Pašķirstot pāris grāmatas, uzdūros uz šīs interesantās shēmas. Šī konkrēti ir domāta daudzdzīvokļu mājām ar plakano jumtu, kur pēc projekta lietusūdeni savāc un novada pa iekšējo lietusūdens kanalizācijas stāvvadu un izvada tālāk laukā pie pamatiem vai kanalizācijas akās. To, protams, var pielāgot arī privātmājām ar slīpajiem jumtiem – veidi, kā iespējams savākt lietusūdeni ir daudzi.
Tā kā ūdens cenas ceļas, vajag meklēt alternatīvas, kā par ūdeni maksāt mazāk. Lietusūdeni uzkrāj tvertnēs (labs variants ir kubīgās degvielas plastmasas tvertnes, mazākiem apjomiem pietiek arī 200L mucas). Liekais ūdens tiek novadīts uz kanalizāciju. Ūdens sūkns, komplektā ar hidroforu (lētākie maksā ap 60Ls) nodrošina spiedienu un ūdeņu aizgādāšanu uz klozetpodiem, laistīšanas krāniem utt, kur vien sirds kāro. Ja ūdens tvertnē iet mazumā, var pieslēgties atpakaļ pie ūdensvada tīkliem.
Vajag vienīgi uzmanīties, lai tvertnē vienmēr būtu ūdens. Ja tas beigsies, sūknis, visdrīzāk pārdegs, jo nevarēs uzpumpēt vajadzīgo spiedienu caurulēs. Arī lietusūdens uztvērēju vajag sameisterot tā, lai lapas, zari netiktu tvertnē. Tas sastāv no filtra, kas aiztur cietās frakcijas, bet ļauj ūdenim tecēt cauri. Ticu, ka lasītājs atradīs abu problēmu risinājumus.
Lai izdodas!
To saka Katotezizuka... 
31/10/2012 17:37 |
Bet vai hidrofors ir nepieciešams, ja piemēram kubīgā tvertne būtu 2.stāvā, bet klozetpods 1.stāvā? Ar pašteci tas ūdens “bačokā” neietecētu? Nu ilgāk, protams, bet vajadzētu taču satecēt pašam, vai ne?
Un laistīt arī vajadzētu varēt. Ne nu gluži atkal ar pieslēgtām strūklakām, bet iemest šļauku vagā, lai tek ūdentiņš – mierīgi.
Vnk ekonomiskāk sanāktu…
07/12/2012 17:31 |
Esmu dzīvojis gan zem plakana jumta gan zem slīpa…
Te par lietusūdeni viss nav pateikts. Esam Ziemeļvalsts un tā muca lai kuba tilpumā sašķīdīs pirms 20 grādu sala. Nokrišņi mēdz būt nevienmērīgi, uzkrājumā savairojas baktērijas. Nevajag legionella, nedēļas laikā ir visas varavīksnes krāsas. To populāro kubu gandrīz neiespējami izmazgāt un dezinficēt, pēc gada tecēs ķīselis.
k k taisnība – viss var notikt ar pašteci, Pašlaik man tāda sistēma prasa tikai staigāt no viena šļūtenes gala uz otru. Iesaku netaupīt uz savienojumiem un ventiļiem. Praktiskā shēma laukos atkarīga no saimniecības reljefa un plānojuma.
07/12/2012 20:53 |
Esmu dzīvojis gan zem plakana jumta gan slīpa.
Te par lietusūdeni nav viss pateiks. Mēs tomēr esam Ziemeļzeme un tā muca kaut kubiska mīnus 20 grādus nesagaidīs… Nokrišņi mēdz būt nevienmērīgi, lietot vajag ikdienu. Uzkrājums nedēļas laikā pieaug ar baktērijām, arī legionellu… Plastmasas kubu nevar normāli izmazgāt, dezinficēt – pēc gada tecēs ķīselis.
k k taisnība – viss notiek ar pašteci. Tā arī vajag lai neniekotos ar enerģiju. Nav jau ūdens dārgāks, bet tā pumpēšana ! Man sanāk lielākais ieguldījums staigāšana no viena šļūtenes gala līdz otram. Praktiskā shēma atšķiras katrai saimniecībai atkarībā no reljefa un plānojuma.
11/12/2012 18:32 |
Jā, man arī uzreiz ienāca prātā baktēriju jautājums. Nedaudz dārgs risinājums būtu lielās pārtikas mucas 250-500 litri tilpumā. Tās var ērti izmazgāt, ja vajag. Iespējams, jāpērk no ārzemēm…