Mākslīgi kūtsmēsli

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūtības sagādāt mēslojumu pienācīgā daudzumā. Kūtsmēslu ir cik ir. Minerālmēslus lietot nedrīkst. Ja ir seklās kūtis, salmu vajadzība ir 0 vai tā ir neliela. Tāpēc paliek daudz neizmantotu salmu, kuri ir pa pilnam un kam īsti nav pielietojuma. Piemēram, ir bēdīgi noskatīties, ka šur tur šosejas malās ir daudz pamestu siena ruļļu. No otras puses, uzskatu, ka ir pareiza doma ilggadīgo zāli no pļavas novākt, jo, pirmkārt, tas motivē sienu izmantot un, otrkārt, to agri vai vēlu būs jādara. Tad nu lūk, ja Jūs skar šī pati problēma, raksts ir paredzēts Jums 🙂 kaut ko kopīgi izdomāt varēsim.

Lauksaimnieki jau daļēji izmanto salmus mēslojumam – pēc graudu ražu novākšanas salmus atstāj uz lauka, sasmalcinātā vai ne-sasmalcinātā veidā. Šis laikam būs visplašāk izplatītais variants. Pie šī piemetināšu: lai salmus labāk pāstrādātu, tiem klāt jāpiedot neliels slāpekļa mēslojums, bet gan jau tas ir zināms… Savākt ilggadīgo zāli ruļļos ir izdevīgi, ja ir kur tos realizēt vai pašam ir dzīvnieki. Pretējā gadījumā tie ir tikai izdevumi.

Tad nu lūk ir pieejami arī citi veidi, kā pārstrādāt salmus/sienu mēslojumā. Viens no veidiem ir tā pati biogāzes ražošana – zaļo (vēlams) masu “grūž” bioreaktorā, no kā iegūst gāzi (siltums un elektrība) un nosēdumus izkliedē uz lauka. Medālis no manis, ja pie Jums tā ir! Ļoti retos gadījumos gan saimniekam būs rocība uzstādīt šādas iekārtas.

Iepriekšminētā gadījumā zāle/siens/salmi pārtop mēslojumā – viendabīgā masā, kas jau ir pārstrādāta un kur ir milzums mikroorganismu, kas lieliski ietekmē nākošās ražas. To pašu mēs varam panāk ar vienkāršākiem, visiem pieejamākiem līdzekļiem – KOMPOSTĒŠANU. Un te nebūs runa par mazajām dārzu komposta kaudzēm.

Kaut ko interesantu atradu lapā periodika.lv, 1934.gada 25.oktobra “Zemkopis” numurā: “Salmus kūtsmēslos pārsvērst var sekojoši: vispirms uz zemes izklāj 0,5-1m biezu salmu kārtu un pamatīgi aplaista ar ūdeni. Pēc dažām dienām salmi saplok un tad uzkaisa mākslīgos minerālmēslus, rēķinot 7kg tīra slāpekļa uz 1t salmu, pēc kā tos atkal aprasina ar mazāku daudzumu ūdens. No slāpekļa mēslojuma der, piemēram, amonija nitrāts, uz 1t salmu sanāks ~20kg amonija nitrāts (N-34,4%). Der, protams, arī virca. Tā kā amonija nitrāts ir skābs, jāpiedod arī nedaudz kaļķa. Pēc neilga laika salmi sasilst, tad tos sastampā un uzved jaunu salmu kārtu. Darbības atkārto, līdz kamēr nosēdušos salmu kārta sasniedz 2m augstumu. Kad kaudze gatava, to pārsedz ar zemi vai kūdru. “Jumtiņu” veido, lai lietusūdeņi varētu notecēt. Vajadzības gadījumā kaudze jāaplaista ar ūdeni. Pēc 4-6 mēnešiem, skatoties pēc gada laika un temperatūras, kaudze ir nogatavojusies un mēsli gatavi lietošanai. No 1t salmu iznāk ~3t mēslu.” Manuprāt, siena ruļļi jau ir gatavs materiāls šim procesam, ne? 😉

Citā literatūrā esmu lasījis, ka siens sadalīsies vien 1 gada laikā. Jo zālē vairāk kokšķiedras (raksturīgi vecākai zālei) un mazāk proteīna (jaunākai zālei), jo sadalīšanās būs ilgāka. Lai nu kā šie te 4-6 mēneši jebkurā gadījumā nepieciešami, lai salmi sadalītos – gan burtiski, gan iekšēji. Burtiski – paliek īsāki un tātad vieglāk iestrādājami, un iekšēji – ar baktēriju un mēslojuma līdzdarbošanos sadalās. Protams, var vienkāršāk – teiksim no 10ha lauka 1ha uzar, uz kura ved salmus/sienu/zāli no šiem 9ha un iestrādā. Mīnusi te ir vairāki: 1). līdz ar salmiem nebūs uzreiz šo baktēriju; 2). grūti garus salmus iestrādāt; 3). grūti noteikt racionālas, uz salmiem liekamas slāpekļa mēslojuma normas. Un galu galā pārstrādes process tik un tā velkas 4-6 mēnešus!