Kultivētie nektāraugi

27/03/2019

Nodarbojos ar biškopību un ar šo rakstu vēlējos piedāvāt nelielu kultivēto nektāraugu apskatu.

Mūsu ģimenei ir 63 bišu saimes. Pirms 4 gadiem iesēju pirmos sētos nektāraugus – facēliju un bišu amoliņu. Facēlija mani patīkami pārsteidza, tādēļ ik gadus iesēju kādus 1-2 hektārus ar šo augu. Tā kupli saaug, nevajag daudz sēklu (~10 kg/ha), bet, kas svarīgākais, – deva dikti daudz medus. Pārsvarā sēju to ar rokām jūnija sākumā, kā dēļ augustā bitēm vēl bija darba pilnas rokas. Šogad plānoju pirmo reizi ņemt talkā sējmašīnu un iesēt kopā ap 10 hektāriem nektāraugu. Vienā novietnē izvietoju 10 bišu saimes, tās aizvedu uz lauka marta beigās un septembra vidū atvedu visus stropus pie mājas. Šādi rīkojoties, tās var vieglāk apsekot, attīrīt skrejas no pieputējuša sniega, sakritušām bitēm un pārbaudīt, vai nav uzbrukuši zvēri. Varu palepoties, ka ziemā aizgāja bojā vien viena saime, kas ir teicams rādītājs.

Nav noslēpums, ka jūlija beigās, augustā, nemaz nerunājot par septembri, ir ļoti maz augu, kas dod nektāru. Mēs atrodamies Vidzemes augstienē, kur ir daudz pļavu, ganību, mazāk tīrumu. Tā kā pļavas tiek appļautas, bitēm jūlijs un augusts ir patukši mēneši. Maijā, jūnijā daudz medus dod kārkli un citi koki, arī blakus esošie izcirtumi. Kad tur viss pārzied, ir bēdīgāk ar nektāra apjomiem. Negribas jau tā teikt, bet arī kaimiņi ar savām bitēm ir konkurenti, kas “noēd” nektāru, ja tās atrodas tuvāk par 2-3 km no manas dravas. Vasaras beigas jau tā ir patukšs periods – turklāt vēl kaimiņbites!! Trešais fakts ir, ka augusts un pat septembris (paldies labajiem laikapstākļiem 2018.gadā) ir silti mēneši, bet bites neko nedara, jo dabā vairs nekas nezied. Ja nezied, bites sāk izlaupīt kādu vājāku saimi, jo viņām jau vajag ēst, bet nav ko. Tas ir tā saucamais bezienesuma periods. Tādēļ ļoti vēlams, lai bites nestu medu no ziedošiem sētajiem nektāraugiem arī bezienesuma periodā. Apraksta beigās pievienoju darba lapu MS Excel failā ar dažādiem nektāraugiem, uzverot laiku, kad tie zied.

Nedaudz par viengadīgajiem nektāraugu sējumiem. Iedziļinoties tabulas ailēs, aprīļa beigas vai maija sākums nav tas labākais sējas laiks, jo vairums sēto nektāraugu pārzied jūlijā. Tas vēl īsti nav bezienesuma periods, tādēļ viengadīgos ir lietderīgāk sēt vēlāk. Kad īsti? Jāprasa praktiķiem. Jāsarēķina, kad ir jāsēj, lai nektāraugs ziedētu jūlijā, augustā. Literatūrā parasti norāda, cik dienas pēc sējas nektāraugs zied – pēc tā arī jāvadās. Bet ar to nevajadzētu pārforsēt, jo norādītas ir GRĀDU dienas, t.i., dienas ar vidējo temperatūru, labvēlīgu nektāraugu augšanai.

No otras puses, agri sētiem viengadīgiem nektāraugiem ir savi lieli plusi:

1). Agri sētie kopumā dod vairāk medus, nekā vēlu sētie (tas ir pierādīts fakts);

2). Agri sētie nektāraugi pilnībā nogatavina sēklas, un tās var bez problēmām nokult;

3). Novēlojot nektāraugu sēju (piem. jūnija vidus) var neiegūt vēlamo nektāra ražu, jo var sadraņķoties laikapstākļi, kā dēļ rudens var pārsteigt ziedošos augus;

4). Vēlu sējot, nepieciešama vēl viena augsnes apstrāde (piem. zemes kultivēšana), jo uz neapsētas zemes var pārlieku daudz savairoties nezāļu;

Arī vēlu sētiem viengadīgiem nektāraugiem (visu maiju) ir vēl kāds pluss:

1). Vairums “maizes” kultūraugu jāsēj aprīlī, maija sākumā. Viengadīgos nektāraugus, savukārt, var sēt vēlāk, kad laika saimniecībā ir vairāk, ko var veltīt, piemēram, akmeņu pārlasīšanai.

Ko nu daudz teksta, audzēsim nektāraugus!!

Darba lapa te: Kultivētie nektāraugi

Advertisements

Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai (2018)

21/03/2019

Rakstāmgabals tiks papildīnāts. Domāju reizi mēnesī pievienot atjauninājumu. Līdz šim esmu ticis galā ar 40% no grāmatas aprēķinu daļas.

Sveiki censoņi! Piedāvāju Jums jaunu MS Excel darba burtnīcas dokumentu, kur ir izvilkums no grāmatas “Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai”. Grāmatas autori ir Aldis Kārkliņš un Ināra Līpenīte, un tā lasītājiem sagatavota 2018.gadā, Jelgavā. Liels paldies autoriem par grāmatas dāvinājumu! Lai Jums laba veselība un veiksme Jūs pavada!

