Archive for augusts, 2010

Tērauda vai čuguna katlu?

25/08/2010

Informācija zortēta no diviem dažādiem informācijas avotiem:

1. Jāpievērš uzmanība katlu tilpumiem – attēls zemāk (materiāls ņemts no Viessmann). Ja salīdzina katlus ar to nominālajām jaudām (l/kW), no diagrammas var secināt, ka īpatnējais apjoms tērauda katlam ir 2x lielāks nekā čuguna katlam (1.37/0.69). Ja katlus salīdzina ar to ūdens ietilpību attiecībā pret masu (l/kg), tad tērauda katls ir 3x lielāks pret līdzīgu parametru čuguna katlu. Tātad vienādi tērauda un čuguna katli atšķirsies jaudā – tēraudnieks būs jaudīgāks;

Var secināt, ka lielā čuguna katla korpusa masa un mazais ūdens tilpums (salīdzinājumā ar tērauda) ir iemesls nekontrolējamām temperatūras svārstībām, kā dēļ ūdens  katlā var pārkarst;

2. Ja tērauda katliem nav normēts minimālais ūdens caurplūdums caur katlu, bet čugunniekam minimālais caurplūdums sastāda 30% no nominālā caurplūduma. Tas ir iepriekšējā iemesla dēļ – čuguna katls nav tik kontrolējams kā tēraudnieks. Attēlā zemāk parādīti piemēri: pa kreisi ir attēlota čuguna katla apsaiste, pa labi – tērauda.

3. Tā kā čuguna katlos nepieciešams nodrošināt minimālo caurplūdi, tad tiem uz katla kontūra uzstāda sūkni. Lai katli neietekmētu viens otra darbu, starp to kontūriem vēlams uzstādīt hidroatdalītāju (skaties iepriekšējo attēlu – SH), kas sekmē atpakaļgaitas temperatūras paaugstināšanos. Šo pašu lomu var veikt baipass, kas savieno vienu kolektoru ar otru. Kas attiecas uz hidroatdalītāju tērauda katlu sistēmā, tad to lieto lielu pārvadāmo ūdens apjomu gadījumā.

Čuguna katls (katls nemākuļiem)

+ Kalpo ~2x ilgāk par līdzīgu tērauda katlu;

+ Augsta dūmgāzu temperatūra, kā dēļ:

1). nav nepieciešama skursteņa “odere” ar tērauda cauruli;

2). dūmvads var būt ar sliktāku vilkmi.

+ Neietekmē korozija, ko izraisa sadegšanas process;

+Katlu var sadalīt sekcijās, tādēļ:

1). Nepieciešamības gadījumā var palielināt jaudu;

2). Ērta montāža;

– Īss dūmgāzu ceļš  – kurināmais nepilnīgi atdod siltumu. Izlietotā kurināmā apjoms ~30% lielāks;

Sarežģīta katla ģeometrija (ribas), kā dēļ grūti iztīrīt;

– Smagāks par tēraudnieku;

– Daudz vieglāk pārkarsēt (salīdzinot ar tēraudnieku), kā dēļ var plīst čuguna katla ribas. Tā, piemēram, ja temperatūra katlā uzkāpj uz 100-110 gr., nekādā gadījumā neraut ārā ogles, malku, bet pilnībā bloķēt gaisa padevi kurināmā degšanai un nogaidīt līdz kritīs temperatūra katlā;

Tērauda katls (katls mākuļiem)

+ Garš dūmgāzu ceļš – lielāka kurināmā ekonomija;

+ Kurināmā degšanas laiks ar vienu uzlādi var sasniegt 18 stundas;

+ Gludas sienas, kā dēļ viegli iztīrāms no degšanas blakusproduktiem;

– Skursteni nepieciešams “oderēt”. Vēlams ar ķīmiski noturīgu materiālu;

– Katla mūžs 1,5-2 reizes īsāks par līdzīgu čuguna katlu.

Secinājumi.

1). Ja nav svarīgi ekonomēt kurināmo + ja esi nemākulis, tad iesaku čugunnieku, kam ir vairāki plusi, piemēram, palielināts darba mūžs.

2). Ja kurināmais ir malka, tad galvenais saimnieka uzdevums ir laicīgi sagatavot un lietot SAUSU malku. Palielināts mitrums ĻOTI ietekmē katla mūžu – to samazina, gluži kā smēķēšana samazina dzīves ilgumu.

3). Ja 1. nosacījums neattiecas uz Tevi, tad izvēlies tērauda katlu.

Siltuma akumulators

13/08/2010

Tad nu beidzot esmu nolēmis pieķerties kādam sen sapņotam (~ 1 gadu 😛 ) projektam, ko īstenot savā mājā. Tas vēl nav īstenots, taču notiek aktīva informācijas apkopošana.

Situācijas raksturojums:

1982. gadā celta 120 m² pusotra stāva māja, kas atrodas netālu no Madonas.

Konstrukcijas:

  • Bēniņi – neapdzīvoti, grīda siltināta ar 150 mm mīksto ruļļu vati
  • Sienas – siltinātas ar 100 mm cieto akmens vati (šķērsgriezumā gāzbetons 250mm – gaisa sprauga 50mm – ķieģelis 100 mm – akmens vate 100 mm – dekoratīvais apmetums  10 mm)
  • Pamati – reizē ar sienu siltināšanu – 50 mm putuplasta plāksnes
  • Logi – plastmasas PVC

Apkure:

  • Čuguna radiatori, darbojas apmierinoši. Sistēma ar augšējo sadali (turpgaita pie griestiem, atpakaļgaita – pie grīdas), vaļēja, ar piespiedu cirkulāciju.
  • Karstā ūdens sagatavošanas tvertne – 200 litri
  • Siltuma zudumi pie -20ºC ~ 8-10kW, apkures katls – čugunnieks 30 kW.

Problēma:

Kurināmajā laikā katls ļoti ātri piesilda māju (pie 0ºC ~ 4 stundas), pārkarsē to un ātri atdziest. No rīta mājā ir vēss. Pēc dažādu info avotu apkopošanas nācu pie secinājuma, ka var palīdzēt siltuma akumulators (SA) – ar ūdeni pildīta tvertne, kuras mērķis uzglabāt un novadīt siltumu uz sildķermeņiem. Tāpat šī tvertne ļaus  katlam kalpot ilgāk.

Uzdevums:

  • Izvēlēties un ierīkot akumulācijas tvertni;
  • Karstā ūdens piesildīšana vasaras apstākļos.

Projekts:

Nuu, no dažādiem avotiem esmu dzirdējis, ka visi, kas ierīkojuši akumulatoru tvertnes, ierīkotu vēl papildus. Vieni avoti min minimālo tvertnes izmēru (25L * Katla jauda, kW), citi optimālo (100L * Katla jauda, kW). Būtībā jau viss atkarīgs no tā, cik vēlieties kurināt un cik lieli ir siltuma zudumi Tavā mājā. Nav lietderīgi izvēlēties milzīgu akumulācijas tvertni, kuru, kurinot pat ilgāku laiku, nepiesildīsi.

Varbūt sekojošā formula palīdzēs. Ar to var atrast tvertnes tilpumu (V, m³), izejot no siltuma zudumiem (Q, vatos, W), vēlamā siltuma izmantošanas ilguma (T, stundās) un temperatūras starpības, par kādu piesildīt tvertni (Δt, ºC).

V=Q*T/(1,16*Δt*989), m³

Savukārt, ar nākošo formulu var atrast katla jaudu (H, kW), izejot no temperatūras starpības, par kādu piesildīt tvertni (Δt, ºC) , tvertnes tilpuma (V, m³), tvertnes kurināšanas ilguma (Tk, stundās) un siltuma zudumiem (Q, vatos, W).

H=(1,15*Δt*V/Tk)+Q/1000, kW

Tāpēc jau saka, ka katlu jāizvēlas ~2x lielāku, lai tas spētu piesildīt māju un tvertni, piedevām 4-8 stundās, kas parasti ir optimālais ilgums, ko cilvēks var atvēlēt kurināšanai. Cita lieta ir ar automātiskajiem katliem – granulniekiem, gāzes katliem, kā arī degvielas katliem – cik daudz vajag, tik daudz kurināmā sadedzina. Ja ir malkas katls, tad nekāda automātika nestrādā, jo cilvēks jau nav automāts 😛

Man katls ir ~3x lielāks nekā pieprasījums pēc siltuma (siltuma zudumi + karstais ūdens), tādēļ neskopojos un izvēlējos tik lielu tvertni, cik atļauj telpa.  Tā man ļauj ierīkot 1,8 x 1 x 1,3  m metinātu kuba tvertni, kopā 2,3 m³ lielu. Tagad esmu atdūries pie tvertnes sieniņu biezuma (domāju 5 mm būtu ok). Siltināšu ar mīksto vati 100 mm biezumā, kas ir ar foliju. Sametu ciparus formulās un sanāk, ka vairāk nevajag, jo telpā, kurā vēros ievietot tvertni, griezīšu nost radiatoru. Siltuma zudumi līdz ar to tiks nosegti – man sanāca ~100W. Šāda milzīga tvertne ar 100 mm biezu izolācijas slāni no visām pusēm izdalīs tik daudz siltuma, cik vecā kvēlspuldze (kuru nu veikalos vairs nevar nopirkt 😛 ). Atzīšos, pats darbojos pa siltuma jomu, tādēļ ar interesi uzņemšu kritiku, ja nebūšu kaut ko “pareizi” izteicis un izstrādājis.

Siltuma akumulatora pievienošana. Nu te esmu izvēlējies vieglāko, sākotnēji, noteikti lētāko risinājumu, redzēs, kā tas izvērsīsies ilgtermiņā. SA pievienoju brīvā – noliktavas – telpā, viena radiatora vietā. Spied tik uz bildes, lai to palielinātu.

Radiatoru, protams, ir vairāk, parādīju visu tā, lai vieglāk būtu saprotams.

Jautāsi kādēļ tāds pievienojums? Apkures sistēmas uzdevums (kā zināms) ir siltuma enerģijas novadīšana no siltuma ražotāja līdz siltuma atdevējiem (sildķermeņiem). Process var būt vairāk vai mazāk automatizēts. Mūsdienās populāri ir projektēt apkures sistēmas, kurās cilvēkam vajag pēc iespējas mazāk iejaukties (granulu katli, automatizētie trīsceļu vārsti, automātiskais vadības bloks u.t.m.l.).  Es uzskatu, ka, pirmām kārtām, katram pašam jāsaprot savas apkures sistēmas darbība un, otrkārt, jāapzinās, ka visi automatizētie procesi maksā naudu (cena pērkot), enerģiju (elektrība) un ekspluatacijas izmaksas (regulāras speciālistu pārbaudes + vēl ptu ptu ptu – remonts). Es iestājos par sistēmas vienkāršošanu, tā, lai tā būtu maksimāli droša, lēta, reizē varu pats nodarbināt savu galvu regulējot sistēmas darbību. Tas ko saka citi nav uzreiz jāpieņem par pareizu, bet pašam jānonāk līdz atbildei. Tādā veidā mans uzdevums būs pārbaudīt vai varēšu no savas sistēmas gūt komfortu.

Ar zaļo līniju parādīti apkures sistēmā ierīkojamie elementi. Tie ir:

  • Siltuma akumulators. Būtībā ierīkots radiatora vietā, uz turpgaitas un atpakaļgaitas caurulēm – krāni. Katrā ziņā uz iespēju ierīkot akumulācijas tvertni skatos ar siltuma sajūtu, jo no rīta šajā aukstajā ziemā bija auksts (priekš manis). To varēs uzkačāt pa dienu, un pa nakti vienkārši atstāt valā, ar ieslēgtu sūkni, protams.
  • Lodveida krāns pie karstā ūdens tvertnes. Vecā sistēma ir taisīta tā, ka ar katlu nevar atsevišķi piesildīt tikai karsto ūdeni, tas nozīmē, ka vasarā jānoplāta rokas un jāiet nopeldēties dīķī vai kādā ezerā 🙂
  • Vaļējā izplešanās tvertne. To palielināšu. 2300 litru tvertnē ūdens izpletīsies par 40 litriem. Spečuki tūlīt lēks ārā no krēsliem un skaļā balsī apgalvos, ka tas ir par maz. Piekrītu, ūdens, sasilstot līdz visiem 100ºC, izplešas par 4,3 jeb ~5%, kas ir minēti visās literatūrās ar melnu uz balta. Lieta ir tā, ka tvertne ir liela un lai to piesildītu par Δt = 50ºC (no 20ºC – 70ºC), būs nepieciešamas 8 stundas (pie -20ºC). Vairāk nudien netaisos kurināt. Un ūdens, sasilstot līdz 70ºC izpletīsies par nepilniem 2,3%. Un te ar ir tie 40 litri. Nu labi, īstenībā jau 50 litri, bet 10 litru rezerve izpešanās tvertnē jau būs.

Sistēma, par spīti, ka ir tikai 1 sūknis, strādā apmierinoši, un tas tērē normāli (līdz 100W) un strādā ar pirmo ātrumu. Ar skepticismu skatos uz shēmām, kurās ir 3, 4, pat 5 sūkņi. Nevajag sarežģīt vienkāršo. Viens mazs sistēmas mīnuss ir sūknis turpgaitā (labāk tam būtu atrasties pirms katla (sūkņa darbība paaugstinātos temperatūras apstākļos)). Par karstā ūdens trūkumu vasarā es jau runāju.

Darba izpilde:

2.09.2010. Nu jau kāds laiciņš pagājis, tādēļ nolēmu ievietot šābrīža izfunktierēto tvertnes shēmu. Joprojām meklēju info par sieniņu biezumu, izolācijas biezumu, kā arī uz kā likt. Uz šo brīdi vēl viss ir uz papīra, taču varētu izskatīties sekojoši:

Sieniņas ir no tērauda, 5mm biezumā. Apakšā stieņi, kvadrāta 100x100mm profilā. Izolācija 100mm mīkstā vate ar folijas pārklājumu. Apkures turpgaita ir augšā, atpakaļgaita – apakšā. Problēma ir tāda, ka smagākā plāksne (1.3×1.8 m) sver ~90 kg! Šaubas māc, vai metinājuma vietas izturēs apkures sistēmas spiedienu ~3 bar. Tāpat nezinu, vai kvadrātcaurules izturēs tās 2,8 tonnas. Pamazām, pamazām…

———————-

3.09.2010. Tomēr priekšroku dosim plāksnēm ar biezumu d=4mm, tādējādi smagākā plāksne (1,8×1,3×0,004) svērs ~75 kg. Skatīsimies.

———————-

29.11.2010. Pagaidām nekas nav noticis, plānojam visus darbus veikt Jaunā gada vasarā.

———————-

28.12.2018. Akumulators ir uztaisīts (lasīt 30.10.2018 rakstu), tikai 3 lietas:

1). Ja metina četrkantīgu kubulu, lai gan spiediens uz tvertni nav liels (~0,3bar), tvertne šad tad NOBŪKŠĶ. No apkures sūkņa izraisīta spiediena. Savā akumulatorā metinājām sienas savienojošus stieņus; ja to nebūtu, droši vien jau būtu pārplīsis;

2). Tvertne sanāca mazāka – ~1,8 kubi. Vairāk būtu grūtāk ielikt. Pagaidām izskatās, ka tomēr ir par mazu vai arī par maz piekurinu (~60 grādi). Arī 30kW katls, šķiet, ir par mazu, jo jākurina ~4 stundas no vietas un pie 0 grādiem siltuma pietiek vien knapi 2 dienām;

3). Shēma ir citādāka. Diez vai tik labs rezultāts būtu, ja taisītu tādu pašu shēmu kā pirms 8 gadiem pats rakstīju.

Saule. Vējš. Tava māja

12/08/2010

Šajā rakstā iepazīsies ar arhitektūras risinājumiem, kas palīdzēs ietaupīt naudu, tai pat laikā uzlabos komforta apstākļus Tavā mājā. Risinājumi saskaņā ar dabu.

ZIEMA

1. Uzglabā siltumu iekšā, bet aukstumu – ārā.

a)      Nebūvē uz ziemeļu nogāzes.

b)      Izvēlies vietu nogāzei pa vidu tā, lai izvairītos no auksta gaisa masām lejā un stipriem vējiem augšā.

c)      Plāno kompaktu ēkas dizainu ar minimālu virsmu platības attiecību pret tilpumu, piemēram, divu stāvu ēku, viena stāva ēkas vietā.

d)      Mazāk atklātu sienu. Būvē „sastiprinātu” ar kādu kopā vai grupiņā.

e)      Izmanto augsnes siltumtehniskās īpašības. Citiem vārdiem sakot – izbūvē pazemes stāvu vai citas apklātas struktūras.

f)       Visas tukšās platības ar pazeminātām temperatūrām (kāpnes, skapji, garāža, treniņtelpa, u.t.m.l.) novieto pie ziemeļu sienas. Dienvidu platības, savukārt, atsedz enerģijas gūšanai no saules.

g)      Dažas telpas var uzturēt vēsākas nekā citas, piemēram, guļamistabās var būt vēsāks dienas laikā un dzīvojamās istabas – vēsākas nakts laikā, kad visi guļ.

h)      Samazini logu platību visās debespusēs, izņemot dienvidu.

i)        Iegādājies divu vai triju pakešu logus, tāpat pārbīdāmus logu aizsegus (žalūzijas, fasādes elementus u.t.m.l).

j)       Bagātīgi siltini sienas, jumtu, apakšstāva grīdu, mansarda stāvu, pamatus un stūrus.

k)      Lai izvairītos no aukstuma tiltiem, izolācijai  vajadzētu būt viendabīgai (biezumā). Neveido fasādē izvirzījumus, kas izlaužas vai iespiežas izolācijā. Neizbūvē krāsnis vai citus masīvus elementus, kas iespiežas izolācijā.

2.  Aizsargā māju no vējiem.

a)      Nebūvē vējainos apgabalos, piemēram, augstienēs, pie jūras.

b)      Audzē dzīvžogu, tie mazina vēja iedarbību.

c)      Lai pasargātu ēku, sevišķi ieeju, ierīko dārza zaļumus.

d)      Ļoti vējainās vietās vairākstāvu ēkas vietā izvēlies vienstāvu (tuvāk zemei).

e)      Izvēlies tādu ēkas dizainu, kas mazinātu vēja iedarbību.

f)       Lai mazinātu gan vēja iedarbību, reizē – virsmu platības attiecību pret tilpumu, ēkas dizainā iekļauj noapaļotus stūrus.

g)      Lai labāk aizsargātos no vēja, būvē ēkas grupā.

h)      Ar nolūku mazināt vēja iedarbību un veidot noēnojuma platības saulainajā pusē, būvē jumtu ar pagarinātu slīpumu.

i)        Garāžas un citas saimniecības novietnes novieto ziemas vēju pusē, tas ir, ziemeļos, ziemeļrietumos un, dažreiz, rietumos.

j)        Projektē atklātas platības saules enerģijas gūšanai, apstiklotas verandas ierīko kā vēja mazinātājas.

k)       Vēju var novirzīt ar zemes uzbērumiem vai izbūvējot aizsargājošus zemes vaļņus.

l)        Samazini atvērumus, sevišķi valdošo vēju virzienā. Galveno ieeju izbūvē aizvēja pusē.

m)    Izvēlies logus, durvis un slēģus, kas pieļauj pēc iespējas mazāku gaisa infiltrāciju.

n)      Noslēdz visus bēniņu vēdināšanas atvērumus (Ņem vērā mitruma un radona gāzes veidošanās riskus).

o)      Izbūvējot māju, rūpīgi veic konstrukciju, šuvju un logu rāmju iestrādi. Atvēli līdzekļus augstākas kvalitātes logu un durvju iegādei.

p)      Pagalmu projektē ēkas dienvidu pusē.

q)      Ziemā neizmantotām stikla siltumnīcām aizver logus.

r)       Lai izvairītos no aizputinātām ieejām un logiem, lieto sniega sētas un vēja aizsegus.

3.  Ielaid mājā sauli.

a)      Būvē uz dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu nogāzes.

b)      Pārbūvē vietas, kur saules pieeja bija liegta (zemes izciļņi, zaļumi vai citi cilvēku radīti veidojumi).

c)      Neaudzē kokus dienvidu pusē.

d)      Dienvidaustrumu un dienvidrietumu pusēs iestādi lapu kokus.

e)      Tāpat, ja ziema ir ļoti gara, lieto lapu kokus austrumu un rietumu pusēs.

f)        Ēkas garākajai asij vajadzētu būt virzītam austumu-rietumu virzienā.

g)      Lielākajai daļa logu vajag atrasties dienvidu pusē.

h)      Lai iegūtu vairāk enerģijas no saules, projektē telpas pie dienvidu sienas. Telpas, kas ir mazāk noderīgas, izvieto ziemeļu pusē, piemēram, garāžu, noliktavas u.t.m.l.

i)        Ierīko brīvu telpu, lai saule to piesildītu caur logiem un konstrukcijām.

j)        Masīvas sienas vai krāsnis ļoti labi uzņem siltumu no saules, tādēļ ierīko tās dienvidu pusē.

k)       Lai gūtu papildu gaismu caur logiem, pagalmu izbūvē no gaiša bruģa, vai citu gaišu materiālu seguma, kas atstaro saules enerģiju.

l)        Lai labāk virzītu gaismu ēkā, virs logiem ierīko alumīnija atstarotājus (pulēts alumīnijs).

m)     Siltā ūdens sagatavošanai, baseinu un telpu piesildei lieto saules kolektorus.

n)      Ja vasarā ēka nepārkarst, interjeru veido no tumšām krāsām.

o)      Izveido saulainas, taču vēja pasargātas āra platības ēkas dienvidu pusē.

VASARA

1. Pasargā no saules.

a)      Nebūvē ēku uz austrumu, sevišķi uz rietumu nogāzes. Ziemeļu nogāzes ir vislabākās, ja saules enerģija nav nepieciešama. Dienvidu nogāzes – ja ziemā nepieciešams saules siltums.

b)      Lieto zaļumus noēnošanai. Mūžzaļos kokus var stādīt austrumu, rietumu un ziemeļu pusēs. Lapu koki ir vispiemērotākie dienvidaustrumu, dienvidrietumu debespušu noēnošanai, kā arī uz jumta. Lapu koki ēkas dienvidu pusē var radīt lielāku kaiti ziemā nekā laba vasarā. Izņēmums varētu būt ļoti karsts klimats ar maigu ziemu.

c)     Gaiši, atstarojoši celiņi, bruģis visapkārt ēkai var pārkarsēt telpas, ja vien dienas gaismas guve nav tavs mērķis. Dzīvojamās istabās paklāji ir vislabākā izvēle, jo tie neuzkarsē telpu un neuzņem saules siltumu.

d)      Izvēlies vietu, kur būs noēnojums no citas ēkas. Garas ēkas ar šaurām alejām starp tām ir vislabākās.

e)      Izvairies no atstarojumiem no blakus būvēm, piemēram, gaišām sienām un atstarojoša stiklojuma.

f)        Lai mazinātu atklāto virsmu laukumu, būvē mājas savietoti vai grupiņā.

g)      Noēnojumam uzbūvē atsevišķas, brīvi stāvošas sienas ziemeļu, austrumu un rietumu pusēs.

h)      Projektē ēku tā, lai tās elementi dotu noēnojumu (balkoni, pagalms u.t.m.l.)

i)        Cik vien iespējams, izvairies ierīkot austrumu, sevišķi rietumu logus. Vismaz samazini to platību un skaitu.

j)        Ierīko tikai vertikālo stiklojumu. Ikvienu horizontāli novietotu logu (jumta logu) vasaras laikā vajadzētu noēnot. Tas neattiecas uz stāviem jumta logiem ziemeļu pusē.

k)      Lieto āra noēnojuma ierīces visiem logiem, izņemot ziemeļu logiem vēsos klimata apstākļos.

l)        Noēno ne tikai logus, bet arī austrumu, sevišķi rietumu sienas. Ļoti karstos klimatos – arī dienvidu sienu.

m)    Lieto dubulto jumtu ar atklātu, labi vēdinātu telpu pa vidu.

n)      Projektē noēnotas āra platības, piemēram, verandu un mašīnas nojumi, lai aizsargātu dienvidu, austrumu, sevišķi, rietumu fasādes.

o)      Dod priekšroku atvērtām, ne noslēgtām noēnošanas ierīcēm, lai izsargātos no karsta gaisa „iestrēgšanu” pie logiem.

p)      Noēnošanai izmanto vīteņaugus.

q)      Lieto pārbīdāmas noēnošanas ierīces, kuras var atbīdīt, lai ļautu ziemā saulei tikt ēkā.

r)      No gaišām sienām saule atstarojas vislabāk (sevišķi baltām). Jumts un rietumu siena ir kritiskākās vietas.

s)      Ja nav vai nevar uzstādīt ārējo noēnojumu, tad lieto interjera noēnojuma iekārtas, piemēram, žalūzijas.

t)      Āra pagalmus, kas ir paredzēti lietošanai vasarā, projektē ēkas ziemeļu pusē. Austrumu puse ir nākošā labākā izvēle

2. Uzlabo dabisko ventilāciju.

a)      Dabiskā ventilācija, kas atdzesē cilvēkus, tiek saukta par komforta ventilāciju.

b)      Plāno un novieto ēku tā, lai varētu „uzķert” dominējošos vējus.

c)      Novadi vējus ēkas virzienā, pārbūvējot apkārtnes ainavu.

d)      Projektē ēkas tālāk vienu no otras, lai pilnīgāk izmantotu vēja dzesējošo enerģiju.

e)      Mērenos klimatos, kur ziemas nav tik aukstas un vasaras – siltas, būvē vaļēju ēkas veidolu, lai tajā uzlabotu ventilāciju.

f)        Dzīvojamās telpas būvē ar augstiem griestiem, tā kā tas uzlabo ventilāciju.

g)      Arī atklātas kāpņu telpas uzlabo gaisa vertikālo kustību.

h)      Uzlabo ventilāciju, ierīkojot liela izmēra logus kā vēja, tā aizvēja pusēs.

i)        Jo plānākas sienas, jo labāka gaisa kustība pie tām.

j)        Kombinē kā augstus, tā zemus atvērumus, lai lietderīgāk izmantotu gaisa kustību gravitācijas iespaidā.

k)      Vēdini bēniņus, veidojot fasādē dažāda tipa logus, tāpat arī visu ēku.

l)        Lai aizsargātos no saules un lietus, izbūvē verandu. Tas padarīs priekštelpu vēsāku, kā arī noēnos apakšējā stāva logus.

m)     Plāno stāvo jumtu ar vēdināmu atstarpi starp jumta slīpnēm.

n)      Priekšroka dodama augstas kvalitātes logiem ar zemu gaisa caurlaidību ziemas apstākļos, taču labu ventilācijas spēju vasaras apstākļos.

o)      Vislabākā gaisa kustība ir atklātā telpas plānojumā. Mazini šķēršļu skaitu (mēbeles, šķērssienas, u.c).