Izplešanās tvertnes aprēķins

Ūdens izplešas, kad tā temperatūra palielinās (runa ir par ūdens temperatūru virs 5 grādi). Spiedienu var samazināt tikai caur drošības vārstu, kad tas no sistēmas izlaiž noteiktu daudzumu ūdens. Ūdens saraujas, kad tā temperatūra samazinās. Dažos sistēmas punktos var rasties negatīvs spiediens. Tad pastāv risks, ka caur blīvējumiem var iekļūt gaiss – pastāv korozijas risks.

Ekspluatējot apkures sistēmu, tajā neizbēgami svārstās siltumnesēja temperatūra (piemēram. +15 grādi auksta sistēma un +90 grādi maksimumā (radiatoru apkure cietam kurināmā katlam) vai +15 grādi un +50 grādi (silto grīdu apkurei), utml), tātad rodas siltumnesēja tilpuma svārstības. Tāpēc, lai absorbētu ūdens tilpuma svārstības, apkures sistēmā nepieciešams lietot izplešanās tvertni, kas ir viens no obligātiem sistēmas elementiem. Sākumā par tvertņu veidiem, tad par tvertņu aprēķinu.

Ir divi izplešanās tvertņu veidi: slēgtā un vaļējā.

  • Slēgto (apkures sistēma nesaskaras ar atmosfēru) var pievienot jebkurā apkures sistēmas vietā. Izbūvējot, renovējot jaunas apkures sistēmas, visbiežāk pielieto šo tvertņu veidu. Tas ir apaļš bundulis (sarkans, pelēks, zils, utml) ar membrānu iekšā. No vienas puses membrānai ir ūdens, no otras – gaiss. Sasilstot ūdens izplešas un spiež uz membrānu. Gaiss otrā pusē spiež pretī. Pretspiedienam izplešanās traukā jāatbilst sistēmas statiskajam augstumam un izplešanās trauka tilpumam jāatbilst sistēmas tilpumietilpībai. Apkures sistēmu vajag projektēt tā, lai gaisa burbuliši, kas rodas sistēmā, neiekļūtu izplešanās tvertnē. Izplešanās traukos ir iebūvēts parastais automašīnas riepas ventilis, tamdēļ viegli tajā “piedzīt” nepieciešamo spiedienu. Bieži vien gaiss caur ventili tomēr “izpumpējas”, “tiek garām”, “izlaižas”. Tamdēļ 1x sezonā būtu ieteicams tajā pārbaudīt spiedienu. Piemēru skatīt zemāk.trauks

Priekšrocības.

  1. Var novietot jebkurā vietā (vēlams pievienot atgaitā pirms sūkņa),
  2. Novietojot apkurināmā telpā nav problēmas ar aizsalšanu.

Trūkumi.

  1. Sarežģītāka pretspiediena noregulēšana, kas regulāri jāuzrauga (1x sezonā),
  2. Nepareizi piemeklēta pretspiediena dēļ, siltumnesēja svārstību iespaidā var krasi samazināt apkures elementu mūžu,
  3. Sistēmā obligāti jāizmanto pareizi izvēlēts un darbojošs drošības vārsts (ja esi dzirdējis ziņas par apkures katlu uzsprāgšanu ēkās, tad tā pavisam noteikti notika slēgtā apkures sistēmā)
  • Vaļējā (apkures sistēma saskaras ar atmosfēru) atrodas sistēmas augstākajā punktā, kas, papildus, darbojas kā atgaisotājs. Metāla trauka izpildījumā. To izvieto sistēmas augstākajā vietā. Šo izplešanās trauku veidu jaunbūvētajās mājās praktiski nevar atrast, tas ir kā vecāku māju (<1990. gada) apkures sistēmu elements. Piemēru skatīt zemāk.

Vecā sistēma

Vēl zemāk attēloju, kā varētu pieslēgt vaļējo izplešanās tvertni parastā, divcauruļu sistēmā. Iesvītrotās līnijas (izplešanās traukā) ir nepieciešamais tilpums, ūdens “staigāšanai”.

I

Priekšrocības.

  1. Vienlaicīgi veic atgaisošanu (ja uzstādīts pareizā vietā),
  2. Daudz mazākas spiediena svārstības sistēmā, kas ir labi apkures elementiem,
  3. Nav draudu katlam uzsprāgt, jo sistēmai ir tiešs kontakts ar atmosfēru.

Trūkumi.

  1. Rūpīgi jāpārdomā par sistēmas atgaisošanas vietām, ja sistēma ir sarežģīta. Ir problemātiski atbrīvoties no gaisa,
  2. Jānovieto sistēmas augstākajā punktā, kur ne vienmēr ir vieta vai nav estētiski,
  3. Jānodrošina pret aizsalšanu, izvietojot to neapsildītos bēniņos,
  4. Nelielos daudzumos ūdens var iztvaikot, tātad šad un tad sistēmā būs jāuzpilda siltumnesējs,
  5. Konstrukcijas virs tvertnes var tikt bojātas kondensāta dēļ.

1. Vaļējas izplešanās tvertnes aprēķins

V(ūdens svārstībām) = V(sistēmai) * 0,00045 * (t2-t1), kur

0,00045 – ūdens izplešanās koeficients pie Tmaks.=100°C, (vai 0,00025 – ja Tmaks.=50°C)

t2 un t1 – ūdens maksimālā un minimālā temperatūra

V(sistēmai) jāierēķina gan apkures katla, gan cauruļu, gan apkures akumulatoru, gan sildķermeņu ūdens kopējā ietilpība.

Piemērs: Sistēmas kopējā ietilpība ir 300 litru. Maksimālā temperatūra sistēmā +90°C, kad sistēma atdzisusi +15°C. Tātad temperatūras svārstības sistēmā t2-t1=75 grādi. V(ūdens svārstībām) = 300 * 0,00045 * 75 = 10.1 litru. Jāizvēlas tvertne ar tādu tilpumu, kas pārsniedz ūdens svārstību ietilpību, tātad vismaz ~11 litru.

2. Slēgtas izplešanās tvertnes aprēķins

V(ūdens svārstībām) = m * k * (Pst + Pa + ΔP) / ΔP, kur

m – ūdens masa sistēmā, kg

k – ūdens tilpuma izmaiņa uz 1 kg (atkarīga no temperatūras izmaiņas). Ja t2-t1=60, tad k=0,0224, ja 80 grādi-0,0355, ja 90 grādi-0,0431.

Pst – ūdens staba statiskais spiediens sistēmā, kPa (1 m ūdens staba = 10 kPa). Statiskais augstums (m) ir apkures sistēmas augstums. Starpība starp apkures sistēmas augstāko un zemāko punktu.

Pa – atmosfēras spiediens, 100 kPa

ΔP – spiedienu starpība izmainoties temperatūrai, 50kPa.

Piemērs: Sistēmas ietilpība ir 300 litru ~ 300 kg. Temperatūras svārstības sistēmā t2-t1=75°C. Statiskais augstums 10m. k ņemam 0,0355.

Pst = 10m * 10 kPa = 100 kPa

V(ūdens svārstībām) = 300 * 0,0355 * (100 + 100 + 50) / 50 = 53,25 l.

———————————

Atradu arī info par vācu piedāvāto slēgtās tvertnes aprēķinu. Tabulā zemāk figurē drošības vārsts (sistēmā uzstādītais drošības vārsts=maksimālais sistēmas spiediens). Statiskais spiediens izteikts bāros, zinām, ka 1bar ~ 10m ūdens staba. Kā redzams, sistēma ir normāla – tajā nav akumulācijas tvertnes. Varbūt samelošos, taču 400 litru (jaunam projektam, ar tievām caurulītēm) atbilst ēkai ar laukumu ap 600 m2, ēkā ar apkurināmo platību 180m2 apkures sistēmā mierīgi varētu ietilpt ne vairāk par 150l.

Secinājumi.

  1. Jaunbūvētajās mājās vai pārbūvētās apkures sistēmās parasti pielieto slēgtas izplešanās tvertnes; apkures sistēmas ar vaļējiem izplešanās traukiem izbūvē reti (diemžēl, jo esmu vaļējo tvertņu atbalstītājs);
  2. Apkures sistēmā ūdens izplešas par ~5% no sistēmas ietilpības, tāpēc vaļējās tvertnes tilpumu ir viegli aprēķināt;
  3. Apkures sistēmas ar vaļējām izplešanās tvertnēm raksturīgas ar mazu spiedienu;
  4. Vaļējās izplešanās tvertnes nepieciešams nosiltināt;
  5. Vaļējas izplešanās tvertnes pilda atgaisotāja funkciju, nav nepieciešams drošības vārsts;
  6. Slēgtas izplešanās tvertnes ir sarežģītāk aprēķināt, tās aizņem lielāku ietilpību;
  7. Slēgtas izplešanās tvertnes raksturojas ar lielāku spiedienu, tātad nelabvēlīgāk katlam un sistēma var “uzsprāgt”, ja katls uzvārās;
  8. Slēgtā sistēmā svarīgākais elements ir funkcionējošs drošības vārsts;
  9. Jāuzmana, lai slēgtajās izplešanās tvertnēs “netiktu” gaiss. Tādēļ vislabāk to novietot uz grīdas, lai izvairītos no gaisa burbulīšiem.

Kā redzi, izplešanās tvertnes aprēķins atkarīgs no vairākiem lielumiem. Parasti tvertnes izvēlas lielākas, ar rezervi, jo ekonomija, izvēloties pēc formulām atbilstošu tvertnes lielumu, ir neliela. Iesaku vadīties pēc standartshēmām, standarttabulām. Precīzo aprēķinu pielieto tikai tad, ja nu tiešām vēlies pārliecināties par izvēles pareizību.

14 komentāri to “Izplešanās tvertnes aprēķins”

  1. Mārtiņš Says:

    Paldies, par ļoti izsmeļošo atbildi. Ir viens bet.
    Bet, no kurienes ir formu vaļēja izplešanās tvertnes tilpuma aprēķinam – V(tvertnei) = V(sistēmai) * 0,00045 * (t2-t1),
    pēc manā rīcībā esošā materiāla aprēķins izplešanās tvertnei ir sekojošs – V(tvertnei) = 0,045 * V(sistēmai),
    lit. Krēsliņš, Ķigurs “Ēku apkures sistēmas”.

    • andzja Says:

      Nu tedz, tas ir tas ir tas t2-t1 (t2 – max ūdens temperatūra, 110C; t1 – minimālā ūd. temperatūtra 10C)

  2. Juris Krots Says:

    Un ko tas dod? Es nevaru saprast cik lielu izplešanās trauku vajaga 970L udens daudzuns 1 stāv māja! Man stāv 50L trauks un izskatas stipi pa mazu! 🙂

    • andzja Says:

      Agrāk vaļēja izplešanās trauka ietilpību rēķināja tā: sistēmas ietilpība x 0.045. Tas otrs ir ūdens izplešanās pie temperatūras svārstības 100 grādu diapazonā. Tātad 970 x 0.045 = 44L. Pagaidām Tev pietiek, taču, ja palielināsi ūdens ietilpību sistēmā, vajadzēs mainīt.

  3. Juris Krots Says:

    Labrīt! Paldies par atbildi, Bet sūdi tādi ka spiediens staigā no 30c-90c pa 1,5bar tas nau pa daudz, jo man teca ka pieļaujamais ir 0,3 bar svārstība!? Un man sistēma ir slēgta nevis vaļēja, tāpēc ar sāka saubas māk un sāku meklēt informāciju!

  4. Jānis Says:

    Sveiki, varētu nedaudz paskaidrot – ir slēgtā sistēma apt.300l (bijusī paštece ar čuguna radiatoriem, 2stāvi), sienas gāzes katls ar iebūvētu standarta 5l izpl. tvertni – viss!, bet izskatas ka strādā normāli? Pēc aprēķina būtu jābūt 28l (300×0,0224x(60+100+50)/50) un pat ja būtu vaļēja, tad min.8l!

    • andzja Says:

      1). Kā sistēmā svārstās spiediens – auksta/karsta?
      2). Kāda temperatūra? Varbūt visa sistēma neuzilst (tikai atsevišķas istabas?)
      Citādāk gan jau sistēmā nav tie 300L.

      • Jānis Says:

        auksta ap 0,8bar, karsta 60-80C max. 2,5 līdz 3bar, uz ko arī stāv drošibas vārsts(3bar, stādājošs, netek), radiatori bez termogalvām, strādā visi, čuguna, kopā 135sekcijas, t.i. apt. 200l + vecās pašteces resnās trubas, domājams uz 100l

      • andzja Says:

        Tad viss strādā. Švakums vienīgi tur, ka lielas spiediena svārstības. Man savulaik bija tāda problēma – aukstas sist. spiediens 1 bar, karstas ~1.5bar. Bija 1.5bar drošības vārsts. Kad sistēma uzkarsa, daļa ūdens pa vārstu “nolējās” nost, es to nepamanīju. Bija automātiskā ūdens papildināšana, un pie aukstas sistēmas tā daļa ūdens pielējās tpakaļ. Rezultātā radiatoros tagad baigās duļķes un, lai gan neliela māja, nesilst atsevišķi radiatori. Rūsa.
        Tāpēc iesaku pēc iespējas mazāk laist ūdeni no apkures sistēmas. Augstākajās vietās ieliec atgaisotāju un lieta darīta.

  5. Inguc Says:

    Kā var izrēķināt k? Ja, piemēram T izmaiņa ir no 45 uz 35? Vispār man vajadzētu izrēķināt kā mainās spiediens sistēmā, ja tempertaūru sistēmā maina šjās robežās?
    Paldies iepriekš 🙂

  6. Ojārs Says:

    Ja sistēmā ir 3000 litri, kurināts lai darbinātu kalti, siltum trase 25m tad pacēlums līdz kalorīferiem 6m un tālāk pa kalorīferiem līdz tālāko punktu kādi 7m. Cik lielam spiedkatlam jābūt?

    • andzja Says:

      Atkarībā, cik daudz svārstās temperatūras sistēmā un cik “vienkārša” sistēma. Ja, teiksim, par 80 grādiem (10 – 90), tad ~10% no sistēmas tilpuma. Ja mazāk – 40 grādi, tad uz pusi mazāk utml

  7. g Says:

    Thanks for one’ѕ marvelous posting! I sеriously enjoyed reading
    it, you’re a great auth᧐r. I will always bookmark үour blog
    and will eventually сome back someday. I want to encourage that you continue yօur great writing, have a nice afternoon!

  8. Buy Best Facebook Likes Says:

    Only wanna comment on few general things, The website layout is perfect, the articles is rattling great : D.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: