Korekta veintilatora izvēle

Lai izvēlētos ventilatoru vajag zināt divas lietas: nepieciešamo gaisa apjomu (m3/h, l/s utt.) un pretestību (kPa, Pa, utt.).

Gaisa apjomu noteikt ir vienkārši. Bet pretestību sistēmā – kaut kas sarežģītāks, kur visi parasti “iekrīt”, pat pieredzējuši speciālisti. Projekts uz rasējuma lapas izskatās citādāk nekā dzīvē, vai ne? 😉 Neiztirzāšu problēmas starp montētājiem un projektētājiem, tas nav mans mērķis.

Ventilatoram ir jāpārvar gaisa berzes pretestība (gasavados, līkumos, restītēs, gaisa sadalītājos (difuzoros) u.t.t.), lai gaiss nepieciešamā apjomā būtu nogādāts patērētājam.

Attēlā parādīta ventilācijas sistēmas shēma, kuras cauruļu diametri aprēķināti iepriekšējā rakstā. Man ir slinkums veikt aprēķinus, tamdēļ iztirzāšu metodi, kā tas veicams.

Galvenais uzdevums ir: ventilatoram jāspēj pārvarēt berzi, kas rodas līdz visnoslogotākajam posma difuzoram. Nākošais – panākt nepieciešamo caurplūdi caur katru difuzoru. Spiediena zudumus caur difuzoru sākumā neņemam vērā. Nosaka spiediena kritumus gaisavados, līkumos u.t.t., ko var atrast grāmatās. Zudumus mūsu gadījumā nosaka no katra patērētāja līdz izmešanai – sauksim šos par posmiem. Tātad ir 3 posmi – 1. no difuzora ar caurplūdi 50 m3/h līdz izmešanai, 2. – no 100 m3/h difuzora līdz izmešanai un 3. – 70 m3/h līdz izmešanai. Tad izvēlas nepieciešamā izmēra difuzorus, meklē diagrammas, kur, mainoties caurplūdēm, mainās spiediena kritums. Kad nepieciešamā caurplūde ir noteikta, pieskaita šos, difuzorā radušos zudumus posma zudumiem. No visiem trim posmiem piemeklē posmu ar vislielākajiem zudumiem. Iegūtais lielums ir pretestība, (otrs nepieciešamais lielums) ko ņem vērā, izvēloties ventilatoru.

Biodegvielas izgatavošana

Čau visiem! Nesen datorā uzgāju vienu savu pārtulkoto rakstu no kāda slavena žurnāla “Home Power Energy”. Šis raksts mani savulaik bija ieinteresējis, ceru, ka tas ieinteresēs arī Jūs alternatīvu enerģijas resursu meklējumos 🙂

Pats neesmu mēģinājis, taču izskatās daudzsološi.

Process:

1). Nopērc vai savāc jaunu vai lietotu augu eļļu;

2). Ja ir lietota cepamā eļļa, lieto cepamo filtru, lai noņemtu svešķermeņus;

3). Nopērc metanola alkoholu. Etanola alkoholu arī var lietot, bet process būs citādāks;

4). Nopērc sārmu granulās vai kaustisko sodu. Tam jābūt tīram NaOH;

5). Nosaki vajadzīgo augu eļļas daudzumu V (litros). Ielej eļļu jaukšanas tvertnē;

6). Kad temperatūra ir zem 21ºC vai, kad augu eļļa ir cieta vai kunkuļaina, būs nepieciešams reaģentus iepriekš uzsildīt. Sildīšana būs jāveic arī jaukšanas laikā un, iespējams, arī pēc. Ideāla temperatūra ir 49ºC. Ņem vērā to, ka plastmasas trauki neiztur lielāku temperatūru par 60ºC;

7). Sareizini V * 0.2. Iegūtais skaitlis ir metanola daudzums M (litros);

8). Lai noteiktu sārma daudzumu, reizini V * (3.5 līdz 5.5 grami). Iesaku iepriekš sagatavot tā saukto testa tvertni. Piemēram, ja 100 ml traukam lietoji 0.55 g sārma, tad lielajā tvertnē uz litra eļļas būs 5.5 grami NaOH. Sauksim šo skaitli par L;

9). Uzmanīgi ielej L gramus sārma M litros metanola. Maisi, līdz sārms izšķīst. Uzmanies, jo reakcijā rodas toksiskas vielas;

10). Ielej iegūto šķidrumu eļļā, enerģiski maisot 1 stundu. Lai reakcija notiktu, šķidruma temperatūrai jābūt ap 27C;

11). Ļauj šķidrumam nostāvēties 8 stundas;

12). Nosūc biodīzeli no augšas (var arī ar sifonu). Otrs variants (ja apakšā iebūvēts krāns) ir atvērt krānu un iztecināt apakšējo glicerīna slāni. Tas ir netīrs un tumšs, salīdzinot ar augšējo degvielas slāni;

13). Ļauj glicerīnam nosēsties saulē 1 nedēļu. Pēc tam metanols būs iztvaikojis. Iegūtā viela ir glicerīna ziepes. Labi noder attaukošanai;

14). Izfiltrē biodīzeli caur 5 mikronu filtru (5*10^-6m = 0,000005m) un lieto;

15). No biodegvielā esošā alkohola jātiek vaļā, jo tas bojā auto gumijas caurulītes. Tas izdarāms, apsmidzinot biodīzeļa virsmu ar ūdeni vai etiķi. Ūdens vai etiķis nogrimst, aizturot alkoholu un pārējās daļiņas. Tiem ir attīrošs efekts.