Siltuma akumulatora pieslēguma shēma

Nu jau kādu laiku nav rakstīts, bet kā saka “klusumā mācās”. Un šoreiz piedāvāšu malkas katla novietnes shēmu, uzsverot tieši akumulācijas tvertnes pieslēgumu un tā aprēķinu.

Laikam esmu jau teicis, ka, piemēram, Vācijā projektējot individuālās mājas ar saviem siltuma devējiem, obligāti nepieciešams uzstādīt akumulācijas tvertni, kura funkcija ir uzkrāt enerģiju. Tas gan attiecas un malkas katliem, kas raksturīgi ar temperatūras svārstībām (nav automatizēti). Automātiskajā režīmā, protams, uzkrāt enerģiju nav jēgas. Cik enerģijas vajag, tik automātiski tiek padots dzīvojamā ēkā. Pie tam no enerģijas uzkrājēja, lai arī kā to nosiltinātu, zudīs siltums. Tā kā šīs tvertnes parasti izvieto katlu telpā vai citā saimniecības telpā, nav jēgas šo telpu lieki piesildīt.

Nu tad vērsim pie ragiem. Augsā, lielos vilcienos, attēlota katlumājas shēma. Šo shēmu konkrēti ņēmu no internetā pieejamā R. Šeļegovska “Apsildes sistēmu elementu aprēķina metode un piemēri”. Tur arī viņš pats ir to aprakstījis lielos vilcienos. Un es centīšos jums to aprakstīt mazākos vilcienos.

Sākumā iekurinam katlu. Sistēma ir “auksta”. Recirkulācijas sūknis (pie katla) dzen ūdeni sekojoši: katls-termovārsts-recirkulācijas sūknis-katls. Šādu plūsmu nodrošina termovārsts, kas mēra caurplūstošo temperatūru. Kā saprotams temperatūra strauji kāpj un, kad tā sasniedz 60ºC, termovārsts ļauj ūdenim cirkulēt pārējā sistēmas daļā (gan tvertnē, gan uz radiatoriem). Ideālā gadījumā, ja trīsceļu vārsts (pa labi no tvertnes) ir automatizēts. Par to pastastīšu velāk. Tālāk – tā kā sistēma ir “auksta”, plūsmu baipasā (vertikālajā caurulē no trīsceļu vārsta) saimnieks ir noslēdzis, viss ūdens iet uz radiatoriem, nedaudz izplūst arī caur akumulācijas tvertni, taču visbiežāk diametrs, kas iet caur trīsceļu vārstu ir lielāks nekā rūpnieciski iestrādātais diametrs akumulācijas tvertnē. Tādēļ nekāda plūsma caur akumulācijas tvertni nebūs. Kad sistēma ir uzsilusi un tiek sasniegta noteikta temperatūras starpība starp turpgaitu un atgaitu (Δt~20), saimnieks padod plūsmu baipasā, kur atgaita sajaicās ar karsto turpgaitu. Tā kā trīsceļu vārsts no kreisās puses piegriež karstā ūdens padevi, ūdenim nav kur sprukt, kā tikai caur akumulācijas tvertni. Tādā veidā tiek piesildīta akumulacijas tvertne. Kad sistēma un akumulācijas tvertne ir pilnībā uzsilusi, atslēdzam sūkņus. Temperatūra katlā krīt zem 60ºC un termovārsts ir aizvēris plūsmu no labās puses. Kad atkal vajag piesildīt māju, ieslēdzot cirkulācijas sūkni (blakus radiatoram), plūsma tiek dzīta nevis caur katlu (termovārsts noslēdzis), ne baipasu (saimnieks noslēdzis trīsceļnieku), bet caur akumulācijas tvertni, tikai no apakšas uz augšu. Tādā veidā sistēma tiek uzsildīta no uzglabātā siltuma akumulācijas tvertnē.

Akumulācijas tvertne uzkrāj siltuma enerģiju. Tādēļ, lai atbildētu uz jautājumu “Cik lielu akumulācijas tvertni man izvēlēties?”, ir jāsaprot, ka, izvēloties lielāku akumulācijas tvertni, ilgāk būs jākurina, taču ilgāk varēs baudīt atslodzes brīžus. Lai izprastu situāciju, piedāvāju divus piemērus:

1. Ēkas siltuma zudumi ir 20kW (pie āra temperatūras -20ºC), katls izvēlēts ar jaudu 45kW (aprēķinos efektīvo jaudu pieņemu 40kW), Δt=60 (temperatūras kritums sistēmā), sistēmas ietilpība (izņemot akum. tvertni) = 200 litru.

Tvertnes tilpums 1 m³ 2 m³ 3 m³
Ārgaisa temperatūra -20ºC 0ºC -20ºC 0ºC -20ºC 0ºC
Siltuma zudumi 20kW 10kW 20kW 10kW 20kW 10kW
Kurināšanas laiks, stundas 4 3 7 5 11

8

Siltuma izmantošanas laiks, stundas 4 8 7 15 11 22

2. Ēkas siltuma zudumi ir 10kW, katls izvēlēts ar jaudu 45kW (40kW), Δt=60, sistēmas ietilpība = 200 litru.

Tvertnes tilpums 1 m³ 2 m³ 3 m³
Ārgaisa temperatūra -20ºC 0ºC -20ºC 0ºC -20ºC 0ºC
Siltuma zudumi 10kW 5kW 10kW 5kW 10kW 5kW
Kurināšanas laiks, stundas 3 2,5 5 5 8 7
Siltuma izmantošanas laiks, stundas 8 16 15 30 22 44

Tātad, piemēram, ja mums ir 45kW katls un ēkas siltuma zudumi ir 20kW, izvēloties 2 m³ siltuma akumulatora tvertni, aukstā ziemā katls būs jākurina 7 stundas un tikpat stundas varēs baudīt siltumu mājās. Jāpiezīmē tik tas, ka kurināšanas laikā nav ieskaitīta/as stundas, kamēr piesilst pati māja. Stundu atskaite sākas, kad katls ir gandrīz sasniedzis savu maksimālo jaudu. Tā ka droši vēl kāda 1 stundiņa nāks klāt. Un iekavās atzīmēju reālo katla jaudu, jo malkas katliem parasti ir pazems lietderības koeficients. Tirgotāji parasti norāda 75-80%. Šiem katliem nav ekonomaizeru (siltuma atgūšana no dūmgāzēm), kas šo koeficientu radītu lielāku. Un kā pamanījāt, kad apkures sezonas vidējā temperatūra ir ap 0ºC, siltuma zudumi būs tieši 2 reizes mazāki nekā pie -20ºC.

Un vēl viena lieta. Lai atbildētu uz jautājumu “Cik jaudīgu katlu izvēlēties?”, Tev jāizprāto, cik ilgi dienā vēlies veltīt kurināšanai un jāuzzina savas mājas siltuma zudumi. Kā to daru es: siltuma zudumi, piemēram, ir 10 kW (vidēji 120 m3 mājele, siltuma zud. ~80W/m2). Lai cauru diennakti būtu silts, mājai nepieciešams 10kW * 24 stundas = 240 kW. Un, ja varu atļauties kurināt 5 stundas, tad man vajag 240 kW / 5 stundas = 48kW katlu. Bet ar to nekas nebeidzas. Ar šo katlu 1 stundā mājā būs “piekačāti” 48kW, taču siltuma zudumi pa šo laiku ir tikai 10kW! Māja būs vienkārši sakot “karsta”. Šo starpību – (48 kW – 10 kW) * 5 stundas = 190 kW – vajag laist siltuma akumulatorā. Pēc maniem aprēķiniem nepieciešama 2500 litru tvertne, ko var uzkurināt par Δt=70K, jeb no 20ºC lidz 90ºC 5 stundās. Siltums būs uzglabāts, atdots mājā vienmērīgi, bez pārkaršanas.

Daži secinājumi.

Lai saimniekam nevajadzētu laiku pa laikam lāčot uz katlu telpu un pēc čuja regulēt trīsceļu vārstu, viņa vietā to var izdarīt automātiskais regulējošais trīsceļu vārsts. Tas ne vien ir precīzāks, bet arī, diemžēl, dārgāks prieks. Bet par komfortu ir jāmaksā.

Būtībā šajā shēmā sākumā tiek uzsildīta sistēma un tikai tad – akumulācijas tvertne. Tas ir šī akumulācijas tvertnes pieslēguma liels pluss. Ir sistēmas, kurās projektētāji zīmē situāciju, kad sākumā uzsilda akumulācijas tvertni un paralēli arī sistēmu. Bet jārēķinās ar to, ka sistēmas uzsildes laiks ir ievērojami lielāks. Ir starpība, vai vajag piesildīt uzreiz 200 litru vai visus 2200 l.

Akumulācijas tvertne ir ļoti laba lieta, ja katls ir izvēlēts par lielu (2. piemērs). Tāda situācija var rasties, piemēram, veicot siltināšanas darbus. Tas, pirmkārt un galvenokārt, taupa katlu – tas kurās ilgāk.

Man jau patīk malkas katli, it īpaši, ja par malku nav jāmaksā🙂 Iesaku pameklēt informāciju par akumulācijas tvertnēm, tās tiešām ir to vērts. Var jau siltumu akumulēt arī akmeņos, betonā un tamlīdzīgi.

57 Atbildes to “Siltuma akumulatora pieslēguma shēma”

  1. Andris Says:

    Nesen saskāros ar vienu ļoti līdzīgu risinājumu. Iedevu puisim Šeļegovska grāmatu un ieteicu pastudēt risinājumus.
    Kolēģim ieteicu pievērsties tieši šim risinājumam ar automātisko vadību, jo risinājums ir pietiekami sarežģīts, lai radītu liekus sarežģijumus un raizes manuālā režīmā. Var jau nolīgt kurinātāju, kas vēros termometrus, manometrus .. “piemetīs” malku ..

  2. Jānis Says:

    Andzja Malacis!

  3. ewf Says:

    paldies par info🙂

  4. ewf Says:

    paldies par info

  5. Ernests Says:

    Vai gadījumā nav kļūdas ar siltuma zuduma aprēķiniem, jo piemēram man 80m2 dzīvoklis šobrīd pie -20grādu sala diennaktī noēd 50kWh no siltumskaitītāja.
    Ja būtu 120m2 mājai zudumi 240kWh diennaktī tas būtu pie 7MWh mēnesī kas ir kosmoss.

    • andzja Says:

      Es nesen savai mājai izmērīju siltuma zudumus. Man sanāca ~200 kW/dnn uz 120m2 māju. Un mēnesī 6 vai, Tavā gadījumā, 7MWh ir reāls lielums. Jā, tā ir.

  6. Airavs Says:

    viss skaisti, man visas sastāvdaļas no augstākzīmētās shēmas ir, tikai savienoti savādāk, līdz ar to liels kurināmā patēriņš. Šajā shēmā ir zināma loģika. Nav man skaidra viena lieta- kā tiks nodrošināta plūsma pretējā virzienā caur tvertni, ja termovārts saniedzot 60 grādus atver lielo loku? Tad, kad lielais loks uzsilst, strādā labais trīsgaitas vārsts (manā gadījumā pilnībā automatizēts) sekojoši, kad sistēmā uz māju man pietiekoša temperatūra, tas pieverās, cirkulācija pa mazo loku-caur katlu, jo termovārts vaļā, jo ir taču 60 grādi. Ko es nesaprotu?

    • andzja Says:

      Mēģināšu atbildēt. Termovārsta galvenā funkcija ir pilnībā atvērties 60 grādos. Savukārt, trīsceļu vārsta – automatizēta darbība, kur vienīgais kritērijs ir temperatūra mājā – tas strādā neatkarīgi no katla darbības vai nedarbības.
      Kad ir 60 grādi, katls dzen ūdeni caur tvertni un uz radiatoriem, bet ja radiatoros temperatūra ir pietiekama – tikai caur tvertni.
      Būtībā, ja radiatori nav uzsiluši, no katla ūdens tiek dzīts tikai uz radiatoriem, uz akumulācijas tvertni ir mazāks caurules diametrs – tā paliek bešā.
      Plūsma uz radiatoriem nepievērsies, tā visu laiku būs vienmērīga. Vienā gadījumā (māja auksta) lielākā daļa ūdens nāks no tvertnes vai katla. Otrā gadījumā (māja karsta) lielākā daļa ūdens nāks no radiatoru atpakaļgaitas.
      Šo visu salieciet kopā un, cerams, skaidrība radīsies🙂

  7. Airavs Says:

    ps visas sastāvdaļas, izņemot termovārstu, pārējais viss precīzi, sekojoši visa cirkulācija savādāka.

  8. Dzintars Says:

    Strādāju pie neliela off grid projekta attīstības… Tātad, mājas izmērs 7x10m. Pirmajā stāvā atvērta dzīvojamā istaba virtuve, ēdamtelpa.(griesti līdz jumtam 1/3 no mājas) Turpat arī trepes uz jumta stāvu. Vēl pirmajā stāvā guļamistaba un vannasistaba. Jumta stāva telpa ap 34m2 (apmēram 2/3 no visas platības), Viss vaļējs, nekādu durvju.
    Jautājums: kas būtu tāds optimāls apsildīšanas variants, ņemot vērā, ka elektrību ražosim paši.. katrs W no svara. Skatos gan uz ziepjakmeni, gan ūdens akumulatoriem, gan gaisa caurulēm…

    • andzja Says:

      Nu man arī ir līdzīga tipa māja, tikai bez apdzīvojama mansarda. Ja Tev tas “off grid” projekts ir maziņš, tad apkurē to pielietot nevarēs (par mazu jauda). Ja esi apņēmības pilns, uzmūrē hallē (pie kāpnēm) – ēkas vidū – krāsni. Tas būs labs siltuma akumulators. Labi arī ja varētu pie saulainās dienvidu fasādes. Ja tomēr negribas krāsni, pērc malkas apkures katlu, obligāti ūdens akumulatorus, liec istabās radiatorus (man pašam mājā trūkst akumulatoru – no rīta ir pavēss). Lai no “off grida” būtu kāds efekts, pērc elektroierīces ar mazu vai supermazu patēriņu. Bet atceries – vēl efektīvāk par “off grid” sistēmas ierīkošanu ir ēkas fasādes siltināšana.

  9. janis Says:

    varbut es te varesu rast kadu atbildi? Maja 2.stava ir 50m2 platiba kur ir 1 istaba, virtuve un vannas istaba. Siltinajums ir 300mm vate. Uz to visu ir uzstadits 25kw cuguna malkas katls. Ta ka jkatlam ir parlieku liela rezerve doma ir katlu parcelt uz pie majas esoso garazu un papildus uzstadit siltuma akumulatoru uz 1500l. Problema ir tada ka jarok caurules zem zemes un nav velesanas likt automatisko trisgaitnieku. Varbut kads man var izlidzet ar pieslegsanas shemu un kadu siltu padomu. Jau ieprieks paldies!

  10. janis Says:

    viss ok, bet esmu dzirdejis par termovarstiem, ka tie medzot nokilet. Vai pie visa varetu but vainojams udens sistema. Ieteica vakt lietus udeni un velams jaukt kopa ar antifrizu.

    • andzja Says:

      Man arī ar viņiem maza darīšana bijusi, katrā ziņā izklausās daudzsološi. Ņem ar garantiju, tam jau naudu nevajag žēlot. Atmaksāsies, noteikti. Protams, jāprojektē tā, lai noķīlēšanas gadījumā viss būtu ok. Pats esmu projektētājs, un ņemu to vērā. Visdrīzāk, ka ūdens pie vainas. Liec filtrus, pārbaudi. Par to antifrīzu – var kaut ko atjaukt, bet tā kārtīgi neesmu pētījis.

  11. pumpitis Says:

    Mani interesēja risinājums par to ja liek 2 akumulācijas tvertnes .Kā pareizi viņām jābūt savienotām? No vienas ietek otrā un tad atpakaļ uz sistēmu (it kā veidojot vienu lielu tvertni) ?Ja nē , tad kā nodrošināt to ka abas tvertnes sasilst vienādi?

    • andzja Says:

      Ir varianti: var gan slēgt tā, kā Tu ierosini, var slēgt paralēli. Tāda viena pareizā varianta nav. Es dodu priekšroku paralēlam slēgumam, jo tad var vienu no tvertnēm atslēgt. Bet būtībā abi varianti ir labi.

    • Auseklis Says:

      Vrknē ir labāk, jo nodrošināt vienmērīgu uzsilšanu paralēlajā slēgumā ir problemātiski.

  12. Rx Says:

    Mani labojumi-paskaidrojumi ar sarkano:
    Sākumā iekurinam katlu. Sistēma ir “auksta”. Recirkulācijas sūknis (pie katla) dzen ūdeni sekojoši (Pēc iekurināšanas sūknim nav jāstrādā, jo sistēma auksta un tai pēc iespējas ātrāk jānonāk temperatūrā pie, virs 70 grādiem) katls-termovārsts-recirkulācijas sūknis-katls. Šādu plūsmu nodrošina termovārsts, kas mēra caurplūstošo temperatūru. Kā saprotams temperatūra strauji kāpj (Temperatūras kāpšanas straujums atkarīgs no kurināmā, jeb vai malka ir sausa) un, kad tā sasniedz 60ºC (Temperatūras mērītājs krāsnī ir tās augšpusē. Arī temperatūras devēju, kas slēgs sūkni jāizvieto augšpusē, jeb arī krāsns izejā,vietā, kur karstais ūdens paceļās fizikas efektu rezultātā ( silts ūdens ir mazāk blīvs, tapēc peld uz augšu), termovārsts ļauj ūdenim cirkulēt pārējā sistēmas daļā (gan tvertnē, gan uz radiatoriem).(Termovārstam, ja ar to domāts pirmais vārsts no krāsns puses, nav nekāda iespaida ūdens cirkulācijai radiatoros,) Ideālā gadījumā, ja trīsceļu vārsts (pa labi no tvertnes) ir automatizēts. Par to pastastīšu velāk. Tālāk – tā kā sistēma ir “auksta”, plūsmu baipasā(vertikālajā caurulē no trīsceļu vārsta) saimnieks ir noslēdzis???? (Kā tad termovārts “mēra” temperatūru caurplūstošam šķidrumam, ja caur to neplūst šķidums, kā pats sakāt, ka “saimnieks” noslēdzis?),(Ja ūdens no krāsns nav sasniedzis termovārsta avēršanās temperatūru, bet sūknis ieslēdzies, kam tā arī būtu jābūt, krāsns sūknis dzenā ūdeni caur krāsni, termovārstu un atkal caur krāsni: Tikai šajā ķedē pirms termovārsta jābūt arī aizbīdnim ( var arī nebūt, ja lieto speciālu, bezaibīdņa sistēmas termovārstu, kam darbība ir tāda, ka veroties vaļā, aizverās pieplūšanas daļā vārts. Aizbīdnis rada slodzi sūknim, bet kad temperatūra sasniedz termovārsta atvēršanos, sūknis vairāk sūc no akumulatora aukstās- apakšdaļas) viss ūdens iet uz radiatoriem, nedaudz izplūst arī caur akumulācijas tvertni, taču visbiežāk diametrs, kas iet caur trīsceļu vārstu ir lielāks nekā rūpnieciski iestrādātais diametrs akumulācijas tvertnē. ( Diametram nav nozīmes, jo plūsmas nosaka abi sūkņi: krāsns ķēdē- sūknis plūsmu veido caur akumulatoru, un atveroties otrajam vārtstam uz radiatoriem arī kādu daļu padod uz radiatoriem, tā , nosacīti piepalīdzot radiator sūknim. Radiatoru sūknis , ja radiatoru vārts vaļā, savāc plūsmu no krāsns un akumulatora un dzenā uz radiatoriem. Kad radiator vārsts aizverās, radiator sūknis turpina cirkulināt radiator ķēdē ūdeni, bet mazu daļu savāc no akumulatora- krāsns, un šī daļa atkarīga no prcentuālās radiator vāsta atvēršanas.)Tādēļ nekāda plūsma caur akumulācijas tvertni nebūs???(Plūsma caur akumulatoru ir, ja: temperatūra sasniegusi krāsns vārsta atvēršanās temperatūru un tā ir no augšas uz apakšu, bet tad kad atverās (tiek atvērts) radiator vārsts notiek plūsmu cīņa: krāsns sūkņa plūsma vēlās pildīt akumulatoru no augšas, bet radiator sūknis vēlās noņēm no akumulatora augšas siltumu!!! Rezultāts atkarīgs no sūkņu jaudu starpības, kas reāli nozīmē to, ka akumulators var tikt pildīts ar kasto, bet var arī karstais izplūst no akumulatora augšas, un, ja krāsns kurās, sākas akumulatora pildīšana no apakšas , jeb sāk visā tilpumā akumulators silt, jo tajā karstais ieplūst no apakšas…Šis ir specifisks režīms, kurš ne vienmēr var iestāties, bet pie pilnīgi atvērta krāsns vārsta tā var notikt, un slikta nekā nav.) Kad sistēma ir uzsilusi un tiek sasniegta noteikta temperatūras starpība starp turpgaitu un atgaitu (Δt~20), saimnieks padod plūsmu baipasā, kur atgaita sajaicās ar karsto turpgaitu. Tā kā trīsceļu vārsts no kreisās puses piegriež karstā ūdens padevi, ūdenim nav kur sprukt, kā tikai caur akumulācijas tvertni. Tādā veidā tiek piesildīta akumulacijas tvertne. Kad sistēma un akumulācijas tvertne ir pilnībā uzsilusi, atslēdzam sūkņus.(Kad sistēma ir pilnībā uzsilusi, un krāsns izkurējusies, atslēdzam krāsns sūkni, nevis Sūkņus!) Temperatūra katlā krīt zem 60ºC un termovārsts ir aizvēris plūsmu no labās puses.( Termovārstam nedrīkst likt (pirkt ar tādu pāslēgšanās temperatūru) 60 grādus, jo tā ir par zemu! Krāsnī jāuztur apakšējā daļā virs 65C grādiem, lai samazinātu norasošanu. Un tikai tad, kad siltums jau lielāks , var šo siltumu novadīt uz akumulatoru. Daļa no krāsns siltuma neatkarīgi ies uz radiatoriem, vienalga, un dzesēs krāsni …) Kad atkal vajag piesildīt māju, ieslēdzot cirkulācijas sūkni (blakus radiatoram)(Radiatoru ķēdes sūkņa atslēgšana nav pareiza, jo ne visas sistēmas radiatori- telpa- zudumi ir salāgoti un tāpēc plūsmai ir jābūt, lai ar šo daļēju regulāciju nodarbojās termovārsti radiatoru ieejās.) plūsma tiek dzīta nevis caur katlu (termovārsts noslēdzis), nebaipasu (saimnieks noslēdzis trīsceļnieku), bet caur akumulācijas tvertni, tikai no apakšas uz augšu.(Neveikli pateikts: Cirkulācijas sūknis sūc silto ūdeni no akumulatora augšas, un dzen caur radiatoriem, trīsvirzienu vārstu un atdzisušais atgriežās akumulatora apakšā.) Tādā veidā sistēma tiek uzsildīta no uzglabātā siltuma akumulācijas tvertnē.
    Akumulācijas tvertne uzkrāj siltuma enerģiju. Tādēļ, lai atbildētu uz jautājumu “Cik lielu akumulācijas tvertni man izvēlēties?”, ir jāsaprot, ka, izvēloties lielāku akumulācijas tvertni, ilgāk būs jākurina, taču ilgāk varēs baudīt atslodzes brīžus.( Uzkrātā un atdotā jauda atkarīga no siltumnesēja temperatūras pirms un pēc uzlādes-izlādes, (Q=Cm(t2-t1) ūdens masas kas uzsildīta, un nav atkarīga no absolūtās akumulatora temperatūras, bet no temperatūras starpības uzsildītam (uzlādētam) akumulatoram un atdzisušam, jeb, jāizmanto viss temperatūras diapazons, līdz istabas-mājas teperatūrai. Un tāpēc jāliek lieli radiatori, grīdas apsilde, lai pie mazas siltumnesēja temperatūras iegūtu telpās komfortu). Mani eksperimentālie mērījumi saka ka akumulatorā 800L var uzkrāt apmēram 50kW ja temperatūru akumulatorā paceļ līdz 80 grādiem. Orientācijai pilnīgi pietiek, lai saprastu kas un kā…).
    Milzīgu enerģiju labošanai neveltīju, bet galveno iestarpināju, lai nemainītu autora tekstu.
    Ar Cieņu
    Rx http://www.buiding.lv forumā.
    ja kas apspriežams, lūdzu tur.
    Ceru ka ir par ko parunāt….

  13. Antons Says:

    Man tikko uzstādīja šo shēmu (katls viadrus 40 kW, akumulācijas tvertne 800 L + sistema 200 L, manuālais trīsgaitnieks, sūkņi pieslēgti pie regulējamiem termorelejiem mazajā lokā virs katla). Lielais pluss ir tas, ka katls kurās lēnām, ekonomiski un vienmērīgi izdeg malka bez darvošanās. Taču mīnuss tāds, ka akumulācijas tvertne, manuprāt, neuzsilst pietiekami. Tagad rudenī kurinu 4-5 stundas, un pēc kurināšanas beigām 1 stundas laikā sistēma pavisam remdena. Mazajā lokā stāv 60 grādu un dzen sūkņus pa tukšo. Meistars saka, ka akumulācijas tvertni pa īstam uzsildīšot tikai ziemā nepārtrauktas kurināšanas režīmā… Es tik domāju, vai tā apmaisīšanās tvertnē nebūtu labāka, ja turpgaitas ievads būtu apakšā un atpakaļgaitas ievads augšā? Citādi tagad siltais ūdens dzīvojas tikai pa augšu un tvertnes apakšējais izvads gandrīz auksts. Tvertnei termometra, bet uz roku taustot vidus knapi remdens, bet pati augša vārās. Nez vai ir arī principiāla atsķirība shēmā – man turpgaita pirms trīsceļu vārsta iet caur tvertni, t.i. pa vienu cauruli tvertnē iekšā pa otru ārā un tikai tad uz trīsceļnieku, nav kā zīmējumā – tikai atzars uz tvertni (sorry, īsti nesaprotu, vai shematiski tas ir tas pats, kas piedāvātajā zīmējumā:)). Paldies par atbildi!

