2012 apskats

01/01/2013

The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2012 annual report for this blog.

Here’s an excerpt:

4,329 films were submitted to the 2012 Cannes Film Festival. This blog had 51,000 views in 2012. If each view were a film, this blog would power 12 Film Festivals

Click here to see the complete report.

Lietusūdens izmantošana sadzīves vajadzībām

31/10/2012

Pašķirstot pāris grāmatas, uzdūros uz šīs interesantās shēmas. Šī konkrēti ir domāta daudzdzīvokļu mājām ar plakano jumtu, kur pēc projekta lietusūdeni savāc un novada pa iekšējo lietusūdens kanalizācijas stāvvadu un izvada tālāk laukā pie pamatiem vai kanalizācijas akās. To, protams, var pielāgot arī privātmājām ar slīpajiem jumtiem – veidi, kā iespējams savākt lietusūdeni ir daudzi.

Tā kā ūdens cenas ceļas, vajag meklēt alternatīvas, kā par ūdeni maksāt mazāk. Lietusūdeni uzkrāj tvertnēs (labs variants ir kubīgās degvielas plastmasas tvertnes, mazākiem apjomiem pietiek arī 200L mucas). Liekais ūdens tiek novadīts uz kanalizāciju. Ūdens sūkns, komplektā ar hidroforu (lētākie maksā ap 60Ls) nodrošina spiedienu un ūdeņu aizgādāšanu uz klozetpodiem, laistīšanas krāniem utt, kur vien sirds kāro. Ja ūdens tvertnē iet mazumā, var pieslēgties atpakaļ pie ūdensvada tīkliem.

Vajag vienīgi uzmanīties, lai tvertnē vienmēr būtu ūdens. Ja tas beigsies, sūknis, visdrīzāk pārdegs, jo nevarēs uzpumpēt vajadzīgo spiedienu caurulēs. Arī lietusūdens uztvērēju vajag sameisterot tā, lai lapas, zari netiktu tvertnē. Tas sastāv no filtra, kas aiztur cietās frakcijas, bet ļauj ūdenim tecēt cauri. Ticu, ka lasītājs atradīs abu problēmu risinājumus.

Lai izdodas!

Malkas katla siltuma akumulatora pieslēguma shēma

13/09/2012

Tātad izklāstīšu savu redzējumu un, lai vieglāk varētu saprast, sadalīšu šo shēmu 3 daļās.

Sāksim.

Pirmā daļa sastāv no katla + arī kombinētā boilera. Šis ir tā saucamais “mazais loks” vai “mazais katla loks”. Standartshēmās mazajā lokā parasti neiekļauj ūdens boileri, jo šī loka funkcija ir pēc iespējas ātrāk uzkarstēt katlu līdz darba temperatūrai. Termovārstu malkas apkures katlu gadījumā izvēlas 60 grādu. 60 grādi nozīmē temperatūru, ko katla lokā uztur termovārsts.

+ Uz boilera cilpas nevajag atsevišķu sūkni, tātad ietaupās nauda – sūknis un cirkulācijas elektroenerģija. Pēc sirds patikas var piegriezt lodveida ventiļus uz boileri, to sildot vai nesildot. Regulāra 60 grādu uzturēšana boilerī aizsargā no leģionāru slimības.

- Paies ilgāks laiks, līdz siltums nokļūs sildķermeņos – radiatoros, siltajās grīdās, utml. Nav pieejams siltums no akumulācijas tvertnēm – boilers tiks karstēts tikai katla kurināšanās laikā. Jāsamēro plūsmas caur katlu (svarīgākais) un boileri (sekundārs) – jāuzmanās no katla pārkaršanas dēļ samazinātās caurplūdes jeb jāizvēlas jaudīgāks sūknis.

- Turklāt krāna, cauruļu izmērs uz boileri jāņem DN15 (DN25 vai DN20 vietā) – plūsmai vieglāk cirkulēt caur boileri, nekā uz māju – TAS NAV PIEĻAUJAMS!

Otrā daļa sastāv no akumulācijas tvertnes. Svarīgi būtu akumulācijas tvertnei ierīkot 4 izvadus: kreisos divus – katla sūknim, labējos – apkures sistēmas sūknim/iem.  Pacentīšos paskaidrot. Tā kā visi apkures sistēmas sūkņi iedalās 2 daļās – ražošanas cirkulācijas sūkņi un pārvades jeb sadales cirkulācijas sūkņi, ir svarīgi, lai tie viens otru pēc iespējas mazāk ietekmētu. Tad nu šādā gadījumā akumulācijas tvertne noder lieliski. Attēlotā apeja nepieciešama gadījumā, ja siltumu pirmām kārtām vajag nogādāt apkures vajadzībām. Var arī, protams, bez tās iztikt.

Trešā daļa ir siltuma pārvades daļa, kur visas apkures sistēmas paņem savu daļu enerģijas. Attēlotās situācijas gadījumā, caurules diametru jāizvēlas, ņemot vērā divu sūkņu plūsmas summu. Personīgi iesaku ņemt lielāku cauruli. Protams, ja, piemēram, akumulācijas tvertnes izvadi ir 1”, nav lietderīgi cauruli līdz kolektoriem ņemt 2”. Tāpēc labāk būtu, ja akumulācijas tvertnes izvadu diametri būtu samēroti ar cirkulācijas sūkņu plūsmām.

Un vēl viens variants, kā var malkas katla shēmai pievienot silto grīdu sistēmu:

Ar speciālu vārstu (ieregulējas atkarībā no temperatūras uz silto grīdu padeves cilpu) pieregulē siltuma padevi uz silajām grīdām un viss notiek. Šādā gadījumā var iztikt bez trīsceļu vārsta. Var izmantot arī parastu lodveida krānu, tikai (tāpat kā gadījumā ar parasto 3ceļu vārstu) nebūs iespēju regulēt padeves temperatūru automātiski.

Saules kolektors – sarežģīti?? Nesmīdini mani :)

31/01/2012

Ar šo rakstu vēlos izdzenāt mītu, ka saules kolektori ir kaut kas neiespējams un ka uzstādīt to esošajās apkures sistēmās, pirmkārt, nav iespējams un, otrkārt, šausmīgi dārgi. Tā nav. Nu labi, varbūt ir :) Piedāvāšu paša izstrādāto shēmu, kas ir derīga vasaras apstākļos, kad ir slinkums kurināt katlu tikai karstā ūdens dēļ, vai kas vēl trakāk, jākurina ar elektrību.

Tātad būs nepieciešams boilers ar vienu brīvu spirāles vietu.

Tagad pievērsīsimies augšējam attēlam. Ja kāds no elementiem nav zināms, ir špikeris labajā pusē zem nosaukuma „Apzīmējumi”. Uzzīmējis esmu boileri ar 2 „čūskām” – viens apkures katlam, otrs kolektoram. Tātad sūknis spiež ūdeni līdz kolektoram cauri 2 dzīvojamās mājas pārsegumiem, kur, saules staru ietekmē, šķidrums sasilst. Augstākajā sistēmas vietā (virs kolektora) vēlams novietot atgaisotāju. Tālāk šķidrums cirkulē atpakaļ caur 2 pārsegumiem un atkal nonāk boilerā, kur atdziest un atkal plūst uz kolektoru. Kā redzams, nav ne glikola, ne automātikas, ir maksimāli maz elementu (pāris lodveida ventiļu, arī ne termometra, ne manometra(ar ko laikam īpaši lielīties nevar)), tikai izmeklēti sistēmas elementi. Caurule kā redzams, ir DN20, cinkotā tērauda (lai nerūsētu), kapara vai cita karstumizturīga materiāla. Lai iegūtu maksimālu efektu no iztērētās naudas, vēlams caurules nosiltināt, jo tas atmaksāsies.

