Knifiņi apkures sistēmu projektēšanā

Kuram knifiņi, kuram nē… 😀

Knifiņš Nr.1

Montējot katla sūkni, ievēro sekojošo:

1). Liec sūkni uz apvadlīnijas;

2). Ja pazudīs elektrība, sakarsušais ūdens tiks dzīts caur pretvārsta līniju, kura diametrs ir vienu izmēru lielāks par apvadlīniju;

3). Manometri domāti filtram, lai to iztīrītu, kad tas “pilns”. “Pilns” filtrs apkures sistēmā nozīmē nepietiekošu cirkulāciju caur sildķermeņiem (kā dēļ jāpalielina sūkņa apgriezieni (elektrība)), katlu, kas var beigties bēdīgi. Filtra tīrīšanas intervālus meklējiet pie ražotāja;

4). Sūknis un filtrs starp lodveida krāniem. Lai nav jāizlaiž sistēma;

5). Nekāda noslēdzošā armatūra uz pretvārsta līnijas! Sūkņa “nojukšana” vai elektrības zudumi netiek ieplānoti. Šaubos, ka pirmais būs apkures katls, par ko iedomāsieties brīdī, kad mājā pazudīs elektrība.

6). Siltiniet, izolējiet, aizturiet siltumu!! Siltums maksā. Siltināšana lielākajā daļā gadījumu atmaksājas.

Knifiņš Nr.2

Montējot boilera apsaisti ievēro sekojošo:

1). Katla loka caurules izvēlies no tērauda, pārējās (uz radiatoriem, boileri u.t.m.l) vari izvēlēties no kapara;

2). Lai iztiktu bez sūkņa karstā ūdens nodrošināšanai, var iztikt ar katla sūkni;

2). Lai cirkulācija caur katlu būtu vienmēr! Lai gan augšējā apsaistē viss ir “čiki” (ūdens cirkulē “katls->turpg.kolektors->vienvirziena vārsts->atp.kol.->katls”), pretēji apakšējajai (“katls->turp.kol.->v.v->lodveida ventilis->atp.kol.->katls”), kur visu sabojā tas ventilis! DN25 ventili atstāj vaļā un noņem rokturi. Kāpēc vispār tur vajag ventili? Varbūt nevajag, taču tādā gadījumā viss ir atkarīgs no pretestības caur sildītāju – ja tā ir lielāka par pretestību caur DN25 apvadu, tad ūdens sildīsies tikai ar elektrību – cirkulācijas car ūdenssildītāju nebūs;

3). Kolektoriem uztaisi atgaisotājus. Vai automātiskos vai pusautomātiskos 😀 taču vēlams, lai tie tur būtu. Kolektoros ūdens plūsma krietni mazinās, tāpēc tā ir ideāla vieta gaisa “izķeršanai”. Tāpat arī izlaidi, kas lieliski derētu, piemēram, antifrīza uzpildīšanai sistēmā.

Knifiņš Nr.3

1). Padomā par katlu! Ja to nepareizi lietosi, tas ātri aizies… kurināt citas mājas 😀 It īpaši tas attiecas uz tērauda katliem. Tāpēc katla lokā ierīko termovārstu. Tam iekšā ir bimetāla plāksnīte, kas pie noteiktām temperatūrām sāk izliekties un ietekmē plūsmas virzienu. Sākumā piesildāmā ūdens apjoms ir neliels, kad temperatūra sāk celties, vārsts atver plūsmu caur radiatoriem, vai citiem ietilpīgiem siltuma atdevējiem. Nevēlos atkārtoties, tikai pateikšu, ka šāds sīkums noteikti atmaksāsies.

Knifiņš Nr.4

1). Neliec nekādu noslēdzošo armatūru uz izplešanās tvertnes. To dara drošības dēļ. Jā, to var darīt, bet cilvēka faktors nav uzticams.

Knifiņš Nr.5

1). Plūsma ražošanas pusē parasti ir neliela, jo ir ierobežojumi (nosaka ražotājs, garantija), savukārt sadales pusē tieši pretēji – lielāka par projekta lielumiem (drošības faktors, “labāk vairāk nekā mazāk”). 90% sistēmu, plūsmas sadales pusēs ir vairāk nekā 150% no projekta lielumiem. Tas viss noved pie tā, ka sadales pusē veidojas lielāka plūsma nekā ražošanas pusē. Dzesēšanā tas nozīmē augstāku padeves temperatūru, nekā projektēts. Apkures sistēmā sadales puses sūknis var ietekmēt ražošanas puses sūkni tiktāl, ka pat plūsmas virziens var mainīties. Tāpēc plūsmām jābūt savietojamām -> Qraž > Qsad vai Qraž = Qsad

Knifiņš Nr.6