Augu sekas

Pielikumā pievienoju prezentāciju un pielikumus

prezentacija_augu-sekas

lapa1

lapa2

lapa3

lapa4

  1. Augu seku pielietošana veiksmīgā variācijā dod prognozējamas, stabilas, normālas ražas;
  2. Katru gadu, noteiktu gadu skaitu (labāk 5 un vairāk) vienā laukā maina kultūraugus secībā, kādā ir labāk pašai saimniecībai un kā ir ieteikts;
  3. Pie svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem pieder: palielinās augsnes auglība, samazinās pesticīdu pielietošanas nepieciešamība, samazinās augu barības elementu zudumi u.c.
  4. Latvijā ieteicamās augu sekas sastāv no ne vairāk kā 75% graudaugu. Pārējie 25% augu sekā iekļaujami: rušināmaugi, daudzgadīgās zāles, tauriņzieži (tas viss pēc saimniecības iespējām);
  5. Katras saimniecības viens no mērķiem ir uzlabot augsnes auglību. Tad, lūk, veiksmīga augu seka ir viens no faktoriem, kas uzlabo augsnes auglību;
  6. Augu sekas viens no uzdevumiem ir sakārtot kultūraugus secībā, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz audzējamo kultūru;
  7. Ko audzēt vienā gadā un ko audzēt nākošajā, vai gluži otrādi, neaudzēt nākošajā – to skatīt prezentācijā;
  8. Saimniecībām, kas audzē tikai graudaugus: maksimāli pielietojiet pasējas vai uz rugaines sējamos tauriņziežus, piem., āboliņus, rapsi. Piemēram, ja ir doma pa ziemu atstāt rugājus uz lauka, pēc graudu novākšanas uzreiz pa virsu uzsēj āboliņu, rapsi, varbūt facēliju (tā saucas RUGAINES vai PĒCPĻAUJAS starpkultūra). Ja pavasarī sēj graudaugus un piesēj klāt vīķi utml, tas saucas PASĒJAS kultūra. Un trešais veids ir ZIEMAS starpkultūra – rudenī sēj graudaugus un tiem piesēj klāt rudzus, ziemas vīķi utml;
  9. Rugaines, pasējas (vasaras) un ziemas (ziema) starpkultūras palīdz aizturēt “kustīgo” galveno barības elementu, kas viegli ieskalojas dziļāk augsnē – slāpekli (N). Vienkāršs piemērs: ja zemes virskārta ir “melna”, aramkārtā (0-20cm) esošās barības vielas vieglāk izskalojas nekā tad, ja uz zemes virskārtas zaļo augi, kas daļu no šīm, augam vajadzīgajām vielām, uzņem sevī. Sevišķi svarīgi tas ir lielu nokrišņu periodā (kad jau tie nokrišņi uznāk un ziemā). Ne par velti pastāv doma  – lai zeme vienmēr zaļo!
  10. Kultūraugi iedalāmi vērtīgajos un mazvērtīgajos. Vērtīgie palielina slāpekļa un trūda saturu augsnē, tātad uzlabo auglību, bet mazvērtīgie – samazina. Pie pirmajiem pieskaitāmi pākšaugi un daudzgadīgās zāles, pie otrajiem – bietes, lini, rušināmaugi un graudaugi;
  11. Tāpat prezentācijā skatīt augseku piemērus, atkarībā no to uzdevuma – kam tiek audzēts?;
  12. Praksē pierādījies, ka minerālmēslu pielietošana samazina augsnes auglību. Lai gan pastāv nelielas iespējas, pielietojot pareizās augsekas, auglību celt (skatīt prezentācijā 66.slaidu – 5.rinda);
  13. Augsnē esošie mikroorganismi dara vislielāko darbu, tie tieši ietekmē ražas iznākumu. Tāpēc ieteicams augsnē ik pēc 5 gadiem ievadīt kūtsmēslus. Kā alternatīva minama veikalos nopērkamie mikroorganiskie mēslošanas līdzekļi.

Novēlu visiem, visiem veiksmīgu ražu! Lai darbošanās pa lauku Jums kļūst ne tikai par maizes, bet arī par sirdsdarbu! Mīlēsim savu zemi, cilvēkus un savu lauku sētu!

4 Atbildes to “Augu sekas”

  1. sarkanakmens Says:

    Apskatījos prezentāciju, tiešām interesanti un vērtīgi. 44. slaidu līdz galam nesapratu, bet visticamāk tas ir speciālistiem domāts. Starp citu, mēslojot augsni, zemi var lietot visu laiku, jo biju dzirdējis frāzi, ka laukam ir jāatpūšas?

    • andzja Says:

      44.slaids – tā ir ražu salīdzināšana pa augsnēm: organiskā viela <1.5% (smilts augsne), 1.6-2.5% (labi iekultivēta smilts vai vāji iekultivēta mālaina zeme) un 2.5-3% (labi iekultivēta mālaina zeme).
      Visticamāk ar frāzi "laukam ir jātpūšas" ir domāts iesēti ilggadīgie zālāji uz vismaz 2 gadiem, bet nekādā gadījumā neatstāt neapsētu, melnu zemi, tad būs nezālēm, aizaugs krūmi, "neatpūtīsies" kā nākas.
      Jā, mēslot un gūt ražas var katru gadu. Pareizi mainot augus iegūstam labākas gaidāmās ražas.
      Jo vairāk pielaiž kļūdu ar augsekām, jo lielāka iepēja, ka vajadzēs atpūtu. Lai gan piem. 6-8 lauku sistēmā jau tik un tā ir iekļauts 1 posms ar 2 gadus pēc kārtas sekojošiem zālājiem…

  2. andzja Says:

    Iesaku pievērst uzmanību 32.slaidam. Tas ir par kultūraugiem, kas paaugstina, un kas – pazemina trūdvielu saturu augsnē.
    Piemēram:
    1. Audzējot 2 gadus pēc kārtas stiebrzāles (4-5 t siena), trešajā gadā bez mēslošanas iegūsim 3-4 t graudu ražu. To būs “iekrājis” divgadīgs stiebrzāļu zelmenis;
    2. Ja audzējam cukurbietes (piem. 30 t biešu raža), tad būs vajadzīgs vismaz 5 gadus audzēt stiebrzāles, līdz augsne atgūs pirmajā gadā patērētās trūdvielas. Un tamlīdzīgi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: