Kultivētie nektāraugi

Nodarbojos ar biškopību un ar šo rakstu vēlējos piedāvāt nelielu kultivēto nektāraugu apskatu.

Mūsu ģimenei ir 63 bišu saimes. Pirms 4 gadiem iesēju pirmos sētos nektāraugus – facēliju un bišu amoliņu. Facēlija mani patīkami pārsteidza, tādēļ ik gadus iesēju kādus 1-2 hektārus ar šo augu. Tā kupli saaug, nevajag daudz sēklu (~10 kg/ha), bet, kas svarīgākais, – deva dikti daudz medus. Pārsvarā sēju to ar rokām jūnija sākumā, kā dēļ augustā bitēm vēl bija darba pilnas rokas. Šogad plānoju pirmo reizi ņemt talkā sējmašīnu un iesēt kopā ap 10 hektāriem nektāraugu. Vienā novietnē izvietoju 10 bišu saimes, tās aizvedu uz lauka marta beigās un septembra vidū atvedu visus stropus pie mājas. Šādi rīkojoties, tās var vieglāk apsekot, attīrīt skrejas no pieputējuša sniega, sakritušām bitēm un pārbaudīt, vai nav uzbrukuši zvēri. Varu palepoties, ka ziemā aizgāja bojā vien viena saime, kas ir teicams rādītājs.

Nav noslēpums, ka jūlija beigās, augustā, nemaz nerunājot par septembri, ir ļoti maz augu, kas dod nektāru. Mēs atrodamies Vidzemes augstienē, kur ir daudz pļavu, ganību, mazāk tīrumu. Tā kā pļavas tiek appļautas, bitēm jūlijs un augusts ir patukši mēneši. Maijā, jūnijā daudz medus dod kārkli un citi koki, arī blakus esošie izcirtumi. Kad tur viss pārzied, ir bēdīgāk ar nektāra apjomiem. Negribas jau tā teikt, bet arī kaimiņi ar savām bitēm ir konkurenti, kas “noēd” nektāru, ja tās atrodas tuvāk par 2-3 km no manas dravas. Vasaras beigas jau tā ir patukšs periods – turklāt vēl kaimiņbites!! Trešais fakts ir, ka augusts un pat septembris (paldies labajiem laikapstākļiem 2018.gadā) ir silti mēneši, bet bites neko nedara, jo dabā vairs nekas nezied. Ja nezied, bites sāk izlaupīt kādu vājāku saimi, jo viņām jau vajag ēst, bet nav ko. Tas ir tā saucamais bezienesuma periods. Tādēļ ļoti vēlams, lai bites nestu medu no ziedošiem sētajiem nektāraugiem arī bezienesuma periodā. Apraksta beigās pievienoju darba lapu MS Excel failā ar dažādiem nektāraugiem, uzverot laiku, kad tie zied.

Nedaudz par viengadīgajiem nektāraugu sējumiem. Iedziļinoties tabulas ailēs, aprīļa beigas vai maija sākums nav tas labākais sējas laiks, jo vairums sēto nektāraugu pārzied jūlijā. Tas vēl īsti nav bezienesuma periods, tādēļ viengadīgos ir lietderīgāk sēt vēlāk. Kad īsti? Jāprasa praktiķiem. Jāsarēķina, kad ir jāsēj, lai nektāraugs ziedētu jūlijā, augustā. Literatūrā parasti norāda, cik dienas pēc sējas nektāraugs zied – pēc tā arī jāvadās. Bet ar to nevajadzētu pārforsēt, jo norādītas ir GRĀDU dienas, t.i., dienas ar vidējo temperatūru, labvēlīgu nektāraugu augšanai.

No otras puses, agri sētiem viengadīgiem nektāraugiem ir savi lieli plusi:

1). Agri sētie kopumā dod vairāk medus, nekā vēlu sētie (tas ir pierādīts fakts);

2). Agri sētie nektāraugi pilnībā nogatavina sēklas, un tās var bez problēmām nokult;

3). Novēlojot nektāraugu sēju (piem. jūnija vidus) var neiegūt vēlamo nektāra ražu, jo var sadraņķoties laikapstākļi, kā dēļ rudens var pārsteigt ziedošos augus;

4). Vēlu sējot, nepieciešama vēl viena augsnes apstrāde (piem. zemes kultivēšana), jo uz neapsētas zemes var pārlieku daudz savairoties nezāļu;

Arī vēlu sētiem viengadīgiem nektāraugiem (visu maiju) ir vēl kāds pluss:

1). Vairums “maizes” kultūraugu jāsēj aprīlī, maija sākumā. Viengadīgos nektāraugus, savukārt, var sēt vēlāk, kad laika saimniecībā ir vairāk, ko var veltīt, piemēram, akmeņu pārlasīšanai.

Ko nu daudz teksta, audzēsim nektāraugus!!

Darba lapa te: Kultivētie nektāraugi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: