Knifiņi apkures sistēmu projektēšanā

Kuram knifiņi, kuram nē… 😀

Knifiņš Nr.1

Montējot katla sūkni, ievēro sekojošo:

1). Liec sūkni uz apvadlīnijas;

2). Ja pazudīs elektrība, sakarsušais ūdens tiks dzīts caur pretvārsta līniju, kura diametrs ir vienu izmēru lielāks par apvadlīniju;

3). Manometri domāti filtram, lai to iztīrītu, kad tas “pilns”. “Pilns” filtrs apkures sistēmā nozīmē nepietiekošu cirkulāciju caur sildķermeņiem (kā dēļ jāpalielina sūkņa apgriezieni (elektrība)), katlu, kas var beigties bēdīgi. Filtra tīrīšanas intervālus meklējiet pie ražotāja;

4). Sūknis un filtrs starp lodveida krāniem. Lai nav jāizlaiž sistēma;

5). Nekāda noslēdzošā armatūra uz pretvārsta līnijas! Sūkņa “nojukšana” vai elektrības zudumi netiek ieplānoti. Šaubos, ka pirmais būs apkures katls, par ko iedomāsieties brīdī, kad mājā pazudīs elektrība.

6). Siltiniet, izolējiet, aizturiet siltumu!! Siltums maksā. Siltināšana lielākajā daļā gadījumu atmaksājas.

Knifiņš Nr.2

Montējot boilera apsaisti ievēro sekojošo:

1). Katla loka caurules izvēlies no tērauda, pārējās (uz radiatoriem, boileri u.t.m.l) vari izvēlēties no kapara;

2). Lai iztiktu bez sūkņa karstā ūdens nodrošināšanai, var iztikt ar katla sūkni;

2). Lai cirkulācija caur katlu būtu vienmēr! Lai gan augšējā apsaistē viss ir “čiki” (ūdens cirkulē “katls->turpg.kolektors->vienvirziena vārsts->atp.kol.->katls”), pretēji apakšējajai (“katls->turp.kol.->v.v->lodveida ventilis->atp.kol.->katls”), kur visu sabojā tas ventilis! DN25 ventili atstāj vaļā un noņem rokturi. Kāpēc vispār tur vajag ventili? Varbūt nevajag, taču tādā gadījumā viss ir atkarīgs no pretestības caur sildītāju – ja tā ir lielāka par pretestību caur DN25 apvadu, tad ūdens sildīsies tikai ar elektrību – cirkulācijas car ūdenssildītāju nebūs;

3). Kolektoriem uztaisi atgaisotājus. Vai automātiskos vai pusautomātiskos 😀 taču vēlams, lai tie tur būtu. Kolektoros ūdens plūsma krietni mazinās, tāpēc tā ir ideāla vieta gaisa “izķeršanai”. Tāpat arī izlaidi, kas lieliski derētu, piemēram, antifrīza uzpildīšanai sistēmā.

Knifiņš Nr.3

1). Padomā par katlu! Ja to nepareizi lietosi, tas ātri aizies… kurināt citas mājas 😀 It īpaši tas attiecas uz tērauda katliem. Tāpēc katla lokā ierīko termovārstu. Tam iekšā ir bimetāla plāksnīte, kas pie noteiktām temperatūrām sāk izliekties un ietekmē plūsmas virzienu. Sākumā piesildāmā ūdens apjoms ir neliels, kad temperatūra sāk celties, vārsts atver plūsmu caur radiatoriem, vai citiem ietilpīgiem siltuma atdevējiem. Nevēlos atkārtoties, tikai pateikšu, ka šāds sīkums noteikti atmaksāsies.

Knifiņš Nr.4

1). Neliec nekādu noslēdzošo armatūru uz izplešanās tvertnes. To dara drošības dēļ. Jā, to var darīt, bet cilvēka faktors nav uzticams.

Knifiņš Nr.5

1). Plūsma ražošanas pusē parasti ir neliela, jo ir ierobežojumi (nosaka ražotājs, garantija), savukārt sadales pusē tieši pretēji – lielāka par projekta lielumiem (drošības faktors, “labāk vairāk nekā mazāk”). 90% sistēmu, plūsmas sadales pusēs ir vairāk nekā 150% no projekta lielumiem. Tas viss noved pie tā, ka sadales pusē veidojas lielāka plūsma nekā ražošanas pusē. Dzesēšanā tas nozīmē augstāku padeves temperatūru, nekā projektēts. Apkures sistēmā sadales puses sūknis var ietekmēt ražošanas puses sūkni tiktāl, ka pat plūsmas virziens var mainīties. Tāpēc plūsmām jābūt savietojamām -> Qraž > Qsad vai Qraž = Qsad

Knifiņš Nr.6

 

 

Gaiss apkures sistēmā

Pats par sevi saprotams, ka, sagatavojoties apkures sezonai, nepieciešams palaist apkures sistēmu, un, ja kāds no radiatoriem “nesilst”, tad to nepieciešams atgaisot. Paldies, kas interesējās par šo tēmu.

Radiatoru atgaisošana pati par sevi ir ļoti pareiza lieta, taču jāņem vērā, ka gaisa vietas jāaizpilda ar ūdeni. Un te jau sākas problēmas. Jauns ūdens sistēmā nozīmē arī ūdenī izšķīdušā skābekļa nonākšanu sistēmā. Skābeklis ļoti ātri (pilnībā 4-5 stundās), reaģē ar metālu, kas korodē un rodas rūsa. Tie kas vēlas, var pameklēt cik daudz rūsas sistēmā rodas, kad sistēmā iekļūst kāds noteikts daudzums skābekļa. To var aprēķināt. Pie tam Tu atgaiso nevis skābekli, bet slāpekli, kas radies reakciju rezultātā.

——————————–

Nu lūk, atradu šādu interesantu informāciju:

Gaisa nokļūšanas iemesli sistēmā:

1). Zināms gaisa daudzums izšķīst uzpildes gaitā;

2). Gaiss, kas tiek ieslēgts sistēmā sākotnējās uzpildes gaitā;

3). Difūzija;

4). Negatīvā spiediena izraisīts gaisa pieplūdums.

Uzskatāmības dēļ paņemsim piemēru – dzīvojamā māja ar 200 litru lielu apkures sistēmu un 35 litru izplešanās trauku

1). Gāzu šķīdība uzpildes ūdenī molekulārā līmenī sastāda 14,3 ml/l slāpekļa un 7,8 ml/l skābekļa, līdz ar to 7,8 ml/l * 200 l = 1560 ml = 1,56 L skābekļa (O2), kas veidos ~ 8 g rūsas. Ūdens var saturēt tikai 9 ml/l sāpekļa , tāpēc (14,3 – 9) * 200 ~ 1000 ml = 1 L slāpekļa (N2).

2). Slāpekļa saturs ūdenī ~20 stundas pēc uzpildes ir ~ 3x lielāks par sākotnējo. Tas ir sliktas sistēmas atgaisošanas dēļ. Pieņemsim, ka sistēma satur 40 ml/l N2. Neizšķīdušā N2 apjoms (40 – 9) * 200 ~ 6200 ml = 6,2 L N2. Tālāk N2 ddaudzums gaisā sastāda 78%, O2 – 21% -> 1,66 L O2, kas veidos vēl 9 g rūsas.

3). Te ņemu vērā difūziju caur slēgtās izplešanās tvertnes membrānas. Pieņemsim, ka 35 L gaisa nokļūst sistēmas ūdenī vairāku gadu gaitā un izveido 87 g rūsas, un atbrīvo 27 L N2

4). Dēļ atgaisošanas, ūdens drenāžas spiediens sistēmā laika gaitā samazinās.

Apkopojums:

Kopš uzpildes uzsākšanas momenta veidojas 8 + 9 + 87 = 104 g rūsas un 1 + 6,2 + 27 = 34 L slāpekļa burbuļu.

——————————–

Šādu informāciju atradu “Total hydronic balancing” rokasgrāmatā:

Gaisa klātbūtni ūdenī nepieciešams samazināt ne tikai korozijas dēļ. Tā klātbūtne kavē siltuma emisiju caur radiatoriem. Rodas tā saucamās „gaisa kabatas”, kas spēj pilnībā nobloķēt plūsmu. Turklāt palielinās kavitācijas draudi (burbuļu veidošanās kustībā esošā šķidrumā), tāpat arī trokšņi caurulēs, regulējošos vārstos u.t.m.l.

Brīvais gaiss un izšķīdušais gaiss ietekmē plūsmas mērījumus. Gaiss, kas ir izšķīdis ūdenī, pārtop par burbuļiem karstākajās un tāpat arī zemākajās spiediena vietās. Augstākās ēkas vietas, kur atrodas regulējošie un balansējošie vārsti, tiek pakļautas zemākam statiskajam spiedienam. Palielināts plūsmas ātrums ap vārstu „sēžu” ir par pamatu tālākajiem spiediena kritumiem, kas tiek papildināts ar gaisa burbulīšu veidošanos. Tādā gadījumā reālie plūsmas rādījumi ir nepareizi. Īpaši tas attiecas uz mazāka diametra vārstiem, kur nomērītā plūsma ir augstāka nekā reālā.

Secinājumi:

• Novērs visus “caurumus” , sūces savā apkures sistēmā, ar mērķi pēc iespējas mazināt ūdens papildināšanu;
• Rūsa iekļūst katlā, radiatoros, vārstos, kur ierobežo to darbību. Katlā, radiatoros – siltumatdevi. Vārstos – darbību;
• Vaļējā apkures sistēma ir lielāks rūsas ģenerators, nekā slēgta, tā kā iepriekšminētā saskaras ar āra gaisu. Bet šis skābekļa apjoms, kas iekļūst sistēmā, ir minimāls. Galvenais rūsas iemesls ir sistēmā papildinātais ūdens;
• Runājot par radiatoru korodēšanu, čuguna radiatori ar to ir labi, ka to sieniņas biezums ir liels, ko nevar sacīt par plānajiem, “baltajiem” radiatoriem. Lai gan vienādas jaudas čuguna radiators ir smagāks un lielāks par tādu pašu tērauda radiatoru…;
• Ja plāno veikt apkures sistēmas rekonstrukciju, kad no sistēmas jāizlaiž ūdens, tad naudu sakrāj pietiekošā apjomā, lai renovāciju atkārtot nevajadzētu uz ilgāku laiku. Piemēram, ja vēlies nomainīt radiatoru, sakrāj naudu priekš vairāku nomaiņas, vai pie reizes renovē sistēmas regulācijas mezglu (nomaini sūkni, iztīri filtru, uzliec trīsceļu vārstu, pievieno silto grīdu kolektoru u.t.t). Nu tā, lai būtu miers uz ilgāku laiku 🙂
• Ļoti svarīgi ir pārbaudīt pretspiedienu slēgtajā izplešanās traukā. Ja tas netiek darīts, iespējams, ka no berzēšanās tā jau ir beigta. Otra lieta, ja tvertne nepilda savas funkcijas, tad ir palielinātas spiediena svārstības sistēmā. Ūdenim nav kur izplesties un plīsīs vājākais sistēmas posms. Un tas var notikt jau pirmajā kurināšanas reizē.
• Tātad uzpildot 1 L svaiga ūdens, sistēmā nogulsnējas 0,04 g rūsas. Ja sistēmā slikti darbojas atgaisošana – vēl 0,04 g rūsas. Tātad, uzpildot sistēmā 1 L ūdens, nogulsnējas ~0,1 g rūsas.
• Ir ideāli, ja apkures sistēmā ir sabalansētas pūsmas uz katru no apkures cilpām, kā dēļ var iztikt ar “mazāku” sūkni – zemāks elektroenerģijas patēriņš. Turklāt neieteiktu iegādāties standartizētos sūkņus, ko piedāvā santehnikas veikali visā Latvijā. Iesaku izvēlēties dārgākos, modernos (ar LCD ekrānu (plūsma, ekektroenerģijas patēriņš, iespēja pieslēgt pie datora, u.c.), dažādām darbības pakāpēm, u.t.t.) sūkņus, kam ir minimāls elektrības patēriņš, un kurš noteikti atmaksājas dažu gadu laikā. Tāpat, ja esi pasūtījis apkures projektu, Tev ir tiesības pieprasīt projektētāja paskaidrojumus par izvēlēto sūkņu darba rādītājiem – izvēles metode, rezerve, u.c.