Malkas katla siltuma akumulatora pieslēguma shēma

Tātad izklāstīšu savu redzējumu un, lai vieglāk varētu saprast, sadalīšu šo shēmu 3 daļās.

Sāksim.

Pirmā daļa sastāv no katla + kombinētā boilera. Šis ir tā saucamais “mazais loks” vai “mazais katla loks”. Standartshēmās mazajā lokā parasti neiekļauj ūdens kombinēto boileri, jo šī loka funkcija ir pēc iespējas ātrāk uzkarsēt katlu līdz darba temperatūrai. Tā ir katla saudzēšanas funkcija pret mazām temperatūrām (zem 50 vai 60 grādiem). Likt cirkulācijas sūkni uz kombinētā boilera cilpas ir pilnīgi lieki – katla sūknis pilnībā spēj nodrošināt cirkulāciju ne tikai caur katlu, bet vēl 2,3,4 cilpām, kas ir uz katla loka. Termovārstu malkas apkures katlu gadījumā izvēlas 60 grādu. 60 grādi nozīmē temperatūru, ko katla lokā uztur termovārsts.

Kādi ir plusi / mīnusi šādam slēgumam?

+ Uz boilera cilpas nevajag atsevišķu sūkni, tātad ietaupās nauda – sūknis un cirkulācijas elektroenerģija. Pēc sirds patikas var piegriezt lodveida ventiļus uz boileri, to sildot vai nesildot;

+ Termovārsts notur mazajā lokā minētos +60-70 grādus, tātad nevajag uztraukties par leģionāru slimību;

– Paies mazliet ilgāks laiks, līdz siltums nokļūs sildķermeņos – radiatoros, siltajās grīdās, tā kā ir lielāks apjoms ūdens katla cilpā, ko piesildīt;

– Boilerim enerģija no katla tiks nodota tikai katla kurināšanās laikā.

Otrā daļa sastāv no akumulācijas tvertnes. Vislabākais variants būtu akumulācijas tvertnei ierīkot 4 izvadus: kreisos divus – katla sūknim, labējos – apkures sistēmas sūknim/iem (augšējais attēls). Tā kā visi apkures sistēmas sūkņi iedalās 2 daļās – ražošanas cirkulācijas sūkņi (uz mazā loka) un pārvades jeb sadales cirkulācijas sūkņi (skatīt nākamos attēlus), ir svarīgi, lai tie viens otru pēc iespējas mazāk ietekmētu. Tad nu šādā gadījumā akumulācijas tvertne noder lieliski. Attēlotā apeja nepieciešama retajiem gadījumiem, kad siltumu pirmām kārtām vajag nogādāt apkures vajadzībām – kad nav laika kurināt akumulācijas tvertni.

Var arī, protams, veidot tikai 2 ievadus, ko praksē var sastapt diezgan bieži…

Trešā daļa ir siltuma pārvades daļa, kur visas apkures sistēmas paņem savu daļu enerģijas. Te svarīga lieta ir caurules (“No/uz akumulācijas tvertnes/i”) diametru izvēlēties, ņemot vērā plūsmas summu pa divām caurulēm – “Uz siltajām grīdām” un “Uz radiatoriem”. Un plūsmas summa nav abu sūkņu summa – te jau ir darbs projektētājam, lai to aprēķinātu.

Un vēl viens variants, kā var malkas katla shēmai pievienot silto grīdu sistēmu:

Ar speciālu vārstu (ieregulējas atkarībā no temperatūras uz silto grīdu padeves cilpu) pieregulē siltuma padevi uz siltajām grīdām un viss notiek. Šādā gadījumā var iztikt bez trīsceļu vārsta. Var izmantot arī parastu lodveida krānu, tikai (tāpat kā gadījumā ar parasto 3ceļu vārstu) nebūs iespēju regulēt padeves temperatūru automātiski.

Post scriptum

Shēma lieliski noder un strādā, ja izpildās 2 nosacījumi:

• kurināmais ir malka, akmeņogles, utml materiāls, kura padevi nodrošina cilvēks;
• katls ir izvēlēts ar vismaz 2x lielāku jaudu nekā ir ēkas siltuma zudumi.

Pretējā gadījumā, shēma nav Jums piemērota.