Tātad izklāstīšu savu redzējumu un, lai vieglāk varētu saprast, sadalīšu šo shēmu 3 daļās.
Sāksim.
Pirmā daļa sastāv no katla + kombinētā boilera. Šis ir tā saucamais “mazais loks” vai “mazais katla loks”. Standartshēmās mazajā lokā parasti neiekļauj ūdens kombinēto boileri, jo šī loka funkcija ir pēc iespējas ātrāk uzkarsēt katlu līdz darba temperatūrai. Tā ir katla saudzēšanas funkcija pret mazām temperatūrām (zem 50 vai 60 grādiem). Likt cirkulācijas sūkni uz kombinētā boilera cilpas ir pilnīgi lieki – katla sūknis pilnībā spēj nodrošināt cirkulāciju ne tikai caur katlu, bet vēl 2,3,4 cilpām, kas ir uz katla loka. Termovārstu malkas apkures katlu gadījumā izvēlas 60 grādu. 60 grādi nozīmē temperatūru, ko katla lokā uztur termovārsts.
Kādi ir plusi / mīnusi šādam slēgumam?
+ Uz boilera cilpas nevajag atsevišķu sūkni, tātad ietaupās nauda – sūknis un cirkulācijas elektroenerģija. Pēc sirds patikas var piegriezt lodveida ventiļus uz boileri, to sildot vai nesildot;
+ Termovārsts notur mazajā lokā minētos +60-70 grādus, tātad nevajag uztraukties par leģionāru slimību;
– Paies mazliet ilgāks laiks, līdz siltums nokļūs sildķermeņos – radiatoros, siltajās grīdās, tā kā ir lielāks apjoms ūdens katla cilpā, ko piesildīt;
– Boilerim enerģija no katla tiks nodota tikai katla kurināšanās laikā.
Otrā daļa sastāv no akumulācijas tvertnes. Vislabākais variants būtu akumulācijas tvertnei ierīkot 4 izvadus: kreisos divus – katla sūknim, labējos – apkures sistēmas sūknim/iem (augšējais attēls). Tā kā visi apkures sistēmas sūkņi iedalās 2 daļās – ražošanas cirkulācijas sūkņi (uz mazā loka) un pārvades jeb sadales cirkulācijas sūkņi (skatīt nākamos attēlus), ir svarīgi, lai tie viens otru pēc iespējas mazāk ietekmētu. Tad nu šādā gadījumā akumulācijas tvertne noder lieliski. Attēlotā apeja nepieciešama retajiem gadījumiem, kad siltumu pirmām kārtām vajag nogādāt apkures vajadzībām – kad nav laika kurināt akumulācijas tvertni.
Var arī, protams, veidot tikai 2 ievadus, ko praksē var sastapt diezgan bieži…
Trešā daļa ir siltuma pārvades daļa, kur visas apkures sistēmas paņem savu daļu enerģijas. Te svarīga lieta ir caurules (“No/uz akumulācijas tvertnes/i”) diametru izvēlēties, ņemot vērā plūsmas summu pa divām caurulēm – “Uz siltajām grīdām” un “Uz radiatoriem”. Un plūsmas summa nav abu sūkņu summa – te jau ir darbs projektētājam, lai to aprēķinātu.
Un vēl viens variants, kā var malkas katla shēmai pievienot silto grīdu sistēmu:
Ar speciālu vārstu (ieregulējas atkarībā no temperatūras uz silto grīdu padeves cilpu) pieregulē siltuma padevi uz siltajām grīdām un viss notiek. Šādā gadījumā var iztikt bez trīsceļu vārsta. Var izmantot arī parastu lodveida krānu, tikai (tāpat kā gadījumā ar parasto 3ceļu vārstu) nebūs iespēju regulēt padeves temperatūru automātiski.
Post scriptum
Shēma lieliski noder un strādā, ja izpildās 2 nosacījumi:
- kurināmais ir malka, akmeņogles, utml materiāls, kura padevi nodrošina cilvēks;
- katls ir izvēlēts ar vismaz 2x lielāku jaudu nekā ir ēkas siltuma zudumi.
Pretējā gadījumā, shēma nav Jums piemērota.
24/09/2012 05:46 |
Virsraksts ir, tekstu neredz 🙂
25/09/2012 09:13 |
Būs. Mazliet jāpaciešās
01/10/2012 19:54
Gaidām!!:)
28/09/2012 12:51 |
Shis buutu aktuaali, kaa reiz tiek iets cauri shim pasaakumam ar malkas katlu un akumulaacijas tvertni..
26/10/2012 21:02 |
a kur ir šitas baigi noderetu ja vel ieliktu ari boileri siltam ūdenim pa vidu
21/12/2012 07:25 |
Jā un vēl… Uz radiatoriem arī var likt pēdējā varianta speciālo vārstu ar kabeli. Kā alternatīvu veikalā ir arī 3ceļu vārsts ar kabeli. Siltajām grīdām būs 3ceļu vārsts ar kabeli robežās no 10 – 45 grādiem, radiatoriem – no 40 – 70 grādiem.
04/03/2013 17:07 |
Manuprāt kombinētā boilera pieslēgums zīmējumā ir kļūdains.
28/04/2013 16:59 |
Pareizi kenco kombinētajam boilerim abratkai jābūt pirms cirkulācijas sūkņa.
13/08/2013 18:59 |
Varbūt varam apskatīt siltuma akumulatora un radiatoru sistēmas sakarības? Šis jautājums bieži paliek otrajā plānā un radiatori tiek uzstādīti pēc dizaina, nevis pēc temperatūras režīma.
08/09/2013 12:50 |
Un vispar ko jus domajat lodomat termoventili,ko izdomajusi zviedri,vai no tas shemas pusi nevajadzetu izmest ara?
30/09/2013 12:09 |
Tā ir shēma. Ir atsevišķi mezgli, kuros termovārsts, sūknis, termometri, manometri utt iet vienā blokā. Ir arī atsevišķi nopērkams termovārsts – par to es arī runāju
13/09/2014 06:02 |
Kamdēļ radiatoriem ir nepieciešams vēl atsevišķs sūknis? Vai nepietik ar to, kas ir mazajā lokā?
13/09/2014 06:07 |
Šai shemai ir būtisks trūkums. Tiklīdz katls beidz kurēties tā arī gandrīz uzreiz beidzas siltais ūdens, jo kad katls vairs nesilda, tad boileris sāk sildīt gan katlu, gan visu mazo loku, tādejadi ātri pazaudēdams uzkrāto siltumu.
13/09/2014 06:22 |
Vēl šai shēmai ir liels trūkums tas, ka radiatori un siltā grīda sāk sildīt tikai pēc ilgākas kurināšanas, kad ūdens akumulatorā jau ir uzsilis, bet tas tik atri nenotiek. Normali būtu ja radiatori sāktu sildīt jau uzreiz, bet akumulators savāktu tikai to siltumu, kas paliek pāri kad istabas ir jau uzsilušas un kad radiatoriem vairs nav nepieciešams daudz siltuma. Vai nebūtu sakarigāk akumulatoru likt pa vidu starp abiem kolektoriem?
13/09/2014 06:30 |
Pats būtiskākais trūkums šai shemai tiešam ir tas ka tiklīdz katls nekurās, tā boilers sāk sildīt visu sistēmu, tādejādi ātri pazudīs siltais ūdens. Lai to novērstu, nepietiek ar fiksēti iestādītu termovārstu, tur vajag ko gudrāku, kas salīdzina divas temperaturas: 1) kāda ir boilerī un 2)kāda pienāk boilerim un atslēdz plūsmu caur boileri tad, kad ienākosais ir aukstāks nekā boilerī esošais, bet vai tāds t diferences mērītajs maz par draudzīgam cenām kur ir nopērkams?
Vai kāds specs varētu dot risinājumu?
24/09/2015 09:57 |
Man ir tā uztaisīts kā shēmā un Kad siltais ūdens uzsildīts gan boilerī gan akumulācijas tvērtnē.Katls beidzis kurēties.Cirkulācijas sūknis izslēdzas(arī ieslēdzas)pie kādas temp.es vēlos ar termostata palīdzību!un ūdens boilerī saglabājās karsts.
Tālāk no akumulācijas tvertnes ar vēlvienu sūkni tiek padods ūdens radiātoriem/siltajām grīdām!