Šajā rakstā iepazīsies ar arhitektūras risinājumiem, kas palīdzēs ietaupīt naudu, tai pat laikā uzlabos komforta apstākļus Tavā mājā. Risinājumi saskaņā ar dabu.
ZIEMA
1. Uzglabā siltumu iekšā, bet aukstumu – ārā.
a) Nebūvē uz ziemeļu nogāzes.
b) Izvēlies vietu nogāzei pa vidu tā, lai izvairītos no auksta gaisa masām lejā un stipriem vējiem augšā.
c) Plāno kompaktu ēkas dizainu ar minimālu virsmu platības attiecību pret tilpumu, piemēram, divu stāvu ēku, viena stāva ēkas vietā.
d) Mazāk atklātu sienu. Būvē „sastiprinātu” ar kādu kopā vai grupiņā.
e) Izmanto augsnes siltumtehniskās īpašības. Citiem vārdiem sakot – izbūvē pazemes stāvu vai citas apklātas struktūras.
f) Visas tukšās platības ar pazeminātām temperatūrām (kāpnes, skapji, garāža, treniņtelpa, u.t.m.l.) novieto pie ziemeļu sienas. Dienvidu platības, savukārt, atsedz enerģijas gūšanai no saules.
g) Dažas telpas var uzturēt vēsākas nekā citas, piemēram, guļamistabās var būt vēsāks dienas laikā un dzīvojamās istabas – vēsākas nakts laikā, kad visi guļ.
h) Samazini logu platību visās debespusēs, izņemot dienvidu.
i) Iegādājies divu vai triju pakešu logus, tāpat pārbīdāmus logu aizsegus (žalūzijas, fasādes elementus u.t.m.l).
j) Bagātīgi siltini sienas, jumtu, apakšstāva grīdu, mansarda stāvu, pamatus un stūrus.
k) Lai izvairītos no aukstuma tiltiem, izolācijai vajadzētu būt viendabīgai (biezumā). Neveido fasādē izvirzījumus, kas izlaužas vai iespiežas izolācijā. Neizbūvē krāsnis vai citus masīvus elementus, kas iespiežas izolācijā.
2. Aizsargā māju no vējiem.
a) Nebūvē vējainos apgabalos, piemēram, augstienēs, pie jūras.
b) Audzē dzīvžogu, tie mazina vēja iedarbību.
c) Lai pasargātu ēku, sevišķi ieeju, ierīko dārza zaļumus.
d) Ļoti vējainās vietās vairākstāvu ēkas vietā izvēlies vienstāvu (tuvāk zemei).
e) Izvēlies tādu ēkas dizainu, kas mazinātu vēja iedarbību.
f) Lai mazinātu gan vēja iedarbību, reizē – virsmu platības attiecību pret tilpumu, ēkas dizainā iekļauj noapaļotus stūrus.
g) Lai labāk aizsargātos no vēja, būvē ēkas grupā.
h) Ar nolūku mazināt vēja iedarbību un veidot noēnojuma platības saulainajā pusē, būvē jumtu ar pagarinātu slīpumu.
i) Garāžas un citas saimniecības novietnes novieto ziemas vēju pusē, tas ir, ziemeļos, ziemeļrietumos un, dažreiz, rietumos.
j) Projektē atklātas platības saules enerģijas gūšanai, apstiklotas verandas ierīko kā vēja mazinātājas.
k) Vēju var novirzīt ar zemes uzbērumiem vai izbūvējot aizsargājošus zemes vaļņus.
l) Samazini atvērumus, sevišķi valdošo vēju virzienā. Galveno ieeju izbūvē aizvēja pusē.
m) Izvēlies logus, durvis un slēģus, kas pieļauj pēc iespējas mazāku gaisa infiltrāciju.
n) Noslēdz visus bēniņu vēdināšanas atvērumus (Ņem vērā mitruma un radona gāzes veidošanās riskus).
o) Izbūvējot māju, rūpīgi veic konstrukciju, šuvju un logu rāmju iestrādi. Atvēli līdzekļus augstākas kvalitātes logu un durvju iegādei.
p) Pagalmu projektē ēkas dienvidu pusē.
q) Ziemā neizmantotām stikla siltumnīcām aizver logus.
r) Lai izvairītos no aizputinātām ieejām un logiem, lieto sniega sētas un vēja aizsegus.
3. Ielaid mājā sauli.
a) Būvē uz dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu nogāzes.
b) Pārbūvē vietas, kur saules pieeja bija liegta (zemes izciļņi, zaļumi vai citi cilvēku radīti veidojumi).
c) Neaudzē kokus dienvidu pusē.
d) Dienvidaustrumu un dienvidrietumu pusēs iestādi lapu kokus.
e) Tāpat, ja ziema ir ļoti gara, lieto lapu kokus austrumu un rietumu pusēs.
f) Ēkas garākajai asij vajadzētu būt virzītam austumu-rietumu virzienā.
g) Lielākajai daļa logu vajag atrasties dienvidu pusē.
h) Lai iegūtu vairāk enerģijas no saules, projektē telpas pie dienvidu sienas. Telpas, kas ir mazāk noderīgas, izvieto ziemeļu pusē, piemēram, garāžu, noliktavas u.t.m.l.
i) Ierīko brīvu telpu, lai saule to piesildītu caur logiem un konstrukcijām.
j) Masīvas sienas vai krāsnis ļoti labi uzņem siltumu no saules, tādēļ ierīko tās dienvidu pusē.
k) Lai gūtu papildu gaismu caur logiem, pagalmu izbūvē no gaiša bruģa, vai citu gaišu materiālu seguma, kas atstaro saules enerģiju.
l) Lai labāk virzītu gaismu ēkā, virs logiem ierīko alumīnija atstarotājus (pulēts alumīnijs).
m) Siltā ūdens sagatavošanai, baseinu un telpu piesildei lieto saules kolektorus.
n) Ja vasarā ēka nepārkarst, interjeru veido no tumšām krāsām.
o) Izveido saulainas, taču vēja pasargātas āra platības ēkas dienvidu pusē.
VASARA
1. Pasargā no saules.
a) Nebūvē ēku uz austrumu, sevišķi uz rietumu nogāzes. Ziemeļu nogāzes ir vislabākās, ja saules enerģija nav nepieciešama. Dienvidu nogāzes – ja ziemā nepieciešams saules siltums.
b) Lieto zaļumus noēnošanai. Mūžzaļos kokus var stādīt austrumu, rietumu un ziemeļu pusēs. Lapu koki ir vispiemērotākie dienvidaustrumu, dienvidrietumu debespušu noēnošanai, kā arī uz jumta. Lapu koki ēkas dienvidu pusē var radīt lielāku kaiti ziemā nekā laba vasarā. Izņēmums varētu būt ļoti karsts klimats ar maigu ziemu.
c) Gaiši, atstarojoši celiņi, bruģis visapkārt ēkai var pārkarsēt telpas, ja vien dienas gaismas guve nav tavs mērķis. Dzīvojamās istabās paklāji ir vislabākā izvēle, jo tie neuzkarsē telpu un neuzņem saules siltumu.
d) Izvēlies vietu, kur būs noēnojums no citas ēkas. Garas ēkas ar šaurām alejām starp tām ir vislabākās.
e) Izvairies no atstarojumiem no blakus būvēm, piemēram, gaišām sienām un atstarojoša stiklojuma.
f) Lai mazinātu atklāto virsmu laukumu, būvē mājas savietoti vai grupiņā.
g) Noēnojumam uzbūvē atsevišķas, brīvi stāvošas sienas ziemeļu, austrumu un rietumu pusēs.
h) Projektē ēku tā, lai tās elementi dotu noēnojumu (balkoni, pagalms u.t.m.l.)
i) Cik vien iespējams, izvairies ierīkot austrumu, sevišķi rietumu logus. Vismaz samazini to platību un skaitu.
j) Ierīko tikai vertikālo stiklojumu. Ikvienu horizontāli novietotu logu (jumta logu) vasaras laikā vajadzētu noēnot. Tas neattiecas uz stāviem jumta logiem ziemeļu pusē.
k) Lieto āra noēnojuma ierīces visiem logiem, izņemot ziemeļu logiem vēsos klimata apstākļos.
l) Noēno ne tikai logus, bet arī austrumu, sevišķi rietumu sienas. Ļoti karstos klimatos – arī dienvidu sienu.
m) Lieto dubulto jumtu ar atklātu, labi vēdinātu telpu pa vidu.
n) Projektē noēnotas āra platības, piemēram, verandu un mašīnas nojumi, lai aizsargātu dienvidu, austrumu, sevišķi, rietumu fasādes.
o) Dod priekšroku atvērtām, ne noslēgtām noēnošanas ierīcēm, lai izsargātos no karsta gaisa „iestrēgšanu” pie logiem.
p) Noēnošanai izmanto vīteņaugus.
q) Lieto pārbīdāmas noēnošanas ierīces, kuras var atbīdīt, lai ļautu ziemā saulei tikt ēkā.
r) No gaišām sienām saule atstarojas vislabāk (sevišķi baltām). Jumts un rietumu siena ir kritiskākās vietas.
s) Ja nav vai nevar uzstādīt ārējo noēnojumu, tad lieto interjera noēnojuma iekārtas, piemēram, žalūzijas.
t) Āra pagalmus, kas ir paredzēti lietošanai vasarā, projektē ēkas ziemeļu pusē. Austrumu puse ir nākošā labākā izvēle
2. Uzlabo dabisko ventilāciju.
a) Dabiskā ventilācija, kas atdzesē cilvēkus, tiek saukta par komforta ventilāciju.
b) Plāno un novieto ēku tā, lai varētu „uzķert” dominējošos vējus.
c) Novadi vējus ēkas virzienā, pārbūvējot apkārtnes ainavu.
d) Projektē ēkas tālāk vienu no otras, lai pilnīgāk izmantotu vēja dzesējošo enerģiju.
e) Mērenos klimatos, kur ziemas nav tik aukstas un vasaras – siltas, būvē vaļēju ēkas veidolu, lai tajā uzlabotu ventilāciju.
f) Dzīvojamās telpas būvē ar augstiem griestiem, tā kā tas uzlabo ventilāciju.
g) Arī atklātas kāpņu telpas uzlabo gaisa vertikālo kustību.
h) Uzlabo ventilāciju, ierīkojot liela izmēra logus kā vēja, tā aizvēja pusēs.
i) Jo plānākas sienas, jo labāka gaisa kustība pie tām.
j) Kombinē kā augstus, tā zemus atvērumus, lai lietderīgāk izmantotu gaisa kustību gravitācijas iespaidā.
k) Vēdini bēniņus, veidojot fasādē dažāda tipa logus, tāpat arī visu ēku.
l) Lai aizsargātos no saules un lietus, izbūvē verandu. Tas padarīs priekštelpu vēsāku, kā arī noēnos apakšējā stāva logus.
m) Plāno stāvo jumtu ar vēdināmu atstarpi starp jumta slīpnēm.
n) Priekšroka dodama augstas kvalitātes logiem ar zemu gaisa caurlaidību ziemas apstākļos, taču labu ventilācijas spēju vasaras apstākļos.
o) Vislabākā gaisa kustība ir atklātā telpas plānojumā. Mazini šķēršļu skaitu (mēbeles, šķērssienas, u.c).
To saka Katotezizuka... 