    • andzja Says:

      Paldies, pa padalījāties ar savu pieredzi! Tātad plūsma akumulācijas tvertnē ir pretēja (no augšas uz leju dzen katla sūknis, no lejas uz augšu -sistēmas sūknis). Te, man šķiet, ir cita vaina. Un ir izvēles varianti: 1). Kā Jūs sakāt, apmainīt katla loka pievadus otrādāk; 2). Palielināt tvertnes ienākošās caurules diametru; 3). Pievienot 2 jaunas pieslēgšanās vietas akumulatorā – divas būs katla sūknim, divas – sistēmas sūknim. Šis trešais ir vislabākais.

    • Auseklis Says:

      Katls par mazu!

  14. davids Says:

    Priekš kam tas trīs ceļu vārsts ir vajadzīgs? Vai tad tur nepietiek ar parasto vārstu jeb divceļu vārstu? Kā tad to trīs ceļu vārstu var automatizēt? Paldies par atbildi!

  15. krasninas Says:

    Hi there, after reading this remarkable paragraph i am as well delighted to share my know-how here with mates.

  16. Modris Says:

    Sveiki Labdien.
    Tātad, ir ilgās degšamas gāzģeneratora katls ar paštaisītu dūmgāzu sultummaini jeb ekonomaizeru, kombinētais boileris, akumulācijas tvertne un radiatori.1 cirkulācijas sūknis aukstajā galā ārpus mazā loka (sūc auksto ūdeni no radiatoriem). 3-pusējais vārsts katla karstajā galā. Starp 3pusējo un katlu ir mazais loks uz kombinēto boileri.

    Kā pareizi pieslēgt akumulācijas tvertni, lai, piemēram, vasarā es sildītu akumulācijas tverti, lai tā pēc tam atdotu siltumu boilerim, bet nesildītu māju?
    Šobrīd ir doma izlīdzēties ar vēl vienu cirkulācijas sūkni (karstajā galā), kurš būtu pēc vēl viena 3-pusējā varsta karstajā galā.

    Ceru, ka skaidri izteicos, ja ne, instalēšu autokadu un uzskicēšu domu

    ar cieņu
    Modža

    • andzja Says:

      Ap 3-pusējo vārstu aplaid cauruli, uz kura ir lodveida ventilis. Ja ventilis vaļā: tas ļaus no akumulācijas tvertnes dot siltumu boilerim. Ja ventilis ciet – viss darbosies pa vecam – tikai pēc tam, kad mazajā lokā 60gr, siltums aizies uz akumulācijas tvertni.

      • Anrī Says:

        Sveicināti.
        Vai granulu katlam arī var uzstādīt akumulācijas tvertni,vai ir jēga?Ķieģeļu (40-50cm) ,divstāvu ,450m2 māja.Nav siltināta.
        Paldies.

      • andzja Says:

        Var likt var nelikt. Pietiek ar nelielu – 200L, bet, šķiet, var arī iztikt.

  17. Modris Says:

    zemāk linki ar esošo un modelētām shēmām. Vienā gadījumā akumulēsies siltums priekš boilera, otrā tikai priekš radiatoriem.

    http://content29-foto.inbox.lv/albums/m/modricimus/flancis/apkure1.sized.jpg?1377023208

    http://content29-foto.inbox.lv/albums/m/modricimus/flancis/apkure3.sized.jpg?1377023359

    http://content29-foto.inbox.lv/albums/m/modricimus/flancis/apkure2.sized.jpg?1377023395

    kādi ir ieteikumi?

    • andzja Says:

      Sveiks!

      Liec cirkulācijas sūkni 2bildē zem 3pusējā vārsta, tā būs precīzāk – tad strādās gan akumulācijas tvertne, gan boileris pēc vajadzības

  18. Andris Says:

    Jautajums.Kā pareizi butu saslēgt savā starpā divus ELBI BSV 400 udens silditajus(boilerus).
    1, Abu ievadus un izvadus saslegt paraleli,
    2 vai tomer no pirma uzsildito udeni ievadit otraja apakšā bet cirkulacijas atpakalgaitu tikai pirmaja.

    un ko darit ar siltummaiņu saslegumu
    1 paraleli
    2 no otrā uz pirmo

    tada situacija izveidojusies jo telpa nevar ielikt vienu lielaka izmera silditaju.

  19. rbm Says:

    Labdien.
    Man jautājums daļēji pa tēmu, daļēji nē.
    Šobrīd tiek plānota privātmājas apkure ar gāzes katlu, istabās siltās grīdas un zemās temperatūras radiatori. Bija plāns uzreiz ieplānot iespēju pieslēgt arī saules paneļus.
    Tad nu tagad man ir veikala piedāvājums uz materiāliem – katls, boileris ar 2 spirālēm, hidrauliskais atdalītājs, kolektors 3kontūru, jaucējmezgls ar mikseri, 2 jaucējmezgli bez miksera, plus automātikas. Kopā cipars saskrien uz 3500Ls.

    Tad nu jautājums – vai jaucējmezgli piedāvājumā ir tikai tāpēc ka tos izdevīgi pārdot vai arī tiešām to izmantošana uzlabo ne tikai montāžas ātrumu bet arī ekspluatāciju?

    • andzja Says:

      Jaucējmezgli uzlabo montāžas ātrumu, līdz ar to ir lielāka garantija, ka espluatācijā problēmu nebūs – ir garantija, ka tas mezgls darbosies

  20. Arnīc74 Says:

    Labdien
    Esmu nobriedis pēc šis shēmas saslēgt apkures sistēmu.
    pa lielam ir viss skaidrs. jautājums ir kā labāk nodrošināt termovārsta darbību , lai tas nenoklemmētu. (likt divus filtra sietiņus katrā ieplūšanas pusē?) jo man sistēma pieslēgta pie ūdens vada, lai uzturētu ūdeni un nebūtu pa laikam pašam kontrolēt ir ūdens vai nav. Otrs. ir dzirdēts par uzvārīšanās vārstu. tajā gadījumā ja sistēmā ir kļūda notikusi un katls sāk vārīties no ūdens vada tiek dzīts aukstais ūdens ,bet karstais tiek no sistēmas ārā izvadīts. diezgan padārga uzparikte.

    • andzja Says:

      Ja sistēmā regulāri mainīsi ūdeni (drošības vārsta vaina, apkures sistēmas pārbūves vairākas reizes), tad var būt tā problēma ar aizsērēšanu. Ja sistēmas pārbūves neveiksi, spiediens nekritīs (tādat nav sūču), tad nav par ko uztraukties – termovārsts kalpos ilgus gadus.

    • Arnīc74 Says:

      Paldies.

  21. Kaspars Says:

    Jautājums!Man ir apkure tieši ar šādu shēmu kā norādīts!Apkures veids ir Granulas!Tikai kaut kas nestrādā!Ir aizdomas par Ladomat trejgaitnieku!Ir tā kad ieslēdzu apkuri katls strādā visu laiku nepārtraukti 70-72 grādos,Loks iesilst līdz akumulācijas tvertnes Tveida savienojumam!Tālāk sildīšana minimāla!Uz nākamā trejgaitnieka ir uzlikta automātika,stāv pilnīgi vaļā!,sūknis darbojas!Kā piegriež atpakaļgaitas krānu pie akumulācijas tvertnes tā automātiski ceļas temperatura pie aiz otrā trejgaitnieka!Vai tiešām var būt vainīgs Laddomat!?

    • andzja Says:

      Varianti:
      1. Abi sūkņi/sūknis nepareizi uzlikts/nestrādā;
      2. Kāds krāns uz mazā loka vai sistēmā ir aizgriezts;
      3. Loddomat`s nepareizi uzlikts (pēc tām bultiņām);

      Ja māja piesildās, varbūt katls par mazjaudīgu? Sākumā sildās māja un nedaudz vai nemaz – akumulācijas tvertne. Kad māja iesilusi – tikai akumulācijas tvertne, mazāk sildās māja.

      • kaspars Says:

        Ladomat trejgaitnieks stav pareizi,pat noņemu to un ar verdosu udeni pārbaudīju,aizveras,bet ne līdz galam!Sūkņu virzieni ir pareizi!Tur jau tālieta ka uzsilst līdz akumulācijas tvernei un nesilda ne māju ne arī tvertni!Bez tam esmu jau kurinājis un darbojās perfekti!

      • andzja Says:

        Tur ir jāredz uz vietas. Vai nu sūknis nestrādā vai kāds krāns ir ciet

  22. Vadims Says:

    Labdien.

    man ir lauku māja būvēta no baļķiem bez ārējā apšuvuma ar 3 istabām, virtuve + vannas istaba, kopējā platība 120 m2. vēlos uzstādīt malkas katlu ar kuru nodrošināt apkuri + karsto ūdeni lietošanai, vasarā karsto ūdeni plānoju nodrošināt ar elektrisko boileri.
    Vai lūdzu varat ieteikt un parādīt pareizu apsaistes un pieslēguma shēmu dotajam risinājuma, un cik jaudīgu katlu man nepieciešams uzstaīt kā arī kāda apjoma akumulācijas tvertni likt?

    Paldies liels iepriekš

    • andzja Says:

      Kā ir ar kurināšanu – vai pa dienu esi mājās vai nekurini? Ja nekurini vai nevēlies bieži kurināt, tad vajadzēs lielāku katlu un lielāku akumulācijas tvertni, ja kurināsi arī pa dienu, pietiks arī ar mazākiem…

      • Vadims Says:

        Sveiki
        Pa dienu tiks kurināts. bet vajadzētu izskatīt kad pa dienu netiks kurināts, tikai vakaros. gribētos jau tā lai nebūtu bieži jāskrien malkas mest klāt, bet gan kadas 2 ; 3x .

      • andzja Says:

        Es Tavā vietā liktu čugunnieku 40-50kW un 2m3 tvertni – standarts. Vienīgi cik vieta atļauj…

      • Vadims Says:

        vieta atļauj. bet kāda tvertne jāliek, ja vēlos karsto ūdeni padot uz dušu un apkuri! apkurei domāju laist glikola šķīdumu, vai arī tas būtu lieki? ir kāda shēma pēc kuras vadoties var uzbūvēt sistēmu manā gadijumā?
        paldies

      • Vadims Says:

        Sveiki

        vieta atļauj. bet kāda tvertne jāliek, ja vēlos karsto ūdeni padot uz dušu un apkuri! apkurei domāju laist glikola šķīdumu, vai arī tas būtu lieki? ir kāda shēma pēc kuras vadoties var uzbūvēt sistēmu manā gadijumā?
        paldies

  23. Arnīc74 Says:

    Bet ir jautājums vai šitā darbosies. ?? Ja uz katra radiātora man ir uzliktas termo galvas (automātiskās) katra noregulēta uz istabas temperatūru un greižas pašas ciet vaļā atkarībā pēc iestatītās t. un ja sākotnēji taupības nolūkos neievieto trīsceļuvārstu, bet vienkāršu trejgabalu, vai akumulacijas tvertni sildīs??. (termoventīls un mazais loks tiks izbūvēts)

  24. Arnīc74 Says:

    Lūdzu.
    Atšķirība starb trejvārstu ar automātiku un trejvārsts ar jaucējmotoru. cik būtiska starpība ir???

