Taupīga braukšana

“Degviela tiek patērēta spiežot gāzes pedāli”. Ar šo spārnoto domu vēlos sākt apskatu par ekonomisku un drošu braukšanu 🙂 Vispār jau diezgan piņķerīga tēma, kas sastāv no vairākām iespējām. Tad nu tās uzskaitīšu. Atvainojos, ja kaut ko būšu palaidis garām. Secībai nav nozīmes:

1). Maini braukšanas stilu

• Paredzi stāvokli uz priekšu.

• Pilsētas satiksmē (arī uz šosejas) centies braukt ar nemainīgu ātrumu. Kad auto, kas tev ir priekšā, uzdod gāzi, lai starp jums abiem paliek lielāks attālums, savukārt, kad tas bremzē, attālums saruks. Ja izdosies, priekšējais auto būs uzsācis braukt, bet tu, saudzējot bremzes un riepas, to mierīgi panāksi;
• Nekad neturies “astē”. Ievēro drošu distanci – atrodies apmēram 3 – 4 sekunžu attālumā no otras mašīnas. Tas palīdzēs izvairīties no sadursmes + saudzēs gan riepas, gan bremzes;
• Ieskrienies mēreni. Īpaši jau pilsētas satiksmē vajag izvairīties no šī nevajadzīgā ieraduma. Pieredzējis un gudrs vadītājs nevis uzgāzēs pie mirgojošas zaļās gaismas, bet jau iepriekš paredzēs luksofora pārslēgšanos;
• Kad ātrums ir sasniegts, nemaini spiedienu uz gāzes pedāļa. Piegāzēšana vai gāzes pedāļa atlaišana krietni samazina nobraukumu;
• Ieskrienies lēnām, piemēram, kad tuvojas lejupceļš. Savukārt, tuvojoties pacēļumam, jau iepriekš palielini ātrumu, ar nodomu, lai pēc tam, ātrums nekristos zem 90 km/h;
• Samazini ātrumu. Lielākajai daļai auto, palielinot ātrumu virs 97 km/h, degvielas patēriņš pieaug no 7 – 23%;
• Lieto “brīvgaitas” pārnesumu. Tas jāizmanto pēc iespējas biežāk. Nemāku teikt par “automātiem”. Auto ar manuālo pārnesumkārbu “brīvgaitas” pozīcijā (jeb izņemot no ātruma) patērē vismazāk degvielas. Ziemā “brīvgaitas” pārnesumu lietot nav ieteicams;
• Bremzē mēreni. Tas ir gan bremžu sistēmas, gan riepu saudzēšanas garants;
• Samazini vēja pretestību. Logus ver vaļā, ja auto ātrums ir zem 50 km/h. Ja tas lielāks – izdevīgāk lietot gaisa kondicionēšanas sistēmu. Lai gan ar to arī nedrīkst aizrauties, jo tā patērē enerģiju. Pikapiem aizmugurē pārvelc pārsegu. Tāpat noņem no jumta visu lieko. Viss, kas palielina vēja pretestību (dubļi, piekabe, jumta bagāža u.c) ietekmē nobraukumu;
• Auksts auto patērē vairāk. Īsus attālumus labāk veic ar velosipēdu vai kājām. Saplāno vairākus pasākumus viena izbrauciena laikā, piemēram, brauc uz veikalu + izmet atkritumus + nomaksā rēķinus + paprasi kaimiņam, vai vajag kaut ko nopirkt, utml.;
• Brauc ar iespējami lielāko pārnesumu. Mazāki pārnesumi “apēd” vairāk degvielas. Taču ar tiem ieskrienas ātrāk, piemēram, sarežģītos apstākļos, mašīnu, kura brauc ar ātrumu 80 km/h, ieteicams apdzīt ar 4 ātrumu (ja ir 5 ātrumu pārnesumkārba);
• Lielākajai daļai auto nav ieteicams palielināt dzinēja apgriezienus vairāk par 3 000 apgr./min.;
• Kamēr auto nav iesilis (skatieties uz eļļas temperatūras rādītāju), tikmēr nav ieteicams darbināt motoru pie lieliem apgriezieniem;

2). Nepārslogo automobili ar kravu

• Izpēti pieļaujamo auto noslodzi. Šo info var atrast auto instrukcijas grāmatiņās. Ja tur ir pārāk sarežģīti, pievērs uzmanību būtiskākajām, lietām, piemēram, kopējo kravnesību, maksimālās noslodzes uz asīm utml.;
• Nevadā lieku kravu. Te galvenais uzdevums ir samazināt auto svaru, atbrīvoties no lielā, kas galu galā noved pie ekonomijas. Statistika liecina, ka 45 kg kravas palielina degvielas patēriņu par 1 – 2%. Vari šķirties pat no aizmugurējā sēdekļa, ja to neizmanto. Tādējādi arī riepas kalpos ilgāk. Pārvadā to, kas ir TIEŠĀM  nepieciešams;
• Brauc lēnāk nokrišņu laikā. Ūdens rada lielāku pretestību, nekā gaiss. Pie tam, tīri satiksmes drošības apsvērumu dēļ;
• Nelej pilnu bāku. Tas neattiecas uz ziemas apstākļiem, kad pustukšā bākā sakrājas ūdens kondensāts. Vasarā labāk uzpildies ar mazāku apjomu degvielas vairākos paņēmienos;

3). Kop savu auto

• Regulāri veic auto apkopi. Ievēro apkopes intervālus, atsaucoties uz servisa grāmatiņu. Auto ir virkne sastāvdaļu, ko vari iztīrīt, salabot, nomainīt pats (piemēram, gaisa filtrs). Jaunākajām mašīnām to gan nav ieteicams darīt, jo tad, iespējams, zudīs garantija;
• Regulāri pārbaudi šķidrumu līmeņus. Pirms garākiem braucieniem tas ir pat obligāts pasākums. Pārbaudi eļļas līmeni motorā, dzesēšanas, bremžu, logu mazgājamā šķidrumu līmeņus. Paņem līdzi arī pudeles ar nelielu daudzumu rezerves šķidrumu. Pārbaudi kā riepu, tā arī arī rezerves riteņa spiedienus;
• Uzmani riepu nodilumu un spiedienu. Ievērojot pareizo spiedienu, var ieekonomēt līdz pat 3%. Optimālos spiediena rādītājus meklē auto instrukcijas grāmatiņā. Riepām ir apstiprināti maksimālie nodilumi, kad tos būtu jānomaina. Mūsu asfalta ceļi + – tiek ziemā uzkopti, tādējādi var pat nepirkt ziemas riepas ar radzēm. Vasarā ieteicams lietot vasaras riepas, pārējā laikā – vissezonas (M+S – mud and snow. Tulkojumā no angļu valodas – dubļi un sniegs) vai, labāk, radžu riepas (tikai ziemā);
• Lai braukšana ziemā būtu drošāka, kā Arvix saka, ir ieteicams riepās nedaudz samazināt spiedienu, bet ne zem normas. Palielināsies riepas saķeres laukums ar ceļa segumu. Šī jau ir veca, pārbaudīta metode, kas uzlabos auto vadāmību.

Būšu priecīgs par iespējamiem papildinājumiem, vēl jau pats šo to papildināšu.

Nobeigumā interesanta tabula:

Dzinējs	Maksimālais lietderības koeficients
Vilciena elektrodzinējs	90 %
Auto dīzeļdzinējs	35 %
Auto benzīna dzinējs	20 %
Tvaika lokomatīve	15 %