“Mazā loka” izbūve esošiem granulu, šķeldas un malkas katliem un citi jautājumi

Sveiciens!

Varbūt Tev liksies, ka te ir par daudz liekvārdības, bet es te galu galā esmu boss un vēlos garāku ievadu šai tēmai.

Kāpēc iedomājos par šādu tēmu? Vienkārši kā ar zibeni iespēra!! Strādāju pašvaldības uzņēmumā, kas nodarbojas ar novada siltumsaimniecības lietām. Nesen, teritoriālās reformas dēļ, novadam pievienoja mazākus novadus, liekot pārņemt mazo novadu siltumiestāžu saimniecības. Nesūdzos, jo ir daudz interesantu lietu, ko uzlabot, uz ko tiekties, bet ir arī ko pamācīties.

Mazo novadu siltumiestāžu saimniecību raksturojums:

1. Siltumnesējs netiek mīkstināts mīkstināšanas iekārtā. Ja ir bijis Eiropas projekts, mīkstināšanas iekārtas parasti ir uzstādītas, diemžēl tas uzreiz nenozīmē, ka tās tiek arī pielietotas (nav zināšanu/motivācijas tās pielietot). Nedaudz atkāpjoties, vēlos teikt, ka ideālā gadījumā siltumnesējs katla, siltumtrašu, arī ēkas kontūrā (kopējā apkures sistēma) nemainās, t.i., pa kopējo apkures sistēmu vienam un tam pašam siltumnesējam jācirkulē iespējami ilgi, kas saglabā tās mūžu ilgu – sauksim to par Vecu ūdeni. No otras puses, Jauns ūdens (tikko sistēmā papildināts ūdens) ir agresīvs, līdz tiek neitralizēts – izreaģē, liekot visiem apkures elementiem rūsēt. Siltumiestāžu saimniecībai būtu jāmotivē klients pēc iespējas mazāk izmantot kopējās apkures sistēmas ūdeni (tecināt to no radiatoriem vai katru gadu, reizē ar radiatoru nomaiņu, iztukšot sistēmu, u.t.m.l.). Mīkstināšanas agregātā Jaunais siltumnesējs tiek padarīts nekaitīgāks jeb “iesālīts”. Cipari? Ir piemēri, kur siltumtrasēs caurumi rodas jau 7 lietošanas gadā, ir piemēri, kur siltumtrases kalpo 25 un vairāk gadus…;
2. Nepārdomāts, neizdevīgs elektrības pieslēgums, neekonomiski apkures sūkņi un citas elektroietaises. Par apkures pieslēgumu – parasti ar elektrotīkliem ir bijis noslēgts līgums par nevajadzīgi augstiem ampēriem (A), piemēram 120A un vairāk uz katlumāju. Bet nav taču vairs katlumājās daudzo katlu, lielo motoru ko darbināt! Aiciniet talkā elektriķi, noskaidrojiet, varbūt Jums nemaz nevajag tik stipru pieprasāmo strāvu no elektrotīkliem? Apkures sūkņi – tie griežas VISU sezonu, bet parēķiniet, varbūt būtu vērts samaksāt krietnu naudas summu un uzstādīt energoefektīvāku sūkni, kurš galu galā sezonas izskaņā būs par kaut kādu daļu sevi atpelnījis? Ja Jums ir esošs trīsfāzu sūknis un ir žēl no tā šķirties, cits uzlabojums būtu uzstādīt frekvenču pārveidotāju, kas ļaus ieekonomēt elektroenerģiju. Sūknim ar pilnu jaudu (te domāts “Lielā loka” apkures cirkulācijas sūknis) vajadzētu strādāt aukstākajos mēnešos, noteikti ne rudenī un pavasarī. Ja, piemēram, ar frekvenču pārveidotāju izdodas samazināt apkures sūkņa jaudu par 100W (0,1kW), sezonas laikā ietaupījums sastādīs ~0,1kW*24h*210d*0.25€/kWh=125€, kas nebūt nav maza summa…
3. Slikti sakārtota darba vide. Kam gan patīkas strādāt tumšā, piekvēpušā katlumājā, kur pa kājām maisās pelni, izlietnē samesti cigarešu izsmēķi un jābaidās, ka neiekrīt podā? Par dušām nemaz nerunāsim! Un kurš elektrības drošinātājs par ko atbild? Saprotu – bjudžeta jautājums, bet visu uz naudas iztrūkumu norakstīt nevajadzētu…
4. Mērinstrumenti! – aū!. Nevar par neko spriest, ja nav svarīgāko mērinstrumentu, kā, piemēram, termometru (uz turpgaitas, atgaitas caurules, pie katlumājas sienas, aiz katla – dūmgāzēs, u.t.m.l) un manometru (pirms, aiz filtra, trases turpgaitā u.t.m.l.). Mērinstrumenti pirmie norāda uz problēmām, ietaupījuma iespējām. Uzklausīsim tās!…
5. Kāds spiediens ūdensapgādes tīklā, tāds arī siltumtrasē. Tas ir nevajadzīgi. Cik ir spiediens ūdenstīklos? Pieņemam, ka 4-5 bāri. Novados pārsvarā dominē mazstāvu apbūve – 1,2,3 stāvu, retāk 4 un vairāk stāvu. Cik vajag spiedienu siltumtrasē ar 1 stāvu apbūvi, pieņemot, ka reljefs ir vienāds? Cik ēka ar 1 stāvu ir augsta? Ja pieņemam, ka 4 metri, tad siltumtrasē pietiktu ar 0.7 bar (7m ūdens staba, vai ne?) Attiecīgi 2 stāvu – 1.1 bar (11m ūdens staba), 3 stāvu – 1.5 bar (15m ūdens staba), un tā tālāk. Zemāks spiediens siltumtrasē – saudzējošāk pret katlu, siltumtrasēm, pielietotajiem “brīnumiem” klientu siltumapgādes sistēmā….
6. Un visbeidzot – nepareiza katla ekspluatācija!! Manuprāt tas ir vislielākais pārkāpums, kas sastopams lielākajā daļā katlumāju. Katliekārtas ir dārgākais elements – siltumiestāžu “sirds”. Siltumtrases vēl var sametināt, bet apkures katlus – ne vienmēr. Kas ir rakstīts katla instrukcijā, kādu temperatūru jāuztur katlā? Pareizi, 70, 80 un pat 90°C! Bet cik ir pēc fakta? Lai gan apkures katliem šur tur tiek uzstādīta recirkulācijas līnija, kā piemērā zemāk,

vai

tas īsti nav pareizi, jo katls funkcionē tāpat kā sekojošā shēmā, kur viens loks ietver gan katlu, gan siltumtrasi:

Un tas ir ļoti bēdīgi. Ja vien netaisāties klientam piegādāt +80°C siltumnesēju, rudenī. Protams, kas gan vainas – sistēma izbūvēta maksimāli vienkārši: viss atkarīgs no 1 cirkulācijas sūkņa. Tas ir sarkasms.

Beidzot mēs nonākam līdz virsraksta tēmai – piedāvāšu risinājumu, lai šādās sistēmās izveidotu “mazo loku”. “Mazā loka” mērķis ir katlā uzturēt nemainīgu, pastāvīgu temperatūru: 70-75-80-85 vai 90°C karsts siltumnesējs katla izvadā un 60-65-70 vai 75°C karsts siltumnesējs katla ievadā. “Lielais loks” visbiežāk aprīkots ar motorizētu vārstu, ar mērķi regulēt siltumnesēja temperatūru siltumtrasē, atkarībā no ārgaisa temperatūras (variē diapazonā no 40°C līdz 75°C turpgaitā, atkarībā no pieprasījuma). Gan “Mazajam lokam”, gan “Lielajam lokam” nepieciešams atsevišķs sūknis. Zemāk – piemēri:

Ar 3-ceļu vārsta palīdzību…

Ar lodveida ventiļu palīdzību…

AR 3-CEĻU VĀRSTA PALĪDZĪBU: ja ir finanses, ierīkojiet motorizētu 3-ceļu vārstu, kas, pēc programmas pieprasījuma, automātiski regulēs siltumpadevi uz “Lielo loku”. Šādā variantā iespējama funkcija – par prioritāti iestatot “Mazā loka” temperatūru. Tas nozīmē, ja krīt temperatūra “Mazajā lokā”, programma samazina siltuma padevi uz “Lielo loku” – katla temperatūras nemainības saglabājoša funkcija.

AR LODVEIDA VENTIĻU PALĪDZĪBU: “lētais” variants, jo lodveida ventiļi ir lētāki par 3-ceļu vārstu. Te 3-ceļu vārstu aizvieto ar 2 lodveida ventiļiem. Darbības princips: ja ārā silts, tad Lodveida ventilis Nr.2 tiek pievērts (katls dod mazāk siltuma), tai pat laikā Lodveida ventilis Nr.1 – atstāts vaļā (pa siltumtrasi “trenkā” atdzisušo siltumnesēju). Savukārt, ja ārā auksts, Lodveida ventilis Nr.2 tiek atvērts (katls dod vairāk siltuma), tai pat laikā Lodveida ventilis Nr.1 – atstāts vaļā vai pievērts (siltumnesējs tiek vairāk dzīts uz “Mazo loku”).

Nav ieteicams samazināt cirkulāciju “Lielajā lokā”, kas notiek, reizē pieverot Lodveida ventili Nr.1 un Nr.2. Nebūs slikti atcerēties lodveida ventiļu atvēruma-caurplūdes mijiedarbību:

Tā, piemēram, ja vēlamies ~60% NOMINĀLO* plūsmu caur lodveida ventili, ir nepieciešams rokturi pagriezt par ~35 grādiem. (* ja caurplūde caur ventili ir mazāka par NOMINĀLO, tad, iespējams, jau pie 35 grādu atvēruma caurplūde būs 100%).

Rūpēsimies par savām siltumsaimniecībām, jo VIENAM cilvēkam nepareizi ekspluatējot apkures katlu un, galu galā, “savārot ziepes”, cietēji un maksātāji būs DAUDZI klienti.

Birkas: Apkure, Apkures katls, Boiler, District heating, Heating