Archive for the ‘Apkure’ Category

SenLOLotais apkures projekts mājai ir veikts!

30/10/2018

Drīzumā rakstīšu par šovasar veiktajiem darbiem apkures pārbūvē

Tātad esmu atpakaļ. Zemāk redzama apkures sistēma pirms gada.

Vecā sistēma

Vaļēja apkures sistēma (~0,3 bar spiediens), silts tikai tad, kad kurina čuguna katlu. Kā pārstāj kurināt, pēc ~2-3 stundām jau jūt aukstumu. Nevar arī regulēt radiatorus – cik katlā, tik radiatoros. Sistēmas kopējā ietilpība – ap 200 litriem

Un tālāk – pārbūvētā sistēma:

Jaunā sistēma

Piebūvēta akumulācijas tvertne ar ietilpību 1800 litru. Palielināts izplešanās trauks, šķiet no 15 L uz 80 L. Kur jaunas caurules, tur PPR kausējmā plastmasa. Divi cirkulācijas sūkņi. Katla cirkulācijas sūkņa uzdevums ir piekurināt akumulācijas tvertni. Radiatoru sūkņa uzdevums ir “kruķīties” pa “peremičku” (pelēcīgi-sarkanā līnija) un dot siltumu pēc vajadzības, ņemot klāt karsto ūdeni caur termovārstu. Labota shemaVajadzību termovārstam noziņo temperatūras devējs, montēts uz caurules aiz radiatoru cirkulācijas sūkņa. Ā, vēl nepiezīmēju, ka man uz katla cirkulācijas sūkņa arī ir uzparikte – ja no katla izejošā ūdens temperatūra pārsniedz 75 vai 80gr (uz caurules virs katla montēts termodevējs), sūknis ieslēdzas un izslēdzas, kad temp. nokrīt līdz 65gr.

Cita lieta ir BOILERIS. To neslēdziet, kā parādīts shēmā. Pārāk mazi grādi. Lai nebūtu leģionāru slimības, šad tad pieslēdzu elektrību dezinfekcijai. BOILERIS IR PIEVIENOTS NEPAREIZI, lai gan neesmu vēl padomājis, kā būtu to pareizāk pieslēgt.

Secinājumi:

+ Siltums pietiek visu nakti un vairāk – lielāks komforts (ar pilnu akumulatora uzlādi (~70gr) pie 0 grādiem ārā pietiek gandrīz 2 diennaktīm);

+ Var regulēt temperatūru uz radiatoriem (to nodrošina termovārsts ar temperatūras devēju). Ideālāk būs vēl uzlikt uz katra radiatora termovārstu, bet mans uzstādījums bija: nelikt šķēršļus cirkulācijai;

+ Kurināmais sadeg lietderīgāk – mazāk aizaug katls , mazāk aizaug skurstenis (jo lielāki grādi katlā);

– Aiziet varāk siltuma skurstenī , jo ir lielāki grādi, un čuguna katls arī nav tik ekonomisks kā tēraudnieks. Šķiet, ka mana slavas dziesma par čuguna katlu tomēr ir bijusi pārspīlēta. Ja regulāri tīra katlu, grib lielāku jaudu un grib ietaupīt malku, tad jāizvēlas tēraudnieks. Nākošo (pēc 15 gadiem 😀 ) ņemšu tēraudnieku;

– Aiziet vairāk malkas, kā iepriekš (jo ir vienmērīga temperatūra cauru diennakti). Pagaidām izsktās, ka aizies ~1,5x vairāk malkas, nekā iepriekš;

– Sarežģītaka sistēma – 2 sūkņi, kaut kas var noplīst un sistēma var uzvārīties, sacepties PPR caurules. Lai gan ārkārtas situācijā (ir pamēģināts) var iztikt arī ar vienu sūkni;

– Ziepes taisa gaiss – sistēma ir vaļēja un ilgi gaisojas. Kaut pagājuši jau 4 mēneši, joprojām akumulācijas tvertnē parādās gaiss, kas mēdz “noštopēt” plūsmu caur termovārstu – māja paliek auksta, jo radiatoru sūknis nespēj izdzīt gaisu caur termovārstu. Problēmas rada cipas, kurās ieķeras gaiss, kā attēlā zemāk. Paredziet lodveida ventiļus atgaisošanai.

shema

Pēc pilnīgas atgaisošanas ziepēm vajadzētu beigties. AUTOMĀTISKIE ATGAISOTĀJI, MONTĒTI UZ AKUMULĀCIJAS TVERTNES UN CAURULĒM, NELĪDZ NEKO. Jo ir pārāk mazs spiediens. Virs tvertnes lodveida ventilis, caur ko arī atgaisoju. Attēlā zemāk piedāvāju super variantu, kā, ja ir vaļējs izplešanās trauks un mazs spiediens sistēmā, vislabāk dabūt ārā gaisu no sistēmas .

Gaisotājs

– Kurināt vajag ilgāk, bet toties var iegūt vairāk siltuma no sadedzinātās malkas kilograma. Man ir samērā mazs katls, attiecībā pret mājas apkurināmo platību (30kW / 120 kv.m.) un akumulācijas tvertnes tilpumu (30kW / 1800 l).  Lai dabūtu no katla lielāku jaudu, jātīra katls regulāri. Lai mazāk siltums tērētos, vajadzīga ēkas siltināšana. Lai arī ārsienas, pamati, bēniņu grīda ir siltināta, vajadzētu vēl nosiltināt resnās caurules gar istabu griestiem – nav vajadzības sildīt griestus;

– Sistēmu palikusi “ievainotāka”. Lai gan man ir metināta akumulācijas tvertne (3mm tērauds), ar iekšā iemetinātiem šķērsstieņiem, un, šķiet, ka viss ir droši, jo nav liela spiediena, vienreiz pārplēsu akumulācijas tvertni. Joks tāds, ka akumulācijas tvertne neizturēja nevis no spiediena, bet no vakuuma. Biju krānu uz peremičkas aiztaisījis ciet un vakuums radās tik liels, ka atplēsa šķērsstieni un viss ūdens iztecēja. Tagad krānus daudz negrozu, uzliku arī uz tvertnes manometru, lai var vērot spiedienu tajā. Arī PPR platsmasas caurules, kas ir pavājš punkts ķēdītē, šur tur tecēja, bet, ar ko līdzīgu epoksīda sveķiem un lentu, ar sūcēm esmu ticis galā.

KO ES SECINU

Kopumā esmu apmierināts ar pārbūvi, jo ir silti. Patīkami iepriecina sistēmas darbība, kad temperatūra ir ap 0 grādiem – te varētu mājā uzmontēt vēl 2 kb.m. ūdens akumulatoru, jo līdzšinējo akumulācijas tvertni katls ātri uzkurina uz tiem 70 grādiem. Būtu siltums uz ilgāku laiku! No otras puses, kad ārā ir -10 un vairāk, krietni ilgāk ir uzkurināt uz vajadzīgjiem grādiem. Tvertne ir joprojām jāpagaiso, līdz ar to ierosinu: ja taisiet, taisiet sev sistēmu zem spiediena, vismaz 2-3 bāri. Nekļūdīsies, ja slēgto izplešanās trauku taisīsi vismaz ap 8-10% no sistēmas ietilpības. Ja sistēma būs ar zemu spiedienu, tā viennozīmīgi būs drošāka, bet iesaku sataisīt atgaisošanas bunduļus, kā augstāk zīmēju. Otra lieta – salieciet krānus, lai, ja ir vajadzīgas pārbūves, nav lieki jātecina nost siltumnesējs. Nākošo katlu būtu jāņem jaudīgāku, lai nav tik ilgi jākurina. Galvenais – lai vieta katla telpā atļauj.

Un nedaudz par akumulācijas tvertni. Nosiltināju ar 2gb x 5cm akmens vates paklāju un baidījos, ka īsti nebūs labi, jo siltums tik un tā zudīs, un garāža, kurā atrodas tvertne, nevjadzīgi sils. Arī tvertnes apakšu nevarēju nekādīgi nosiltināt. BET NEKĀ TAMLĪDZĪGA!! Tvertne uz āru nedod praktiski nekāda siltuma, garāža ir tikpat vēsa, kā iepriekš. Tā ka nebaidieties no plikām, pašpuiku taisītām tērauda tvertnēm – pakojiet tās kārtīgi un tās nebūs sliktākas par rūpnieciski izolētām!

Un vēl kas… Visa “automātika” man izmaksāja 60-70 eiro (termovārsts DN25 + termogalva ar iznesamu devēju + katla sūkņa ieslēdzējs pie plus 80gr). Es domāju, ka tas ir ļoti lēti. Katla sūknis dzīvo savu dzīvi. Tas pats attiecas uz radiatoru cirkulācijas sūkni, kas griežas nepārtraukti. Vajag tikai regulēt termogalvu, atkarībā no siltuma zudumiem. Viss. Un ko vēl es secinu – KATRAM MALKAS KATLAM – AKUMULĀCIJAS TVERTNI! urā tavarišči!

Malkas katla siltuma akumulatora pieslēguma shēma

13/09/2012

Tātad izklāstīšu savu redzējumu un, lai vieglāk varētu saprast, sadalīšu šo shēmu 3 daļās.

Sāksim.

Pirmā daļa sastāv no katla + kombinētā boilera. Šis ir tā saucamais “mazais loks” vai “mazais katla loks”. Standartshēmās mazajā lokā parasti neiekļauj ūdens boileri, jo šī loka funkcija ir pēc iespējas ātrāk uzkarstēt katlu līdz darba temperatūrai. Tā ir katla saudzēšanas funkcija pret mazām temperatūrām (zem 50 vai 60 grādiem). Likt cirkulācijas sūkni uz kombinētā boilera cilpas ir pilnīgi lieki – katla sūknis pilnībā spēj nodrošināt cirkulāciju ne tikai caur katlu, bet vēl 2,3,4 cilpām, kas ir uz katla loka. Termovārstu malkas apkures katlu gadījumā izvēlas 60 grādu. 60 grādi nozīmē temperatūru, ko katla lokā uztur termovārsts.

Kādi ir plusi / mīnusi šādam slēgumam?

+ Uz boilera cilpas nevajag atsevišķu sūkni, tātad ietaupās nauda – sūknis un cirkulācijas elektroenerģija. Pēc sirds patikas var piegriezt lodveida ventiļus uz boileri, to sildot vai nesildot. Regulāra 60 grādu uzturēšana boilerī aizsargā no leģionāru slimības.

– Paies nedaudz ilgāks laiks, līdz siltums nokļūs sildķermeņos – radiatoros, siltajās grīdās, tā kā ir lielāks apjoms ūdens katla cilpā, ko piesildīt. Boilers šādā pielsēgumā tiks karsēts tikai katla kurināšanās laikā. Palasiet info par to, kā izvairīties no gadījuma, kad siltais ūdens no boilera tiek izkačāts, kad katls nekurās.

Otrā daļa sastāv no akumulācijas tvertnes. Vislabākais variants būtu akumulācijas tvertnei ierīkot 4 izvadus: kreisos divus – katla sūknim, labējos – apkures sistēmas sūknim/iem (augšējais attēls). Tā kā visi apkures sistēmas sūkņi iedalās 2 daļās – ražošanas cirkulācijas sūkņi un pārvades jeb sadales cirkulācijas sūkņi, ir svarīgi, lai tie viens otru pēc iespējas mazāk ietekmētu. Tad nu šādā gadījumā akumulācijas tvertne noder lieliski. Attēlotā apeja nepieciešama gadījumā, ja siltumu pirmām kārtām vajag nogādāt apkures vajadzībām. 

1

Var arī, protams, bez tās iztikt, var veidot tikai 2 ievadus, ko praksē var sastapt diezgan bieži:

Trešā daļa ir siltuma pārvades daļa, kur visas apkures sistēmas paņem savu daļu enerģijas. Attēlotās situācijas gadījumā, caurules diametru jāizvēlas, ņemot vērā divu sūkņu plūsmas summu – tas attiecas uz cauruli “No/uz akumulācijas tvertnes/i”. Jāsaskaņo arī akumulācijas tvertnes izvadu diametri: tiem jābūt samērotiem ar cirkulācijas sūkņu plūsmām.

Un vēl viens variants, kā var malkas katla shēmai pievienot silto grīdu sistēmu:

Ar speciālu vārstu (ieregulējas atkarībā no temperatūras uz silto grīdu padeves cilpu) pieregulē siltuma padevi uz silajām grīdām un viss notiek. Šādā gadījumā var iztikt bez trīsceļu vārsta. Var izmantot arī parastu lodveida krānu, tikai (tāpat kā gadījumā ar parasto 3ceļu vārstu) nebūs iespēju regulēt padeves temperatūru automātiski.

Saules kolektors – sarežģīti?? Nesmīdini mani :)

31/01/2012

Ar šo rakstu vēlos izkliedināt mītu, ka saules kolektori ir kaut kas neiespējams un ka uzstādīt to esošajās apkures sistēmās nav iespējams un šausmīgi dārgi. Tā nav. Piedāvāšu shēmu, kas ir derīga vasaras apstākļos, kad ir slinkums kurināt katlu tikai karstā ūdens dēļ, vai kas vēl trakāk, jākurina ar elektrību.

Vispirms gribēju pasūdzēties, ka firmu piedāvātās shēmas (pem. Viessmann) tiek ļoti sarežģītas. Man patīk veidot apkures shēmas, bet, ieraugot firmu piedāvājumus, šermuļi pārskrien pār kauliem, kā viss vienkāršais tiek sarežģīts! Lai nu kā, piedāvāju vienkāršu shēmu, skeletu. Shēmas mīnuss varētu būt tas, ka nav paredzēts aizsargmehānisms, kā nedzesēt boileri, ja temperatūra saules kolektorā ir zemāka.

Tagad pievērsīsimies augšējam attēlam. Ja kāds no elementiem nav zināms, ir špikeris labajā pusē zem nosaukuma „Apzīmējumi”. Uzzīmējis esmu boileri ar 2 „čūskām” – viens apkures katlam, otrs kolektoram. Tātad siltumnesējs cirkulē līdz kolektoram cauri diviem dzīvojamās mājas pārsegumiem, kur, saules staru ietekmē, šķidrums sasilst. Augstākajā sistēmas vietā (virs kolektora) vēlams novietot atgaisotāju. Tālāk šķidrums cirkulē atpakaļ caur 2 pārsegumiem un atkal nonāk boilerā, kur atdziest un atkal plūst uz kolektoru. Var iztikt bez glikola, nav automātikas, ir maksimāli maz elementu (pāris lodveida ventiļu, arī ne termometra, ne manometra (ar ko laikam īpaši lielīties nevar)), tikai izmeklēti sistēmas elementi. Caurule ir DN20, tērauda vai kapara, bet priekšroka tomēr dodama pirmajam, jokolektorā var būt lieli grādi. Lai iegūtu maksimālu efektu, vēlams caurules nosiltināt, jo tas atmaksāsies.

Tālāk pievērsīsimies sūkņa apsaistei. Sūknis ir uzlikts pirms kolektora, kur siltumnesēja temperatūra būs zemāka. Sūkni var noņemt no sistēmas, aizverot priekšā un aizmugurē esošos lodveida vārstus, un iztecinot minimālu siltumnesēja apjomu no sistēmas.

Tālāk seko drošības grupa. Tā sastāv no drošības vārsta, izplešanās trauka, kā arī atgaisošanas vārsta. Atgaisotājs paša augstākajā vietā atrodas tāpēc, ka gaisa burbulīši, kas var rasties sistēmā, traucē sistēmas darbu. Un tie vienmēr ir tik paredzami, ka vienmēr ceļas augšā. Izplešanās trauks, jo sistēma ir slēgta. Tās mērķis ir izlīdzināt spiediena svārstības sistēmā. Virs drošības vārsta ir atzīme 3 bāri. Kad spiediens sasniegs 3 bārus, liekais siltumnesējs tiks no sistēmas nolaists (līdz ~2,5 bar atzīmei). Vēl piebildīšu, ka ik pa laikam vēlams pagriezt drošības vārstu, jo drošības vārsti mēdz tecēt. Sūkņa apvads vajadzīgs gadījumam, ja cirkulācijas sūkni ir aizmirsts ieslēgt. Pa šo apvadu sākas ūdens pašcirkulācija, tā kā karsts siltumnesējs (saules kolektorā) ir vieglāks nekā vēss siltumnesējs (boilerī).

Tālāk par sistēmas uzpildīšanu un tukšošanu. Boileram kreisajā pusē abpus DN20 lodveida ventilim atrodas divi pieslēgumi. Uzpildot tukšu sistēmu, šo ventili DN20 aizgriež, un papildināšanas ventili no ūdensvada un tukšošanas vārstu atver. Plūsma plūst pa sūknim paralēlo cauruli uz kolektoru un atpakaļ uz boileri, un caur tukšošanas cauruli. Tā var uzskatīt, ka sistēma ir uzpildīta, aizver ūdens papildināšanas un tukšošanas vārstus. Atver DN20 vārstu. Var arī neizmantot šādu sistēmas uzpildīšanas variantu; es to noskatīju vienā žurnālā un man tas likās interesants. Šo siltumnesēja uzpildīšanas variantu ir īpaši izdevīgi pielietot, ja sistēmas ietilpība ir liela. Mazākās sistēmās var iztikt vienkārši ar papildināšanu no ūdensvada – gaiss tik un tā tiks izspiests caur automātisko atgaisošanas vārstu.

Tukšošana. Tā ir obligāta ziemas apstākļos, jo pavisam noteikti saplīsīs dārgais saules kolektors. Blakus izplešanās tvertnei ir vārsts ar nosaukumu ziemas tukšošana. Atverot šo ventili, viss ūdens virs tā līmeņa iztecēs pa šo vārstu (arī no sarkanās caurules -> boilera čūsku -> un caur sūknim paralēlo cauruli). Te darbojas savienoto trauku likums. Ūdens būs siltumā – nesasals, sistēma drošībā. Un tad, uz vasaras pusi atkal būs jāuzpilda sistēma ar ūdeni, bet sistēmas ietilpība taču ir neliela.

Vēl par pāris detaļām. Norādīto 18L tvertni var likt visās sistēmās, kurās ietilpība ir līdz 150 litriem. Sistēmas spiediens lai ir tas pats, kas apkurē aptuveni 1 līdz 2,5 bar. Tad jau laika gaitā manīsi, vai vajag mainīt, vai ne. Galvenais vadmotīvs ir uzturēt tādu spiedienu sistēmā, un izplešanās traukā, ka, lai arī kāda temperatūra saules kolektorā netiek sasniegta, sistēmā būtu iepējami maza spiedienu starpības svārstība Δp (spiediena, kas nolasīta no manometra pie maksimālās temperatūras saules kolektora cilpā un spiediena, kas nolasīta no manometra pie aukstas sistēmas), bet maksimālajam spiedienam sistēmā nevajadzētu pārkāpt 2,5 bar. Jo zemāks spiediens, jo drošāk. Pretspiedienu izplešanās traukā gan pārbaudi katru sezonu.

Cirkulācijas sūknis. Pretestība sistēmā būs minimāla. Plūsma parasti jāsaskaņo ar izvēlētā kolektora vajadzībām. Pietiks ar mazāko apkurē pielietojamo sūkni. Principā viss.

__________________________________________________________

Turpinājumā nedaudz par skumjākām lietām – sistēmas uzstādīšanas izmaksas un, galu galā, atmaksāšanās laiks (ja silda ar elektrību).

Sekojošā tabulā uzskaitīti sistēmas izveidē nepieciešamie elementi, to izmaksas (ar PVN):

NPK Materiāli Mērvien. Apjoms Cena par vienību, Ls Kopā, Ls
1 Saules kolektors gb 1 299 299
2 Saules kolektora stiprin., skrūves kompl 1 20 20
3 Automātiskais atgaisotājs DN15 gb 1 4,71 4,71
4 Veidgabalu komplekts, DN20 kompl 5 13,05 65,25
5 Veidgabalu komplekts, DN15 kompl 1 9,02 9,02
6 Drošības vārsts DN15, 3bar gb 1 2,45 2,45
7 Lodveida ventilis DN15 gb 3 2,38 7,14
8 Lodveida ventilis DN20 gb 3 3,81 11,43
9 Caurule 26.9×2.8 m 15 1,55 23,25
10 Caurule 21.3×2.8 m 3 1,16 3,48
11 Vienvirziena vārsts DN15 gb 1 2,2 2,2
12 Vienvirziena vārsts DN20 gb 2 3,22 6,44
13 Stiprinājumi, līmlentes, pakojumi, u.c. DN20 kompl 2 2,4 4,8
14 Cirkulācijas sūknis Q=220 kg/h, H=1m gb 1 113 113
15 Izolācija DN20, b=13mm m 15 0,38 5,7
16 Izplešanās trauks 18L gb 1 19,03 19,03
17 Boilers ar 2 cilpām, 200L gb 1 200 200
Kopā 796,9 Ls

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem par saules kolektora atmaksāšanās laiku minēju, ka ar 1 m² saules kolektora aktīvās virsmas var gada griezumā nodrošināt 6.8 m³ karstā ūdens. Manam norādītajam kolektoram ir 1.98 m² virsmas, tātad gada laikā ar šo varēs saražot 1.98 x 6.8 ~ 13.5 m³ karstā ūdens. No 1 m² kolektora gada laikā var iegūt 400kWh enerģijas. Tātad no manējā varēs: 1.98 x 400 = 792 kWh. Un, visbeidzot, lai ar elektrību iegūtu 1000 kWh enerģijas, nāksies samaksāt ~108 Ls (tarifs 0.1074 Ls/kWh). Tātad no manējā: 792 x 108 / 1000 = 85.84 Ls/gadā. Un ja sistēmas uzstādīšanas izmaksas ir 796.9Ls, naudiņu varam atgūt pēc 796.9 / 85.84 = 9.3 gadiem.

Secinājumi.

1). Norādītās sistēmas izmaksas, protams, neiekļauj darba, tekošās – ekspuatācijas, remonta, elektrības patēriņa izmaksas;

2). Cenas ir samērā optimistiskas, t.i., zemas, jo meklēju tās lētākās iespējas;

3). Cipari katram būs citādi, šis ir piemērs, kā šī lieta darāma. Neesmu pliks teorētiķis, pats esmu projektējis gana daudz, lai zinātu cik daudz un ko vajaga.

_______________________________________________

Tad nu pēc lasītāju lūgumiem, shēmu nedaudz samainīju. Problēma bij` tāda, ka lietotājs neseko līdzi temperatūrai boilerī un kolektorā, kā rezultātā viss var uzvārīties. Jaunajā variantā esmu paildinājis sistēmu ar dzesējošo kontūru. Tātad, piemēram, izvēlamies termovārstu, kas atveras pie 60ºC.  Līdz šiem 60ºC, cirkulācija notiek caur boileri un kolektoru, bet virs 60 grādiem – caur dzesējošo kontūru un kolektoru. Dzesējošais kontūrs – vieta, kur dzesēt karsto ūdeni. Tās varētu būt caurules zemē vai dzesēšana caur radiatoriem, vai baseinā. Ļauj vaļu savai fantāzijai…

Iespēju ir daudz un dažādas. Mainīsies tikai 2 lietas – būs nedaudz palielinājusies pretestība sistēmā un palielinājusies sistēmas ietilpība. Ņemot vērā dzesējamā kontūra “raksturu”, jāpieņem attiecīgi mēri.

Lai izdodās uzstādīt saules paneli!! 😉

Karstais ūdens no krāsns gravitācijas spiediena ietekmē

22/01/2012

Nu jā – ja jau piedāvāju sarežģītas shēmas no pirtiņu krāsnīm un māju cepeskrāsnīm, kuras nav iedomājamas bez elektrības līdzdalības, še nu stādu Tev priekšā shēmu bez sūkņa, shēmu, kura ir ievērojami lētāka un vienkāršāka.

Kurinot pavardu, ūdens sildīšanas caurulēs sasilst, kļūst vieglāks, pa cauruli ceļas uz augšu un ieplūst boilerā. Pa otru cirkulācijas cauruli, kas pievienota boilera lejasgalā nedaudz virs dibena, lai caurulē neieplūstu nogulsnes, vēsais ūdens no boilera ieplūst sildīšanas caurulē, kur sasilst un atkal pa cauruli nonāk boilerā. Tā notiek nepārtraukta ūdens cirkulācija, un ūdens boilerā sasilst. Visbeidzot, atverot karstā ūdens krānu, karsto ūdeni spiež caurulē līdz patērētājam, savukārt jauna aukstā ūdens deva no apakšas ieplūst boilerā.

Ūdens sildīšanas “čūsku” (pavardā iemontēta caurule) vēlams novietot uz cepeškrāsns, kā parādīts attēlā zemāk.

Tad tā netraucē kurtuves darbību. “Čūskas” vietā var būt arī sildcaurules no taisniem cauruļu atgriezumiem, kuri savienoti ar 90 un 180 grādu līkumiem.

Sildīšanas caurules izvēlas 1“ vai 1 1/4“ cinkotajām tērauda caurulēm. Tās izloka ar mērķi palielināt saskares virsmu ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Caurules novieto ar nepārtrauktu kāpumu (kā parādīts augšējā attēlā) ūdens cirkulācijas virzienā 1:100. Boilera tilpums jāpiemēro kurināšanas intensitātei. Vidēji tas varētu būt no 50 – 100 litriem. Boileru ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk pavardam vertikāli, lai cirkulācijas caurules būtu pēc iespējas īsākas un lietošanai iegūtu siltāku ūdeni. Boileri no ārpuses var siltināt ar siltumizolāciju.

Ja ūdens nav kaļķains, patēriņam var lietot šo pašu ūdeni, kas sasilst caurulē, bet, ja kaļķu daudzums liels, tad, lai neaizsērētu sildcaurule, lieto dalītu sistēmu – sildcaurule iet caur boileru, sildīdama patēriņa ūdeni tikai ar savu ārējo virsmu. Otrs variants ir sarežģītāks, kas prasa arī izplešanās trauku, lai sasilstot ūdens nepārplēstu caurules.

Atkarībā no sildcauruļu aktīvā garuma (izlocītās “čūskas” garums, kas pakļauts uguns vai dūmgāzu iedarbībai) un diametra, ūdens 100 litru boilerā stundas laikā sasilst par 25 – 50 grādiem. A. Vedeliņa grāmatā “Individuālo dzīvojamo māju celtniecība” (Rīga, 1958. gads, 222. lpp.) dota šāda sakarība:

Sildcaurules aktīvais garums, m Diametrs 1“ Diametrs 1 ¼“
3 25 ºC 30 ºC
4 33 ºC 40 ºC
5 42 ºC 50 ºC

Lai gan kurināt pavardu tikai boilera sasildīšanai ir neracionāli. Tāpēc vēlams pavardā ierīkotajai “čūskai” papildus pārbūvēt kurtuvi, ko izmanto tikai ūdenssildīšanai, nekarsējot pavarda virsmu.

Secinājumi:

1). Šī raksta kopsavilkums tapis no diviem avīžrakstiem, kuri izdoti pagājušā gadsimta 80. gados. Nav noslēpums, ka daudz kas ir mainījies. Salīdzinājumā ar modernām karstā ūdens sagatavošanas shēmām, kuras varētu piedāvāt kā alternatīvu nupat zīmētajai, šī ir vienkārša, droša un lēta. Tatad – tai nav ne vainas;

2). Vienīgais, kur varētu iztraukties, ir: ievērot, lai karstais ūdens nepaliek karstāks par 60-70 grādiem, kā dēļ var applaucēt rokas. Lai gan arī sistēmā palielināsies spiediens.  Lai to risinātu, var uzstādīt karstā ūdens termovārstu vai, kas vēl labāk, sekot līdzi ūdens temperatūrai boilerī, uzstādot termometru.

Shēmas, shēmiņas…

10/01/2012

Uzzināsi:

  1. Kā aprēķināt, cik siltuma saražo Tava kurtuve;
  2. Kā citādāk izmantot termovārstu;
  3. Kā var uzpildīt sistēmā nesasalstošu šķidrumu;
  4. Kā aprēķināt, cik ilgā laikā uzsilst ūdens;
  5. Kā iespējams +90ºC sistēmu apvienot ar +65ºC un +45ºC grādu sistēmām;
  6. Kā aprēķināt rezerves ūdens tvertnes, lai sistēma nepārkarstu;

Attēlota apkures sistēmas shēma ar siltajām grīdām, karstā ūdens sagatavošanu un rezerves 500L ūdens tvertni, kā siltumguves avotu izmantojot kurtuvē ielocītu spirāli. Sistēma varētu derēt pirtiņā, kur, piemēram, dušu un lāvas telpās grīda ir nepatīkami vēsa, bet karstais ūdens jāsilda ar elektrību.

Parasti izvairās likt ūdens spirāli kurtuvē, jo:

1). Ir klapatas, t.i. jāuzmana nedrošā sistēma, laikā jāieslēdz sūkņi, jāpagriež vārsti, regulāri jāveic sistēmas apkope, ziemā jāizlaiž no sistēmas ūdens, un tā tālāk;

2). Nav kur siltumu likt. Ja nenodrošina pietiekošu siltuma atņemšanu (karstā ūdens apgādes nodrošināšana, grīdu apsilde, gaisa sildīšana, apkures nodrošināšana u.t.m.l.), ūdens caurulēs var uzvārīties, nodarot kaitējumus veselībai. Cieš arī sistēma, un netiek atpelnīti ieguldījumi tajā;

3). Nav izpratnes par siltumapmaiņu. Sistēma uzstādīta, balstoties uz „kaimiņa Pētera ieteikumiem”.

Tie ir manējie iemesli. Varbūt ir vēl ceturtais un piektais, un sestais punkts, taču man šie ir nozīmīgākie.

Tālāk galvenajos punktos iztirzāšu sistēmu.

Apraksts.

Sakarsusī kurtuve siltumu atdod šķidrumam, kas plūst caur spirālē savītu cauruli. Sūknis piešķir šķidrumam piespiedu cirkulāciju, lai tas, pārvarot pretestību, visur vienmērīgi sasiltu. Nemāku teikt kāpēc, bet nepieciešamā cietā kurināmā katlos, kurtuvēs ienākošā un aizejošā šķidruma temperatūra ir +60ºC un +80ºC vai +70ºC un +90ºC. Pieņemam, ka maksimālā šķidruma temperatūra kurtuvē ir +90ºC. Siltajām grīdām situācija ir citādāka. Normatīvos ir noteikts, ka, piemēram, dzīvojamo telpu grīdas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +27ºC, taču vannasistabās, ko varētu salīdzināt ar pirtiņas dušas telpu un lāvas telpu, tai nevajadzētu pārsniegt +33ºC. Lai tajā iekļautos, siltajās grīdās ieplūstošā šķidruma temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +45ºC. Tālāk, kas attiecas uz boileri jeb karstā ūdens tvertni, temperatūrai vajadzētu būt +60ºC līdz +65ºC. Zemāka temperatūra būs augsne Leģionāru slimības izplatībai, ko rada baktērijas. Augstāka temperatūra var novest pie applaucējumiem, ja vien ūdens temperatūru samazina citā sistēmas daļā. 500L ūdens tvertnes funkcija ir uzkrāt lieko siltumu, darboties kā buferim. Šīs tvertnes nepieciešamību vēlāk pierādīšu ar aprēķiniem.

Kā noteikt savas kurtuves siltuma jaudu? Es rēķinu tā: sadegot 1 kg malkas 1 stundā (1 kg/h), izdalās 3,3 kW. Cik kg malkas stundā sadeg šajā piemērā? 10kW/3,3kW ~ 3 kg/h. Ja vēlies, ņemot par pamatu manu iepriekšējo rakstu „Koks”, vari atrast siltuma izdalījumu pie dažādiem mitruma saturiem.

Darbība.

Šķidrums plūdīs uz siltajām grīdām (sg) un uz boileri. Termovārsts, kas atrodas aiz apsildāmās grīdas caurulēm (no tā iziet rozā vads), ņem vērā sg ieplūstošo temperatūru un „nāk” vaļā (kad cauri plūst vēss ūdens) vai ciet (kad cauri plūst karsts ūdens), atkarībā no ieregulētās vērtības, kas ir robežās, piemēram, no +10ºC līdz +45ºC (var būt attēlots arī iedaļās no „sniegpārsliņas” vai 1 (vēss) līdz 6 (silts)). Tātad, piemēram, ja termovārsts ieregulēts uz +45ºC vai uz 6 iedaļas, bet tā sensors sg sākumā „sajūt” +25ºC, termovārsts ir pilnībā vaļā. Ja, savukārt, sensors „sajūt” +60ºC, termovārsts ir ciet, pieļaujot tikai minimālu cirkulāciju caur to. Pirms ķeramies klāt pie boilera, uzreiz pateikšu, ka vārsts uz apvada, zem trīsceļu vārsta ar apzīmējumu 61ºC ir ciet. Pie tā ķersimies vēlāk. Trīsceļu vārsts atļauj plūsmu no augšas uz kreiso pusi, līdz temperatūrai +61ºC, kuru pārsniedzot, atveras plūsma no labās uz kreiso pusi. Respektīvi, 61ºC nozīmē temperatūru, kuru trīsceļu vārsts patstāvīgi uztur kreisajā pusē.

Aprēķini.

Nu redz, pieņemsim variantu, kurš iespējams tikai uz papīra – siltuma patēriņa nav. Uz pirtiņu ejam, tāpēc ir jautājums, cik ilgi var kurināt, lai ūdens temperatūra nepārsniedz, teiksim, +90ºC. Ūdens sākotnējā temperatūra ir +20ºC. Pieņemam, ka kopējā sistēmas ietilpība ir 700 litru. Aprēķinam enerģijas apjomu, kas nepieciešams ūdens apjoma sasildīšanai par norādītajiem grādiem:

Ja kurtuves jauda ir 10 kW, paies 57kWh/10kW = 5.7 stundas līdz 700 litru ūdens uzsils līdz +90ºC.

Pieņemsim otru, līdzīgu variantu, tikai kopējā sistēmas ietilpība būs 200 litru:

16kWh/10kW = 1.6 stundas. Tātad nepaies ne 2 stundas, kad 200 litri uzsils līdz +90ºC.

Vēlreiz pārrēķināsim 1.variantu, pieņemot, ka siltuma zudumi dušas un lāvas telpās ir 500W jeb 0.5kW un ka karstā ūdens patēriņš stundā sastāda 600W jeb 0.6 kW:

2. variantā:

Nu, lūk, te nu var redzēt, kāpēc ir nepieciešama šī ūdens tvertne.

Lai nu kā, šī sistēma ir laba ar to, ka tiek samazināts cilvēka faktors. Iedomājies, kas notiktu, ja Tev katru reizi būtu jāseko temperatūrai sistēmā un jāver krāni uz 500L tvertni? Ja to izdarīsi par ātru, nebūs pietiekoši karsts ūdens boilerī, ja par vēlu – būs par karstu. Termovārsts to visu izdarīs Tavā vietā, akurāti un laikā.

Pēc piedāvātās shēmas, sākumā tiks uzsildīta siltā grīda, tad sekos karstā ūdens boilers, un tad liekais siltums tiks novadīts 500L ūdens tvertnē. Vai atceries par lodveida ventili zem trīsceļu vārsta? Nu laiks ir parunāt par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Liekais siltums tiek nogādāts tvertnē, bet kā viņu no turienes dabūt laukā, jo ieslēdzot sūkni aukstā sistēmā, trīsceļu termovārsts šajā virzienā ir ciet? Kad ieslēdz sūkni aukstā sistēmā, attaisa šo ventili un plūsma iet caur 500L tvertni, siltajām grīdām un boileri. Ja izmantosi šo shēmu, atceries tikt vaļā šī pāri palikušā siltuma 500L tvertnē, jo tādā gadījumā kurinot pirtiņu, ūdens ātrāk sasniegs maksimālo temperatūru.

Ieziemošana.

Tas, protams, ir ideāli, ja sistēmā ir iepildīts neaizsalstošs šķidrums. Tādā gadījumā ieziemošanas problēmas atkrīt. Pretējā gadījumā, ja pirtiņa netiek apkurināta, sistēma būs pilnībā jāiztukšo. Man domāt, ka neaizsalstošā šķidruma iepildīšana sistēmā iespējama divos variantos:

  1. Iztukšotā sistēmā, vai nu no paša augstākā punkta vai citā vietā, caur speciāli uzstādītu lodveida krānu ielej vai nu koncentrātu vai jau gatavu maisījumu;
  2. Iztukšotā sistēmā pie viena drenāžas lodveida krāna piestiprina rokas sūkni un pumpē tajā šķidruma koncentrātu. Tālākā sistēmas vietā attaisa vēl kādu krānu un gaida, līdz ārā sāk tecēt šķidrums. Gaisu no sistēmas izdzenā caur atgaisotājiem, atdarot ūdensvada krānu un ieslēdzot sūkni.

Lai nu kā, šādai sistēmai pavisam noteikti iesaku iepildīt neaizsalstošu šķidrumu. Atkritīs daudz problēmu.

Secinājumi.

  1. Shēma nav uzstādīta dabā. Ieguvums ir racionāla siltuma izmantošana silto grīdu un karstā ūdens sasildīšanā;
  2. Shēma derīga arī, teiksim, ierīkojot ūdens čūsku podiņu krāsnī. Variācijas var būt visdažādākās;
  3. Iesaku visiem lietderīgāk izmantot pirtskrāsnis, arī tās pašas krāsnis dzīvojamās mājās, jo mūsdienu apstākļos ir dārgi, teiksim, sildīt karsto ūdeni ar elektrību;

Tālāk īsumā papētīsim pāris shēmu risinājumus, kur izmantots trīsceļu termovārsts.

Augšējā attēlā līdzības saskatāmas ar attēlu zemāk. Mazais katla loks papildināts ar boileri. Tas nozīmē, ka katls apakšējā attēlā uzsils ātrāk, jo ir mazāks piesildāmā ūdens apjoms. Līdz ar to siltums ātrāks tiks aizgādāts uz sistēmu. Taču, salīdzinot ar apakšējo attēlu, boileri nedrīkst atslēgt, jo tādā gadījumā nebūs cirkulācijas. Situāciju varētu atrisināt, ierīkojot mazāka diametra apvadu pie boilera. Tad viena daļa karstā ūdens plūstu pa taisno uz termovārstu, otra – uz boileri. Augšējā attēlā 1. prioritāte ir boilerim, 2.prioritāte – radiatoriem. Savukārt apakšējā attēlā prioritātes nosaka lietotājs, tikai viņam pašam ir jāgriež krāni.

Vēl tikai piebildīšu, ka 1. attēlā ūdens temperatūra pie sūkņa būs 61ºC. Var prognozēt arī temperatūru boilerī, kas var svārstīties ap 61 – 65ºC.

Un te vēl 2 shēmas, kuras pats uz ātru roku uzmeistaroju. Pirmajā problēmas ir tajā, ka temperatūra katla ieejā būs zem 60ºC, jo temperatūru atņems boileris. Lieku reizi atgādināšu, ka cietā kurināmā katliem optimāla ieplūdes temperatūra ir no 60ºC līdz 70ºC. Vēl problēma, kas ir redzama abās shēmās, ir tajā, ka viss ūdens plūst caur boileri. Diametrs, diametrs… Boilera pievadam vai tajā iebūvētās spirāles izmērs visbiežāk ir mazāks nekā pievadam uz radiatoriem. Lai gan apakšējā shēmā temperatūra katla ieplūdē būs 60ºC. Un protams, boileris ir 1. prioritāte, ko nevar mainīt… kā tikai pārtaisot sistēmu, protams 🙂

Secinājumi.

  1. Shēmu ir daudz un dažādas. Nosaki savas prioritātes, taisi shēmu. Paturi prātā vien faktu – jo shēma vienkāršāka, jo mazāk raižu tā Tev radīs. Tāpēc centies pārlieku nesarežģīt;
  2. Vai pamanīji vienu atšķirību starp pirtskrāsns shēmu un šajām, kur 500L tvertnes vietā ir radiators? Tas mistiskais lodveida ventilis zem termovārsta. Tieši tā – bez tā var iztikt, ja šī 500L tvertne zaudētu siltumu pati no sevis kā radiators;
  3. Kā redzēji, nekas prātīgs no pēdējām divām shēmām man nav sanācis, taču mans mērķis ir ne jau iedot ideālāko shēmu (kuras man nav), bet gan lai Tu izproti, kā darbojas shēmas, atrast trūkumus, labumus tajās.

Siltināšanas efektivitāte

15/09/2011

Šajā laikā esmu izstrādājis pāris energoauditu. Loģiski, manos darbos ietilpa ne tikai noteikt patērētās enerģijas apjomu sezonā, bet arī ieteikt, piedāvāt risinājumus siltumnoturības uzlabošanai. Par piemēru paņemsim vienu no projektiem. Izskatīsim dažus piedāvātos siltumnoturības celšanas priekšlikumus un, pats galvenais, to lietderību vai nelietderību. Neesmu gan nekāds eksperts par izmaksām, iespējams, ka kļūdos, palabojiet, taču šo to darījis esmu.

Energoaudits tika izstrādāts, atbilstoši MK noteikumiem nr. 39.

Īss stāvokļa raksturojums

Māja atrodas Ērgļos, tā ir trīs stāvu 467. sērijas ēka. Īpatnējais enerģijas patēriņš (apkure, apgaismojums, karstais ūdens) pēc aprēķiniem sastādīja 184.3 kWh/m² apkurināmās platības gadā, kas sastāda 780 m². Kad rēķināsim pasākumu atmaksāšanās termiņus, būs nepieciešams zināt ietaupītās enerģijas izmaksas. Tādēļ siltumenerģijas tarifs ir pieņemts 40 Ls/MWh.

1. Bēniņu grīdas siltināšana

Bēniņu kopējā platība sastāda 345 m². Aplūkojot attēlu, piebildīšu, ka šāda projekta ēku bēniņiem ir jābūt vēdināmiem. Bēniņu sienu daļā bija vēdināmie caurumi, kuri bija aizklāti ar ķieģeļiem. To darīt nedrīkst, jo no apakšas nākošais mitrums neizvēdinās, rodas laba augsne pelējuma sēnītēm. Lielākais stereotips tādā gadījumā ir šāds: bēniņus nevēdinām, jo citādāk aiziet vairāk siltuma. Muļķīb`s! Apkures rēķins no tā nemainās. Tas ir jādara tikai konstrukciju saglabāšanas dēļ, līdzīgi kā novērst uz fasādes līstošu lietus noteku sistēmu. Daudz nerunāšu, ķersimies pie konstrukcijas izpētes.

Slāņi (no telpas uz āru):

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.77

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

Secinu, ka stāvoklis ir samērā vienkāršs, jo ir divslīpu jumts un siltumizolācijas materiāla izklāšanas rīcībā ir līdzens bēniņu grīdas lauks ar nedaudziem šķēršļiem. Nudien, kur vēl labāk – nevajag ar salīkušu muguru rāpot, kārtot bēniņus, staipīt siltumizolāciju, taisīt atgriezumus utt.

Piedāvātais risinājums bija uz esošā keramzīta slāņa uzklāt mīkstās vates paklāju, 150 mm biezumā. Te var rasties jautājums: vai nav vajadzīga tvaika izolācija starp keramzīta izolācijas slāni un akmens vati? Šajā gadījumā nav obligāti, jo vate tiek noklāta uz esoša izolācijas slāņa. Ja vate būtu vienīgais siltinājuma materiāls uz bēniņu nesošās konstrukcijas, tad tvaika izolācija būtu nepieciešama.

Konstrukcijas slāņi būs sekojoši:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.31

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

3

Akmensvates paklājs

150

Tā kā siltināšanas process ir komplekss pasākums, kura galarezultātu ietekmē ne tikai konstrukciju un siltumizolācijas materiāla īpašības, bet arī darba izpildes kvalitāte, – teorētiski aprēķinātais siltuma caurlaidības koeficients neatbildīs praktiskajam. Lai gan Latvijas Būvnormatīvi nosaka normatīvās un maksimālās siltumcaurlaidības vērtības, kādas konstrukcija nedrīkst pārsniegt pēc siltumizolācijas noklāšanas, aprēķinos izmantoju palielinātas vērtības. Piemēram, šajā gadījumā konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients atbildīs LBN deklarētajam, taču, atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām, aprēķinos figurē skaitlis 0.31.

To pašu, piemēram, var teikt par apkures sistēmas projektētāja darbu, kurš, lai gan ņem vērā norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu, aprēķinos izmanto dažādas rezerves: atkarību no vēja stipruma, ēkas orientāciju, sildķermeņus izvēlas ar rezervi u.t.m.l.

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 16.5 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetra gadā (ēkas kopējā apkurināmā platība tātad ir 780 m²), kas naudas izteiksmē (siltumenerģijas tarifs 40 Ls/MWh) ir 515 Ls/gadā. Pasākumu atmaksas termiņi atspoguļoti tabulā:

Iespējas

Izolācijas materiāla izmaksas, Ls/m²

Bēniņu siltumizolācijas izmaksas, Ls

Papildus izmaksas, Ls

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

2.1

725

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 20 Ls; strādniekiem 50 Ls; transportēšana 60Ls.

855

1.7

„Nu tāda”

2.3

794

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 30 Ls; strādniekiem 60 Ls; materiāli 15 Ls; transportēšana 70Ls.

969

1.9

„Dārgākā”

2.5

863

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 40 Ls; strādniekiem 70 Ls; materiāli 20 Ls; transportēšana 80Ls.

1 073

2.1

Jāatzīst, ka samaksa strādniekiem izskatās visai skopa, taču rēķināts, ka ar likmi 2 Ls/h cilvēkam, divi strādnieki izolāciju var noklāt nepilnās 2 dienās.

Tātad veicot iemaksu siltumnoturības uzlabošanā (te un turpmākajos pasākumu izklāstos iztirzāsim „Dārgākās” iespējas gadījumus), gada laikā atgūstam ~48% no ieguldītās summas. Kura banka piedāvā noguldīt naudu ar tik lielu procentu likmi?

2. Fasādes sienu siltināšana

Attēlā aplūkojama ēkas fasāde. Tās kopējā platība (neskaitot gala sienas) sastāda 380 m². Šajā izklāstā, vienkāršības labad, starplogu paneļu sienu, kura no siltumnoturības viedokļa ir nedaudz vājāka, apvienoju ar pamata fasādes sienu. Konstrukcijas slāņi:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

1.54

2

Cementa javas apmetums

60

Piedāvāju fasādi siltināt ar 120mm akmens vates plāksnēm. Tātad ar javu pie fasādes nostiprina vati, uzliek pirmo javas kārtu, sietu, otro javas kārtu, dekoratīvā apmetuma kārtu. Līdz ar to sienas šķērsgriezums (galvenie elementi) būs sekojošs:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

0.45

2

Cementa javas apmetums

60

3

Akmens vate

120

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 39.8 kWh uz kvadrātmetra gadā, kas naudas izteiksmē ir 1242 Ls/gadā.

Tālāk pieņemsim dažādas iespējas. Vienkāršības labad, neieslīgšu siltināšanas slāņu izmaksu detalizētā aprakstā, bet piedāvāšu kaut kādas siltināšanas izmaksas uz 1 m², kurā ietilpst gan materiāli, gan darbs:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

9 500

7.6

„Nu tāda”

30

11 400

9.2

„Dārgākā”

35

13 300

10.7

Tātad, lai gan aprēķinātais ietaupījums ir lielāks nekā bēniņu siltināšanas gadījumā, fasādes siltināšanas izmaksas ir daudz lielākas, līdz ar to arī garāki atmaksas termiņi. Noguldījuma likme 9.3% gadā. Ja nemaldos, banku piedāvātā likme šobrīd nepārsniedz 2%.

3. Gala sienu siltināšana

Gala sienu kopējā platība sastāda 170 m².

To siltuma caurlaidības koeficients ir tāds pats, U=1.54 W/m²*K.

Arī šajā gadījumā piedāvāju to siltināt ar 120 mm akmens vates plāksnēm. Sienu pīrāgs ir tāds pats, U=0.45 W/m²*K.

Aprēķinātais ieguvums bija 19.9 kWh/m² gadā jeb, naudas izteiksmē, 621 Ls/gadā.

Tālāk iespēju tabula:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

4 250

6.9

„Nu tāda”

30

5 100

8.2

„Dārgākā”

35

5 950

9.6

Kā redzams, atmaksas termiņi nedaudz labāki. Vēlos uzsvērt, ka katra ēka ir citādāka, var nederēt kāds no te piedāvātajiem risinājumiem.

4. Koka logu un balkona durvju nomaiņa

 Ēkai 25% jeb 27,73 m² ir koka logi, bet 75% jeb 83,19 m² – plastmasas. 15% jeb 4,4 m² koka balkonu durvju un 85% jeb 22 m² plastikāta balkonu durvju. Koka logus un durvis mainām pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem ar U vērtību 1.0 W/m²*K.

Tādējādi prognozētais pasākuma efekts ir 3.2 kWh/m² gadā jeb 100 Ls/gadā.

Iespējas

Virtuves loga un darba izmaksas, Ls

Virtuves logu skaits, gb

Istabas loga ar lodžiju durvīm un darba izmaksas, Ls

Istabas logu ar lodžijas durvīm skaits, gb

Istabas loga un darba izmaksas, Ls

Istabas logu skaits, gb

Izmaksas kopā

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

134

7

208

1

172

5

2 021

20.2

„Nu tāda”

144

228

182

2 146

21.5

„Dārgākā”

154

243

192

2 281

22.8

Atmaksas termiņi logu nomaiņai nav tik iepriecinoši – 20 – 22 gadi. Kāpēc tad ir tik daudz jauno PVC logu? – Jūs vaicāsiet. Būtībā tas ir vienīgais siltuma saglabāšanas pasākums, ko dzīvokļa saimnieks var veikt priekš sevis. Vēl ir iespēja siltināt dzīvokli no iekšpuses.

Secinājumi.

„Dārgāko” iespēju pasākumi atspoguļoti sekojošā tabulā:

Priekšlikums

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls

Prognozētais priekšlikuma efekts, kWh/m² gadā

Prognozētais ietaupījums Ls/gadā*

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls / 1 m² apkurin. platības

Pasākumu atmaksas laiks, gados

Pasākumu ieviešanas prioritāte

Bēniņu grīdas siltināšana ar akmens vates paklāju b=150 mm

1 073

16.5

515

1.38

2.1

A

Fasādes sienas siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

13 300

39.8

1 242

17.05

10.7

B

Gala sienu siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

5 950

19.9

621

7.63

9.6

B

Koka logu un balkona durvju nomaiņa, pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem U=1.0 W/m²*K

2 281

3.2

100

2.93

22.8

C

Kopā

22 604 Ls

79.4 kWh/m² gadā

2 478 Ls/gadā

28.99 Ls/m²

* Pie nemainīgas siltuma tarifa likmes 40 Ls/MWh.

Iztirzāsim iespējamās renovācijas programmas. Piemēram, siltināt fasādi, gala sienas un mainīt logus vajadzētu vienlaicīgi, viena pasākuma ietvaros, taču siltināt bēniņus var jebkurā brīdī. Svarīgi, protams, izdarīt visus piedāvātos priekšlikumus A, B un C, taču to reti kad var izdarīt, tādēļ sākumā jāatrisina pirmo prioritāšu priekšlikumi. Iespējamās renovācijas programmas attēlotas nākošajā tabulā:

Renovācijas programma

Izmaksas, Ls

Ietaupījums, Ls/gadā

Pasākumu atmaksas laiks, gados

A un B prioritātes pasākumu ieviešanas programma

20 323

2 378

8.6

B un C prioritātes pasākumu ieviešanas programma

21 531

1 963

11

Secinājumi.

  1. Katrai ēkai būs savs risinājums; esmu izklāstījis vienas konkrētas ēkas energoaudita un siltumnoturības pasākumus, kas nederēs citai ēkai. Skan, protams, it kā energoauditors gribētu no Jums „nokāst” vairāk naudiņas, apgalvojot, ka līdzīga projekta viņa praksē nav, ka māja ir unikāla. Bet kokiem ir divi gali – ja vien energoauditors nav paviršs, bet kārtīgi uzklausa Jūsu domas, veic padziļinātu ēkas izpēti, tas attaisno līdzekļus, kurus iztērēsiet viņa algošanai. Meklējiet pieredzējušus energoauditorus, kuri ir veikuši 10 un vairāk objektu energoauditus. Viena lieta ir skaisti runāt, interneta lapās zīmēt puķītes un zaļas mājas un apgalvot, ka viņa uzņēmuma stāžs ir 150 gadu. Otra lieta ir energoauditors, kurš neliek Jums mieru ar dažādiem jautājumiem (par kuriem Jums pašam, visdrīzāk, nav saprašanas), laužas Jūsu mājās un apvaino Jūs par nepadarītiem darbiem ēkas saglabāšanā. Es te mazliet „nogāju no sliedēm”, bet pārliecinieties, vai Jūsu izvēlētais energoauditors ir pieredzējis, jo tikai tad varēsiet saskatīt viņa izstrādātajā darbā līdzības ar Jūsu elektrības, siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa rādījumiem pēc energoefektivitātes celšanas.
  2. Pievērsīsimies cipariem: es labāk orientējos silltumaprēķinos, bet kopējās izmaksas esmu pieņēmis, un tās, visdrīzāk, nesakritīs ar reālajām. Tie ir kaut kādi vidējie lielumi. Tālāk. Kā redzams, siltināt bēniņus atmaksājas 2.1 gada laikā, un to vajadzētu darīt vispirms. Pie tam šādu summu varbūt var atrast iedzīvotāju maciņos. Starp citu, ja nepietiek līdzekļu, var siltināt arī daļu bēniņu. Siltināt ārsienas un mainīt logus vajadzētu reizē, bet nepieciešami lieli ieguldījumi – aptuveni 20 000 Ls. Aprēķinā gan neesmu rēķinājis, kas notiks, ja naudu ņems no bankas. Tas paliek ēkas ziņā, lai tik kalkulē.
  3. Jāņem vērā ēkas nolietojuma pakāpe. Ja nemaldos, daudzstāvu ēku mūžs, kā likumā stāv rakstīts, ir vismaz 50 gadu. Piemēram, ja Jūsu mājai ir 40 gadu, tā ir „nu tādā” stāvoklī, siltināt fasādi… Hmmm. Taču jāņem vērā arī komforta apstākļi, kas noteikti uzlabosies līdz ar energopasākumu realizēšanu. Un ēka nolietosies mazāk, ja, piemēram, no lietusūdeņiem aizsargāsiet fasādi un salabosiet pamatus. Es domāju, ja vien ēka jau nav grausts, siltināt ir vērts.
  4. Nobeigumā nedaudz par citu tēmu. Kāpņu telpas apkurināšanu. Tā ir nepieciešama. Kādēl? Vienkārši – kādas ir temperatūras svārstības dzīvojamās un kāpņu telpās gada laikā? Vasarā dzīvojamā telpā ir, piemēram, 24ºC, ziemā 19º. Vasarā kāpņu telpā ir 24ºC, kādai tai ir jābūt ziemā? Jo lielākas temperatūras svārstības vasarā un ziemā, jo vairāk izplešas un saraujas būvkonstrukcijas, kā rezultātā rodas plaisas. Otra problēma, ka aukstas kāpņu telpas saldē dzīvojamās telpas. Te mēs nonākam pie secinājuma, ka jāapkurina gan kāpņu, gan dzīvojamās telpas. Jo mazāka Tev māja, jo mazāk maksāsi. Bagāts var darīt kā grib un būvēt lielas mājas 🙂

Vai saules kolektors no 1. aprīļa atmaksājas?

12/01/2011

Ar saules kolektoru te domāts tas, kurā uzsilda ūdeni, antifrīzu – iegūst siltumu.

Sekojošā tabulā esmu aprēķinājis aptuvenas šībrīža dažādu kurināmo izmaksas latos (Ls) par enerģijas vienību – megavatsundu (MWh). Ņemot vērā, protams, sadegšanas siltumu. Un “piezīmēs” ir raksturlielums.

Kurināmais Ls/MWh Piezīmes
Malka 9 15 Ls/m³
Ogles 15 120 Ls/t
Granulas 18 90 Ls/t
Briketes 25 120 Ls/t
Dīzeļdegviela 45 490 Ls/1000 L
Elektrība 108 0,1074 Ls/kWh

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem minēju, ka Rīgā uz 1 m² nonāk ~1100 kWh saules radiācijas, ko nosauksim par “q”. Par “n” nosauksim kolektora efektivitāti (internetā pēc paviršiem mekējumiem atradu ciparus no 0,4 – 0,75).  Šis lielums raksturo, kāda daļa enerģijas tiks pārveidota siltumā. Augstāks būs moderniem saules kolektoriem, zemāks – vienkāršākiem, arī paštaisītiem kolektoriem. Par “N” nosauksim patērētāja izmantotās enerģijas apjomu. 0 – ja siltums no kolektora vispār netiek izmantots. 1 – teorētiski iespējamais maksimums, ja patērētājs izmanto visu siltumu (reāli visu nespēs izmantot + vēl jārēķina siltuma zudumi).

Tālāk. Sarēķinam, cik siltuma gadā “Q” (kWh) var iegūt no 1 m² saules kolektora ar n = 0,6, pie tam siltuma apgūšana N būs 0,6:

Q = q * n * N = 1100 kWh/m² * 0,6 * 0,6 = 400 kWh. Tas ir rezultāts, ko tūlīt mēģināšu veidot saprotamāku.

Teorētiski, lai gadā patērētu 6,8 m³ (katru mēnesi ap 0,57 m³, 60°C ūdens) karstā ūdens patēriņam tiek izlietota ~400 kWh enerģijas. Tātad 1 m² liels saules kolektors spēs nodrošināt 6,8 m³ karstā ūdens gadā.

Lai mēs varētu noteikt saules kolektora lietderību, ir jāveic salīdzinājums. Un mēs to salīdzinam ar esošo enerģijas tarifu. Rezultāti ir skatāmi tabulā:

Kurināmais Ls/MWh Ieguvums Ls/gadā Kolektora maksa, Ls/m² Atmaksa, gados
Malka 9 3,6 150 41,7
Ogles 15 6,0 25,0
Granulas 18 7,2 20,8
Briketes 25 10,0 15,0
Dīzeļdegviela 45 18,0 8,3
Elektrība 108 43,2 3,5

Secinājumi:

1). Es personīgi iesaku sākt domāt par saules kolektoru būšanu, ja šī brīža maksa par enerģiju Tev pārsniedz 40 Ls/MWh. Vari protams būt entuziasts, uzstādīt kolektoru sava prieka dēļ, visu cieņu…

2). Gada laikā saražotais 400 kWh/m² ir reāls lielums;

3). Loģiski, saules kolektors ziemā neražos neko, bet vasarā – par daudz;

4). Jāskatās pēc Eiropas atbalsta, tas šo pasākumu darīs patīkamāku. Apskaties http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40189488&mode=mk&date=2011-01-04

5). Aprēķinā nav ņemtas vērā saules kolektora apsaistes (sūkņi, antifrīzs, izplešanās tvertnes, automātika u.t.t.) izmaksas. Bet tāpat ir iespējams atrast lētāku, bet efektīvāku kolektoru, vai ne? 😉

6). Ja apkurini ar elektrību – uhh, es domāju ka jāņem!!

Knifiņi apkures sistēmu projektēšanā

26/10/2010

Kuram knifiņi, kuram nē… 😀

Knifiņš Nr.1

Montējot katla sūkni, ievēro sekojošo:

1). Liec sūkni uz apvadlīnijas;

2). Ja pazudīs elektrība, sakarsušais ūdens tiks dzīts caur pretvārsta līniju, kura diametrs ir vienu izmēru lielāks par apvadlīniju;

3). Manometri domāti filtram, lai to iztīrītu, kad tas “pilns”. “Pilns” filtrs apkures sistēmā nozīmē nepietiekošu cirkulāciju caur sildķermeņiem (kā dēļ jāpalielina sūkņa apgriezieni (elektrība)), katlu, kas var beigties bēdīgi. Filtra tīrīšanas intervālus meklējiet pie ražotāja;

4). Sūknis un filtrs starp lodveida krāniem. Lai nav jāizlaiž sistēma;

5). Nekāda noslēdzošā armatūra uz pretvārsta līnijas! Sūkņa “nojukšana” vai elektrības zudumi netiek ieplānoti. Šaubos, ka pirmais būs apkures katls, par ko iedomāsieties brīdī, kad mājā pazudīs elektrība.

6). Siltiniet, izolējiet, aizturiet siltumu!! Siltums maksā. Siltināšana lielākajā daļā gadījumu atmaksājas.

Knifiņš Nr.2

Montējot boilera apsaisti ievēro sekojošo:

1). Katla loka caurules izvēlies no tērauda, pārējās (uz radiatoriem, boileri u.t.m.l) vari izvēlēties no kapara;

2). Lai iztiktu bez sūkņa karstā ūdens nodrošināšanai, var iztikt ar katla sūkni;

2). Lai cirkulācija caur katlu būtu vienmēr! Lai gan augšējā apsaistē viss ir “čiki” (ūdens cirkulē “katls->turpg.kolektors->vienvirziena vārsts->atp.kol.->katls”), pretēji apakšējajai (“katls->turp.kol.->v.v->lodveida ventilis->atp.kol.->katls”), kur visu sabojā tas ventilis! DN25 ventili atstāj vaļā un noņem rokturi. Kāpēc vispār tur vajag ventili? Varbūt nevajag, taču tādā gadījumā viss ir atkarīgs no pretestības caur sildītāju – ja tā ir lielāka par pretestību caur DN25 apvadu, tad ūdens sildīsies tikai ar elektrību – cirkulācijas car ūdenssildītāju nebūs;

3). Kolektoriem uztaisi atgaisotājus. Vai automātiskos vai pusautomātiskos 😀 taču vēlams, lai tie tur būtu. Kolektoros ūdens plūsma krietni mazinās, tāpēc tā ir ideāla vieta gaisa “izķeršanai”. Tāpat arī izlaidi, kas lieliski derētu, piemēram, antifrīza uzpildīšanai sistēmā.

Knifiņš Nr.3

1). Padomā par katlu! Ja to nepareizi lietosi, tas ātri aizies… kurināt citas mājas 😀 It īpaši tas attiecas uz tērauda katliem. Tāpēc katla lokā ierīko termovārstu. Tam iekšā ir bimetāla plāksnīte, kas pie noteiktām temperatūrām sāk izliekties un ietekmē plūsmas virzienu. Sākumā piesildāmā ūdens apjoms ir neliels, kad temperatūra sāk celties, vārsts atver plūsmu caur radiatoriem, vai citiem ietilpīgiem siltuma atdevējiem. Nevēlos atkārtoties, tikai pateikšu, ka šāds sīkums noteikti atmaksāsies.

Knifiņš Nr.4

1). Neliec nekādu noslēdzošo armatūru uz izplešanās tvertnes. To dara drošības dēļ. Jā, to var darīt, bet cilvēka faktors nav uzticams.

Knifiņš Nr.5

1). Plūsma ražošanas pusē parasti ir neliela, jo ir ierobežojumi (nosaka ražotājs, garantija), savukārt sadales pusē tieši pretēji – lielāka par projekta lielumiem (drošības faktors, “labāk vairāk nekā mazāk”). 90% sistēmu, plūsmas sadales pusēs ir vairāk nekā 150% no projekta lielumiem. Tas viss noved pie tā, ka sadales pusē veidojas lielāka plūsma nekā ražošanas pusē. Dzesēšanā tas nozīmē augstāku padeves temperatūru, nekā projektēts. Apkures sistēmā sadales puses sūknis var ietekmēt ražošanas puses sūkni tiktāl, ka pat plūsmas virziens var mainīties. Tāpēc plūsmām jābūt savietojamām -> Qraž > Qsad vai Qraž = Qsad

Knifiņš Nr.6

 

 

Gaiss apkures sistēmā

25/10/2010

Pats par sevi saprotams, ka, sagatavojoties apkures sezonai, nepieciešams palaist apkures sistēmu, un, ja kāds no radiatoriem “nesilst”, tad to nepieciešams atgaisot. Paldies, kas interesējās par šo tēmu.

Radiatoru atgaisošana pati par sevi ir ļoti pareiza lieta, taču jāņem vērā, ka gaisa vietas jāaizpilda ar ūdeni. Un te jau sākas problēmas. Jauns ūdens sistēmā nozīmē arī ūdenī izšķīdušā skābekļa nonākšanu sistēmā. Skābeklis ļoti ātri (pilnībā 4-5 stundās), reaģē ar metālu, kas korodē un rodas rūsa. Tie kas vēlas, var pameklēt cik daudz rūsas sistēmā rodas, kad sistēmā iekļūst kāds noteikts daudzums skābekļa. To var aprēķināt. Pie tam Tu atgaiso nevis skābekli, bet slāpekli, kas radies reakciju rezultātā.

——————————–

Nu lūk, atradu šādu interesantu informāciju:

Gaisa nokļūšanas iemesli sistēmā:

1). Zināms gaisa daudzums izšķīst uzpildes gaitā;

2). Gaiss, kas tiek ieslēgts sistēmā sākotnējās uzpildes gaitā;

3). Difūzija;

4). Negatīvā spiediena izraisīts gaisa pieplūdums.

Uzskatāmības dēļ paņemsim piemēru – dzīvojamā māja ar 200 litru lielu apkures sistēmu un 35 litru izplešanās trauku

1). Gāzu šķīdība uzpildes ūdenī molekulārā līmenī sastāda 14,3 ml/l slāpekļa un 7,8 ml/l skābekļa, līdz ar to 7,8 ml/l * 200 l = 1560 ml = 1,56 L skābekļa (O2), kas veidos ~ 8 g rūsas. Ūdens var saturēt tikai 9 ml/l sāpekļa , tāpēc (14,3 – 9) * 200 ~ 1000 ml = 1 L slāpekļa (N2).

2). Slāpekļa saturs ūdenī ~20 stundas pēc uzpildes ir ~ 3x lielāks par sākotnējo. Tas ir sliktas sistēmas atgaisošanas dēļ. Pieņemsim, ka sistēma satur 40 ml/l N2. Neizšķīdušā N2 apjoms (40 – 9) * 200 ~ 6200 ml = 6,2 L N2. Tālāk N2 ddaudzums gaisā sastāda 78%, O2 – 21% -> 1,66 L O2, kas veidos vēl 9 g rūsas.

3). Te ņemu vērā difūziju caur slēgtās izplešanās tvertnes membrānas. Pieņemsim, ka 35 L gaisa nokļūst sistēmas ūdenī vairāku gadu gaitā un izveido 87 g rūsas, un atbrīvo 27 L N2

4). Dēļ atgaisošanas, ūdens drenāžas spiediens sistēmā laika gaitā samazinās.

Apkopojums:

Kopš uzpildes uzsākšanas momenta veidojas 8 + 9 + 87 = 104 g rūsas un 1 + 6,2 + 27 = 34 L slāpekļa burbuļu.

——————————–

Šādu informāciju atradu “Total hydronic balancing” rokasgrāmatā:

Gaisa klātbūtni ūdenī nepieciešams samazināt ne tikai korozijas dēļ. Tā klātbūtne kavē siltuma emisiju caur radiatoriem. Rodas tā saucamās „gaisa kabatas”, kas spēj pilnībā nobloķēt plūsmu. Turklāt palielinās kavitācijas draudi (burbuļu veidošanās kustībā esošā šķidrumā), tāpat arī trokšņi caurulēs, regulējošos vārstos u.t.m.l.

Brīvais gaiss un izšķīdušais gaiss ietekmē plūsmas mērījumus. Gaiss, kas ir izšķīdis ūdenī, pārtop par burbuļiem karstākajās un tāpat arī zemākajās spiediena vietās. Augstākās ēkas vietas, kur atrodas regulējošie un balansējošie vārsti, tiek pakļautas zemākam statiskajam spiedienam. Palielināts plūsmas ātrums ap vārstu „sēžu” ir par pamatu tālākajiem spiediena kritumiem, kas tiek papildināts ar gaisa burbulīšu veidošanos. Tādā gadījumā reālie plūsmas rādījumi ir nepareizi. Īpaši tas attiecas uz mazāka diametra vārstiem, kur nomērītā plūsma ir augstāka nekā reālā.

Secinājumi:

  • Novērs visus “caurumus” , sūces savā apkures sistēmā, ar mērķi pēc iespējas mazināt ūdens papildināšanu;
  • Rūsa iekļūst katlā, radiatoros, vārstos, kur ierobežo to darbību. Katlā, radiatoros – siltumatdevi. Vārstos – darbību;
  • Vaļējā apkures sistēma ir lielāks rūsas ģenerators, nekā slēgta, tā kā iepriekšminētā saskaras ar āra gaisu. Bet šis skābekļa apjoms, kas iekļūst sistēmā, ir minimāls. Galvenais rūsas ģenerators ir sistēmā papildinātais ūdens;
  • Runājot par radiatoru korodēšanu, čuguna radiatori ar to ir labi, ka to sieniņas biezums ir liels, ko nevar sacīt par plānajiem, “baltajiem” radiatoriem. Lai gan vienādas jaudas čuguna radiators ir smagāks un lielāks par tādu pašu tērauda radiatoru…;
  • Ja plāno veikt apkures sistēmas rekonstrukciju, kad no sistēmas jāizlaiž ūdens, tad naudu sakrāj pietiekošā apjomā, lai renovāciju atkārtot nevajadzētu uz ilgāku laiku. Piemēram, ja vēlies nomainīt radiatoru, sakrāj naudu priekš vairāku nomaiņas, vai pie reizes renovē sistēmas regulācijas mezglu (nomaini sūkni, iztīri filtru, uzliec trīsceļu vārstu, pievieno silto grīdu kolektoru u.t.t). Nu tā, lai būtu miers uz ilgāku laiku 🙂
  • Ļoti svarīgi ir pārbaudīt pretspiedienu izplešanās traukā. Ja tas netiek darīts, iespējams, ka no berzēšanās tā jau ir beigta. Otra lieta, ja tvertne nepilda savas funkcijas, tad ir palielinātas spiediena svārstības sistēmā. Ūdenim nav kur izplesties un plīsīs vājākais sistēmas posms. Un tas var notikt jau pirmajā kurināšanas reizē.
  • Tātad uzpildot 1 L svaiga ūdens, sistēmā nogulsnējas 0,04 g rūsas. Ja sistēmā slikti darbojas atgaisošana – vēl 0,04 g rūsas. Tātad, uzpildot sistēmā 1 L ūdens, nogulsnējas ~0,1 g rūsas.
  • Ir ideāli, ja apkures sistēmā ir sabalansētas pūsmas uz katru no apkures cilpām, kā dēļ var iztikt ar “mazāku” sūkni – zemāks elektroenerģijas patēriņš. Turklāt neieteiktu iegādāties standartizētos sūkņus, ko piedāvā santehnikas veikali visā Latvijā. Iesaku izvēlēties dārgākos, modernos (ar LCD ekrānu (plūsma, ekektroenerģijas patēriņš, iespēja pieslēgt pie datora, u.c.), dažādām darbības pakāpēm, u.t.t.) sūkņus, kam ir minimāls elektrības patērņš, un kurš noteikti atmaksājas dažu gadu laikā. Tāpat, ja esi pasūtījis apkures projektu, Tev ir tiesības pieprasīt projektētāja paskaidrojumus par izvēlēto sūkņu darba rādītājiem – izvēles metode, rezerve, u.c.

Spiediens apkures sistēmā. Slēgta izplešanās tvertne

30/09/2010

Šajā rakstā runāšu par spiediena izvēli apkures sistēmā, kā arī izplešanās tvertnes spiediena iestādījumiem.

Man bieži nācies piedomāt, kā un kādu spiedienu izvēlēties slēgtā apkures sistēmā… Tad nu nācu pie secinājuma, ka tas izdarāms pēc “vājākā” sistēmas elementa. Nu pieņemsim, ka šis lielums ir 3 bar (katls). Nu labi, bet cik daudz? 1,5, 2, 0,5? Cik?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, paņemsim piemēru (skaties attēlu). Situācija sekojoša – sistēmas augstums ir 10 metri (attālums no apkures sistēmas zemākā līdz augstākajam punktam). Spiedienu sistēmā vajag izvēlēties tādu, lai būtu iespējams atgaisot radiatorus (pirmie 3m virs radiatoriem, tātad jau 13m). Nākošie 3 m nāk klāt izpešanās tvertnes dēļ, jo tvertnē jābūt par 3 m mazākam spiedienam nekā aukstā sistēmā. Turklāt šis spiediens nosakāms pie tukšas tvertnes. Tas nozīmē, ka ūdens no tvertnes pilnībā jāizlaiž. Pastāv noteikums, ka pie aukstas sistēmas traukā jābūt vismaz 0,05% ūdens (lai membrānai nerastos bojājumi), tādēļ jābūt šo 3 metru starpībai.

Viens no variantiem, kā uzstādīt PRECĪZU tvertnes pretspiedienu, kā arī to pamainīt, ir ievērojot sekojošu izplešanās tvertnes apsaisti (attēlā). Lodveida ventili 1 aizver, lodveida ventili 2 atver, izlaiž ūdeni. Tad 2 ventili aizver. Tvertnē iepumpē nepieciešamo gaisu ar spiedienu – mūsu gadījumā 13 m, kas ~ 1,3 bar ~ 1,3 atm. Tad ver vaļā lodveida ventili 1. Un lieta darīta! Piebildīšu, ka spiediena pārbaude jāveic vismaz reizi apkures sezonā.

Secinājumi.

1). Kādreiz bija būvnormatīvs, kas aizliedza uz izplešanās tvertnei pienākošās caurules likt jebkāda veida noslēgarmatūras, jo, nejaušības dēļ, lodveida ventili 1 var aizmirst atgriezt vaļā. Šeit šis drauds tomēr pastāv, tādēļ piedāvāju šādu variantu:  1 ventilim noskrūvē rokturi. Nu tā, lai “meistariem” sarerģītu klāt-tikšanu.

2). Nav svarīgi, kāda izskatās Tava apkures sistēmā. Svarīgs ir šis sistēmas augstums.

3). Attēlotajā situācijā aukstas sistēmas spiedienam jābūt Ps=1,6 bar, pretspiedienam tvertnē Pt=1,3 bar. Lielums 1,6 bar nozīmē mazāko spiedienu. Augstāko spiedienu nosaka pēc “vājākā” sistēmas elementa.