Grāmata atrodama bibliotēkās. Tā mani piesaistīja ar jauniem aprēķiniem, saistībā ar augsni, tās uzlabošanu lauksaimnieciskām vajadzībām. Grāmata piedāvā dziļāku un praktiskāku informāciju, nekā iepriekš tiku saskāries. Šo materiālu jau var praktiski pielietot savā saimniecībā, tā ir “no dzīves”.

Iespējams, iespējams, ka esam pārāk mazā skaitā, pārāk maza valsts, lai ietekmētu globālos procesus, piemēram, klimata pārmaiņas, augsnes dagradēšanos un slimības, kas mūs skar. Bet ir jāsāk ar sevi, tā dzīvot, kā dzīvojām iepriekš, nedrīkstam. Ja vēlamies būt stipra valsts, vajag domāt ilgtermiņā par savu barotāju – zemi, augsni. Jāievēro zinātniski pamatota augu seka – tātad tauriņzieži, ilggadīgie zālāji, zālāji un zaļmēslošana. Novēlu, lai Jūsu zemes apsaimniekošanas laikā auglīgās aramkārtas biezums pieaug! Apdomīgāk ar pesticīdiem, mazāku akcentu uz minerālmēsliem, mazāk “kustināt” augsni – domāt par bezaršanas metodi, kādu jau sen pielieto ASV, pie tam tajos pašos platuma grādos, kā pie mums… Ne velti kāds gudrītis rakstīja, ka čalis, kas uzkonstruēja arklu, ir nodarījis vairāk ļaunuma, nekā Pirmais pasaules karš. Jo no augsnes apstrādāšanas laikiem mūsu senči ir vien to darījuši, kā ņēmuši ārā. Vajag arī dot pretī, un tie nav minerālmēsli, par ko es domāju! Tas ir mūsu uzdevums, nenoplicināt mūsu zemi pie visiem mums pieejamajiem intensīvās zemkopības apstākļiem. Jā, es neesmu veicis augsnes analīzes, es nevaru lepoties ar senčiem zemniekiem, bet Jūs, lauksaimnieki, parēķiniet, cik auglīga bija Jūsu apsaimniekotā zeme 90.tajos gados un tagad!? Cik bieza bija auglīgā kārta tad un tagad? Vai bez minerālmēsliem varat kaut ko izaudzēt? Laiks, kad varēja audzēt tikai kviešus un rapsi, labi nopelnot, tūlīt būs garām. Lai Dievs dod, ka zeme vēl dotu augļus kredītu dzēšanai. Nepieciešams kritiski piedomāt, ko ikdienā darām, ko ēdam, cik tas viss maksā… Mēs dzīvojam šodien, bet domāsim arī par rītdienas saimniekiem, kas saimniekos mūsu zemē. Lai būtu prieks saimniekot, lai būtu veseli, lai vispār būtu, kas saimnieko, nevis mežs un meža zvēri saimnieko. Lai mums visiem veicas!!

MS Excel darba burtnīca: Augsne_2

 

Lauku kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika (2008)

29/12/2018

Ar šo ierakstu piedāvāju Jums laukaugu mēslošanas MS EXCEL programmu, kas izstrādāta pamatojoties uz SIA “LLKC” 2008.gadā izstrādāto materiālu “Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika”.

Ja internetā meklēsiet šo dokumentu .pdf formātā, atradīsiet tur mēslošanas plāna iztirzājumu, veidlapas, aprakstus, normatīvus, ko neesmu iekļāvis programmā.

Savā garadarbā esmu akcentējis kultūrauga plānotos mēslošanas apjomus, atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva, organiskās vielas satura augsnē, augsnes skābuma, priekšauga efekta, u.c. lielumiem.

Minerālmēslojuma tīrvielas Jums pašiem nāksies aprēķināt, tā kā ir daudz dažādu veidu minerālmēslu. Bet ar organisko mēslojumu gan būs vienkāršāk, tā ka tur viss pats aprēķinās.

Vienvārdsakot – vienā pusē: cik augs iznes mēslojuma ar savu ražu (dažādu faktoru ietekmē); otrā pusē: cik minerālmēslojuma, cik organiskā mēslojuma jāiestrādā, lai nosegtu šo vērtību.

Ja atradīsies laiks, pievērsīšos jaunākajiem kultūraugu mēslošanas aprakstiem. Programma te: Laukaugu mēslošana (2008)

SenLOLotais apkures projekts mājai ir veikts!

30/10/2018

Drīzumā rakstīšu par šovasar veiktajiem darbiem apkures pārbūvē

Tātad esmu atpakaļ. Zemāk redzama apkures sistēma pirms gada.

Vecā sistēma

Vaļēja apkures sistēma (~0,3 bar spiediens), silts tikai tad, kad kurina čuguna katlu. Kā pārstāj kurināt, pēc ~2-3 stundām jau jūt aukstumu. Nevar arī regulēt radiatorus – cik katlā, tik radiatoros. Sistēmas kopējā ietilpība – ap 200 litriem

Un tālāk – pārbūvētā sistēma:

Jaunā sistēma

Piebūvēta akumulācijas tvertne ar ietilpību 1800 litru. Palielināts izplešanās trauks, šķiet no 15 L uz 80 L. Kur jaunas caurules, tur PPR kausējmā plastmasa. Divi cirkulācijas sūkņi. Katla cirkulācijas sūkņa uzdevums ir piekurināt akumulācijas tvertni. Radiatoru sūkņa uzdevums ir “kruķīties” pa “peremičku” (pelēcīgi-sarkanā līnija) un dot siltumu pēc vajadzības, ņemot klāt karsto ūdeni caur termovārstu. Labota shemaVajadzību termovārstam noziņo temperatūras devējs, montēts uz caurules aiz radiatoru cirkulācijas sūkņa. Ā, vēl nepiezīmēju, ka man uz katla cirkulācijas sūkņa arī ir uzparikte – ja no katla izejošā ūdens temperatūra pārsniedz 75 vai 80gr (uz caurules virs katla montēts termodevējs), sūknis ieslēdzas un izslēdzas, kad temp. nokrīt līdz 65gr.

Cita lieta ir BOILERIS. To neslēdziet, kā parādīts shēmā. Pārāk mazi grādi. Lai nebūtu leģionāru slimības, šad tad pieslēdzu elektrību dezinfekcijai. BOILERIS IR PIEVIENOTS NEPAREIZI, lai gan neesmu vēl padomājis, kā būtu to pareizāk pieslēgt.

Secinājumi:

+ Siltums pietiek visu nakti un vairāk – lielāks komforts (ar pilnu akumulatora uzlādi (~70gr) pie 0 grādiem ārā pietiek gandrīz 2 diennaktīm);

+ Var regulēt temperatūru uz radiatoriem (to nodrošina termovārsts ar temperatūras devēju). Ideālāk būs vēl uzlikt uz katra radiatora termovārstu, bet mans uzstādījums bija: nelikt šķēršļus cirkulācijai;

+ Kurināmais sadeg lietderīgāk – mazāk aizaug katls , mazāk aizaug skurstenis (jo lielāki grādi katlā);

– Aiziet varāk siltuma skurstenī , jo ir lielāki grādi, un čuguna katls arī nav tik ekonomisks kā tēraudnieks. Šķiet, ka mana slavas dziesma par čuguna katlu tomēr ir bijusi pārspīlēta. Ja regulāri tīra katlu, grib lielāku jaudu un grib ietaupīt malku, tad jāizvēlas tēraudnieks. Nākošo (pēc 15 gadiem 😀 ) ņemšu tēraudnieku;

– Aiziet vairāk malkas, kā iepriekš (jo ir vienmērīga temperatūra cauru diennakti). Pagaidām izsktās, ka aizies ~1,5x vairāk malkas, nekā iepriekš;

– Sarežģītaka sistēma – 2 sūkņi, kaut kas var noplīst un sistēma var uzvārīties, sacepties PPR caurules. Lai gan ārkārtas situācijā (ir pamēģināts) var iztikt arī ar vienu sūkni;

– Ziepes taisa gaiss – sistēma ir vaļēja un ilgi gaisojas. Kaut pagājuši jau 4 mēneši, joprojām akumulācijas tvertnē parādās gaiss, kas mēdz “noštopēt” plūsmu caur termovārstu – māja paliek auksta, jo radiatoru sūknis nespēj izdzīt gaisu caur termovārstu. Problēmas rada cipas, kurās ieķeras gaiss, kā attēlā zemāk. Paredziet lodveida ventiļus atgaisošanai.

shema

Pēc pilnīgas atgaisošanas ziepēm vajadzētu beigties. AUTOMĀTISKIE ATGAISOTĀJI, MONTĒTI UZ AKUMULĀCIJAS TVERTNES UN CAURULĒM, NELĪDZ NEKO. Jo ir pārāk mazs spiediens. Virs tvertnes lodveida ventilis, caur ko arī atgaisoju. Attēlā zemāk piedāvāju super variantu, kā, ja ir vaļējs izplešanās trauks un mazs spiediens sistēmā, vislabāk dabūt ārā gaisu no sistēmas .

Gaisotājs

– Kurināt vajag ilgāk, bet toties var iegūt vairāk siltuma no sadedzinātās malkas kilograma. Man ir samērā mazs katls, attiecībā pret mājas apkurināmo platību (30kW / 120 kv.m.) un akumulācijas tvertnes tilpumu (30kW / 1800 l).  Lai dabūtu no katla lielāku jaudu, jātīra katls regulāri. Lai mazāk siltums tērētos, vajadzīga ēkas siltināšana. Lai arī ārsienas, pamati, bēniņu grīda ir siltināta, vajadzētu vēl nosiltināt resnās caurules gar istabu griestiem – nav vajadzības sildīt griestus;

– Sistēmu palikusi “ievainotāka”. Lai gan man ir metināta akumulācijas tvertne (3mm tērauds), ar iekšā iemetinātiem šķērsstieņiem, un, šķiet, ka viss ir droši, jo nav liela spiediena, vienreiz pārplēsu akumulācijas tvertni. Joks tāds, ka akumulācijas tvertne neizturēja nevis no spiediena, bet no vakuuma. Biju krānu uz peremičkas aiztaisījis ciet un vakuums radās tik liels, ka atplēsa šķērsstieni un viss ūdens iztecēja. Tagad krānus daudz negrozu, uzliku arī uz tvertnes manometru, lai var vērot spiedienu tajā. Arī PPR platsmasas caurules, kas ir pavājš punkts ķēdītē, šur tur tecēja, bet, ar ko līdzīgu epoksīda sveķiem un lentu, ar sūcēm esmu ticis galā.

KO ES SECINU

Kopumā esmu apmierināts ar pārbūvi, jo ir silti. Patīkami iepriecina sistēmas darbība, kad temperatūra ir ap 0 grādiem – te varētu mājā uzmontēt vēl 2 kb.m. ūdens akumulatoru, jo līdzšinējo akumulācijas tvertni katls ātri uzkurina uz tiem 70 grādiem. Būtu siltums uz ilgāku laiku! No otras puses, kad ārā ir -10 un vairāk, krietni ilgāk ir uzkurināt uz vajadzīgjiem grādiem. Tvertne ir joprojām jāpagaiso, līdz ar to ierosinu: ja taisiet, taisiet sev sistēmu zem spiediena, vismaz 2-3 bāri. Nekļūdīsies, ja slēgto izplešanās trauku taisīsi vismaz ap 8-10% no sistēmas ietilpības. Ja sistēma būs ar zemu spiedienu, tā viennozīmīgi būs drošāka, bet iesaku sataisīt atgaisošanas bunduļus, kā augstāk zīmēju. Otra lieta – salieciet krānus, lai, ja ir vajadzīgas pārbūves, nav lieki jātecina nost siltumnesējs. Nākošo katlu būtu jāņem jaudīgāku, lai nav tik ilgi jākurina. Galvenais – lai vieta katla telpā atļauj.

Un nedaudz par akumulācijas tvertni. Nosiltināju ar 2gb x 5cm akmens vates paklāju un baidījos, ka īsti nebūs labi, jo siltums tik un tā zudīs, un garāža, kurā atrodas tvertne, nevjadzīgi sils. Arī tvertnes apakšu nevarēju nekādīgi nosiltināt. BET NEKĀ TAMLĪDZĪGA!! Tvertne uz āru nedod praktiski nekāda siltuma, garāža ir tikpat vēsa, kā iepriekš. Tā ka nebaidieties no plikām, pašpuiku taisītām tērauda tvertnēm – pakojiet tās kārtīgi un tās nebūs sliktākas par rūpnieciski izolētām!

Un vēl kas… Visa “automātika” man izmaksāja 60-70 eiro (termovārsts DN25 + termogalva ar iznesamu devēju + katla sūkņa ieslēdzējs pie plus 80gr). Es domāju, ka tas ir ļoti lēti. Katla sūknis dzīvo savu dzīvi. Tas pats attiecas uz radiatoru cirkulācijas sūkni, kas griežas nepārtraukti. Vajag tikai regulēt termogalvu, atkarībā no siltuma zudumiem. Viss. Un ko vēl es secinu – KATRAM MALKAS KATLAM – AKUMULĀCIJAS TVERTNI! urā tavarišči!

Bioloģiskās LS datubāze

18/01/2018

Sveiki visapkārt!

Esmu bioloģiskais lauksaimnieks. Skatos, ka Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā pieejami ievērības cienīgi materiāli par bioloģisko augkopību. Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads – gads, kad Latvija svinēs savu 100. gadskārtu, uzlieku sev par pienākumu izkonspektēt šos un citus materiālus, lai būtu ērti lasīt un izdarīt kaut kādus secinājumus par pielietotās metodes labumiem / sliktumiem.

Cerams, ka ies raiti. Še pat publicēšu konspektu (kā es to saprotu) excel formā – man patīk ekselis, jo tas ir ļoti pārskatāms. Turiet īkšķus, lai atrodās laiks….

Čau pagaidām!

22.01.2018

Labs rīts! Pagaidām esmu uzsācis darbus pie “augsnes apstrādes veidiem” un “kaitēkļu ierobežošanas”. Tā lai datubāzē, izvēloties (augu -> kaitēkli ->) varētu atrast bio apkarošanas metodi – gan sēnītēm, gan  kaitēkļiem. Augsnes apstrādē viss “grozās ap” plānveidīgi mazāk apstrādātu augsni…

31.01.2018

Viss rit raiti. Nedēļas laikā būs kaitēkļu, slimību saraksts, kurš augs cieš un kā ar bioloģiskām metodēm to apkarot. Spiedīšu uz dārzeņiem, graudaugiem, augļokiem, krūmiem

5.02.2018

Pievienoju excel datubāzi: BIO apkarošana_1

Tur varat atrast: kā mājas apstākļos izgatavot biopreperātus pret slimībām, kaitēkļiem; kaitēkļu/slimību apkopojumu – ar filtra palīdzību izvēlies kultūraugu vai slimību un iegūsti veidu, kā apkarot. Viss vēl ir procesā, tiks papildināts. Ja ir kāds priekšlikums, lūdzu padalies un sūti man uz e-pastu: andris181@inbox.lv, lai varu ielikt iekšā un visi zin, lieto un ir priecīgi.

Turpmāk veikšu labojumus, papildinājumus 1-2x mēnesī. Domāju uzsākt darbu pie apkopojuma par dārzeņu sēšanu, dēsta pārstādīšanu, ražas laika plānošanu: kad sēt sēklas, kad uz lauka izstādīt dēstu, saplānot labāko laiku, kad ienākt ražai utml

9.03.2018

Labs rīts! Pievienoju atjauninājumu: BIO apkarošana_2

Kā solīts, sataistīju pārskatu par dārzeņiem, kas audzējami uz lauka. Uzzināsi, kad sēt, kad stādīt, kad novākt ražu utml. Lielai daļai dārzeņu ir sava, specifiska audzēšana – īpaša laistīšana, stādiņu apgaismojums, sēklas diedzēšana u.c. To es neesmu tabulā attēlojis. To jau būs jāmeklē pašam/ai

Starp citu, pirmā dekāde (1.dek) ilgst no 1.-10.datumam, 2.dekāde – 11.-20.dat. un 3.dekāde – 21.-31.datumam.

Mākslīgi kūtsmēsli

09/03/2017

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūtības sagādāt mēslojumu pienācīgā daudzumā. Kūtsmēslu ir cik ir. Minerālmēslus lietot nedrīkst. Ja ir seklās kūtis, salmu vajadzība ir 0 vai tā ir neliela. Tāpēc paliek daudz neizmantotu salmu, kuri ir pa pilnam un kam īsti nav pielietojuma. Piemēram, ir bēdīgi noskatīties, ka šur tur šosejas malās ir daudz pamestu siena ruļļu. No otras puses, uzskatu, ka ir pareiza doma ilggadīgo zāli no pļavas novākt, jo, pirmkārt, tas motivē sienu izmantot un, otrkārt, to agri vai vēlu būs jādara. Tad nu lūk, ja Jūs skar šī pati problēma, raksts ir paredzēts Jums 🙂 kaut ko kopīgi izdomāt varēsim.

Lauksaimnieki jau daļēji izmanto salmus mēslojumam – pēc graudu ražu novākšanas salmus atstāj uz lauka, sasmalcinātā vai ne-sasmalcinātā veidā. Šis laikam būs visplašāk izplatītais variants. Pie šī piemetināšu: lai salmus labāk pāstrādātu, tiem klāt jāpiedot neliels slāpekļa mēslojums, bet gan jau tas ir zināms… Savākt ilggadīgo zāli ruļļos ir izdevīgi, ja ir kur tos realizēt vai pašam ir dzīvnieki. Pretējā gadījumā tie ir tikai izdevumi.

Tad nu lūk ir pieejami arī citi veidi, kā pārstrādāt salmus/sienu mēslojumā. Viens no veidiem ir tā pati biogāzes ražošana – zaļo (vēlams) masu “grūž” bioreaktorā, no kā iegūst gāzi (siltums un elektrība) un nosēdumus izkliedē uz lauka. Medālis no manis, ja pie Jums tā ir! Ļoti retos gadījumos gan saimniekam būs rocība uzstādīt šādas iekārtas.

Iepriekšminētā gadījumā zāle/siens/salmi pārtop mēslojumā – viendabīgā masā, kas jau ir pārstrādāta un kur ir milzums mikroorganismu, kas lieliski ietekmē nākošās ražas. To pašu mēs varam panāk ar vienkāršākiem, visiem pieejamākiem līdzekļiem – KOMPOSTĒŠANU. Un te nebūs runa par mazajām dārzu komposta kaudzēm.

Kaut ko interesantu atradu lapā periodika.lv, 1934.gada 25.oktobra “Zemkopis” numurā: “Salmus kūtsmēslos pārsvērst var sekojoši: vispirms uz zemes izklāj 0,5-1m biezu salmu kārtu un pamatīgi aplaista ar ūdeni. Pēc dažām dienām salmi saplok un tad uzkaisa mākslīgos minerālmēslus, rēķinot 7kg tīra slāpekļa uz 1t salmu, pēc kā tos atkal aprasina ar mazāku daudzumu ūdens. No slāpekļa mēslojuma der, piemēram, amonija nitrāts, uz 1t salmu sanāks ~20kg amonija nitrāts (N-34,4%). Der, protams, arī virca. Tā kā amonija nitrāts ir skābs, jāpiedod arī nedaudz kaļķa. Pēc neilga laika salmi sasilst, tad tos sastampā un uzved jaunu salmu kārtu. Darbības atkārto, līdz kamēr nosēdušos salmu kārta sasniedz 2m augstumu. Kad kaudze gatava, to pārsedz ar zemi vai kūdru. “Jumtiņu” veido, lai lietusūdeņi varētu notecēt. Vajadzības gadījumā kaudze jāaplaista ar ūdeni. Pēc 4-6 mēnešiem, skatoties pēc gada laika un temperatūras, kaudze ir nogatavojusies un mēsli gatavi lietošanai. No 1t salmu iznāk ~3t mēslu.” Manuprāt, siena ruļļi jau ir gatavs materiāls šim procesam, ne? 😉

Citā literatūrā esmu lasījis, ka siens sadalīsies vien 1 gada laikā. Jo zālē vairāk kokšķiedras (raksturīgi vecākai zālei) un mazāk proteīna (jaunākai zālei), jo sadalīšanās būs ilgāka. Lai nu kā šie te 4-6 mēneši jebkurā gadījumā nepieciešami, lai salmi sadalītos – gan burtiski, gan iekšēji. Burtiski – paliek īsāki un tātad vieglāk iestrādājami, un iekšēji – ar baktēriju un mēslojuma līdzdarbošanos sadalās. Protams, var vienkāršāk – teiksim no 10ha lauka 1ha uzar, uz kura ved salmus/sienu/zāli no šiem 9ha un iestrādā. Mīnusi te ir vairāki: 1). līdz ar salmiem nebūs uzreiz šo baktēriju; 2). grūti garus salmus iestrādāt; 3). grūti noteikt racionālas, uz salmiem liekamas slāpekļa mēslojuma normas. Un galu galā pārstrādes process tik un tā velkas 4-6 mēnešus!

Augsnes sastrādāšana

27/02/2017

Pielikumā pievienoju prezentāciju.

prezentacija_augsnes-sastradasana

Materiālā minētie fakti SEVI ATTAISNOJA 1943.-1970.gadam, līdz ar to spriediet par to objektivitāti mūsu dienās 😉

  • Vairākgadu pētījumi liecina, ka iekultivētā augsnē nav nepieciešama dziļāka aršana par 10 cm. Dziļākam arumam var būt mainīgas sekas. Pārējo darbu paveic audzējamās kultūras ar savām saknēm;
  • Iekultivētos laukos dziļa aršana (>25 cm) normāli nepieciešama reizi 3 – 5 gados;
  • Vislabākās, bez šaubām, ir kombinētās augsnes apstrādes mašīnas – aršana+kultivēšana, kultivēšana+ecēšana, aršana+šļūkšana utml;
  • Gan vasarājiem, gan ziemājiem ar agru augsnes lobīšanu un pēc 4 nedēļām sekojošu aršanu tiek apkarots par 25% vairāk nezāļu un augsnē veidojas par 25% vairāk slāpekļa, salīdzinoši ar vēlu rudens aršanu. Tāpat arī lobītu audzi ir vieglāk apart, nekā art sakaltušu, biezu zelmeni;
  • Pavasarī (sausā maija un jūnija sausuma dēļ) ieteicams pēc iespējas mazāk un seklāk veikt pirmssējas apstrādes. Ne velti vairākgadīgos pētījumos pierādījies, ka, ja rudenī nav veikta aršana, labākas ražas pavasara apstrādē dod nevis aršana, bet tikai kultivēšana (piem. diskošana);
  • Vēla sēja, tāpat augsnes apstrāde, tai nesasniedzot apstrādes gatavību, ir vieni no lielākajiem agrotehniskajiem pārkāpumiem;
  • Pēc vasarāju, ziemāju novākšanas ieteicamas dažādās starpkultūras – tiks daļēji aizturēta barības vielu ieskalošanās dziļākos slāņos, saražots augiem svarīgais slāpeklis. Veiksmīgi pierādījies variants, kur tauriņziežus kā starpkultūru atstāj uz lauka līdz pavasarim;
  • Līdzenā augsnē (ar maziem augsnes frakcijas gabaliem) iztvaiko mazāk ūdens nekā caur rupjgabalainiem gabaliem, kas ir īpaši svarīgi sausuma periodā;
  • Ieviešot vairākgadu augsekas, nepieciešams tāpat dažādot arī augsnes apstrādes paņēmienus;
  • Nekļūdīsies, ja arklam pievienosi mazu šļūcīti vai ecēšas, kas uzreiz drupinās/līdzinās arumu. Nokavējot šļūkšanu, ecēšanu (pat 24 stundas!), augsnes gabali 3x grūtāk padosies irdināšanai. Citādāk ir ar ziemu, kur cits, lētāks irdinātājs ir sals;
  • Ja ar lauka līdzināšanu panākam ļoti labus augšanas apstākļus nezālēm, tas ir ļoti labi un normāli, jo ar pēc 4-6 dienām sekojošu ecēšanu iespējams iznīcināt līdz 90% dīgstošo nezāļu;
  • Pareiza augsnes sastrādāšana lielā mērā ietekmē augsnes auglības celšanos. Tāpēc augsnes ielabošanai ieteicami sekojoši iksezonas darbi: zemi jāapar rudenī; pēc kultūraugiem zemi nekvējoies jāloba vai kā citādāk apstrādā (moto “Vienmēr zaļš”); laikā piegādāt mēslojumu; augsni mazāk sastrādāt pirms sējas (pavasarī); bieži stādīt rušināmaugus; ecēt pēc labību sējas.

Augu sekas

22/01/2017

Pielikumā pievienoju prezentāciju un pielikumus

prezentacija_augu-sekas

lapa1

lapa2

lapa3

lapa4

  1. Augu seku pielietošana veiksmīgā variācijā dod prognozējamas, stabilas, normālas ražas;
  2. Katru gadu, noteiktu gadu skaitu (labāk 5 un vairāk) vienā laukā maina kultūraugus secībā, kādā ir labāk pašai saimniecībai un kā ir ieteikts;
  3. Pie svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem pieder: palielinās augsnes auglība, samazinās pesticīdu pielietošanas nepieciešamība, samazinās augu barības elementu zudumi u.c.
  4. Latvijā ieteicamās augu sekas sastāv no ne vairāk kā 75% graudaugu. Pārējie 25% augu sekā iekļaujami: rušināmaugi, daudzgadīgās zāles, tauriņzieži (tas viss pēc saimniecības iespējām);
  5. Katras saimniecības viens no mērķiem ir uzlabot augsnes auglību. Tad, lūk, veiksmīga augu seka ir viens no faktoriem, kas uzlabo augsnes auglību;
  6. Augu sekas viens no uzdevumiem ir sakārtot kultūraugus secībā, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz audzējamo kultūru;
  7. Ko audzēt vienā gadā un ko audzēt nākošajā, vai gluži otrādi, neaudzēt nākošajā – to skatīt prezentācijā;
  8. Saimniecībām, kas audzē tikai graudaugus: maksimāli pielietojiet pasējas vai uz rugaines sējamos tauriņziežus, piem., āboliņus, rapsi. Piemēram, ja ir doma pa ziemu atstāt rugājus uz lauka, pēc graudu novākšanas uzreiz pa virsu uzsēj āboliņu, rapsi, varbūt facēliju (tā saucas RUGAINES vai PĒCPĻAUJAS starpkultūra). Ja pavasarī sēj graudaugus un piesēj klāt vīķi utml, tas saucas PASĒJAS kultūra. Un trešais veids ir ZIEMAS starpkultūra – rudenī sēj graudaugus un tiem piesēj klāt rudzus, ziemas vīķi utml;
  9. Rugaines, pasējas (vasaras) un ziemas (ziema) starpkultūras palīdz aizturēt “kustīgo” galveno barības elementu, kas viegli ieskalojas dziļāk augsnē – slāpekli (N). Vienkāršs piemērs: ja zemes virskārta ir “melna”, aramkārtā (0-20cm) esošās barības vielas vieglāk izskalojas nekā tad, ja uz zemes virskārtas zaļo augi, kas daļu no šīm, augam vajadzīgajām vielām, uzņem sevī. Sevišķi svarīgi tas ir lielu nokrišņu periodā (kad jau tie nokrišņi uznāk un ziemā). Ne par velti pastāv doma  – lai zeme vienmēr zaļo!
  10. Kultūraugi iedalāmi vērtīgajos un mazvērtīgajos. Vērtīgie palielina slāpekļa un trūda saturu augsnē, tātad uzlabo auglību, bet mazvērtīgie – samazina. Pie pirmajiem pieskaitāmi pākšaugi un daudzgadīgās zāles, pie otrajiem – bietes, lini, rušināmaugi un graudaugi;
  11. Tāpat prezentācijā skatīt augseku piemērus, atkarībā no to uzdevuma – kam tiek audzēts?;
  12. Praksē pierādījies, ka minerālmēslu pielietošana samazina augsnes auglību. Lai gan pastāv nelielas iespējas, pielietojot pareizās augsekas, auglību celt (skatīt prezentācijā 66.slaidu – 5.rinda);
  13. Augsnē esošie mikroorganismi dara vislielāko darbu, tie tieši ietekmē ražas iznākumu. Tāpēc ieteicams augsnē ik pēc 5 gadiem ievadīt kūtsmēslus. Kā alternatīva minama veikalos nopērkamie mikroorganiskie mēslošanas līdzekļi.

Novēlu visiem, visiem veiksmīgu ražu! Lai darbošanās pa lauku Jums kļūst ne tikai par maizes, bet arī par sirdsdarbu! Mīlēsim savu zemi, cilvēkus un savu lauku sētu!

Jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes

04/01/2017

Pielikumā pievienoju kopsavilkumu excel failā no rokasgrāmatas “Kopšanas ciršu rokasgrāmata”, ko ir izstrādājuši Latvijas Valsts Meži (LVM)

Excel failā ir jaunaudžu kopšanas normu apkopojums, kā arī briestaudžu krājas kopšanas ciršu modeļu apkopojums. Iepriekšminētās normas tiek pielietotas LVM darbā ar mežaudzēm.

Varēsiet rast atbildi uz jautājumiem:

  1. Kādus kokus un koku sugas audzēt jaunaudzē?
  2. Kā noteikt, cik kokus atstāt jaunaudzē?
  3. Kādus kokus cirst, un kādus – atstāt briestaudzē pēc kopšanas darbiem?
  4. Kā vienkāršoti noteikt, vai briestaudzē nepieciešama ciršana, un cik daudz vēlams izcirst?

Rokasgrāmata atrodama šeit: http://www.lvm.lv/petijumi-un-publikacijas

Excel fails: jaunaudzu-un-krajas-kopsanas-cirtes

Zaļmēslojums

09/11/2016

Pievienoju PowerPoint prezentāciju: prezentacija_zalmeslojums

Paturpinot iepriekšējo tēmu par sējas vīķiem (Vasaras jeb sējas vīķi), kas ir gan labs lopbarības augs, gan viens no labākajiem augsnes ielabotājiem, vēlējos izstrādāt kopsavilkuma rakstu par zaļmēslojumu.

Augstu ražu pamats ir laba, trūdvielām bagāta augsne. Zināmie mēslošanas līdzekļi ir minerālmēsli, kūtsmēsli, virca, komposts un zaļmēslojums. Zaļmēslojuma ideja ir vienkārša – ļaujam augiem pašiem savairot nepieciešamās minerālvielas un sagādāt vēl turklāt dārgāko augu barības vielu – slāpekli.

Lai celtu smilšainu zemju auglību, tajā vislabāk ir ieart zemē zaļo augu masu. Zaļmēslojuma augi ir īpaši pieticīgi augsnes izvēlē un paši savai attīstībai “atrod” minerālvielas, šķīdinot pat grūti šķīstošus savienojumus. Pieaugs šādās zemēs trūds, kas sekmēs gan lauksaimniecības produkcijas iznākumu, gan plānotās mežaudzes ražību. Minerālmēsli, kūsmēsli šādās zemēs nedos vajadzīgo rezultātu, jo smilts zemes ir sausas un nav mēslojumam kur “aizķerties” – tas ieskalojas dziļākos augsnes slāņos. Savukārt, zaļmēslojums sadalās lēnāk.

Kad zaļmēslošanas augs pieteikoši liels izaudzis, to iear un ļauj tam satrūdēt. Iegūstam:

  • labi noēnotu augsni, kas turas irdena un mitra. Rodas labvēlīgāki baktēriju vairošanās un darbības apstākļi;
  • ar dziļu sakņu sistēmu zaļmēslošanas augs savāc savās virszemes daļās aizsklotās augu barības vielas no dziļākiem slāņiem. Zaļm.augu saknes irdina un vēdina apakškārtu, radīdamas iespēju izmantot to nākošajiem augiem;
  • zaļmasu iearot, tie sadalās, un no augšanas laikā sakrātām organiskām vielām veidojas laba trūdviela, kas uzlabo zemes augu barības vielu un ūdens saistītspējas. Smagas, lipīgas māla augsnes top drupanākas, un smalkas, putošas smiltis – saturīgākas. Augsne pieņem tumšu (melnu) nokrāsu – auglības redzamāko pazīmi. Atbrīvojas savāktās augu barības vielas un saražotais slāpeklis.

Labs zaļmēslojums dod augsnei tik pat daudz trūdvielu, cik 35 – 60 tonnu kūtsmēslojuma, atkarībā no augsnes iekultivācijas pakāpes

Zaļmēslojumam visvairāk audzē tauriņziežus: āboliņus, vīķus, zirņus, pupas, mazāk zināmās lupīnas un seradellu, kā arī citus pākšaugus. No pārējiem atzīmējami ir auzas, sinepes, eļļas rutks, griķi, rudzi un facēlija. Zaļmēslojumu AUGU vai to maisījumus var pielietot vairākos veidos:

  1. kā pilnīgu zaļmēslojumu to var pielietot, sējot papuvē, tātad pavasarī, un līdz laikam, kad jāsēj ziemāji: AUGS saug tā, lai to varētu ieart kā mēslojumu ziemājiem;
  2. ielabotās augsnēs AUGU sēju iespējams apvienot ar lopbrības iegūšanu tanī pašā gadā. Agri pavasarī iesēj kādu zaļbarības augu, ko novācot, iesēj AUGU. Tādējādi iegūstam vērtīgu mēslojumu nākošā gada kultūraugam. Šajā gadījumā AUGU iear pēc pirmā sala vai vēlā rudenī;
  3. AUGU iespējams iesēt tūlīt pēc ziemāju novākšanas un ieart kā rudens zaļmēslojumu;
  4. arī sējot pēc agrajiem kartupeļiem, AUGU var izmantot kā zaļmēslojumu nākošā gada kultūraugam;
  5. ir iespējams audzēt AUGU zem ziemājiem, t.i., pavasarī sēt AUGU, kas turpina augt pēc virsauga nopļaušanas un kļūst iearams pēc pirmā sala. Te derēs augi, kas pacieš noēnojumu – seradella vai ziemas vīķi. Pēdējo var sēt arī rudenī;
  6. bojātas AUGA sēklas var iestrādāt zemē, samaltā veidā;
  7. kā “pārnesto zaļmēslojumu”. Šim nolūkam kādā laukā iesēj ilggadīgo AUGU (piem. daudzgadīgā lupīna, lucerna u.t.t.), ko vasarā iespējams nopļaut divas reizes un pārvedot ieart citā laukā.

Vislabāk zaļmēslus izmanto sakņaugi, auzas un rudzi, mazāk citas kultūras.

Vislielāko, visdrošāko zaļo masu zaļmēslojumam dos vairāku augu maisījums, kura kopējais apjoms ir vismaz 180 kg/ha. Uz ha piemērotākais maisījums:

  1. Smilts augsnēm – 90kg dzeltenā lupīna, 80kg šaurlapainā, baltā lupīna vai pelušķi (pieticīgi zirņi) un 50kg auzas;
  2. Smilšaina māla un citām vidēji smagām augsnēm – 70kg lauka pupas, 70kg  šaurlapainā vai baltā lupīna, 40kg zirņi un 30kg auzas;
  3. Smagām mālainām augsnēm – 70kg zirņi, 50kg sējas vīķi, 80kg lauka pupas un 20kg auzas.

Īstais iearšanas laiks ir, kad zaļmēslojuma augi zied vai ir tikko pārziedējuši. Zaļmēslojums šādā stadijā ir ar slāpekli visbagātākais, un ir jāiear. Jāņem vērā, ka būs grūtības to uzreiz ieart (stāvošu), tādēļ otrs variants ir piespiest augus pie zemes un apart.

Tūlīt pēc zaļmēslojuma iearšanas sēt ziemājus nedrīkst. Jāļauj ieartai masai ~3 līdz 4 nedēļas trūdēt. Smagās augsnēs ieteicams ieart seklāk, nekā vieglās augsnēs, jo smagajās augsnēs, iearot zaļmēslojumu par dziļu, gaisa trūkuma dēļ tas nesadalās, bet pārkūdrojas, veidojot skābu, neuglīgu trūdu.

Sevišķa nepieciešamība pēc zaļmēsliem ir tām saimniecībām, kur kūtsmēsli ir jāved uz tāliem laukiem (mēslu vešana neatmaksājas), kā arī tām saimniecībām, kurās trūkst kūtsmēslu vai ir vāji attīstīta lopkopība.

Izmantotā literatūra:

  • Meža dzīve, 1926.gada 1.jūnijs;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 15.augusts;
  • Brīvā Zeme, 1937.gada 28.septembris;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 1.jūnijs;
  • Darba Zemnieks, 1940.gada 23.augusts