Informācija zortēta no diviem dažādiem informācijas avotiem:
1. Jāpievērš uzmanība katlu tilpumiem – attēls zemāk (materiāls ņemts no Viessmann). Ja salīdzina katlus ar to nominālajām jaudām (l/kW), no diagrammas var secināt, ka īpatnējais apjoms tērauda katlam ir 2x lielāks nekā čuguna katlam (1.37/0.69). Ja katlus salīdzina ar to ūdens ietilpību attiecībā pret masu (l/kg), tad tērauda katls ir 3x lielāks pret līdzīgu parametru čuguna katlu. Tātad vienādi tērauda un čuguna katli atšķirsies jaudā – tēraudnieks būs jaudīgāks;
Var secināt, ka lielā čuguna katla korpusa masa un mazais ūdens tilpums (salīdzinājumā ar tērauda) ir iemesls nekontrolējamām temperatūras svārstībām, kā dēļ ūdens katlā var pārkarst;
2. Ja tērauda katliem nav normēts minimālais ūdens caurplūdums caur katlu, bet čugunniekam minimālais caurplūdums sastāda 30% no nominālā caurplūduma. Tas ir iepriekšējā iemesla dēļ – čuguna katls nav tik kontrolējams kā tēraudnieks. Attēlā zemāk parādīti piemēri: pa kreisi ir attēlota čuguna katla apsaiste, pa labi – tērauda.
3. Tā kā čuguna katlos nepieciešams nodrošināt minimālo caurplūdi, tad tiem uz katla kontūra uzstāda sūkni. Lai katli neietekmētu viens otra darbu, starp to kontūriem vēlams uzstādīt hidroatdalītāju (skaties iepriekšējo attēlu – SH), kas sekmē atpakaļgaitas temperatūras paaugstināšanos. Šo pašu lomu var veikt baipass, kas savieno vienu kolektoru ar otru. Kas attiecas uz hidroatdalītāju tērauda katlu sistēmā, tad to lieto lielu pārvadāmo ūdens apjomu gadījumā.
Čuguna katls (katls nemākuļiem)
+ Kalpo ~2x ilgāk par līdzīgu tērauda katlu;
+ Augsta dūmgāzu temperatūra, kā dēļ:
1). nav nepieciešama skursteņa “odere” ar tērauda cauruli;
2). dūmvads var būt ar sliktāku vilkmi.
+ Neietekmē korozija, ko izraisa sadegšanas process;
+Katlu var sadalīt sekcijās, tādēļ:
1). Nepieciešamības gadījumā var palielināt jaudu;
2). Ērta montāža;
– Īss dūmgāzu ceļš – kurināmais nepilnīgi atdod siltumu. Izlietotā kurināmā apjoms ~30% lielāks;
– Sarežģīta katla ģeometrija (ribas), kā dēļ grūti iztīrīt;
– Smagāks par tēraudnieku;
– Daudz vieglāk pārkarsēt (salīdzinot ar tēraudnieku), kā dēļ var plīst čuguna katla ribas. Tā, piemēram, ja temperatūra katlā uzkāpj uz 100-110 gr., nekādā gadījumā neraut ārā ogles, malku, bet pilnībā bloķēt gaisa padevi kurināmā degšanai un nogaidīt līdz kritīs temperatūra katlā;
Tērauda katls (katls mākuļiem)
+ Garš dūmgāzu ceļš – lielāka kurināmā ekonomija;
+ Kurināmā degšanas laiks ar vienu uzlādi var sasniegt 18 stundas;
+ Gludas sienas, kā dēļ viegli iztīrāms no degšanas blakusproduktiem;
– Skursteni nepieciešams “oderēt”. Vēlams ar ķīmiski noturīgu materiālu;
– Katla mūžs 1,5-2 reizes īsāks par līdzīgu čuguna katlu.
Secinājumi.
1). Ja nav svarīgi ekonomēt kurināmo + ja esi nemākulis, tad iesaku čugunnieku, kam ir vairāki plusi, piemēram, palielināts darba mūžs.
2). Ja kurināmais ir malka, tad galvenais saimnieka uzdevums ir laicīgi sagatavot un lietot SAUSU malku. Palielināts mitrums ĻOTI ietekmē katla mūžu – to samazina, gluži kā smēķēšana samazina dzīves ilgumu.
3). Ja 1. nosacījums neattiecas uz Tevi, tad izvēlies tērauda katlu.
29/07/2011 12:38 |
Cugunnieks izklausas pec super katla ,bet tad, kad jakurina vairak tas parsa preks kurunamo naudu un ilgak jasez majas ,lai izkurinatu pietiekosi silti . Terauda katls man izklausas pienemamak, jo mans laiks ir dargs un mzak malkas un uz to es ietaupu naudu preks jauna katla ,ka ari brivaks laiks arpus majas.
12/09/2011 20:02 |
Terauda vai cuguna katls – visiem mazak vai vairak apsaiste tradicionala, proti: mazais un lielais loks. Bet lietuviesu sveces tipa katlam “stropuva” maza loka nav, tik vien, ka cirkulacijas regulesana ar aizbidni. Vai sai gadijuma katls “neraud”?
13/09/2011 18:46 |
Neraud. Papētot shēmas, tur ir uzlikts termovārsts, kas neļaus katla atpakaļgaitā ieplūst vēsam ūdenim – parasti zemākam par 50-60 grādiem.
25/09/2012 12:46 |
neesu nekaads gudrs sajas visas lietaas komentesu tadu lietu kaa pa gaitas sukniem kuri dzenaa udeni pa sistemu zinu ka pasiem majas uz apkures sistemas nau nekada cirkulacijas sukna un viss darbojas nevainojami un nav jasatraucas ka pazudiis elektriba vai kas veel sistema ir pavisam vienkarsa trubas ir liktas lai udens pa taam tecetu pasplusmaa visur visam trubam ir mazs slipums cirkulacijas virzienaa un sistema tiesaam darbojaas nevainojami un bez jebkadam problemam un sistema ir vienkarsaka no vienkarsakajaam
22/09/2018 21:11 |
Hi, all is going sound here and ofcourse every one is sharing facts, that’s in fact good,
keep up writing.
01/10/2018 10:06 |
Sveiks. Gribēju lūgt padomu par granulu katla savienojamibu ar Saules baterijām. Vasarā izsledzu Granulnieku kas sildija udeni boilera un pie boilera teņa piemetu lidzstrāvu 6 *300W saules baterijas virknē. Deva iekša 200-250 V. It ka sildija bet nedaudz pietruka. Piesledzu granulnieku arī paralēli. Nākamā diena sākas
joki – gļuks kas vel nebeidzas līdz šim. . Liekas ka saules lidzstrava kaut kada veidā uzkarināja Granulnieka elektroniku jo granulnieka kontrolpaneli udens boilera temperatura displejā sākās diskotēka, cipari mainījās nenormāli lēkā no 25 gradiem uz 105 lidz art to nesledzas iekšā vairs granulnieka cilpa uz silto udeni un katla sukjnis ari gļuko. Sazemēju, tāpat. Daži Iesaka likt kondensatoru datčika kēdē, nu nezinu. varbūt ir kāda doma. Iepriekš pateicos . valdis