    • andzja Says:

      Viens un tas pats – lai trejvārsts darbotos, vajag motoru un automātiku, kas to kontrolē

      • Arnīc74 Says:

        vēl jautājums par automātiku. Par trubām , kā savienot un t.t viss skaidrs. Bišku man aizķeršanās ir par to kas grozīs trīsceļvārstu trīs virzienos? kāds vadības bloks tam derēs. vai ar gāzes katla Junkers pārpalikušo vadības bloku pietiks. jo bišku nevaru iebraukt kā saslēgt elektrību trīsceļniekā lai to griestu vajadzīgajā virzienā. ar roku celties un to grozīt galīgi negribu. un vēl arī neesmu nopircis trīsceļnieku ar aktuātoru pat neesmu to turējis rokā , tapēc ir šads jautājums. Vai ir pieejamas elektro vadības pieslēguma shēma kāda. kautvai pati vienkāršaka , lai varētu pielāgoties. galvā nevaru sashēmot kas vajadzīgs..

  25. Janis Says:

    Man viss savienots pec attela redzamas shemas, nesen nomainiju katlu no viadrus U22 5D uz U22 8D no malkas 20KW uz 40KW parejais palika pa vecam. Akumulatoram 1300 L. Suknis stav CERTUS RS25/4-1 uz max. jaudu. Problema tada ka akumulators lenu piesilst, bet katls jau tuvu pie varisanas! Vai nevajadzetu razigaku sukni likt??? Gasu sistema atrast neizdevas, katla apsaitei izmantotas D40mm terauda caurules.

    • andzja Says:

      Pirmkārt, katlā normāla temp. ir 60 līdz 80-90 grādu. Šķiet, ka Tev mājai ir lieli zudumi (>12-15 kW). Un īsu laiku (4-5h) kurini. Reālākie risinājumi: mainīt akum.tvertni uz mazāku (piem. 700-900L) un/vai siltināt māju. Ja vēlas normālas akum. tvertnes (>1kb.m.), attiecībai starp katla jaudu un siltuma zudumiem jābūt >4, piem. 40kW katls, un 10kW zudumi. Tāpēc jau tvertne ir – lai uzkrātu + īsāku brīdi kurinātu. Lieciet aiz auss! Lai izdodas

  26. normunc Says:

    Sveiks andzja!
    Pirmkārt, liels paldies, ka neatteici kādreiz ar padomiem un shēmām apkures ierīkošanā. Viss strādā lieliski ! Jau 4 gads kā atteicos no gāzes par labu malkai.

    Laiks iet uz priekšu un gribu pieslēgt akumulācijas tvertni. Ir jautājumi.

    1) Trīsceļu vārsts. Vai var ieteikt kādu konkrētu ražotāju, modeli? Pirmais ko domāju ir uzstādīt pašu vārstu ar iespēju vēlāk uzstādīt servomotoru.
    Ko obligāti uzstādīšu.

    2) Vai to servomotoru var darbināt ar termoreleju?

    Pirmais variants uzstādīt to uz caurules kas nāk ārā no radiatoriem, kad ir, piemēram, 60 grādi, lai trīsceļu vārsts pārslēdzas un akumulācijas tvertnes pozīcīju.

    Otrs variants istabā uzstādīta temperatūra. Kā sasniedz vajadzīgo tā nostrādā relejs.

    Vai domu esmu uztvēris?
    Vajag: trīsceļu vārsts+servomotrs+termorelejs.

    • andzja Says:

      Sveiks Normund!
      Paldies par jautājumiem! Par trīsceļu vārstu – ja apkures jauda nav lielāka par 10 kW (120 m2 māja), tad var iztikt ar RA-C 20 diametra vārstu ar FTC sensoru ar termogalvu 15-50 vai 35-70 grādu diapazonam. Ražotājs Danfoss. Tādā gadījumā vairāk nevajadzēsneko – ne motoru, ne vārstu, ne automātiku. Vienīgā automātika būs, ar roku pieregulējot, cik grādus “padot” uz apkuri. Šo uzliku brālim un ir ļoti apmierināts, jo ir sanācis lēti un pašam aiziet un pieregulēt apkuri automātikas vietā nav problēmu.
      Šādu iesaku arī Tev, ja māja nav lielāka par 120m2. Ir problēmas atrast kaut ko lielāku par iepriekšminēto vārstu, kas atļautu pieslēgt lielāku apkures jaudu (līdz 22 kW), jo sensors ar termogalvu paliek tas pats. Tā ka pameklē šo – termovārsts ar diametru DN25 – tas privātmājai būtu visideālākais variants. Uz e-pastu aizsūtīšu shēmu, FTC un RA-C datu lapas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: