Korekta veintilatora izvēle

Lai izvēlētos ventilatoru vajag zināt divas lietas: nepieciešamo gaisa apjomu (m3/h, l/s utt.) un pretestību (kPa, Pa, utt.).

Gaisa apjomu noteikt ir vienkārši. Bet pretestību sistēmā – kaut kas sarežģītāks, kur visi parasti “iekrīt”, pat pieredzējuši speciālisti. Projekts uz rasējuma lapas izskatās citādāk nekā dzīvē, vai ne?😉 Neiztirzāšu problēmas starp montētājiem un projektētājiem, tas nav mans mērķis.

Ventilatoram ir jāpārvar gaisa berzes pretestība (gasavados, līkumos, restītēs, gaisa sadalītājos (difuzoros) u.t.t.), lai gaiss nepieciešamā apjomā būtu nogādāts patērētājam.

Attēlā parādīta ventilācijas sistēmas shēma, kuras cauruļu diametri aprēķināti iepriekšējā rakstā. Man ir slinkums veikt aprēķinus, tamdēļ iztirzāšu metodi, kā tas veicams.

Galvenais uzdevums ir: ventilatoram jāspēj pārvarēt berzi, kas rodas līdz visnoslogotākajam posma difuzoram. Nākošais – panākt nepieciešamo caurplūdi caur katru difuzoru. Spiediena zudumus caur difuzoru sākumā neņemam vērā. Nosaka spiediena kritumus gaisavados, līkumos u.t.t., ko var atrast grāmatās. Zudumus mūsu gadījumā nosaka no katra patērētāja līdz izmešanai – sauksim šos par posmiem. Tātad ir 3 posmi – 1. no difuzora ar caurplūdi 50 m3/h līdz izmešanai, 2. – no 100 m3/h difuzora līdz izmešanai un 3. – 70 m3/h līdz izmešanai. Tad izvēlas nepieciešamā izmēra difuzorus, meklē diagrammas, kur, mainoties caurplūdēm, mainās spiediena kritums. Kad nepieciešamā caurplūde ir noteikta, pieskaita šos, difuzorā radušos zudumus posma zudumiem. No visiem trim posmiem piemeklē posmu ar vislielākajiem zudumiem. Iegūtais lielums ir pretestība, (otrs nepieciešamais lielums) ko ņem vērā, izvēloties ventilatoru.

4 Atbildes to “Korekta veintilatora izvēle”

  1. gk Says:

    Sveiks,
    skatos, ka daudz darbojies ar aprēķiniem, tad man lūk tāds nosacīti primitīvs, bet (man liekas) ne tik vienkāršs jautājums:
    Visi mēs elementāri varam aprēķināt cik enerģijas patērē 1m3 gaisa uzsildīt par 1 grādu, bet cik maksā atdzesēt? (šajā gadījumā es domāju par Chileer sistēmu tātad elektropatēriņš, nevis adiabātisko vai freona dzesētāju)

    • andzja Says:

      Atvaino, bet nezinu. Dzesēšana nav mana stiprā puse.

    • modris Says:

      vai nav tā, ka lai atdzesētu 1m3 vajag tik pat daudz enerģijas cik lai sasildītu (tas viss ideālā neietekmējošā vidē).

      Savukārt reālo elektroenerģijas patēriņu iegūstam, ja zinām Chiller sistēmas produktivitātes koeficientu. Lai gan visticamāk realitātē to rēķinās otrādi, lai izrēķinātu produktivitāti pašam chilleram.

      p.s. un ja netici chiller ražotāja “batoniem”, tad skaitītāju pie reālas sistēmas un testi pie dažādām temperatūrām.

  2. evisastankus Says:

    Paldies! labi palīdzēji.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: