Koks

1. Ja Tu apsildi savu māju, izmatojot koksni, tad Tev patiks sekojošais grafiks:

Mitrums_skelda

Te ir attēlots koksnes šķeldas zemākais sadegšanas siltums jeb siltumspēja Q (y ass, MWh/t) atkarībā no relatīvā mitruma līmeņa koksnē W (x ass, %). Jo lielāks mitrums, jo mazāka siltumspēja. Šie parametri, maksimums, +/- 10% robežās atbilst arī malkai. Paskaidroju. No grafika izriet, ka koksnes mitrums W=65% (1 kg malkas satur 650g ūdens) aptuveni atbilst rudenī vai ziemā gatavotai neizžāvētai malkai, savukārt  W=25% (1 kg malkas satur 250g ūdens) – vasaras mēnešos izžāvētai malkai. Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos izžāvētā malka sadegot izdalīs divarpus lielāku enerģiju, nekā tā, kas sagatavota beidzamajā brīdī – rudens, ziemas mēnešos. Ir ieteicams malku glabāt zem jumta (ar atsegtiem sāniem) vismaz 2 vasaras un nodrošināt pietiekošu caurvēju, tad tās mitrums krītas zem 20%.

Lai nosargātu šo ūdens daudzumu savās šūnās, augošam kokam ir miza, savukārt stumbra iekšpuse ir poraina, lai spētu ūdeni aizvadīt līdz lapām. Kamēr vien miza turas klāt, malkas pagale žūst tikai caur zāģējuma vietām, tādēļ neskaldītās pagales žūst divreiz ilgāk kā skaldītās. Malkas žūšanas pamatā ir līdzsvara princips – apkārtējais gaiss satur mazāk mitruma un atņem to malkai. Ja malka būtu mākslīgi izžāvēta, piemēram, līdz 8% mitruma, tad slapjā laikā tā dažu nedēļu laikā uzņemtu atpakaļ ūdeni no gaisa līdz 15% mitruma. Latvijas klimatā pietiekami sauss gaiss ir tikai no pavasara sākuma līdz jūnija vidum. Vasaras otrajā pusē un stiprā salā malka žūst lēni, rudenī nežūst nemaz.

2. Pēc apjoma koksne tikai par 1/3 sastāv no cietas vielas, bet 2/3 aizņem gaisa poras. Tāpēc tā ir labs siltuma izolators. Piemēram, pēc siltumizolācijas īpašībām 2,5 ķieģeļu (64 cm) biezai ķieģeļu sienai atbilst 15 cm bieza koka brusu vai 20 – 22 cm baļķu siena.

3. Koks ir dzīvs dabas materiāls. Ēkas iekšienē, mitruma ietekmē tas “staigā”. Biežāk pieļautās kļūdas, ieklājot koka grīdu:

a). Koksnes mitrums ir >15%;

Otimālam koksnes mitrumam pirms iebūvēšanas jābūt 9-11%. Tas atbilst dzīvojamās istabas relatīvajam mitrumam. Ja nu tomēr iebūvēta grīda ar lielāku mitrumu, tad to būs nepieciešams regulāri mitrināt. Ir ļoti labi, ja ieklājamie dēļi ir nopērkami iepakojumā. Tas nodrošina aizsardzību pret mitrumu.

b). Koksne nav atklimatizējusies;

Visdrošāk ir ļaut kokmateriāliem atrasties telpā, kurā tie tiks ieklāti vismaz 2 dienas. Temeratūrai telpā ir jābūt aptuveni 20°C. Ja ieklājamie dēļi ir iepakojumā, tad pēc 2 dienām plēš vaļā iepakojumu un klāj grīdu.

c). Telpa ir ārkārtīgi sausa (mitrums <10%) un/vai tajā ir citi koksnes izstrādājumi, piemēram koka griesti, krēsli, galdi, skapji utt;

Šo pievienoju, lai vērstu uzmanību uz to, ka kokam nepieciešams nodrošināt mitrumu. Kad tas izžūst, sāk plaisāt. Novietojiet šajā telpā puķupodus, zivju akvāriju, reizi nedēļā mazgājiet grīdu, novietojiet uz radiatora trauku ar ūdeni vai kā savādāk mitriniet telpu. Ziemā iekštelpu gaiss var kļūt ļoti sauss, par to liecina, piemēram, slapjš krekls, kas izšūst mazāk kā dienas laikā. Vari iegādāties arī higrometru.

4. Malkas veidi:

Baltalksņa malka – lēta, labi žūst un sadegot rada maz sodrēju. Kurinot alksņa malku, rodas sauss dūms, kurš tīra dūmvadus. Maksimālā siltumietilpība pie 0% mitruma – 5,6MWh/t.

Apses malka – tai ir vismazākā siltumietilpība, un to ir grūtāk aizdedzināt. Apse ir “skursteņa sanitārs”, tā deg ar garu, sarkanu liesmu, likvidējot sodrējus, tādēļ noder dūmvadu tīrīšanai. Mēdz arī nedaudz dzirksteļot bez sprakšķiem. Siltumietilpība 5,5MWh/t.

Blīgznas, vītols, kārklu malka – mitrumu mīloši koki, kas dod pat vairāk siltuma nekā alksnis.

Pīlādža, lazdas malka – pēc siltumietilpības tie ir pielīdzināma osim un bērzam.

Bērza malka – satur ļoti daudz darvas, tādēļ tikai sausa bērza malka ir derīga kurināšanai. Sadegot rada daudz sodrēju. Bērza koksnes siltumietilpība ir vislielākā – 5,7MWh/t.

Egles malka – spēj dot daudz siltuma savu sveķu dēļ. Skuju koku malka sprakšķ un dzirksteļo, tādēļ nav piemērota vaļējiem kamīniem. Nenogāztām nokaltušām eglēm gada laikā nolobās miza un tās izžūst jau mežā. Egles siltumietilpība ir 5,6MWh/t.

Ozola, oša malka – ļoti stipra malka, jo tie dod tik lielu karstumu. Šīm sugām raksturīgi ar neapbruņotu aci saskatāmi kanāliņi koksnes šķiedrā. Tādēļ osis un ozols izžūst visātrāk un spēj dot jūtamu siltumu arī no slapjas malkas. Šo sugu siltumietilpība ir ap 5,6MWh/t.

Neliels piemērs:

1 m3 zaļas bērzu malkas sver 785 kg, un tās mitrums ir 45%. Kurinot kubikmetru šādas zaļas malkas, mums jāpārtvaicē 353,25 kg ūdens (0,45 * 785). Taču novietojot šo zaļo malku uz vienu gadu nojumē, šī malka izžūst līdz 20% mitruma. Malkā esošā sausne paliek nemainīga, svara zudumu dod žūstošais ūdens. Tagad kurinot būs jāiztvaicē tikai 88,4 kg ūdens. Ekonomija ir acīmredzama, tādēļ ir jākurina pēc iespējas sausāka malka.

4 Atbildes to “Koks”

  1. indulis Says:

    No pieredzes-kurinot mežā ugunskuru,zaļa apse reizēm deg ar lielu karstumu un tur nekāds ūdens netraucē,liekas ka pat darbojās kā degšanu veicinošš katalizātors.Citreiz sausa egle ne vella nedeg,tik čūkst un dziest nost.Pēc teorijas vajadzētu būt otrādāk…..

    • andzja Says:

      Nez kāpēc, kad liek degošu špicku zem tekoša krāna tas nodziest…😀 Lai malka degtu, vispirms tai jātiek vaļā no mitruma. Tas nu ir neapstrīdams fakts. Jo vairāk mitruma, jo vairāk siltuma aiziet tā iztvaicēšanai, tātad zudumos. Mitra malka tāpēc arī deg ilgāk. Sausai malkai viss ir otrādāk.
      Egle sprakšķ, tāpēc ar sākumā dziest.

  2. Jānis Says:

    paldies par info

  3. Vienstāvs Says:

    Kurš no diviem mitrumiem?
    “1 kg malkas satur … g ūdens” acīmredzot nozīmē 1 kg kopā ar ūdeni.
    Manuprāt celtniecībā (arī citiem materiāliem) plašāk lieto pret absolūti sausu attiecināto, kurš teorētiski var būt pat lielāks par 100%:
    “Wood moisture content is the ratio, expressed as a percentage, of the weight of its water content to the weight of the wood fibers if they were completely dry”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: