Siltināšanas efektivitāte

Šajā laikā esmu izstrādājis pāris energoauditu. Loģiski, manos darbos ietilpa ne tikai noteikt patērētās enerģijas apjomu sezonā, bet arī ieteikt, piedāvāt risinājumus siltumnoturības uzlabošanai. Par piemēru paņemsim vienu no projektiem. Izskatīsim dažus piedāvātos siltumnoturības celšanas priekšlikumus un, pats galvenais, to lietderību vai nelietderību. Neesmu gan nekāds eksperts par izmaksām, iespējams, ka kļūdos, palabojiet, taču šo to darījis esmu.

Energoaudits tika izstrādāts, atbilstoši MK noteikumiem nr. 39.

Īss stāvokļa raksturojums

Māja atrodas Ērgļos, tā ir trīs stāvu 467. sērijas ēka. Īpatnējais enerģijas patēriņš (apkure, apgaismojums, karstais ūdens) pēc aprēķiniem sastādīja 184.3 kWh/m² apkurināmās platības gadā, kas sastāda 780 m². Kad rēķināsim pasākumu atmaksāšanās termiņus, būs nepieciešams zināt ietaupītās enerģijas izmaksas. Tādēļ siltumenerģijas tarifs ir pieņemts 40 Ls/MWh.

1. Bēniņu grīdas siltināšana

Bēniņu kopējā platība sastāda 345 m². Aplūkojot attēlu, piebildīšu, ka šāda projekta ēku bēniņiem ir jābūt vēdināmiem. Bēniņu sienu daļā bija vēdināmie caurumi, kuri bija aizklāti ar ķieģeļiem. To darīt nedrīkst, jo no apakšas nākošais mitrums neizvēdinās, rodas laba augsne pelējuma sēnītēm. Lielākais stereotips tādā gadījumā ir šāds: bēniņus nevēdinām, jo citādāk aiziet vairāk siltuma. Muļķīb`s! Apkures rēķins no tā nemainās. Tas ir jādara tikai konstrukciju saglabāšanas dēļ, līdzīgi kā novērst uz fasādes līstošu lietus noteku sistēmu. Daudz nerunāšu, ķersimies pie konstrukcijas izpētes.

Slāņi (no telpas uz āru):

NPK	Elements	Biezums, mm	Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K
1	Dobjais dzelzsbetona panelis	220	0.77
2	Keramzīta izolācijas slānis	200

Secinu, ka stāvoklis ir samērā vienkāršs, jo ir divslīpu jumts un siltumizolācijas materiāla izklāšanas rīcībā ir līdzens bēniņu grīdas lauks ar nedaudziem šķēršļiem. Nudien, kur vēl labāk – nevajag ar salīkušu muguru rāpot, kārtot bēniņus, staipīt siltumizolāciju, taisīt atgriezumus utt.

Piedāvātais risinājums bija uz esošā keramzīta slāņa uzklāt mīkstās vates paklāju, 150 mm biezumā. Te var rasties jautājums: vai nav vajadzīga tvaika izolācija starp keramzīta izolācijas slāni un akmens vati? Šajā gadījumā nav obligāti, jo vate tiek noklāta uz esoša izolācijas slāņa. Ja vate būtu vienīgais siltinājuma materiāls uz bēniņu nesošās konstrukcijas, tad tvaika izolācija būtu nepieciešama.

Konstrukcijas slāņi būs sekojoši:

NPK	Elements	Biezums, mm	Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K
1	Dobjais dzelzsbetona panelis	220	0.31
2	Keramzīta izolācijas slānis	200
3	Akmensvates paklājs	150

Tā kā siltināšanas process ir komplekss pasākums, kura galarezultātu ietekmē ne tikai konstrukciju un siltumizolācijas materiāla īpašības, bet arī darba izpildes kvalitāte, – teorētiski aprēķinātais siltuma caurlaidības koeficients neatbildīs praktiskajam. Lai gan Latvijas Būvnormatīvi nosaka normatīvās un maksimālās siltumcaurlaidības vērtības, kādas konstrukcija nedrīkst pārsniegt pēc siltumizolācijas noklāšanas, aprēķinos izmantoju palielinātas vērtības. Piemēram, šajā gadījumā konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients atbildīs LBN deklarētajam, taču, atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām, aprēķinos figurē skaitlis 0.31.

To pašu, piemēram, var teikt par apkures sistēmas projektētāja darbu, kurš, lai gan ņem vērā norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu, aprēķinos izmanto dažādas rezerves: atkarību no vēja stipruma, ēkas orientāciju, sildķermeņus izvēlas ar rezervi u.t.m.l.

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 16.5 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetra gadā (ēkas kopējā apkurināmā platība tātad ir 780 m²), kas naudas izteiksmē (siltumenerģijas tarifs 40 Ls/MWh) ir 515 Ls/gadā. Pasākumu atmaksas termiņi atspoguļoti tabulā:

Iespējas	Izolācijas materiāla izmaksas, Ls/m²	Bēniņu siltumizolācijas izmaksas, Ls	Papildus izmaksas, Ls	Izmaksas kopā, Ls	Atmaksas laiks, gados
„Lētākā”	2.1	725	Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 20 Ls; strādniekiem 50 Ls; transportēšana 60Ls.	855	1.7
„Nu tāda”	2.3	794	Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 30 Ls; strādniekiem 60 Ls; materiāli 15 Ls; transportēšana 70Ls.	969	1.9
„Dārgākā”	2.5	863	Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 40 Ls; strādniekiem 70 Ls; materiāli 20 Ls; transportēšana 80Ls.	1 073	2.1

Jāatzīst, ka samaksa strādniekiem izskatās visai skopa, taču rēķināts, ka ar likmi 2 Ls/h cilvēkam, divi strādnieki izolāciju var noklāt nepilnās 2 dienās.

Tātad veicot iemaksu siltumnoturības uzlabošanā (te un turpmākajos pasākumu izklāstos iztirzāsim „Dārgākās” iespējas gadījumus), gada laikā atgūstam ~48% no ieguldītās summas. Kura banka piedāvā noguldīt naudu ar tik lielu procentu likmi?

2. Fasādes sienu siltināšana

Attēlā aplūkojama ēkas fasāde. Tās kopējā platība (neskaitot gala sienas) sastāda 380 m². Šajā izklāstā, vienkāršības labad, starplogu paneļu sienu, kura no siltumnoturības viedokļa ir nedaudz vājāka, apvienoju ar pamata fasādes sienu. Konstrukcijas slāņi:

NPK	Elements	Biezums, mm	Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K
1	Keramzītbetona panelis	240	1.54
2	Cementa javas apmetums	60

Piedāvāju fasādi siltināt ar 120mm akmens vates plāksnēm. Tātad ar javu pie fasādes nostiprina vati, uzliek pirmo javas kārtu, sietu, otro javas kārtu, dekoratīvā apmetuma kārtu. Līdz ar to sienas šķērsgriezums (galvenie elementi) būs sekojošs:

NPK	Elements	Biezums, mm	Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K
1	Keramzītbetona panelis	240	0.45
2	Cementa javas apmetums	60
3	Akmens vate	120

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 39.8 kWh uz kvadrātmetra gadā, kas naudas izteiksmē ir 1242 Ls/gadā.

Tālāk pieņemsim dažādas iespējas. Vienkāršības labad, neieslīgšu siltināšanas slāņu izmaksu detalizētā aprakstā, bet piedāvāšu kaut kādas siltināšanas izmaksas uz 1 m², kurā ietilpst gan materiāli, gan darbs:

Iespējas	Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²	Izmaksas kopā, Ls	Atmaksas laiks, gados
„Lētākā”	25	9 500	7.6
„Nu tāda”	30	11 400	9.2
„Dārgākā”	35	13 300	10.7

Tātad, lai gan aprēķinātais ietaupījums ir lielāks nekā bēniņu siltināšanas gadījumā, fasādes siltināšanas izmaksas ir daudz lielākas, līdz ar to arī garāki atmaksas termiņi. Noguldījuma likme 9.3% gadā. Ja nemaldos, banku piedāvātā likme šobrīd nepārsniedz 2%.

3. Gala sienu siltināšana

Gala sienu kopējā platība sastāda 170 m².

To siltuma caurlaidības koeficients ir tāds pats, U=1.54 W/m²*K.

Arī šajā gadījumā piedāvāju to siltināt ar 120 mm akmens vates plāksnēm. Sienu pīrāgs ir tāds pats, U=0.45 W/m²*K.

Aprēķinātais ieguvums bija 19.9 kWh/m² gadā jeb, naudas izteiksmē, 621 Ls/gadā.

Tālāk iespēju tabula:

Iespējas	Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²	Izmaksas kopā, Ls	Atmaksas laiks, gados
„Lētākā”	25	4 250	6.9
„Nu tāda”	30	5 100	8.2
„Dārgākā”	35	5 950	9.6

Kā redzams, atmaksas termiņi nedaudz labāki. Vēlos uzsvērt, ka katra ēka ir citādāka, var nederēt kāds no te piedāvātajiem risinājumiem.

4. Koka logu un balkona durvju nomaiņa

 Ēkai 25% jeb 27,73 m² ir koka logi, bet 75% jeb 83,19 m² – plastmasas. 15% jeb 4,4 m² koka balkonu durvju un 85% jeb 22 m² plastikāta balkonu durvju. Koka logus un durvis mainām pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem ar U vērtību 1.0 W/m²*K.

Tādējādi prognozētais pasākuma efekts ir 3.2 kWh/m² gadā jeb 100 Ls/gadā.

Iespējas	Virtuves loga un darba izmaksas, Ls	Virtuves logu skaits, gb	Istabas loga ar lodžiju durvīm un darba izmaksas, Ls	Istabas logu ar lodžijas durvīm skaits, gb	Istabas loga un darba izmaksas, Ls	Istabas logu skaits, gb	Izmaksas kopā	Atmaksas laiks, gados
„Lētākā”	134	7	208	1	172	5	2 021	20.2
„Nu tāda”	144		228		182		2 146	21.5
„Dārgākā”	154		243		192		2 281	22.8

Atmaksas termiņi logu nomaiņai nav tik iepriecinoši – 20 – 22 gadi. Kāpēc tad ir tik daudz jauno PVC logu? – Jūs vaicāsiet. Būtībā tas ir vienīgais siltuma saglabāšanas pasākums, ko dzīvokļa saimnieks var veikt priekš sevis. Vēl ir iespēja siltināt dzīvokli no iekšpuses.

Secinājumi.

„Dārgāko” iespēju pasākumi atspoguļoti sekojošā tabulā:

Priekšlikums	Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls	Prognozētais priekšlikuma efekts, kWh/m² gadā	Prognozētais ietaupījums Ls/gadā*	Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls / 1 m² apkurin. platības	Pasākumu atmaksas laiks, gados	Pasākumu ieviešanas prioritāte
Bēniņu grīdas siltināšana ar akmens vates paklāju b=150 mm	1 073	16.5	515	1.38	2.1	A
Fasādes sienas siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm	13 300	39.8	1 242	17.05	10.7	B
Gala sienu siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm	5 950	19.9	621	7.63	9.6	B
Koka logu un balkona durvju nomaiņa, pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem U=1.0 W/m²*K	2 281	3.2	100	2.93	22.8	C
Kopā	22 604 Ls	79.4 kWh/m² gadā	2 478 Ls/gadā	28.99 Ls/m²

* Pie nemainīgas siltuma tarifa likmes 40 Ls/MWh.

Iztirzāsim iespējamās renovācijas programmas. Piemēram, siltināt fasādi, gala sienas un mainīt logus vajadzētu vienlaicīgi, viena pasākuma ietvaros, taču siltināt bēniņus var jebkurā brīdī. Svarīgi, protams, izdarīt visus piedāvātos priekšlikumus A, B un C, taču to reti kad var izdarīt, tādēļ sākumā jāatrisina pirmo prioritāšu priekšlikumi. Iespējamās renovācijas programmas attēlotas nākošajā tabulā:

Renovācijas programma	Izmaksas, Ls	Ietaupījums, Ls/gadā	Pasākumu atmaksas laiks, gados
A un B prioritātes pasākumu ieviešanas programma	20 323	2 378	8.6
B un C prioritātes pasākumu ieviešanas programma	21 531	1 963	11

Secinājumi.

1. Katrai ēkai būs savs risinājums; esmu izklāstījis vienas konkrētas ēkas energoaudita un siltumnoturības pasākumus, kas nederēs citai ēkai. Skan, protams, it kā energoauditors gribētu no Jums „nokāst” vairāk naudiņas, apgalvojot, ka līdzīga projekta viņa praksē nav, ka māja ir unikāla. Bet kokiem ir divi gali – ja vien energoauditors nav paviršs, bet kārtīgi uzklausa Jūsu domas, veic padziļinātu ēkas izpēti, tas attaisno līdzekļus, kurus iztērēsiet viņa algošanai. Meklējiet pieredzējušus energoauditorus, kuri ir veikuši 10 un vairāk objektu energoauditus. Viena lieta ir skaisti runāt, interneta lapās zīmēt puķītes un zaļas mājas un apgalvot, ka viņa uzņēmuma stāžs ir 150 gadu. Otra lieta ir energoauditors, kurš neliek Jums mieru ar dažādiem jautājumiem (par kuriem Jums pašam, visdrīzāk, nav saprašanas), laužas Jūsu mājās un apvaino Jūs par nepadarītiem darbiem ēkas saglabāšanā. Es te mazliet „nogāju no sliedēm”, bet pārliecinieties, vai Jūsu izvēlētais energoauditors ir pieredzējis, jo tikai tad varēsiet saskatīt viņa izstrādātajā darbā līdzības ar Jūsu elektrības, siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa rādījumiem pēc energoefektivitātes celšanas.
2. Pievērsīsimies cipariem: es labāk orientējos silltumaprēķinos, bet kopējās izmaksas esmu pieņēmis, un tās, visdrīzāk, nesakritīs ar reālajām. Tie ir kaut kādi vidējie lielumi. Tālāk. Kā redzams, siltināt bēniņus atmaksājas 2.1 gada laikā, un to vajadzētu darīt vispirms. Pie tam šādu summu varbūt var atrast iedzīvotāju maciņos. Starp citu, ja nepietiek līdzekļu, var siltināt arī daļu bēniņu. Siltināt ārsienas un mainīt logus vajadzētu reizē, bet nepieciešami lieli ieguldījumi – aptuveni 20 000 Ls. Aprēķinā gan neesmu rēķinājis, kas notiks, ja naudu ņems no bankas. Tas paliek ēkas ziņā, lai tik kalkulē.
3. Jāņem vērā ēkas nolietojuma pakāpe. Ja nemaldos, daudzstāvu ēku mūžs, kā likumā stāv rakstīts, ir vismaz 50 gadu. Piemēram, ja Jūsu mājai ir 40 gadu, tā ir „nu tādā” stāvoklī, siltināt fasādi… Hmmm. Taču jāņem vērā arī komforta apstākļi, kas noteikti uzlabosies līdz ar energopasākumu realizēšanu. Un ēka nolietosies mazāk, ja, piemēram, no lietusūdeņiem aizsargāsiet fasādi un salabosiet pamatus. Es domāju, ja vien ēka jau nav grausts, siltināt ir vērts.
4. Nobeigumā nedaudz par citu tēmu. Kāpņu telpas apkurināšanu. Tā ir nepieciešama. Kādēl? Vienkārši – kādas ir temperatūras svārstības dzīvojamās un kāpņu telpās gada laikā? Vasarā dzīvojamā telpā ir, piemēram, 24ºC, ziemā 19º. Vasarā kāpņu telpā ir 24ºC, kādai tai ir jābūt ziemā? Jo lielākas temperatūras svārstības vasarā un ziemā, jo vairāk izplešas un saraujas būvkonstrukcijas, kā rezultātā rodas plaisas. Otra problēma, ka aukstas kāpņu telpas saldē dzīvojamās telpas. Te mēs nonākam pie secinājuma, ka jāapkurina gan kāpņu, gan dzīvojamās telpas. Jo mazāka Tev māja, jo mazāk maksāsi. Bagāts var darīt kā grib un būvēt lielas mājas 🙂