Augsnes sastrādāšana

Pielikumā pievienoju prezentāciju.

prezentacija_augsnes-sastradasana

Materiālā minētie fakti SEVI ATTAISNOJA 1943.-1970.gadam, līdz ar to spriediet par to objektivitāti mūsu dienās 😉

  • Vairākgadu pētījumi liecina, ka iekultivētā augsnē nav nepieciešama dziļāka aršana par 10 cm. Dziļākam arumam var būt mainīgas sekas. Pārējo darbu paveic audzējamās kultūras ar savām saknēm;
  • Iekultivētos laukos dziļa aršana (>25 cm) normāli nepieciešama reizi 3 – 5 gados;
  • Vislabākās, bez šaubām, ir kombinētās augsnes apstrādes mašīnas – aršana+kultivēšana, kultivēšana+ecēšana, aršana+šļūkšana utml;
  • Gan vasarājiem, gan ziemājiem ar agru augsnes lobīšanu un pēc 4 nedēļām sekojošu aršanu tiek apkarots par 25% vairāk nezāļu un augsnē veidojas par 25% vairāk slāpekļa, salīdzinoši ar vēlu rudens aršanu. Tāpat arī lobītu audzi ir vieglāk apart, nekā art sakaltušu, biezu zelmeni;
  • Pavasarī (sausā maija un jūnija sausuma dēļ) ieteicams pēc iespējas mazāk un seklāk veikt pirmssējas apstrādes. Ne velti vairākgadīgos pētījumos pierādījies, ka, ja rudenī nav veikta aršana, labākas ražas pavasara apstrādē dod nevis aršana, bet tikai kultivēšana (piem. diskošana);
  • Vēla sēja, tāpat augsnes apstrāde, tai nesasniedzot apstrādes gatavību, ir vieni no lielākajiem agrotehniskajiem pārkāpumiem;
  • Pēc vasarāju, ziemāju novākšanas ieteicamas dažādās starpkultūras – tiks daļēji aizturēta barības vielu ieskalošanās dziļākos slāņos, saražots augiem svarīgais slāpeklis. Veiksmīgi pierādījies variants, kur tauriņziežus kā starpkultūru atstāj uz lauka līdz pavasarim;
  • Līdzenā augsnē (ar maziem augsnes frakcijas gabaliem) iztvaiko mazāk ūdens nekā caur rupjgabalainiem gabaliem, kas ir īpaši svarīgi sausuma periodā;
  • Ieviešot vairākgadu augsekas, nepieciešams tāpat dažādot arī augsnes apstrādes paņēmienus;
  • Nekļūdīsies, ja arklam pievienosi mazu šļūcīti vai ecēšas, kas uzreiz drupinās/līdzinās arumu. Nokavējot šļūkšanu, ecēšanu (pat 24 stundas!), augsnes gabali 3x grūtāk padosies irdināšanai. Citādāk ir ar ziemu, kur cits, lētāks irdinātājs ir sals;
  • Ja ar lauka līdzināšanu panākam ļoti labus augšanas apstākļus nezālēm, tas ir ļoti labi un normāli, jo ar pēc 4-6 dienām sekojošu ecēšanu iespējams iznīcināt līdz 90% dīgstošo nezāļu;
  • Pareiza augsnes sastrādāšana lielā mērā ietekmē augsnes auglības celšanos. Tāpēc augsnes ielabošanai ieteicami sekojoši iksezonas darbi: zemi jāapar rudenī; pēc kultūraugiem zemi nekvējoies jāloba vai kā citādāk apstrādā (moto “Vienmēr zaļš”); laikā piegādāt mēslojumu; augsni mazāk sastrādāt pirms sējas (pavasarī); bieži stādīt rušināmaugus; ecēt pēc labību sējas.

Viena atbilde to “Augsnes sastrādāšana”

  1. Puuka Says:

    ar nepacietību gaidu aprakstošo daļu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: