 19,03 19,03
17 Boilers ar 2 cilpām, 200L gb 1 200 200
Kopā 796,9 Ls

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem par saules kolektora atmaksāšanās laiku minēju, ka ar 1 m² saules kolektora aktīvās virsmas var gada griezumā nodrošināt 6.8 m³ karstā ūdens. Manam norādītajam kolektoram ir 1.98 m² virsmas, tātad gada laikā ar šo varēs saražot 1.98 x 6.8 ~ 13.5 m³ karstā ūdens. No 1 m² kolektora gada laikā var iegūt 400kWh enerģijas. Tātad no manējā varēs: 1.98 x 400 = 792 kWh. Un, visbeidzot, lai ar elektrību iegūtu 1000 kWh enerģijas, nāksies samaksāt ~108 Ls (tarifs 0.1074 Ls/kWh). Tātad no manējā: 792 x 108 / 1000 = 85.84 Ls/gadā. Un ja sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir 796.9Ls, naudiņu varam atgūt pēc 796.9 / 85.84 = 9.3 gadiem.

Secinājumi.

1). Norādītās sistēmas izmaksas, protams, neiekļauj darba, tekošās – ekspuatācijas, remonta, elektrības patēriņa izmaksas;

2). Cenas ir samērā optimistiskas, t.i., zemas, jo meklēju tās lētākās iespējas;

3). Cipari katram būs citādi, šis ir piemērs, kā šī lieta darāma. Neesmu pliks teorētiķis, pats esmu projektējis gana daudz, lai zinātu cik daudz un ko vajaga.

_______________________________________________

Tad nu pēc lasītāju lūgumiem, shēmu nedaudz samainīju. Problēma bij` tāda, ka lietotājs neseko vai arī nespēj izsekot līdzi temperatūrai boilerī un kolektorā, kā rezultātā temperatūra var tiktāl palielināties, ka var applaucēties, lietojot karsto ūdeni. Arī tie abi var uzvārīties. Nemāku sacīt, kādas sekas tam ir. Esmu piezīmējis dzesējošo kontūru, tātad, piemēram, izvēlamies termovārstu, kas atveras pie 60ºC.  Līdz šiem 60ºC, cirkulācija notiek caur boileri un kolektoru, bet virs – caur dzesējošo kontūru un kolektoru. Ar dzesējošo kontūru esmu domājis vietu, kur dzesēt karsto ūdeni. Tās varētu būt caurules zemē vai dzesēšana caur radiatoriem, vai baseinā.

Iespēju ir daudz un dažādas. Jāņem vērā tikai 1 lieta – būs jāizvēlas jaudīgāks sūknis, jo, kā redzams, pretestība ir kļuvusi lielāka – lai aiztransportētu ūdeni, būs jāpārvar lielāka pretestība nekā pirmajā attēlā šajā rakstā.

Secinājumi:

1. Papildinot shēmu ar dzesējošo kontūru, pieaugs pretestība un palielināsies sistēmas izbūves izmaksas. Te atkal ir runa par komfortu – tas prasa ieguldījumus;

2. Shēma ir sarežģījusies, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Karstais ūdens no krāsns gravitācijas spiediena ietekmē

22/01/2012

Nu jā – ja jau piedāvāju sarežģītas shēmas no pirtiņu krāsnīm un māju cepeskrāsnīm, kuras nav iedomājamas bez elektrības līdzdalības, še nu stādu Tev priekšā shēmu bez sūkņa, shēmu, kura ir ievērojami lētāka un vienkāršāka.

Kurinot pavardu, ūdens sildīšanas caurulēs sasilst, kļūst vieglāks, pa cauruli ceļas uz augšu un ieplūst boilerā. Pa otru cirkulācijas cauruli, kas pievienota boilera lejasgalā nedaudz virs dibena, lai caurulē neieplūstu nogulsnes, vēsais ūdens no boilera ieplūst sildīšanas caurulē, kur sasilst un atkal pa cauruli nonāk boilerā. Tā notiek nepārtraukta ūdens cirkulācija, un ūdens boilerā sasilst. Visbeidzot, atverot karstā ūdens krānu, karsto ūdeni spiež caurulē līdz patērētājam, savukārt jauna aukstā ūdens deva no apakšas ieplūst boilerā.

Ūdens sildīšanas “čūsku” (pavardā iemontēta caurule) vēlams novietot uz cepeškrāsns, kā parādīts attēlā zemāk.

Tad tā netraucē kurtuves darbību. “Čūskas” vietā var būt arī sildcaurules no taisniem cauruļu atgriezumiem, kuri savienoti ar 90 un 180 grādu līkumiem.

Sildīšanas caurules izvēlas 1“ vai 1 1/4“ cinkotajām tērauda caurulēm. Tās izloka ar mērķi palielināt saskares virsmu ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Caurules novieto ar nepārtrauktu kāpumu (kā parādīts augšējā attēlā) ūdens cirkulācijas virzienā 1:100. Boilera tilpums jāpiemēro kurināšanas intensitātei. Vidēji tas varētu būt no 50 – 100 litriem. Boileru ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk pavardam vertikāli, lai cirkulācijas caurules būtu pēc iespējas īsākas un lietošanai iegūtu siltāku ūdeni. Boileri no ārpuses var siltināt ar siltumizolāciju.

Ja ūdens nav kaļķains, patēriņam var lietot šo pašu ūdeni, kas sasilst caurulē, bet, ja kaļķu daudzums liels, tad, lai neaizsērētu sildcaurule, lieto dalītu sistēmu – sildcaurule iet caur boileru, sildīdama patēriņa ūdeni tikai ar savu ārējo virsmu. Otrs variants ir sarežģītāks, kas prasa arī izplešanās trauku, lai sasilstot ūdens nepārplēstu caurules.

Atkarībā no sildcauruļu aktīvā garuma (izlocītās “čūskas” garums, kas pakļauts uguns vai dūmgāzu iedarbībai) un diametra, ūdens 100 litru boilerā stundas laikā sasilst par 25 – 50 grādiem. A. Vedeliņa grāmatā “Individuālo dzīvojamo māju celtniecība” (Rīga, 1958. gads, 222. lpp.) dota šāda sakarība:

Sildcaurules aktīvais garums, m Diametrs 1“ Diametrs 1 ¼“
3 25 ºC 30 ºC
4 33 ºC 40 ºC
5 42 ºC 50 ºC

Lai gan kurināt pavardu tikai boilera sasildīšanai ir neracionāli. Tāpēc vēlams pavardā ierīkotajai “čūskai” papildus pārbūvēt kurtuvi, ko izmanto tikai ūdenssildīšanai, nekarsējot pavarda virsmu.

Secinājumi:

1). Šī raksta kopsavilkums tapis no diviem avīžrakstiem, kuri izdoti pagājušā gadsimta 80. gados. Nav noslēpums, ka daudz kas ir mainījies. Salīdzinājumā ar modernām karstā ūdens sagatavošanas shēmām, kuras varētu piedāvāt kā alternatīvu nupat zīmētajai, šī ir vienkārša, droša un lēta. Tatad – tai nav ne vainas;

2). Vienīgais, kur varētu iztraukties, ir: ievērot, lai karstais ūdens nepaliek karstāks par 60-70 grādiem, kā dēļ var applaucēt rokas. Lai gan arī sistēmā palielināsies spiediens.  Lai to risinātu, var uzstādīt karstā ūdens termovārstu vai, kas vēl labāk, sekot līdzi ūdens temperatūrai boilerī, uzstādot termometru.