Tālāk pievērsīsimies sūkņa apsaistei. Sūknis ir uzlikts pirms kolektora, kur tas darbosies ne tik karstos apstākļos kā aiz kolektora. Sūkni var noņemt no sistēmas, aizverot priekšā un aizmugurē esošos lodveida vārstus, un iztecinot minimālu šķidruma apjomu no sistēmas. Kāpēc sūknis uzlikts paralēli vēl vienai caurulei, to es izklāstīšu vēlāk. Vari tikmēr minēt.

Tālāk seko drošības grupa. Tā sastāv no drošības vārsta, izplešanās trauka, kā arī atgaisošanas vārsta. Lieki neatgādināšu, ka atgaisotājs paša augstākajā vietā atrodas tāpēc, ka gaisa burbulīši, kas var rasties sistēmā traucē sistēmas darbu. Un tie vienmēr ir tik lētticīgi un paredzami, ka vienmēr ceļas augšā. Izplešanās trauks, jo sistēma ir slēgta. Tās mērķis ir izlīdzināt spiediena svārstības sistēmā. Virs drošības vārsta ir atzīme 3 bāri. Līdz šiem 3 bāriem spiediens sistēmā vēl nesaspiež drošības vārstā iestrādāto atsperi. Kad spiediens sasniegs 3 bārus, spiediens to nedaudz atspiedīs, kā rezultātā no vārsta izšļāksies šķidrums. Tas šļāksies līdz brīdim, kad spiediens sistēmā nokritīsies kādu pusbāru zem 3 bāriem. Vēl piebildīšu, ka ik pa laikam vēlams pagriezt drošības vārstu, jo, pirmkārt, pārbaudi vai tas strādā un, otrkārt, atbrīvo zem tā sakrājušos gaisu.

Tālāk par sistēmas uzpildīšanu un tukšošanu. Boileram kreisajā pusē abpus DN20 lodveida ventilim atrodas divi pieslēgumi. Uzpildot tukšu sistēmu, šo ventili DN20 aizgriež, papildināšanas ventili no ūdensvada, kā arī tukšošanas vārstu atver. Plūsma plūst pa sūknim paralēlo cauruli (te ir tās nozīme) uz kolektoru un atpakaļ uz boileri, un caur tukšošanas cauruli. Tā var uzskatīt, ka sistēma ir uzpildīta, aizver ūdens papildināšanas un tukšošanas vārstus. Atver DN20 vārstu. Ūdens burbulīši ceļas uz augšu. Viltīgākie ir vēl kaut kur paslēpušies sistēmā. Tos var pilnībā izdzenāt, ieslēdzot cirkulācijas sūkni un atverot ūdensvada papildināšanas vārstu, lai aizpildītu brīvās vietas. Vēl ieteicams pagriezt drošības vārstu (vismaz pēc bildes tā var spriest), iespējams, ka tur būs nedaudz sakrājies gaiss. Tādā manierē notiek sistēmas uzpildīšana. Tukšošana. Tā ir obligāta ziemas apstākļos, kad caurules aizsalst un tiek pārplēstas. Tas, protams, ir sīkums pret faktu, ka pavisam noteikti saplīsīs arī dārgais saules kolektors. Blakus izplešanās tvertnei ir vārsts ar nosaukumu ziemas tukšošana. Ja šī te telpa, kurā atrodas boilers, sūknis un pārējā sistēmas armatūra (zem pirmā pārseguma paneļa), ir ziemā apsildīta, tad ir ideāli. Atverot ziemas tukšošanas ventili, viss ūdens virs tā līmeņa iztecēs pa šo vārstu (arī no sarkanās caurules -> boilera čūsku -> un caur sūknim paralēlo cauruli). Ūdens būs siltumā, sistēma drošībā. Un tad, uz vasaras pusi atkal būs jāuzpilda sistēma ar ūdeni. Atverot ūdens papildināšanas ventili, atgaisotājs virs jumta rūks vien, bet esi pacietīgs – sistēmas ietilpība ir neliela.

Vēl par pāris detaļām. Lai neatgaiņātu Tevi no vēlmes uzstādīt saules kolektoru, piedāvājot sarežģītas formulas, vienkāršoju. 18L izplešanās tvertne noderēs praktiski visos gadījumos, ja uzstādīts 1 saules kolektora panelis, kā arī sistēma ir tik mazietilpīga kā uzzīmētā. Spiediens lai ir tas pats, kas apkurē – 1,5 bar. Tad jau laika gaitā manīsi, vai vajag mainīt, vai ne. Izplešanās tvertnes spiediena iestatījumus veic sekojoši. Jau laikus iegādājies velosipēda pumpi un spiediena mērītāju. Kad pirmajā sezonā nopirksi izplešanās trauku, pretspiediens nebūs jāmaina. Pēc pirmās ziemas, pavasarī vai vasarā (kad būsi gatavs uzpildīt kolektoru), iepumpē izplešanās traukā gaisu (tas nekas, ka pretī nav ūdens), tikai nepārcenties, jo vari pārplēst balonu. Tad uzpildi sistēmā ūdeni un pārbaudi pretspiedienu. Prognozēju, ka pretspiediens būs vismaz 1.5 bar (ja vien spiediens ūdensvadā nebūs par mazu!). Lieko nolaid, cik vajag un kārtībā. Un tā uzpildi izplešanās trauku katru sezonu. Cirkulācijas sūknis. Pretestība būs minimāla. Ar 1m pietiks atliektiem galiem. Plūsma – to jāskatās no maksimāli pieļaujamā caur kolektoru – parasti aprakstīta kolektora ražotāja, tirgotāja mājaslapā. Principā viss.

Lai izdodas uzstādīt saules paneli! :)

__________________________________________________________

Turpinājumā nedaudz par skumjākām lietām – sistēmas uzstādīšanas izmaksas un, galu galā, atmaksāšanās laiks (ja silda ar elektrību).

Sekojošā tabulā uzskaitīti sistēmas izveidē nepieciešamie elementi, to izmaksas (ar PVN):

NPK Materiāli Mērvien. Apjoms Cena par vienību, Ls Kopā, Ls
1 Saules kolektors gb 1 299 299
2 Saules kolektora stiprin., skrūves kompl 1 20 20
3 Automātiskais atgaisotājs DN15 gb 1 4,71 4,71
4 Veidgabalu komplekts, DN20 kompl 5 13,05 65,25
5 Veidgabalu komplekts, DN15 kompl 1 9,02 9,02
6 Drošības vārsts DN15, 3bar gb 1 2,45 2,45
7 Lodveida ventilis DN15 gb 3 2,38 7,14
8 Lodveida ventilis DN20 gb 3 3,81 11,43
9 Caurule 26.9×2.8 m 15 1,55 23,25
10 Caurule 21.3×2.8 m 3 1,16 3,48
11 Vienvirziena vārsts DN15 gb 1 2,2 2,2
12 Vienvirziena vārsts DN20 gb 2 3,22 6,44
13 Stiprinājumi, līmlentes, pakojumi, u.c. DN20 kompl 2 2,4 4,8
14 Cirkulācijas sūknis Q=220 kg/h, H=1m gb 1 113 113
15 Izolācija DN20, b=13mm m 15 0,38 5,7
16 Izplešanās trauks 18L gb 1 19,03 19,03
17 Boilers ar 2 cilpām, 200L gb 1 200 200
Kopā 796,9 Ls

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem par saules kolektora atmaksāšanās laiku minēju, ka ar 1 m² saules kolektora aktīvās virsmas var gada griezumā nodrošināt 6.8 m³ karstā ūdens. Manam norādītajam kolektoram ir 1.98 m² virsmas, tātad gada laikā ar šo varēs saražot 1.98 x 6.8 ~ 13.5 m³ karstā ūdens. No 1 m² kolektora gada laikā var iegūt 400kWh enerģijas. Tātad no manējā varēs: 1.98 x 400 = 792 kWh. Un, visbeidzot, lai ar elektrību iegūtu 1000 kWh enerģijas, nāksies samaksāt ~108 Ls (tarifs 0.1074 Ls/kWh). Tātad no manējā: 792 x 108 / 1000 = 85.84 Ls/gadā. Un ja sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir 796.9Ls, naudiņu varam atgūt pēc 796.9 / 85.84 = 9.3 gadiem.

Secinājumi.

1). Norādītās sistēmas izmaksas, protams, neiekļauj darba, tekošās – ekspuatācijas, remonta, elektrības patēriņa izmaksas;

2). Cenas ir samērā optimistiskas, t.i., zemas, jo meklēju tās lētākās iespējas;

3). Cipari katram būs citādi, šis ir piemērs, kā šī lieta darāma. Neesmu pliks teorētiķis, pats esmu projektējis gana daudz, lai zinātu cik daudz un ko vajaga.

_______________________________________________

Tad nu pēc lasītāju lūgumiem, shēmu nedaudz samainīju. Problēma bij` tāda, ka lietotājs neseko vai arī nespēj izsekot līdzi temperatūrai boilerī un kolektorā, kā rezultātā temperatūra var tiktāl palielināties, ka var applaucēties, lietojot karsto ūdeni. Arī tie abi var uzvārīties. Nemāku sacīt, kādas sekas tam ir. Esmu piezīmējis dzesējošo kontūru, tātad, piemēram, izvēlamies termovārstu, kas atveras pie 60ºC.  Līdz šiem 60ºC, cirkulācija notiek caur boileri un kolektoru, bet virs – caur dzesējošo kontūru un kolektoru. Ar dzesējošo kontūru esmu domājis vietu, kur dzesēt karsto ūdeni. Tās varētu būt caurules zemē vai dzesēšana caur radiatoriem, vai baseinā.

Iespēju ir daudz un dažādas. Jāņem vērā tikai 1 lieta – būs jāizvēlas jaudīgāks sūknis, jo, kā redzams, pretestība ir kļuvusi lielāka – lai aiztransportētu ūdeni, būs jāpārvar lielāka pretestība nekā pirmajā attēlā šajā rakstā.

Secinājumi:

1. Papildinot shēmu ar dzesējošo kontūru, pieaugs pretestība un palielināsies sistēmas izbūves izmaksas. Te atkal ir runa par komfortu – tas prasa ieguldījumus;

2. Shēma ir sarežģījusies, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Karstais ūdens no krāsns gravitācijas spiediena ietekmē

22/01/2012

Nu jā – ja jau piedāvāju sarežģītas shēmas no pirtiņu krāsnīm un māju cepeskrāsnīm, kuras nav iedomājamas bez elektrības līdzdalības, še nu stādu Tev priekšā shēmu bez sūkņa, shēmu, kura ir ievērojami lētāka un vienkāršāka.

Kurinot pavardu, ūdens sildīšanas caurulēs sasilst, kļūst vieglāks, pa cauruli ceļas uz augšu un ieplūst boilerā. Pa otru cirkulācijas cauruli, kas pievienota boilera lejasgalā nedaudz virs dibena, lai caurulē neieplūstu nogulsnes, vēsais ūdens no boilera ieplūst sildīšanas caurulē, kur sasilst un atkal pa cauruli nonāk boilerā. Tā notiek nepārtraukta ūdens cirkulācija, un ūdens boilerā sasilst. Visbeidzot, atverot karstā ūdens krānu, karsto ūdeni spiež caurulē līdz patērētājam, savukārt jauna aukstā ūdens deva no apakšas ieplūst boilerā.

Ūdens sildīšanas “čūsku” (pavardā iemontēta caurule) vēlams novietot uz cepeškrāsns, kā parādīts attēlā zemāk.

Tad tā netraucē kurtuves darbību. “Čūskas” vietā var būt arī sildcaurules no taisniem cauruļu atgriezumiem, kuri savienoti ar 90 un 180 grādu līkumiem.

Sildīšanas caurules izvēlas 1“ vai 1 1/4“ cinkotajām tērauda caurulēm. Tās izloka ar mērķi palielināt saskares virsmu ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Caurules novieto ar nepārtrauktu kāpumu (kā parādīts augšējā attēlā) ūdens cirkulācijas virzienā 1:100. Boilera tilpums jāpiemēro kurināšanas intensitātei. Vidēji tas varētu būt no 50 – 100 litriem. Boileru ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk pavardam vertikāli, lai cirkulācijas caurules būtu pēc iespējas īsākas un lietošanai iegūtu siltāku ūdeni. Boileri no ārpuses var siltināt ar siltumizolāciju.

Ja ūdens nav kaļķains, patēriņam var lietot šo pašu ūdeni, kas sasilst caurulē, bet, ja kaļķu daudzums liels, tad, lai neaizsērētu sildcaurule, lieto dalītu sistēmu – sildcaurule iet caur boileru, sildīdama patēriņa ūdeni tikai ar savu ārējo virsmu. Otrs variants ir sarežģītāks, kas prasa arī izplešanās trauku, lai sasilstot ūdens nepārplēstu caurules.

Atkarībā no sildcauruļu aktīvā garuma (izlocītās “čūskas” garums, kas pakļauts uguns vai dūmgāzu iedarbībai) un diametra, ūdens 100 litru boilerā stundas laikā sasilst par 25 – 50 grādiem. A. Vedeliņa grāmatā “Individuālo dzīvojamo māju celtniecība” (Rīga, 1958. gads, 222. lpp.) dota šāda sakarība:

Sildcaurules aktīvais garums, m Diametrs 1“ Diametrs 1 ¼“
3 25 ºC 30 ºC
4 33 ºC 40 ºC
5 42 ºC 50 ºC

Lai gan kurināt pavardu tikai boilera sasildīšanai ir neracionāli. Tāpēc vēlams pavardā ierīkotajai “čūskai” papildus pārbūvēt kurtuvi, ko izmanto tikai ūdenssildīšanai, nekarsējot pavarda virsmu.

Secinājumi:

1). Šī raksta kopsavilkums tapis no diviem avīžrakstiem, kuri izdoti pagājušā gadsimta 80. gados. Nav noslēpums, ka daudz kas ir mainījies. Salīdzinājumā ar modernām karstā ūdens sagatavošanas shēmām, kuras varētu piedāvāt kā alternatīvu nupat zīmētajai, šī ir vienkārša, droša un lēta. Tatad – tai nav ne vainas;

2). Vienīgais, kur varētu iztraukties, ir: ievērot, lai karstais ūdens nepaliek karstāks par 60-70 grādiem, kā dēļ var applaucēt rokas. Lai gan arī sistēmā palielināsies spiediens.  Lai to risinātu, var uzstādīt karstā ūdens termovārstu vai, kas vēl labāk, sekot līdzi ūdens temperatūrai boilerī, uzstādot termometru.

Shēmas, shēmiņas…

10/01/2012

Uzzināsi:

  1. Kā aprēķināt, cik siltuma saražo Tava kurtuve;
  2. Kā citādāk izmantot termovārstu;
  3. Kā var uzpildīt sistēmā nesasalstošu šķidrumu;
  4. Kā aprēķināt, cik ilgā laikā uzsilst ūdens;
  5. Kā iespējams +90ºC sistēmu apvienot ar +65ºC un +45ºC grādu sistēmām;
  6. Kā aprēķināt rezerves ūdens tvertnes, lai sistēma nepārkarstu;

Attēlota apkures sistēmas shēma ar siltajām grīdām, karstā ūdens sagatavošanu un rezerves 500L ūdens tvertni, kā siltumguves avotu izmantojot kurtuvē ielocītu spirāli. Sistēma varētu derēt pirtiņā, kur, piemēram, dušu un lāvas telpās grīda ir nepatīkami vēsa, bet karstais ūdens jāsilda ar elektrību.

Parasti izvairās likt ūdens spirāli kurtuvē, jo:

1). Ir klapatas, t.i. jāuzmana nedrošā sistēma, laikā jāieslēdz sūkņi, jāpagriež vārsti, regulāri jāveic sistēmas apkope, ziemā jāizlaiž no sistēmas ūdens, un tā tālāk;

2). Nav kur siltumu likt. Ja nenodrošina pietiekošu siltuma atņemšanu (karstā ūdens apgādes nodrošināšana, grīdu apsilde, gaisa sildīšana, apkures nodrošināšana u.t.m.l.), ūdens caurulēs var uzvārīties, nodarot kaitējumus veselībai. Cieš arī sistēma, un netiek atpelnīti ieguldījumi tajā;

3). Nav izpratnes par siltumapmaiņu. Sistēma uzstādīta, balstoties uz „kaimiņa Pētera ieteikumiem”.

Tie ir manējie iemesli. Varbūt ir vēl ceturtais un piektais, un sestais punkts, taču man šie ir nozīmīgākie.

Tālāk galvenajos punktos iztirzāšu sistēmu.

Apraksts.

Sakarsusī kurtuve siltumu atdod šķidrumam, kas plūst caur spirālē savītu cauruli. Sūknis piešķir šķidrumam piespiedu cirkulāciju, lai tas, pārvarot pretestību, visur vienmērīgi sasiltu. Nemāku teikt kāpēc, bet nepieciešamā cietā kurināmā katlos, kurtuvēs ienākošā un aizejošā šķidruma temperatūra ir +60ºC un +80ºC vai +70ºC un +90ºC. Pieņemam, ka maksimālā šķidruma temperatūra kurtuvē ir +90ºC. Siltajām grīdām situācija ir citādāka. Normatīvos ir noteikts, ka, piemēram, dzīvojamo telpu grīdas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +27ºC, taču vannasistabās, ko varētu salīdzināt ar pirtiņas dušas telpu un lāvas telpu, tai nevajadzētu pārsniegt +33ºC. Lai tajā iekļautos, siltajās grīdās ieplūstošā šķidruma temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +45ºC. Tālāk, kas attiecas uz boileri jeb karstā ūdens tvertni, temperatūrai vajadzētu būt +60ºC līdz +65ºC. Zemāka temperatūra būs augsne Leģionāru slimības izplatībai, ko rada baktērijas. Augstāka temperatūra var novest pie applaucējumiem, ja vien ūdens temperatūru samazina citā sistēmas daļā. 500L ūdens tvertnes funkcija ir uzkrāt lieko siltumu, darboties kā buferim. Šīs tvertnes nepieciešamību vēlāk pierādīšu ar aprēķiniem.

Kā noteikt savas kurtuves siltuma jaudu? Es rēķinu tā: sadegot 1 kg malkas 1 stundā (1 kg/h), izdalās 3,3 kW. Cik kg malkas stundā sadeg šajā piemērā? 10kW/3,3kW ~ 3 kg/h. Ja vēlies, ņemot par pamatu manu iepriekšējo rakstu „Koks”, vari atrast siltuma izdalījumu pie dažādiem mitruma saturiem.

Protams, starp mums runājot, sadegot 3 kg malkas stundā uz ūdens apkuri aizies nevis 10 kWh, bet mazāk, jo neierēķināju enerģiju, kura tiek atdota, sasildot pirtiņas gaisu un aizejot zudumos caur skursteni. Bet kāda starpība, pieņemam kurtuves jaudu ar rezervi – 10kW. Nav mums te nekāda malkas šķūnīša izmēra rēķināšana :)

Darbība.

Šķidrums plūdīs uz siltajām grīdām (sg) un uz boileri. Termovārsts, kas atrodas aiz apsildāmās grīdas caurulēm (no tā iziet rozā vads), ņem vērā sg ieplūstošo temperatūru un „nāk” vaļā (kad cauri plūst vēss ūdens) vai ciet (kad cauri plūst karsts ūdens), atkarībā no ieregulētās vērtības, kas ir robežās, piemēram, no +10ºC līdz +45ºC (var būt attēlots arī iedaļās no „sniegpārsliņas” vai 1 (vēss) līdz 6 (silts)). Tātad, piemēram, ja termovārsts ieregulēts uz +45ºC vai uz 6 iedaļas, bet tā sensors sg sākumā „sajūt” +25ºC, termovārsts ir pilnībā vaļā. Ja, savukārt, sensors „sajūt” +60ºC, termovārsts ir ciet, pieļaujot tikai minimālu cirkulāciju caur to. Pirms ķeramies klāt pie boilera, uzreiz pateikšu, ka vārsts uz apvada, zem trīsceļu vārsta ar apzīmējumu 61ºC ir ciet. Pie tā ķersimies vēlāk. Trīsceļu vārsts atļauj plūsmu no augšas uz kreiso pusi, līdz temperatūrai +61ºC, kuru pārsniedzot, atveras plūsma no labās uz kreiso pusi. Respektīvi, 61ºC nozīmē temperatūru, kuru trīsceļu vārsts patstāvīgi uztur kreisajā pusē.

Aprēķini.

Nu redz, pieņemsim variantu, kurš iespējams tikai uz papīra – siltuma patēriņa nav. Uz pirtiņu ejam, tāpēc ir jautājums, cik ilgi var kurināt, lai ūdens temperatūra nepārsniedz, teiksim, +90ºC. Ūdens sākotnējā temperatūra ir +20ºC. Pieņemam, ka kopējā sistēmas ietilpība ir 700 litru. Aprēķinam enerģijas apjomu, kas nepieciešams ūdens apjoma sasildīšanai par norādītajiem grādiem:

Ja kurtuves jauda ir 10 kW, paies 57kWh/10kW = 5.7 stundas līdz 700 litru ūdens uzsils līdz +90ºC.

Pieņemsim otru, līdzīgu variantu, tikai kopējā sistēmas ietilpība būs 200 litru:

16kWh/10kW = 1.6 stundas. Tātad nepaies ne 2 stundas, kad 200 litri uzsils līdz +90ºC.

Vēlreiz pārrēķināsim 1.variantu, pieņemot, ka siltuma zudumi dušas un lāvas telpās ir 500W jeb 0.5kW un ka karstā ūdens patēriņš stundā sastāda 600W jeb 0.6 kW:

2. variantā:

Nu, lūk, te nu var redzēt, kāpēc ir nepieciešama šī ūdens tvertne.

Lai nu kā, šī sistēma ir laba ar to, ka tiek samazināts cilvēka faktors. Iedomājies, kas notiktu, ja Tev katru reizi būtu jāseko temperatūrai sistēmā un jāver krāni uz 500L tvertni? Ja to izdarīsi par ātru, nebūs pietiekoši karsts ūdens boilerī, ja par vēlu – būs par karstu. Termovārsts to visu izdarīs Tavā vietā, akurāti un laikā.

Izanalizējot shēmu, ir skaidrs, ka sākumā tiks uzsildīta siltā grīda, tad sekos karstā ūdens boilers, un tad liekais siltums tiks novadīts 500L ūdens tvertnē. Vai atceries par lodveida ventili zem trīsceļu vārsta? Nu laiks ir parunāt par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Nu redzi, viss ir skaisti, liekais siltums tiek nogādāts tvertnē, bet kā viņu no turienes dabūt laukā, jo ieslēdzot sūkni aukstā sistēmā, trīsceļu termovārsts šajā virzienā ir ciet? Kad ieslēdz sūkni aukstā sistēmā, attaisa šo ventili un plūsma iet caur 500L tvertni, siltajām grīdām un boileri. Ja izmantosi šo shēmu, atceries tikt vaļā šī pāri palikušā siltuma 500L tvertnē, jo tādā gadījumā kurinot pirtiņu, ūdens ātrāk sasniegs maksimālo temperatūru.

Ieziemošana.

Tas, protams, ir ideāli, ja sistēmā ir iepildīts neaizsalstošs šķidrums. Tādā gadījumā ieziemošanas problēmas atkrīt. Pretējā gadījumā, ja pirtiņa netiek apkurināta, sistēma būs pilnībā jāiztukšo. Man domāt, ka neaizsalstošā šķidruma iepildīšana sistēmā iespējama divos variantos:

  1. Iztukšotā sistēmā, vai nu no paša augstākā punkta vai citā vietā, caur speciāli uzstādītu lodveida krānu ielej vai nu koncentrātu vai jau gatavu maisījumu;
  2. Iztukšotā sistēmā pie viena drenāžas lodveida krāna piestiprina rokas sūkni un pumpē tajā šķidruma koncentrātu. Tālākā sistēmas vietā attaisa vēl kādu krānu un gaida, līdz ārā sāk tecēt šķidrums. Gaisu no sistēmas izdzenā caur atgaisotājiem, atdarot ūdensvada krānu un ieslēdzot sūkni.

Lai nu kā, šādai sistēmai pavisam noteikti iesaku iepildīt neaizsalstošu šķidrumu. Atkritīs daudz problēmu.

Secinājumi.

  1. Shēma nav uzstādīta dabā. Ieguvums ir racionāla siltuma izmantošana silto grīdu un karstā ūdens sasildīšanā;
  2. Shēma derīga arī, teiksim, ierīkojot ūdens čūsku podiņu krāsnī. Variācijas var būt visdažādākās;
  3. Iesaku visiem lietderīgāk izmantot pirtskrāsnis, arī tās pašas krāsnis dzīvojamās mājās, jo mūsdienu apstākļos ir dārgi, teiksim, sildīt karsto ūdeni ar elektrību;

Tālāk īsumā papētīsim pāris shēmu risinājumus, kur izmantots trīsceļu termovārsts.

Augšējā attēlā līdzības saskatāmas ar attēlu zemāk. Mazais katla loks papildināts ar boileri. Tas nozīmē, ka katls apakšējā attēlā uzsils ātrāk, jo ir mazāks piesildāmā ūdens apjoms. Līdz ar to siltums ātrāks tiks aizgādāts uz sistēmu. Taču, salīdzinot ar apakšējo attēlu, boileri nedrīkst atslēgt, jo tādā gadījumā nebūs cirkulācijas. Situāciju varētu atrisināt, ierīkojot mazāka diametra apvadu pie boilera. Tad viena daļa karstā ūdens plūstu pa taisno uz termovārstu, otra – uz boileri. Augšējā attēlā 1. prioritāte ir boilerim, 2.prioritāte – radiatoriem. Savukārt apakšējā attēlā prioritātes nosaka lietotājs, tikai viņam pašam ir jāgriež krāni.

Vēl tikai piebildīšu, ka 1. attēlā ūdens temperatūra pie sūkņa būs 61ºC. Var prognozēt arī temperatūru boilerī, kas var svārstīties ap 61 – 65ºC.

Un te vēl 2 shēmas, kuras pats uz ātru roku uzmeistaroju. Pirmajā problēmas ir tajā, ka temperatūra katla ieejā būs zem 60ºC, jo temperatūru atņems boileris. Lieku reizi atgādināšu, ka cietā kurināmā katliem optimāla ieplūdes temperatūra ir no 60ºC līdz 70ºC. Vēl problēma, kas ir redzama abās shēmās, ir tajā, ka viss ūdens plūst caur boileri. Diametrs, diametrs… Boilera pievadam vai tajā iebūvētās spirāles izmērs visbiežāk ir mazāks nekā pievadam uz radiatoriem. Lai gan apakšējā shēmā temperatūra katla ieplūdē būs 60ºC. Un protams, boileris ir 1. prioritāte, ko nevar mainīt… kā tikai pārtaisot sistēmu, protams :)

Secinājumi.

  1. Shēmu ir daudz un dažādas. Nosaki savas prioritātes, taisi shēmu. Paturi prātā vien faktu – jo shēma vienkāršāka, jo mazāk raižu tā Tev radīs. Tāpēc centies pārlieku nesarežģīt;
  2. Vai pamanīji vienu atšķirību starp pirtskrāsns shēmu un šajām, kur 500L tvertnes vietā ir radiators? Tas mistiskais lodveida ventilis zem termovārsta. Tieši tā – bez tā var iztikt, ja šī 500L tvertne zaudētu siltumu pati no sevis kā radiators;
  3. Kā redzēji, nekas prātīgs no pēdējām divām shēmām man nav sanācis, taču mans mērķis ir ne jau iedot ideālāko shēmu (kuras man nav), bet gan lai Tu izproti, kā darbojas shēmas, atrast trūkumus, labumus tajās.

Nedaudz par sūkņiem

21/11/2011

Šoreiz pievērsīsimies apkures cirkulācijas sūkņa izvēlei. Iedomāsimies piemēru: Tu veikala plauktā redzi sūkni, kura cena ir 487 Ls, bet blakus tam – „identisks” sūknis ar cenu 331 Ls. Kuru Tu ņemsi?… Protams, lētāko? Tad nu tā. Pārbaudīsim vai lētākā izvēle būs tik laba.

Reālie parametri

Jauda, W

Cena, Ls

En. ef. klase

Sūknis

Plūsma, m3/h

Pretestība, m

UPS 32-120F

5,07

5,15

268

331

C

MAGNA 32-100

5

5

126

487

A

Tabulā ir divu šo sūkņu salīdzinājums. Ar šiem sūkņiem tuvāk varat iepazīties, pasērfojot internetā. Nav mans mērķis kādu no tiem izcelt vai nogremdēt. Vēlos, lai lasītājs domātu ilgtermiņā.

Kā jau parasti, man patīk aprēķināt dārgākā sūkņa atmaksu – laiku, kad tiks dzēsta šī starpība, kas ir 156 Ls. Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksas (dārgākais variants – 0,1074 Ls/kWh), apkures sezonas ilgumu (210 dienas), kā arī svārstīgo sūkņa izmantošanas laiku diennaktī (1 – 24 stundas), esmu ieguvis tabulu ar sūkņa atmaksas laiku (gados vai sezonās), atkarībā no tā darbības ilguma diennakts laikā. (Ja nevar neko saskatīt, spied uz attēla)

Secinājumi:

  1. Kā diagrammā redzams, dārgākais sūknis ātri atmaksājas, ja tiek lietots 15 un vairāk stundas diennaktī. Tātad ir lietderīgāk izvēlēties augstākas energoefektivitātes klases apkures sūkni, ja tam būs jādarbojas lielāko diennakts daļu;
  2. Parasti labāki agregāti maksā vairāk – pērkot cirkulācijas sūkni, pievērs uzmanību energoefektivitātes klasei.

Siltināšanas efektivitāte

15/09/2011

Šajā laikā esmu izstrādājis pāris energoauditu. Loģiski, manos darbos ietilpa ne tikai noteikt patērētās enerģijas apjomu sezonā, bet arī ieteikt, piedāvāt risinājumus siltumnoturības uzlabošanai. Par piemēru paņemsim vienu no projektiem. Izskatīsim dažus piedāvātos siltumnoturības celšanas priekšlikumus un, pats galvenais, to lietderību vai nelietderību. Neesmu gan nekāds eksperts par izmaksām, iespējams, ka kļūdos, palabojiet, taču šo to darījis esmu.

Energoaudits tika izstrādāts, atbilstoši MK noteikumiem nr. 39.

Īss stāvokļa raksturojums

Māja atrodas Ērgļos, tā ir trīs stāvu 467. sērijas ēka. Īpatnējais enerģijas patēriņš (apkure, apgaismojums, karstais ūdens) pēc aprēķiniem sastādīja 184.3 kWh/m² apkurināmās platības gadā, kas sastāda 780 m². Kad rēķināsim pasākumu atmaksāšanās termiņus, būs nepieciešams zināt ietaupītās enerģijas izmaksas. Tādēļ siltumenerģijas tarifs ir pieņemts 40 Ls/MWh.

1. Bēniņu grīdas siltināšana

Bēniņu kopējā platība sastāda 345 m². Aplūkojot attēlu, piebildīšu, ka šāda projekta ēku bēniņiem ir jābūt vēdināmiem. Bēniņu sienu daļā bija vēdināmie caurumi, kuri bija aizklāti ar ķieģeļiem. To darīt nedrīkst, jo no apakšas nākošais mitrums neizvēdinās, rodas laba augsne pelējuma sēnītēm. Lielākais stereotips tādā gadījumā ir šāds: bēniņus nevēdinām, jo citādāk aiziet vairāk siltuma. Muļķīb`s! Apkures rēķins no tā nemainās. Tas ir jādara tikai konstrukciju saglabāšanas dēļ, līdzīgi kā novērst uz fasādes līstošu lietus noteku sistēmu. Daudz nerunāšu, ķersimies pie konstrukcijas izpētes.

Slāņi (no telpas uz āru):

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.77

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

Secinu, ka stāvoklis ir samērā vienkāršs, jo ir divslīpu jumts un siltumizolācijas materiāla izklāšanas rīcībā ir līdzens bēniņu grīdas lauks ar nedaudziem šķēršļiem. Nudien, kur vēl labāk – nevajag ar salīkušu muguru rāpot, kārtot bēniņus, staipīt siltumizolāciju, taisīt atgriezumus utt.

Piedāvātais risinājums bija uz esošā keramzīta slāņa uzklāt mīkstās vates paklāju, 150 mm biezumā. Te var rasties jautājums: vai nav vajadzīga tvaika izolācija starp keramzīta izolācijas slāni un akmens vati? Šajā gadījumā nav obligāti, jo vate tiek noklāta uz esoša izolācijas slāņa. Ja vate būtu vienīgais siltinājuma materiāls uz bēniņu nesošās konstrukcijas, tad tvaika izolācija būtu nepieciešama.

Konstrukcijas slāņi būs sekojoši:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.31

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

3

Akmensvates paklājs

150

Tā kā siltināšanas process ir komplekss pasākums, kura galarezultātu ietekmē ne tikai konstrukciju un siltumizolācijas materiāla īpašības, bet arī darba izpildes kvalitāte, – teorētiski aprēķinātais siltuma caurlaidības koeficients neatbildīs praktiskajam. Lai gan Latvijas Būvnormatīvi nosaka normatīvās un maksimālās siltumcaurlaidības vērtības, kādas konstrukcija nedrīkst pārsniegt pēc siltumizolācijas noklāšanas, aprēķinos izmantoju palielinātas vērtības. Piemēram, šajā gadījumā konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients atbildīs LBN deklarētajam, taču, atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām, aprēķinos figurē skaitlis 0.31.

To pašu, piemēram, var teikt par apkures sistēmas projektētāja darbu, kurš, lai gan ņem vērā norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu, aprēķinos izmanto dažādas rezerves: atkarību no vēja stipruma, ēkas orientāciju, sildķermeņus izvēlas ar rezervi u.t.m.l.

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 16.5 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetra gadā (ēkas kopējā apkurināmā platība tātad ir 780 m²), kas naudas izteiksmē (siltumenerģijas tarifs 40 Ls/MWh) ir 515 Ls/gadā. Pasākumu atmaksas termiņi atspoguļoti tabulā:

Iespējas

Izolācijas materiāla izmaksas, Ls/m²

Bēniņu siltumizolācijas izmaksas, Ls

Papildus izmaksas, Ls

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

2.1

725

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 20 Ls; strādniekiem 50 Ls; transportēšana 60Ls.

855

1.7

„Nu tāda”

2.3

794

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 30 Ls; strādniekiem 60 Ls; materiāli 15 Ls; transportēšana 70Ls.

969

1.9

„Dārgākā”

2.5

863

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 40 Ls; strādniekiem 70 Ls; materiāli 20 Ls; transportēšana 80Ls.

1 073

2.1

Jāatzīst, ka samaksa strādniekiem izskatās visai skopa, taču rēķināts, ka ar likmi 2 Ls/h cilvēkam, divi strādnieki izolāciju var noklāt nepilnās 2 dienās.

Tātad veicot iemaksu siltumnoturības uzlabošanā (te un turpmākajos pasākumu izklāstos iztirzāsim „Dārgākās” iespējas gadījumus), gada laikā atgūstam ~48% no ieguldītās summas. Kura banka piedāvā noguldīt naudu ar tik lielu procentu likmi?

2. Fasādes sienu siltināšana

Attēlā aplūkojama ēkas fasāde. Tās kopējā platība (neskaitot gala sienas) sastāda 380 m². Šajā izklāstā, vienkāršības labad, starplogu paneļu sienu, kura no siltumnoturības viedokļa ir nedaudz vājāka, apvienoju ar pamata fasādes sienu. Konstrukcijas slāņi:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

1.54

2

Cementa javas apmetums

60

Piedāvāju fasādi siltināt ar 120mm akmens vates plāksnēm. Tātad ar javu pie fasādes nostiprina vati, uzliek pirmo javas kārtu, sietu, otro javas kārtu, dekoratīvā apmetuma kārtu. Līdz ar to sienas šķērsgriezums (galvenie elementi) būs sekojošs:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

0.45

2

Cementa javas apmetums

60

3

Akmens vate

120

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 39.8 kWh uz kvadrātmetra gadā, kas naudas izteiksmē ir 1242 Ls/gadā.

Tālāk pieņemsim dažādas iespējas. Vienkāršības labad, neieslīgšu siltināšanas slāņu izmaksu detalizētā aprakstā, bet piedāvāšu kaut kādas siltināšanas izmaksas uz 1 m², kurā ietilpst gan materiāli, gan darbs:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

9 500

7.6

„Nu tāda”

30

11 400

9.2

„Dārgākā”

35

13 300

10.7

Tātad, lai gan aprēķinātais ietaupījums ir lielāks nekā bēniņu siltināšanas gadījumā, fasādes siltināšanas izmaksas ir daudz lielākas, līdz ar to arī garāki atmaksas termiņi. Noguldījuma likme 9.3% gadā. Ja nemaldos, banku piedāvātā likme šobrīd nepārsniedz 2%.

3. Gala sienu siltināšana

Gala sienu kopējā platība sastāda 170 m².

To siltuma caurlaidības koeficients ir tāds pats, U=1.54 W/m²*K.

Arī šajā gadījumā piedāvāju to siltināt ar 120 mm akmens vates plāksnēm. Sienu pīrāgs ir tāds pats, U=0.45 W/m²*K.

Aprēķinātais ieguvums bija 19.9 kWh/m² gadā jeb, naudas izteiksmē, 621 Ls/gadā.

Tālāk iespēju tabula:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

4 250

6.9

„Nu tāda”

30

5 100

8.2

„Dārgākā”

35

5 950

9.6

Kā redzams, atmaksas termiņi nedaudz labāki. Vēlos uzsvērt, ka katra ēka ir citādāka, var nederēt kāds no te piedāvātajiem risinājumiem.

4. Koka logu un balkona durvju nomaiņa

 Ēkai 25% jeb 27,73 m² ir koka logi, bet 75% jeb 83,19 m² – plastmasas. 15% jeb 4,4 m² koka balkonu durvju un 85% jeb 22 m² plastikāta balkonu durvju. Koka logus un durvis mainām pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem ar U vērtību 1.0 W/m²*K.

Tādējādi prognozētais pasākuma efekts ir 3.2 kWh/m² gadā jeb 100 Ls/gadā.

Iespējas

Virtuves loga un darba izmaksas, Ls

Virtuves logu skaits, gb

Istabas loga ar lodžiju durvīm un darba izmaksas, Ls

Istabas logu ar lodžijas durvīm skaits, gb

Istabas loga un darba izmaksas, Ls

Istabas logu skaits, gb

Izmaksas kopā

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

134

7

208

1

172

5

2 021

20.2

„Nu tāda”

144

228

182

2 146

21.5

„Dārgākā”

154

243

192

2 281

22.8

Atmaksas termiņi logu nomaiņai nav tik iepriecinoši – 20 – 22 gadi. Kāpēc tad ir tik daudz jauno PVC logu? – Jūs vaicāsiet. Būtībā tas ir vienīgais siltuma saglabāšanas pasākums, ko dzīvokļa saimnieks var veikt priekš sevis. Vēl ir iespēja siltināt dzīvokli no iekšpuses.

Secinājumi.

„Dārgāko” iespēju pasākumi atspoguļoti sekojošā tabulā:

Priekšlikums

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls

Prognozētais priekšlikuma efekts, kWh/m² gadā

Prognozētais ietaupījums Ls/gadā*

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls / 1 m² apkurin. platības

Pasākumu atmaksas laiks, gados

Pasākumu ieviešanas prioritāte

Bēniņu grīdas siltināšana ar akmens vates paklāju b=150 mm

1 073

16.5

515

1.38

2.1

A

Fasādes sienas siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

13 300

39.8

1 242

17.05

10.7

B

Gala sienu siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

5 950

19.9

621

7.63

9.6

B

Koka logu un balkona durvju nomaiņa, pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem U=1.0 W/m²*K

2 281

3.2

100

2.93

22.8

C

Kopā

22 604 Ls

79.4 kWh/m² gadā

2 478 Ls/gadā

28.99 Ls/m²

* Pie nemainīgas siltuma tarifa likmes 40 Ls/MWh.

Iztirzāsim iespējamās renovācijas programmas. Piemēram, siltināt fasādi, gala sienas un mainīt logus vajadzētu vienlaicīgi, viena pasākuma ietvaros, taču siltināt bēniņus var jebkurā brīdī. Svarīgi, protams, izdarīt visus piedāvātos priekšlikumus A, B un C, taču to reti kad var izdarīt, tādēļ sākumā jāatrisina pirmo prioritāšu priekšlikumi. Iespējamās renovācijas programmas attēlotas nākošajā tabulā:

Renovācijas programma

Izmaksas, Ls

Ietaupījums, Ls/gadā

Pasākumu atmaksas laiks, gados

A un B prioritātes pasākumu ieviešanas programma

20 323

2 378

8.6

B un C prioritātes pasākumu ieviešanas programma

21 531

1 963

11

Secinājumi.

  1. Katrai ēkai būs savs risinājums; esmu izklāstījis vienas konkrētas ēkas energoaudita un siltumnoturības pasākumus, kas nederēs citai ēkai. Skan, protams, it kā energoauditors gribētu no Jums „nokāst” vairāk naudiņas, apgalvojot, ka līdzīga projekta viņa praksē nav, ka māja ir unikāla. Bet kokiem ir divi gali – ja vien energoauditors nav paviršs, bet kārtīgi uzklausa Jūsu domas, veic padziļinātu ēkas izpēti, tas attaisno līdzekļus, kurus iztērēsiet viņa algošanai. Meklējiet pieredzējušus energoauditorus, kuri ir veikuši 10 un vairāk objektu energoauditus. Viena lieta ir skaisti runāt, interneta lapās zīmēt puķītes un zaļas mājas un apgalvot, ka viņa uzņēmuma stāžs ir 150 gadu. Otra lieta ir energoauditors, kurš neliek Jums mieru ar dažādiem jautājumiem (par kuriem Jums pašam, visdrīzāk, nav saprašanas), laužas Jūsu mājās un apvaino Jūs par nepadarītiem darbiem ēkas saglabāšanā. Es te mazliet „nogāju no sliedēm”, bet pārliecinieties, vai Jūsu izvēlētais energoauditors ir pieredzējis, jo tikai tad varēsiet saskatīt viņa izstrādātajā darbā līdzības ar Jūsu elektrības, siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa rādījumiem pēc energoefektivitātes celšanas.
  2. Pievērsīsimies cipariem: es labāk orientējos silltumaprēķinos, bet kopējās izmaksas esmu pieņēmis, un tās, visdrīzāk, nesakritīs ar reālajām. Tie ir kaut kādi vidējie lielumi. Tālāk. Kā redzams, siltināt bēniņus atmaksājas 2.1 gada laikā, un to vajadzētu darīt vispirms. Pie tam šādu summu varbūt var atrast iedzīvotāju maciņos. Starp citu, ja nepietiek līdzekļu, var siltināt arī daļu bēniņu. Siltināt ārsienas un mainīt logus vajadzētu reizē, bet nepieciešami lieli ieguldījumi – aptuveni 20 000 Ls. Aprēķinā gan neesmu rēķinājis, kas notiks, ja naudu ņems no bankas. Tas paliek ēkas ziņā, lai tik kalkulē.
  3. Jāņem vērā ēkas nolietojuma pakāpe. Ja nemaldos, daudzstāvu ēku mūžs, kā likumā stāv rakstīts, ir vismaz 50 gadu. Piemēram, ja Jūsu mājai ir 40 gadu, tā ir „nu tādā” stāvoklī, siltināt fasādi… Hmmm. Taču jāņem vērā arī komforta apstākļi, kas noteikti uzlabosies līdz ar energopasākumu realizēšanu. Un ēka nolietosies mazāk, ja, piemēram, no lietusūdeņiem aizsargāsiet fasādi un salabosiet pamatus. Es domāju, ja vien ēka jau nav grausts, siltināt ir vērts.
  4. Nobeigumā nedaudz par citu tēmu. Kāpņu telpas apkurināšanu. Tā ir nepieciešama. Kādēl? Vienkārši – kādas ir temperatūras svārstības dzīvojamās un kāpņu telpās gada laikā? Vasarā dzīvojamā telpā ir, piemēram, 24ºC, ziemā 19º. Vasarā kāpņu telpā ir 24ºC, kādai tai ir jābūt ziemā? Jo lielākas temperatūras svārstības vasarā un ziemā, jo vairāk izplešas un saraujas būvkonstrukcijas, kā rezultātā rodas plaisas. Otra problēma, ka aukstas kāpņu telpas saldē dzīvojamās telpas. Te mēs nonākam pie secinājuma, ka jāapkurina gan kāpņu, gan dzīvojamās telpas. Jo mazāka Tev māja, jo mazāk maksāsi. Bagāts var darīt kā grib un būvēt lielas mājas :)

Čau čau :)

16/06/2011

Njā, šobrīd ar rakstiem ”laikam” tā pašvakāk sokās, tādēļ vēršos pie Tevis lasītāj! Kas Tevi interesē, ko Tu vēl vēlētos uzzināt? Kā zināms, labāk darbi veicas pēc pasūtījuma, tādēļ gaidīšu ierosinājumus. Jau gaidu!

Projekts. Pāreja no ekonomiskajām uz LED spuldzēm

31/03/2011

Ja Tevi interesē LED spuldzes un ir vēlme zināt, vai ir vērts vai nav uzstādīt šos brīnumus savās mājās, piedāvāju projektu, kā viest skaidrību. Aprēķins veltīts par godu elektroenerģijas cenu kāpumam 1.04.2011.

Pirmais, ko būtu jāizdara – apzini cik spuldžu Tev mājās ir, cik no tām lieto visbiežāk un cik daudz.

Telpa Spuldžu skaits (gb)
Biežāk izmantotās spuldzes (gb) Sadalījums pa stundām, plkst.
17 18 19 20 21 22 23
Viesistaba 7 2 x x x x x x
Guļamistaba nr.1 4 2 x x x x
Guļamistaba nr.2 4 1 x x
Darbistaba 3 1 x x
Virtuve 1 1 x x
Tualete 1 1 kopā 0,5 h

Tas nu būtu darīts. Tālāk seko tikai aprēķini.

Ekonomiskā spuldze LED spuldze Piezīmes
Parametri
Tīkls 230 V, maiņstrāva 230 V, maiņstrāva
Gaismas atdeve 1000 Lm 600 Lm
Elektrības patēriņš 20 W 6 W
Cik maksā? 3 Ls 8 Ls
Kur? veikalos dealextreme.com
Istabas
Viesistaba 20W*2gb*6h=240Wh 6W*3gb*6h=108Wh Aprēķinātais lielums ir elektrības patēriņš dienā, Wh;LED tiek ņemtas vairāk, lai dotu nepieciešamo gaismu
Guļamistaba nr.1 20W*2gb*4h=160Wh 6W*3gb*4h=72Wh
Guļamistaba nr.2 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Darbistaba 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Virtuve 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Tualete 20W*1gb*0.5h=10Wh 6W*1gb*0.5h=3Wh
KOPĀ 520W 249W
Scenāriji
Pilna pāreja (visas telpas)
Kopējās izmaksas 13 gb * 8 Ls = 104 Ls
Ietaupījums dienā 0,1074Ls/kWh*(520W-249W)/1000=2,9 sant.
Atmaksāšanās laiks 104 Ls / 0,029 Ls = 3587 dienas = 9,83 gadi
Daļēja pāreja (Viesistaba un Guļamistaba nr.1)
Kopējās izmaksas 6 gb * 8 Ls = 48 Ls
Ietaupījums dienā 0,1074Ls/kWh*(400W-180W)/1000=2,36 sant.
Atmaksāšanās laiks 48 Ls / 0,0236 Ls = 2033 dienas = 5,57 gadi

Secinājumi.

1). Jo vairāk Tev spuldžu tajā lustrā deg, jo izdevīgāk pāriet uz LED (20W pret 6W);

2). Diemžēl, bet varbūt arī labi, ka elektrības cenas kāpums mūs motivē ekonomēt;

3). Taisīt šāda tipa projektus, kas motivē apzināt, interesēties par savas dzīvesvietas elektrības, siltuma patēriņiem ir svētīgi. Pie tam tas arī nav baigais kosmoss. Uz priekšu!

4). Pats esmu mājā iegādājies dažas LED spuldzes tieši no vietnes dealextreme.com un nesūdzos. Skaitītājs griežas tāpat, netkarīgi no tā, vai spuldzes deg vai nē :) nopietni. Apsveru domu ņemt vēl, bet pa tiešo no ražotāja, teiksim caur iepriekšējos rakstos minēto alibaba.com. Citādāk pasūtītājs man bija ASV, bet piegādātājs Ķīna!!

5). Būtībā man jau ļoti maz spuldžu deg. Skaties secinājumu Nr.1


Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 26 other followers