Archive for the ‘Bioloģiskā LS’ Category

Lauku plānošana no 2021. līdz …

04/12/2020

Sveiki visiem, kas ielūkojas manā vordpresā. Ar šo rakstu vēlos piedāvāt savas idejas Jums, varbūt Jūs kaut ko ieteiksiet, ko esmu palaidis garām, kas jāņem vērā. Rakstu arī sev – atkārtošanai, lai neaizmirstās. Lielas lauksaimnieciskās pieredzes man nav. Te uzskaitītās idejas ir izlobītas no grāmatas, tātad ar galveno domu “būtu labi, ja tā darītu”, “vajadzētu ievērot”, vienvārdsakot, labo lauksaimniecisko praksi 1960.gadam… bet mēs visi zinām, ka dzīvē viss ir pavisam citādāk.

Maza atkāpe. Uzskatu, ka es varu ietekmēt pasauli ar savu rīcību, un man tas ir jādara. Citādāk jau nekam uz pasaules nav jēgas (ja neatstāju nospiedumu uz zemes, priekš kam tad es dzīvoju?). Mans uzsvars, mana ideja, mana virzība (kur eju), mana pasaule ir dabai draudzīgāka saimniekošana, nestresojoša saimniecība, kas dara ko var paveikt un neķeras klāt tam, ko nevar. Man ģimenes vajadzības ir primārais, un tikai tad saimniecības un pasaules problēmu risināšana. Dzīvoju gleznainākajā Latvijas nostūrī – Vidzemes augstienē. Varu būt patriots, varu lepoties ar dzimto vietu tikai tad, ja esmu nodrošinājis sevi. Tātad mērķis ir neatkarība, pēc iespējas savi ražojumi patēriņā utml.

Sākšu ar situācijas raksturojumu.

  • Saimniecība piesakās uz platībmaksājumiem. Kopā aizvadītajā 2020.gadā uz platībmaksājumiem tika pieteikts ~51 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk LIZ);
  • Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Galvenā nodarbošanās ir biškopība (ap 68 bišu saimēm), laukkopība (facēlija, griķi, sinepes, auzas, zirņi, rudzi), mežkopība (malka sev, zari šķeldā – uz pārdošanu). Tātad lopiņu man nav, līdz ar to katru gadu jāmeklē noiets daudzgadīgo zāļu sienam. Nav arī kūtsmēslu;
  • Saimniecības lauki – pārsvarā erodētas augsnes ar vērtējumu 30-40balles. Ļoti akmeņaini lauki, tā kā iepriekšējos gados šajā apkārtnē rullēja lopkopība. Zāle, zāle un vēlreiz zāle. Tāpat ļoti mainīga augsne – ieplakās kūdra, pa vidu smilts, mālsmilts, kalniņos – smilts (erodēta augsne);
  • Iespējamie mēslošanas līdzekļi – protams, bioloģiski akceptētie – koksnes pelni, zaļmēslojums, komposts, salmi, visa veida zaļā masa, bakterioloģiskie mēslojumi utml;

Iztirzāšu 1 īpašumu – lauku iedalījumu, plānotās darbības utml.

Augstāk, pielietojot vietni http://www.melioracija.lv, uzzīmēju īpašumā esoša zemes gabala LIZ. Sanāk 7 gabali, ar kopējo platību 7 hektāri. Kāpēc izvēlēts šāds iedalījums? Kāpēc 7 atsevišķi lauki, nevis, piemēram, 1 lauks?

  1. Virsmērķis ir izvēties līdzenu vai viegli viļņainu lauku, ko var apart un kas ir vismaz 0,3 ha lielumā;
  2. Šajā mazajā LIZ atrodas 9 augstsprieguma stabi! – lauki starp tiem netiks apstrādāti;
  3. Stāvas nogāzes un ieplaku kūdras augsnes es neaiztieku, tā kā neprotu tās veiksmīgi apart. Mazvērtīgā zāle no šādām vietām man nav izmantojama;
  4. Ir Belaruss ar 3korpusu arklu (nav maiņvērsējs), tehnikas parks minimāls, kas ievieš savas korekcijas;
  5. Iepriekšējos gados uzaru vien vienus un tos pašus ~1,5ha no 7 ha LIZ. Ir ļoti akmeņaini lauki, akmeņu novākšanā jāpaļaujas tikai uz paša spēkiem un, neregulāri, vēl 1 vai 2 cilvēkiem. Tas pats attiecas uz aršanas, sēšanas, labības nokulšanas, zāles pļaušanas un citiem darbiem.

Augu seka. Biedra Hruščova laika literatūrā minēts, ka Latvijas apstākļiem augsnēs, kādas ir man, liels uzsvars jāliek uz daudzgadīgām zālēm (līdz 40% no augu sekā audzētiem kultūraugiem). Man patīk šī pieeja. “Mūsdienīgākā” literatūrā (mūsdienīgs skaitās 1979. līdz 1992.gads) minētās augu sekās dominē aršana un vēlreiz aršana, maz zālāju, tauriņziežu; nedaudz kūtsmēsli, un pāri visam graudaugi, minerālmēsli un kukurūza… Iespējams, tas ir tāpēc, ka uz “mūsdienām” augsne skaitās jau tiktāl uzlabota un lauki masivizēti, ka nav ko muļļāties ar 1960.gadu augu sekām ar lielo zālāju īpatsvaru. Izvērtējot savas iespējas un vēlmi uzlabot augsni pirmā kārtā (ražu atstājot otrā plānā), esmu atradis sev pieņemamu 7 lauku augu seku: Vasarāji, Papuve, Ziemāji (ar daudzgadīgo zāļu pasēju), Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles. Šo augu seku var saukt par “augsnes remonta augseku” vai “augsnes auglības celšanas augseku”, jo tādu varētu pielietot mazauglīgām augsnēm. Tālāk izmeklēju līdzīgas platības laukus, ņemot vērā savas iespējas apstrādāt augsni, un tā, lai katru gadu būtu daudzmaz vienādas platības ko apstrādāt. Iegūstu 4 rotācijas: 2 gabals (skatīt augšējo attēlu), 4 un 6 gabals, 3 un 7 gabals, 1 un 5 gabals. Pa platībām attiecīgi: 2; 1.7; 1.8 un 1.6 ha. Varētu samazināt rotāciju skaitu, bet tad kādā gadā būs jāapar liela platība zemes, bet citu gadu nebūs jāar vispār, jo sanāks daudzgadīgo zālāju gads.

Visu rezumēju tabulā:

ROTĀCIJASPLATĪBA, HA2021202220232024202520262027Gabali Nr
Lauks 12,0PapuveZiemājiDDDDVasarāji2
Lauks 21,7DDDVasarājiPapuveZiemājiD4;6
Lauks 31,8DDDDVasarājiPapuveZiemāji3;7
Lauks 41,6VasarājiPapuveZiemājiDDDD1;5
Kopā7,03,63,61,61,73,83,53,8

Par piemēru apskatīsim Lauka 4 (tātad kartē divi zemes gabali ar cipariem 1 un 5) ar kopējo platīu 1.6ha apstrādi laika periodā no 2021.līdz 2027.gadam: 2020.gada rudenī vai 2021.gada pavasarī uzarts 20cm dziļi un audzēti vasarāji. 2021.gada rudenī vai 2022.gada sākumā uzarts un iesēti zaļmasas augi, kas tiks iearti 2022.gada vasarā 25cm dziļi un 2022.gada rudenī iesēti ziemāji (+ daudzgadīgās zāles pasējā). Tātad 2023.gada sezonā laukā augs ziemāji, daudzgadīgo zāļu pasējā, un ziemāji novākti 2023.gada vasaras beigās. Tālāk augsne netiks apstrādāta, vien pēc 4 gadiem daudzgadīgo zāļu, tas ir 2027.gada rudenī vai 2028.gada pavasarī zālāji tiks uzarti 18cm dziļi un atkārtosies 2021.gada sezonas darbi (sēti vasarāji). Pēdējā tabulas rindkopa norāda, ka 2021.gadā man kopā jāapar 3.6ha LIZ, bet, piemēram, 2023.gadā 1.7ha no īpašumā esošās platības.

Atkāpe par pielietojamo augu seku… Vasarājus apar 20cm dziļi, Papuvi – 25cm dziļi un daudzgadīgos zālājus – 18cm dziļi. Ir labi mainīt aršanas dziļumu, lai neveidotos arkla zole, turklāt jāar tik dziļi, lai nepaliktu kaut kas neiestrādāts uz arumiem. Teorētiski vislabāk būtu art pēc iespējas seklāk, ja vien visu var iestrādāt. Bet tā tomēr ir liela māksla. Dziļaršana attaisno sevi vien reizi 7 gados, ja ne retāk + der, ja ir daudz vārpatas vai cita veida daudzgadīgās nezāles. Silti iesaku likt aiz auss, piemērot saviem apstākļiem labāku risinājumu nezāļu apkarošanā, ko tūlīt aprakstīšu. Kad novāc ziemājus vai vasarājus (sevišķi tas attiecas uz ziemājiem), uzreiz (jo ātrāk jo labāk, bet ne vēlāk par nedēļu pēc kombaina) uzlobi, uzdisko augsni (līdz 3cm dziļi – īsmūža nezālēm, līdz 12cm – daudzgadīgajām nezālēm). Atkarībā no nezāļu uzdīgšanas, pēc 2,3,4 vai 5 nedēļām apar, ņemot vērā ko tālāk audzēsi (arumam pirms ziemājiem literatūrā iesaka nostāvēties 3-5 nedēļas, ja līdz ziemāju sējai ilgāks laiks, būs vēl nepieciešama viena kultivācija; vasarājiem – nav tik svarīgi, ar kaut vai ziemā). Tas ir desmitkārt labāks risinājums, cīņā ar nezālēm, salīdzinot ar veidu, kur pēc ziemājiem un vasarājiem augsni uzar vien vēlu rudenī (nepielietojot lobīšanu). Turklāt augsni būs arī vieglāk uzart, jo tā rudens aršanā nebūs aizkaltusi. Ir jārada labi augšanas apstākļi nezālēm, jo tās, maitas, gaida izdevīgu brīdi, kad uzdīgt, bet tikai uzdīgušas viņas var iznīdēt, jo neuzdīgušā stāvoklī spēj noturēties augsnē 10 un vairāk gadu.

Kādi ziemāji, vasarāji, papuve un daudzgadīgā zāle? Ziemas rudzi, bet skatos arī uz citu ziemāju platībām, piemēram, ziemas mieži vai ziemas tritikāle. Vasarāji – saldā lupīna, seradella, sinepes, auzas, griķi, zirņu-graudaugu mistrs, vīķauzu mistrs, mieži utml. Papuve – viennozīmīgi aizņemtā, zaļmēslu, kur var likt visādus augus, kas var augt smiltiņā. Daudzgadīgā zāle – timotiņš un citas pļavu zāles dažādos maisījumos, daudzgadīgā lupīna, bastradāboliņš, utml.

Ar šādu lauku plānojumu es noķeru vairākus zaķus, ko varu sabāzt trijos maisos:

  1. Uzlaboju augsni. Daudgadīgās zāles ar savām saknēm no dziļākiem augsnes horizontiem izņem savai attīstībai barības vielas, sevišķi, grūti šķīstošas vielas, tātad “na haļavu” tieku pie mēslojuma. Augsnes apstrāde: tikai 3 aršanas 7 gadu laikā ir īpaši labvēlīgi apstākļi dzīvai zemei, jo zināms, ka jebkura augsnes apstrāde samazina augsnes auglību. Papuvē izaudzētā zaļās masas (lupīna, seradella, auzu labību mistrs, auzu pākšaugu mistrs utml) vienība iearama un tādējādi barības vielu apjomā līdzvērtīga tikpat lielai masas vienībai kūtsmēslu;
  2. Cīnos ar nezālēm, kaitēkļiem dabiskā ceļā, tā kā daudzgadīgās zāles ir augsnes sanitārs. Samazinās augsnes apstrāde, tātad ieekonomēju degvielu un taupu tehniku. Tāpat ir vairāk laika akmeņu lasīšanai, daru tik, cik ir manos spēkos. Ir pieejami malkas pelni, tos es varu kaut cik organizēti bārstīt. Tā kā ražas apjomi ir mazi, tos varu pats uzglabāt, izkaltēt, iztīrīt no nezālēm un realizēt, apejot starpniekus;
  3. Tirgū ir liels un neapmierināms pieprasījums pēc pļavu daudzgadīgo zālāju sēklām. Tad lūk, labi koptos laukos, kuros audzēšu daudzgadīgās zāles, varu no tām ievākt daudzgadīgo zālāju sēklas.

Lielākais jautājums, pielietojot šo augseku, ir: kur garantija, ka bez mēsliem augsnes auglība celsies? Literatūrā, protams, runā vēl par kūtsmēsliem, kompostu, minerālmēsliem, kūdru. To visu var atļauties nopietnākas saimniecības. Kā būs, būs. Dzīvos – redzēs.

Lielākais mīnuss šajā augu sekā ir zemā ražu iegūšanas intensitāte…… No 7 ha, ikgadējai apstrādei pakļaujas vien trešā zemes, atkarībā no gada. Sadrumstalotība, visa lauka neizmantošana. Pārāk liela kultūraugu variācija……. Aiziešu stūrī paraudāt.

Galu galā, lieliska ideja ir veikt augsnes analīzes šogad un tad pēc 7 gadiem. Domāju, ka augseku pielietošu 1 rotāciju (7 gadus) un tad samazināšu daudzgadīgo zāļu īpatsvaru augsekā par 1 vai 2 gadiem, atkarībā no augsnes auglības celšanās. Jo šī ir “remonta augseka”.

Kādas augu sekas varētu būt interesantas nākotnē? Attēloju tabulā. Ar pasvītroto atzīmēju, kurā augu maiņā veicama rudens aršana:

Sliktākās augsnēsSliktākās augsnēsSliktākās augsnēsLabākās augsnēsLabākās augsnēs
1.gadsVasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja VasarājiVasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasējaVasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasējaZiemāji
2.gadsLupīnas papuve PapuveLupīnas papuveLupīnas papuveVasarāji
3.gadsZiemāji + D Vasarāji + D Vasarāji + DZiemājiVasarāji + D
4.gadsD DDVasarāji + DD
5.gadsD DDDD
2 aršanas, 2 graudaugu ražas3 aršanas, 2 graudaugu ražas2 aršanas, 2 graudaugu ražas3 aršanas, 3 graudaugu ražas3 aršanas, 3 graudaugu ražas

Kādas izmaiņas mani piemeklē, uzsākot 2021.gadu?

No 51 hektāra 2020.gadā pieteiktā platībmaksājumos samazinos uz 23 ha. Zaudēju kvantitāti, bet ceru iegūt kvalitāti. Ik gadu jāapstrādā trešdaļa no šīs platības, tātad 8 līdz 12 hektāri. Citos laukus īpašumā plānoju līdzīgi, vien izņemot kādu no daudzgadīgo zālāju gadiem- tas viss atkarībā no augsnes “treknuma”, jo nav racionāli labā laukā audzēt daudz daudzgadīgās zāles.

Būšu priecīgs uzklausīt Jūsu domas par šo visu! Tas man ir ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti sva-rī-gi! Iepriekš biju apstrādājis vienus un tos pašus 8ha zemes, tos labākos laukus. Savairojās nezāles, jo nebija plānveidības. Sēt nektāraugus bitēm jau nav nekāda lielā māksla… Jauku dienu vēlot, Andzja.

P.S. Pievienoju arī dokumentus excel formātā. Varbūt kaut kas noder!

Palīgs augkopībā

19/01/2020

Pievienoju savu jaunāko MS Excel versiju ar augkopības aprēķiniem, tā kā 16.01.2015 raksta MS Excel versija ir novecojusi.

Lai izdodas!!

Aprēķini_1

Kultivētie nektāraugi

27/03/2019

Nodarbojos ar biškopību un ar šo rakstu vēlējos piedāvāt nelielu kultivēto nektāraugu apskatu.

Mūsu ģimenei ir 63 bišu saimes. Pirms 4 gadiem iesēju pirmos sētos nektāraugus – facēliju un bišu amoliņu. Facēlija mani patīkami pārsteidza, tādēļ ik gadus iesēju kādus 1-2 hektārus ar šo augu. Tā kupli saaug, nevajag daudz sēklu (~10 kg/ha), bet, kas svarīgākais, – deva dikti daudz medus. Pārsvarā sēju to ar rokām jūnija sākumā, kā dēļ augustā bitēm vēl bija darba pilnas rokas. Šogad plānoju pirmo reizi ņemt talkā sējmašīnu un iesēt kopā ap 10 hektāriem nektāraugu. Vienā novietnē izvietoju 10 bišu saimes, tās aizvedu uz lauka marta beigās un septembra vidū atvedu visus stropus pie mājas. Šādi rīkojoties, tās var vieglāk apsekot, attīrīt skrejas no pieputējuša sniega, sakritušām bitēm un pārbaudīt, vai nav uzbrukuši zvēri. Varu palepoties, ka ziemā aizgāja bojā vien viena saime, kas ir teicams rādītājs.

Nav noslēpums, ka jūlija beigās, augustā, nemaz nerunājot par septembri, ir ļoti maz augu, kas dod nektāru. Mēs atrodamies Vidzemes augstienē, kur ir daudz pļavu, ganību, mazāk tīrumu. Tā kā pļavas tiek appļautas, bitēm jūlijs un augusts ir patukši mēneši. Maijā, jūnijā daudz medus dod kārkli un citi koki, arī blakus esošie izcirtumi. Kad tur viss pārzied, ir bēdīgāk ar nektāra apjomiem. Negribas jau tā teikt, bet arī kaimiņi ar savām bitēm ir konkurenti, kas “noēd” nektāru, ja tās atrodas tuvāk par 2-3 km no manas dravas. Vasaras beigas jau tā ir patukšs periods – turklāt vēl kaimiņbites!! Trešais fakts ir, ka augusts un pat septembris (paldies labajiem laikapstākļiem 2018.gadā) ir silti mēneši, bet bites neko nedara, jo dabā vairs nekas nezied. Ja nezied, bites sāk izlaupīt kādu vājāku saimi, jo viņām jau vajag ēst, bet nav ko. Tas ir tā saucamais bezienesuma periods. Tādēļ ļoti vēlams, lai bites nestu medu no ziedošiem sētajiem nektāraugiem arī bezienesuma periodā. Apraksta beigās pievienoju darba lapu MS Excel failā ar dažādiem nektāraugiem, uzverot laiku, kad tie zied.

Nedaudz par viengadīgajiem nektāraugu sējumiem. Iedziļinoties tabulas ailēs, aprīļa beigas vai maija sākums nav tas labākais sējas laiks, jo vairums sēto nektāraugu pārzied jūlijā. Tas vēl īsti nav bezienesuma periods, tādēļ viengadīgos ir lietderīgāk sēt vēlāk. Kad īsti? Jāprasa praktiķiem. Jāsarēķina, kad ir jāsēj, lai nektāraugs ziedētu jūlijā, augustā. Literatūrā parasti norāda, cik dienas pēc sējas nektāraugs zied – pēc tā arī jāvadās. Bet ar to nevajadzētu pārforsēt, jo norādītas ir GRĀDU dienas, t.i., dienas ar vidējo temperatūru, labvēlīgu nektāraugu augšanai.

No otras puses, agri sētiem viengadīgiem nektāraugiem ir savi lieli plusi:

1). Agri sētie kopumā dod vairāk medus, nekā vēlu sētie (tas ir pierādīts fakts);

2). Agri sētie nektāraugi pilnībā nogatavina sēklas, un tās var bez problēmām nokult;

3). Novēlojot nektāraugu sēju (piem. jūnija vidus) var neiegūt vēlamo nektāra ražu, jo var sadraņķoties laikapstākļi, kā dēļ rudens var pārsteigt ziedošos augus;

4). Vēlu sējot, nepieciešama vēl viena augsnes apstrāde (piem. zemes kultivēšana), jo uz neapsētas zemes var pārlieku daudz savairoties nezāļu;

Arī vēlu sētiem viengadīgiem nektāraugiem (visu maiju) ir vēl kāds pluss:

1). Vairums “maizes” kultūraugu jāsēj aprīlī, maija sākumā. Viengadīgos nektāraugus, savukārt, var sēt vēlāk, kad laika saimniecībā ir vairāk, ko var veltīt, piemēram, akmeņu pārlasīšanai.

Ko nu daudz teksta, audzēsim nektāraugus!!

Darba lapa te: Kultivētie nektāraugi

Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai (2018)

21/03/2019

Rakstāmgabals tiks papildīnāts. Domāju reizi mēnesī pievienot atjauninājumu. Līdz šim esmu ticis galā ar 60% no grāmatas aprēķinu daļas.

Sveiki censoņi! Piedāvāju Jums jaunu MS Excel darba burtnīcas dokumentu, kur ir izvilkums no grāmatas “Aprēķinu metodes un normatīvi augsnes iekultivēšanai un mēslošanas līdzekļu lietošanai”. Grāmatas autori ir Aldis Kārkliņš un Ināra Līpenīte, un tā lasītājiem sagatavota 2018.gadā, Jelgavā. Liels paldies autoriem par grāmatas dāvinājumu! Lai Jums laba veselība un veiksme Jūs pavada!

Grāmata atrodama bibliotēkās. Tā mani piesaistīja ar jauniem aprēķiniem, saistībā ar augsni, tās uzlabošanu lauksaimnieciskām vajadzībām. Grāmata piedāvā dziļāku un praktiskāku informāciju, nekā iepriekš tiku saskāries. Šo materiālu jau var praktiski pielietot savā saimniecībā, tā ir “no dzīves”.

Iespējams, iespējams, ka esam pārāk mazā skaitā, pārāk maza valsts, lai ietekmētu globālos procesus, piemēram, klimata pārmaiņas, augsnes dagradēšanos un slimības, kas mūs skar. Bet ir jāsāk ar sevi, tā dzīvot, kā dzīvojām iepriekš, nedrīkstam. Ja vēlamies būt stipra valsts, vajag domāt ilgtermiņā par savu barotāju – zemi, augsni. Jāievēro zinātniski pamatota augu seka – tātad tauriņzieži, ilggadīgie zālāji, zālāji un zaļmēslošana. Novēlu, lai Jūsu zemes apsaimniekošanas laikā auglīgās aramkārtas biezums pieaug! Apdomīgāk ar pesticīdiem, mazāku akcentu uz minerālmēsliem, mazāk “kustināt” augsni – domāt par bezaršanas metodi, kādu jau sen pielieto ASV, pie tam tajos pašos platuma grādos, kā pie mums… Ne velti stāv rakstīts, ka čalis, kas uzkonstruēja arklu, ir nodarījis vairāk ļaunuma, nekā Pirmais pasaules karš. Jo no augsnes apstrādāšanas laikiem mūsu senči ir vien to darījuši, kā ņēmuši ārā. Vajag arī dot pretī, un tie nav minerālmēsli, par ko es domāju! Tas ir mūsu uzdevums, nenoplicināt mūsu zemi pie visiem mums pieejamajiem intensīvās zemkopības apstākļiem. Jā, es neesmu veicis augsnes analīzes, es nevaru lepoties ar senčiem zemniekiem, bet Jūs, lauksaimnieki, parēķiniet, cik auglīga bija Jūsu apsaimniekotā zeme 90.tajos gados un tagad!? Vai bez minerālmēsliem varat kaut ko izaudzēt? Laiks, kad varēja audzēt tikai kviešus un rapsi, labi nopelnot, tūlīt būs garām. Lai Dievs dod, ka zeme vēl dotu augļus kredītu dzēšanai. Nepieciešams kritiski piedomāt, ko ikdienā darām, ko ēdam, cik tas viss maksā… Mēs dzīvojam šodien, bet domāsim arī par rītdienas saimniekiem, kas saimniekos mūsu zemē. Lai būtu prieks saimniekot, lai būtu veseli, lai vispār būtu, kas saimnieko, nevis mežs un meža zvēri saimnieko. Lai mums visiem veicas!!

MS Excel darba burtnīca: Augsne_4

 

Lauku kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika (2008)

29/12/2018

Ar šo ierakstu piedāvāju Jums laukaugu mēslošanas MS EXCEL programmu, kas izstrādāta pamatojoties uz SIA “LLKC” 2008.gadā izstrādāto materiālu “Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika”.

Ja internetā meklēsiet šo dokumentu .pdf formātā, atradīsiet tur mēslošanas plāna iztirzājumu, veidlapas, aprakstus, normatīvus, ko neesmu iekļāvis programmā.

Savā garadarbā esmu akcentējis kultūrauga plānotos mēslošanas apjomus, atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva, organiskās vielas satura augsnē, augsnes skābuma, priekšauga efekta, u.c. lielumiem.

Minerālmēslojuma tīrvielas Jums pašiem nāksies aprēķināt, tā kā ir daudz dažādu veidu minerālmēslu. Bet ar organisko mēslojumu gan būs vienkāršāk, tā ka tur viss pats aprēķinās.

Vienvārdsakot – vienā pusē: cik augs iznes mēslojuma ar savu ražu (dažādu faktoru ietekmē); otrā pusē: cik minerālmēslojuma, cik organiskā mēslojuma jāiestrādā, lai nosegtu šo vērtību.

Ja atradīsies laiks, pievērsīšos jaunākajiem kultūraugu mēslošanas aprakstiem. Programma te: Laukaugu mēslošana (2008)

Bioloģiskās LS datubāze

18/01/2018

Sveiki visapkārt!

Esmu bioloģiskais lauksaimnieks. Skatos, ka Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā pieejami ievērības cienīgi materiāli par bioloģisko augkopību. Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads – gads, kad Latvija svinēs savu 100. gadskārtu, uzlieku sev par pienākumu izkonspektēt šos un citus materiālus, lai būtu ērti lasīt un izdarīt kaut kādus secinājumus par pielietotās metodes labumiem / sliktumiem.

Cerams, ka ies raiti. Še pat publicēšu konspektu (kā es to saprotu) excel formā – man patīk ekselis, jo tas ir ļoti pārskatāms. Turiet īkšķus, lai atrodās laiks….

Čau pagaidām!

22.01.2018

Labs rīts! Pagaidām esmu uzsācis darbus pie “augsnes apstrādes veidiem” un “kaitēkļu ierobežošanas”. Tā lai datubāzē, izvēloties (augu -> kaitēkli ->) varētu atrast bio apkarošanas metodi – gan sēnītēm, gan  kaitēkļiem. Augsnes apstrādē viss “grozās ap” plānveidīgi mazāk apstrādātu augsni…

31.01.2018

Viss rit raiti. Nedēļas laikā būs kaitēkļu, slimību saraksts, kurš augs cieš un kā ar bioloģiskām metodēm to apkarot. Spiedīšu uz dārzeņiem, graudaugiem, augļokiem, krūmiem

5.02.2018

Pievienoju excel datubāzi: BIO apkarošana_1

Tur varat atrast: kā mājas apstākļos izgatavot biopreperātus pret slimībām, kaitēkļiem; kaitēkļu/slimību apkopojumu – ar filtra palīdzību izvēlies kultūraugu vai slimību un iegūsti veidu, kā apkarot. Viss vēl ir procesā, tiks papildināts. Ja ir kāds priekšlikums, lūdzu padalies un sūti man uz e-pastu: andris181@inbox.lv, lai varu ielikt iekšā un visi zin, lieto un ir priecīgi.

Turpmāk veikšu labojumus, papildinājumus 1-2x mēnesī. Domāju uzsākt darbu pie apkopojuma par dārzeņu sēšanu, dēsta pārstādīšanu, ražas laika plānošanu: kad sēt sēklas, kad uz lauka izstādīt dēstu, saplānot labāko laiku, kad ienākt ražai utml

9.03.2018

Labs rīts! Pievienoju atjauninājumu: BIO apkarošana_2

Kā solīts, sataistīju pārskatu par dārzeņiem, kas audzējami uz lauka. Uzzināsi, kad sēt, kad stādīt, kad novākt ražu utml. Lielai daļai dārzeņu ir sava, specifiska audzēšana – īpaša laistīšana, stādiņu apgaismojums, sēklas diedzēšana u.c. To es neesmu tabulā attēlojis. To jau būs jāmeklē pašam/ai

Starp citu, pirmā dekāde (1.dek) ilgst no 1.-10.datumam, 2.dekāde – 11.-20.dat. un 3.dekāde – 21.-31.datumam.

Mākslīgi kūtsmēsli

09/03/2017

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūtības sagādāt mēslojumu pienācīgā daudzumā. Kūtsmēslu ir cik ir. Minerālmēslus lietot nedrīkst. Ja ir seklās kūtis, salmu vajadzība ir 0 vai tā ir neliela. Tāpēc paliek daudz neizmantotu salmu, kuri ir pa pilnam un kam īsti nav pielietojuma. Piemēram, ir bēdīgi noskatīties, ka šur tur šosejas malās ir daudz pamestu siena ruļļu. No otras puses, uzskatu, ka ir pareiza doma ilggadīgo zāli no pļavas novākt, jo, pirmkārt, tas motivē sienu izmantot un, otrkārt, to agri vai vēlu būs jādara. Tad nu lūk, ja Jūs skar šī pati problēma, raksts ir paredzēts Jums 🙂 kaut ko kopīgi izdomāt varēsim.

Lauksaimnieki jau daļēji izmanto salmus mēslojumam – pēc graudu ražu novākšanas salmus atstāj uz lauka, sasmalcinātā vai ne-sasmalcinātā veidā. Šis laikam būs visplašāk izplatītais variants. Pie šī piemetināšu: lai salmus labāk pāstrādātu, tiem klāt jāpiedot neliels slāpekļa mēslojums, bet gan jau tas ir zināms… Savākt ilggadīgo zāli ruļļos ir izdevīgi, ja ir kur tos realizēt vai pašam ir dzīvnieki. Pretējā gadījumā tie ir tikai izdevumi.

Tad nu lūk ir pieejami arī citi veidi, kā pārstrādāt salmus/sienu mēslojumā. Viens no veidiem ir tā pati biogāzes ražošana – zaļo (vēlams) masu “grūž” bioreaktorā, no kā iegūst gāzi (siltums un elektrība) un nosēdumus izkliedē uz lauka. Medālis no manis, ja pie Jums tā ir! Ļoti retos gadījumos gan saimniekam būs rocība uzstādīt šādas iekārtas.

Iepriekšminētā gadījumā zāle/siens/salmi pārtop mēslojumā – viendabīgā masā, kas jau ir pārstrādāta un kur ir milzums mikroorganismu, kas lieliski ietekmē nākošās ražas. To pašu mēs varam panāk ar vienkāršākiem, visiem pieejamākiem līdzekļiem – KOMPOSTĒŠANU. Un te nebūs runa par mazajām dārzu komposta kaudzēm.

Kaut ko interesantu atradu lapā periodika.lv, 1934.gada 25.oktobra “Zemkopis” numurā: “Salmus kūtsmēslos pārsvērst var sekojoši: vispirms uz zemes izklāj 0,5-1m biezu salmu kārtu un pamatīgi aplaista ar ūdeni. Pēc dažām dienām salmi saplok un tad uzkaisa mākslīgos minerālmēslus, rēķinot 7kg tīra slāpekļa uz 1t salmu, pēc kā tos atkal aprasina ar mazāku daudzumu ūdens. No slāpekļa mēslojuma der, piemēram, amonija nitrāts, uz 1t salmu sanāks ~20kg amonija nitrāts (N-34,4%). Der, protams, arī virca. Tā kā amonija nitrāts ir skābs, jāpiedod arī nedaudz kaļķa. Pēc neilga laika salmi sasilst, tad tos sastampā un uzved jaunu salmu kārtu. Darbības atkārto, līdz kamēr nosēdušos salmu kārta sasniedz 2m augstumu. Kad kaudze gatava, to pārsedz ar zemi vai kūdru. “Jumtiņu” veido, lai lietusūdeņi varētu notecēt. Vajadzības gadījumā kaudze jāaplaista ar ūdeni. Pēc 4-6 mēnešiem, skatoties pēc gada laika un temperatūras, kaudze ir nogatavojusies un mēsli gatavi lietošanai. No 1t salmu iznāk ~3t mēslu.” Manuprāt, siena ruļļi jau ir gatavs materiāls šim procesam, ne? 😉

Citā literatūrā esmu lasījis, ka siens sadalīsies vien 1 gada laikā. Jo zālē vairāk kokšķiedras (raksturīgi vecākai zālei) un mazāk proteīna (jaunākai zālei), jo sadalīšanās būs ilgāka. Lai nu kā šie te 4-6 mēneši jebkurā gadījumā nepieciešami, lai salmi sadalītos – gan burtiski, gan iekšēji. Burtiski – paliek īsāki un tātad vieglāk iestrādājami, un iekšēji – ar baktēriju un mēslojuma līdzdarbošanos sadalās. Protams, var vienkāršāk – teiksim no 10ha lauka 1ha uzar, uz kura ved salmus/sienu/zāli no šiem 9ha un iestrādā. Mīnusi te ir vairāki: 1). līdz ar salmiem nebūs uzreiz šo baktēriju; 2). grūti garus salmus iestrādāt; 3). grūti noteikt racionālas, uz salmiem liekamas slāpekļa mēslojuma normas. Un galu galā pārstrādes process tik un tā velkas 4-6 mēnešus!

Augsnes sastrādāšana

27/02/2017

Pielikumā pievienoju prezentāciju.

prezentacija_augsnes-sastradasana

Materiālā minētie fakti SEVI ATTAISNOJA 1943.-1970.gadam, līdz ar to spriediet par to objektivitāti mūsu dienās 😉

  • Vairākgadu pētījumi liecina, ka iekultivētā augsnē nav nepieciešama dziļāka aršana par 10 cm. Dziļākam arumam var būt mainīgas sekas. Pārējo darbu paveic audzējamās kultūras ar savām saknēm;
  • Iekultivētos laukos dziļa aršana (>25 cm) normāli nepieciešama reizi 3 – 5 gados;
  • Vislabākās, bez šaubām, ir kombinētās augsnes apstrādes mašīnas – aršana+kultivēšana, kultivēšana+ecēšana, aršana+šļūkšana utml;
  • Gan vasarājiem, gan ziemājiem ar agru augsnes lobīšanu un pēc 4 nedēļām sekojošu aršanu tiek apkarots par 25% vairāk nezāļu un augsnē veidojas par 25% vairāk slāpekļa, salīdzinoši ar vēlu rudens aršanu. Tāpat arī lobītu audzi ir vieglāk apart, nekā art sakaltušu, biezu zelmeni;
  • Pavasarī (sausā maija un jūnija sausuma dēļ) ieteicams pēc iespējas mazāk un seklāk veikt pirmssējas apstrādes. Ne velti vairākgadīgos pētījumos pierādījies, ka, ja rudenī nav veikta aršana, labākas ražas pavasara apstrādē dod nevis aršana, bet tikai kultivēšana (piem. diskošana);
  • Vēla sēja, tāpat augsnes apstrāde, tai nesasniedzot apstrādes gatavību, ir vieni no lielākajiem agrotehniskajiem pārkāpumiem;
  • Pēc vasarāju, ziemāju novākšanas ieteicamas dažādās starpkultūras – tiks daļēji aizturēta barības vielu ieskalošanās dziļākos slāņos, saražots augiem svarīgais slāpeklis. Veiksmīgi pierādījies variants, kur tauriņziežus kā starpkultūru atstāj uz lauka līdz pavasarim;
  • Līdzenā augsnē (ar maziem augsnes frakcijas gabaliem) iztvaiko mazāk ūdens nekā caur rupjgabalainiem gabaliem, kas ir īpaši svarīgi sausuma periodā;
  • Ieviešot vairākgadu augsekas, nepieciešams tāpat dažādot arī augsnes apstrādes paņēmienus;
  • Nekļūdīsies, ja arklam pievienosi mazu šļūcīti vai ecēšas, kas uzreiz drupinās/līdzinās arumu. Nokavējot šļūkšanu, ecēšanu (pat 24 stundas!), augsnes gabali 3x grūtāk padosies irdināšanai. Citādāk ir ar ziemu, kur cits, lētāks irdinātājs ir sals;
  • Ja ar lauka līdzināšanu panākam ļoti labus augšanas apstākļus nezālēm, tas ir ļoti labi un normāli, jo ar pēc 4-6 dienām sekojošu ecēšanu iespējams iznīcināt līdz 90% dīgstošo nezāļu;
  • Pareiza augsnes sastrādāšana lielā mērā ietekmē augsnes auglības celšanos. Tāpēc augsnes ielabošanai ieteicami sekojoši iksezonas darbi: zemi jāapar rudenī; pēc kultūraugiem zemi nekvējoies jāloba vai kā citādāk apstrādā (moto “Vienmēr zaļš”); laikā piegādāt mēslojumu; augsni mazāk sastrādāt pirms sējas (pavasarī); bieži stādīt rušināmaugus; ecēt pēc labību sējas.

Augu sekas

22/01/2017

Pielikumā pievienoju prezentāciju un pielikumus

prezentacija_augu-sekas

lapa1

lapa2

lapa3

lapa4

  1. Augu seku pielietošana veiksmīgā variācijā dod prognozējamas, stabilas, normālas ražas;
  2. Katru gadu, noteiktu gadu skaitu (labāk 5 un vairāk) vienā laukā maina kultūraugus secībā, kādā ir labāk pašai saimniecībai un kā ir ieteikts;
  3. Pie svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem pieder: palielinās augsnes auglība, samazinās pesticīdu pielietošanas nepieciešamība, samazinās augu barības elementu zudumi u.c.
  4. Latvijā ieteicamās augu sekas sastāv no ne vairāk kā 75% graudaugu. Pārējie 25% augu sekā iekļaujami: rušināmaugi, daudzgadīgās zāles, tauriņzieži (tas viss pēc saimniecības iespējām);
  5. Katras saimniecības viens no mērķiem ir uzlabot augsnes auglību. Tad, lūk, veiksmīga augu seka ir viens no faktoriem, kas uzlabo augsnes auglību;
  6. Augu sekas viens no uzdevumiem ir sakārtot kultūraugus secībā, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz audzējamo kultūru;
  7. Ko audzēt vienā gadā un ko audzēt nākošajā, vai gluži otrādi, neaudzēt nākošajā – to skatīt prezentācijā;
  8. Saimniecībām, kas audzē tikai graudaugus: maksimāli pielietojiet pasējas vai uz rugaines sējamos tauriņziežus, piem., āboliņus, rapsi. Piemēram, ja ir doma pa ziemu atstāt rugājus uz lauka, pēc graudu novākšanas uzreiz pa virsu uzsēj āboliņu, rapsi, varbūt facēliju (tā saucas RUGAINES vai PĒCPĻAUJAS starpkultūra). Ja pavasarī sēj graudaugus un piesēj klāt vīķi utml, tas saucas PASĒJAS kultūra. Un trešais veids ir ZIEMAS starpkultūra – rudenī sēj graudaugus un tiem piesēj klāt rudzus, ziemas vīķi utml;
  9. Rugaines, pasējas (vasaras) un ziemas (ziema) starpkultūras palīdz aizturēt “kustīgo” galveno barības elementu, kas viegli ieskalojas dziļāk augsnē – slāpekli (N). Vienkāršs piemērs: ja zemes virskārta ir “melna”, aramkārtā (0-20cm) esošās barības vielas vieglāk izskalojas nekā tad, ja uz zemes virskārtas zaļo augi, kas daļu no šīm, augam vajadzīgajām vielām, uzņem sevī. Sevišķi svarīgi tas ir lielu nokrišņu periodā (kad jau tie nokrišņi uznāk un ziemā). Ne par velti pastāv doma  – lai zeme vienmēr zaļo!
  10. Kultūraugi iedalāmi vērtīgajos un mazvērtīgajos. Vērtīgie palielina slāpekļa un trūda saturu augsnē, tātad uzlabo auglību, bet mazvērtīgie – samazina. Pie pirmajiem pieskaitāmi pākšaugi un daudzgadīgās zāles, pie otrajiem – bietes, lini, rušināmaugi un graudaugi;
  11. Tāpat prezentācijā skatīt augseku piemērus, atkarībā no to uzdevuma – kam tiek audzēts?;
  12. Praksē pierādījies, ka minerālmēslu pielietošana samazina augsnes auglību. Lai gan pastāv nelielas iespējas, pielietojot pareizās augsekas, auglību celt (skatīt prezentācijā 66.slaidu – 5.rinda);
  13. Augsnē esošie mikroorganismi dara vislielāko darbu, tie tieši ietekmē ražas iznākumu. Tāpēc ieteicams augsnē ik pēc 5 gadiem ievadīt kūtsmēslus. Kā alternatīva minama veikalos nopērkamie mikroorganiskie mēslošanas līdzekļi.

Novēlu visiem, visiem veiksmīgu ražu! Lai darbošanās pa lauku Jums kļūst ne tikai par maizes, bet arī par sirdsdarbu! Mīlēsim savu zemi, cilvēkus un savu lauku sētu!

Zaļmēslojums

09/11/2016

Pievienoju PowerPoint prezentāciju: prezentacija_zalmeslojums

Paturpinot iepriekšējo tēmu par sējas vīķiem (Vasaras jeb sējas vīķi), kas ir gan labs lopbarības augs, gan viens no labākajiem augsnes ielabotājiem, vēlējos izstrādāt kopsavilkuma rakstu par zaļmēslojumu.

Augstu ražu pamats ir laba, trūdvielām bagāta augsne. Zināmie mēslošanas līdzekļi ir minerālmēsli, kūtsmēsli, virca, komposts un zaļmēslojums. Zaļmēslojuma ideja ir vienkārša – ļaujam augiem pašiem savairot nepieciešamās minerālvielas un sagādāt vēl turklāt dārgāko augu barības vielu – slāpekli.

Lai celtu smilšainu zemju auglību, tajā vislabāk ir ieart zemē zaļo augu masu. Zaļmēslojuma augi ir īpaši pieticīgi augsnes izvēlē un paši savai attīstībai “atrod” minerālvielas, šķīdinot pat grūti šķīstošus savienojumus. Pieaugs šādās zemēs trūds, kas sekmēs gan lauksaimniecības produkcijas iznākumu, gan plānotās mežaudzes ražību. Minerālmēsli, kūsmēsli šādās zemēs nedos vajadzīgo rezultātu, jo smilts zemes ir sausas un nav mēslojumam kur “aizķerties” – tas ieskalojas dziļākos augsnes slāņos. Savukārt, zaļmēslojums sadalās lēnāk.

Kad zaļmēslošanas augs pieteikoši liels izaudzis, to iear un ļauj tam satrūdēt. Iegūstam:

  • labi noēnotu augsni, kas turas irdena un mitra. Rodas labvēlīgāki baktēriju vairošanās un darbības apstākļi;
  • ar dziļu sakņu sistēmu zaļmēslošanas augs savāc savās virszemes daļās aizsklotās augu barības vielas no dziļākiem slāņiem. Zaļm.augu saknes irdina un vēdina apakškārtu, radīdamas iespēju izmantot to nākošajiem augiem;
  • zaļmasu iearot, tie sadalās, un no augšanas laikā sakrātām organiskām vielām veidojas laba trūdviela, kas uzlabo zemes augu barības vielu un ūdens saistītspējas. Smagas, lipīgas māla augsnes top drupanākas, un smalkas, putošas smiltis – saturīgākas. Augsne pieņem tumšu (melnu) nokrāsu – auglības redzamāko pazīmi. Atbrīvojas savāktās augu barības vielas un saražotais slāpeklis.

Labs zaļmēslojums dod augsnei tik pat daudz trūdvielu, cik 35 – 60 tonnu kūtsmēslojuma, atkarībā no augsnes iekultivācijas pakāpes

Zaļmēslojumam visvairāk audzē tauriņziežus: āboliņus, vīķus, zirņus, pupas, mazāk zināmās lupīnas un seradellu, kā arī citus pākšaugus. No pārējiem atzīmējami ir auzas, sinepes, eļļas rutks, griķi, rudzi un facēlija. Zaļmēslojumu AUGU vai to maisījumus var pielietot vairākos veidos:

  1. kā pilnīgu zaļmēslojumu to var pielietot, sējot papuvē, tātad pavasarī, un līdz laikam, kad jāsēj ziemāji: AUGS saug tā, lai to varētu ieart kā mēslojumu ziemājiem;
  2. ielabotās augsnēs AUGU sēju iespējams apvienot ar lopbrības iegūšanu tanī pašā gadā. Agri pavasarī iesēj kādu zaļbarības augu, ko novācot, iesēj AUGU. Tādējādi iegūstam vērtīgu mēslojumu nākošā gada kultūraugam. Šajā gadījumā AUGU iear pēc pirmā sala vai vēlā rudenī;
  3. AUGU iespējams iesēt tūlīt pēc ziemāju novākšanas un ieart kā rudens zaļmēslojumu;
  4. arī sējot pēc agrajiem kartupeļiem, AUGU var izmantot kā zaļmēslojumu nākošā gada kultūraugam;
  5. ir iespējams audzēt AUGU zem ziemājiem, t.i., pavasarī sēt AUGU, kas turpina augt pēc virsauga nopļaušanas un kļūst iearams pēc pirmā sala. Te derēs augi, kas pacieš noēnojumu – seradella vai ziemas vīķi. Pēdējo var sēt arī rudenī;
  6. bojātas AUGA sēklas var iestrādāt zemē, samaltā veidā;
  7. kā “pārnesto zaļmēslojumu”. Šim nolūkam kādā laukā iesēj ilggadīgo AUGU (piem. daudzgadīgā lupīna, lucerna u.t.t.), ko vasarā iespējams nopļaut divas reizes un pārvedot ieart citā laukā.

Vislabāk zaļmēslus izmanto sakņaugi, auzas un rudzi, mazāk citas kultūras.

Vislielāko, visdrošāko zaļo masu zaļmēslojumam dos vairāku augu maisījums, kura kopējais apjoms ir vismaz 180 kg/ha. Uz ha piemērotākais maisījums:

  1. Smilts augsnēm – 90kg dzeltenā lupīna, 80kg šaurlapainā, baltā lupīna vai pelušķi (pieticīgi zirņi) un 50kg auzas;
  2. Smilšaina māla un citām vidēji smagām augsnēm – 70kg lauka pupas, 70kg  šaurlapainā vai baltā lupīna, 40kg zirņi un 30kg auzas;
  3. Smagām mālainām augsnēm – 70kg zirņi, 50kg sējas vīķi, 80kg lauka pupas un 20kg auzas.

Īstais iearšanas laiks ir, kad zaļmēslojuma augi zied vai ir tikko pārziedējuši. Zaļmēslojums šādā stadijā ir ar slāpekli visbagātākais, un ir jāiear. Jāņem vērā, ka būs grūtības to uzreiz ieart (stāvošu), tādēļ otrs variants ir piespiest augus pie zemes un apart.

Tūlīt pēc zaļmēslojuma iearšanas sēt ziemājus nedrīkst. Jāļauj ieartai masai ~3 līdz 4 nedēļas trūdēt. Smagās augsnēs ieteicams ieart seklāk, nekā vieglās augsnēs, jo smagajās augsnēs, iearot zaļmēslojumu par dziļu, gaisa trūkuma dēļ tas nesadalās, bet pārkūdrojas, veidojot skābu, neuglīgu trūdu.

Sevišķa nepieciešamība pēc zaļmēsliem ir tām saimniecībām, kur kūtsmēsli ir jāved uz tāliem laukiem (mēslu vešana neatmaksājas), kā arī tām saimniecībām, kurās trūkst kūtsmēslu vai ir vāji attīstīta lopkopība.

Pa veid

Pa mēn

Izmantotā literatūra:

  • Meža dzīve, 1926.gada 1.jūnijs;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 15.augusts;
  • Brīvā Zeme, 1937.gada 28.septembris;
  • Darbs un Zeme, 1942.gada 1.jūnijs;
  • Darba Zemnieks, 1940.gada 23.augusts;
  • Zaļmēsli, 1938.g. agronoms Rūd. Ozoliņš