Saules kolektoru (gan ūdens, gan elektrības) lietderības aprēķins

Sveiki draugi!

Domāju, ka nu jau būtu pienācis laiks pieķerties klāt pie saules kolektoru rentbilitātes aprēķina, tā kā daudzi ir uzstādījuši saules paneļus un jau kādu laiku tos ir ekspluatējuši. Ja Tev ir uzstādīti saules paneļi, vēršos pie Tevis! Jā, jā – Tevis. Tu, kas tagad lasa šo rakstu. Bez Tevis palīdzības nespēšu šo darbu veikt. Pavisam nopietni…. Mēneša laikā no šī raksta publicēšanas izstrādāšu Google Forms veidni, kur lūgums ir visiem ievadīt datus par savu māju, ēku, vienvārdsakot, savu saules paneļu komplektu darbību. Viena veidne attieksies uz saules paneļiem, kas ražo elektrību, otra – kas ražo karsto ūdeni.

Kas tie būs par jautājumiem? Īsumā, tie būs tādi, lai, galu galā, es spētu veikt kopsavilkumu un sarēķināt, cik eiro jāizdod par savu patērēto 1kWh saules enerģijas. Dzīvojam kapitālismā, kur ir jārēķina, rūpīgi jāpārdomā ieguldījumi, sevišķi ja tie ir lieli.

ApMēram kādus datus vajadzēs (ko uzreiz esmu iedomājies):

1.Saules kolektori (karstais ūdens)

• Saimniecībā izlietotais karstais ūdens (65 grādīgais) – litros, kubikmetros -, kas nāk no saules paneļiem; sadalīts gada griezumā pa mēnešiem

2. Saules kolektori (elektrība)

• Saimniecībā izlietotā elektrība (kWh), ko saražojuši saules paneļi; sadalīts gada griezumā pa mēnešiem

Man nav prioritāri zināt, cik maksāja Tava saules paneļu sistēma. Visi ir gudri šajā lietā…. Vēlos zināt, cik no tā visa tiek lietderīgi pielietots – cik tas maksā?

Piemēram, ja Tu esi nopircis saules paneļus (kas ražo karsto ūdeni) par 8000 eiro un gada laikā patērējis 10 kubikmetrus karstā ūdens, diez vai tas ir bijis izdevīgs ieguldījums… Varbūt labāk būtu uzstādījis karstā ūdens boileri par 80 eiro un sildījis ūdeni ar elektrību ar maksu 25 centi par 1 kWh??

Lūdzu esi atsaucīgs un padalies ar savu piemēru. Tev vēl ir laiks savilkt datus. Es izveidošu Google formu.

Nedaudz par sūkņiem

Šoreiz pievērsīsimies apkures cirkulācijas sūkņa izvēlei. Iedomāsimies piemēru: Tu veikala plauktā redzi sūkni, kura cena ir 487 Ls, bet blakus tam – „identisks” sūknis ar cenu 331 Ls. Kuru Tu ņemsi?… Protams, lētāko? Tad nu tā. Pārbaudīsim vai lētākā izvēle būs tik laba.

	Reālie parametri		Jauda, W	Cena, Ls	En. ef. klase
Sūknis	Plūsma, m3/h	Pretestība, m
UPS 32-120F	5,07	5,15	268	331	C
MAGNA 32-100	5	5	126	487	A

Tabulā ir divu šo sūkņu salīdzinājums. Ar šiem sūkņiem tuvāk varat iepazīties, pasērfojot internetā. Nav mans mērķis kādu no tiem izcelt vai nogremdēt. Vēlos, lai lasītājs domātu ilgtermiņā.

Kā jau parasti, man patīk aprēķināt dārgākā sūkņa atmaksu – laiku, kad tiks dzēsta šī starpība, kas ir 156 Ls. Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksas (dārgākais variants – 0,1074 Ls/kWh), apkures sezonas ilgumu (210 dienas), kā arī svārstīgo sūkņa izmantošanas laiku diennaktī (1 – 24 stundas), esmu ieguvis tabulu ar sūkņa atmaksas laiku (gados vai sezonās), atkarībā no tā darbības ilguma diennakts laikā. (Ja nevar neko saskatīt, spied uz attēla)

Secinājumi:

1. Kā diagrammā redzams, dārgākais sūknis ātri atmaksājas, ja tiek lietots 15 un vairāk stundas diennaktī. Tātad ir lietderīgāk izvēlēties augstākas energoefektivitātes klases apkures sūkni, ja tam būs jādarbojas lielāko diennakts daļu;
2. Parasti labāki agregāti maksā vairāk – pērkot cirkulācijas sūkni, pievērs uzmanību energoefektivitātes klasei.

Projekts. Pāreja no ekonomiskajām uz LED spuldzēm

Ja Tevi interesē LED spuldzes un ir vēlme zināt, vai ir vērts vai nav uzstādīt šos brīnumus savās mājās, piedāvāju projektu, kā viest skaidrību. Aprēķins veltīts par godu elektroenerģijas cenu kāpumam 1.04.2011.

Pirmais, ko būtu jāizdara – apzini cik spuldžu Tev mājās ir, cik no tām lieto visbiežāk un cik daudz.

Telpa	Spuldžu skaits (gb)	Biežāk izmantotās spuldzes (gb)	Sadalījums pa stundām, plkst.
			17	18	19	20	21	22	23
Viesistaba	7	2	x	x	x	x	x	x
Guļamistaba nr.1	4	2			x		x	x	x
Guļamistaba nr.2	4	1						x	x
Darbistaba	3	1		x	x
Virtuve	1	1	x			x
Tualete	1	1	kopā 0,5 h

Tas nu būtu darīts. Tālāk seko tikai aprēķini.

	Ekonomiskā spuldze	LED spuldze	Piezīmes
Parametri
Tīkls	230 V, maiņstrāva	230 V, maiņstrāva
Gaismas atdeve	1000 Lm	600 Lm
Elektrības patēriņš	20 W	6 W
Cik maksā?	3 Ls	8 Ls
Kur?	veikalos	dealextreme.com
Istabas
Viesistaba	20W*2gb*6h=240Wh	6W*3gb*6h=108Wh	Aprēķinātais lielums ir elektrības patēriņš dienā, Wh;LED tiek ņemtas vairāk, lai dotu nepieciešamo gaismu
Guļamistaba nr.1	20W*2gb*4h=160Wh	6W*3gb*4h=72Wh
Guļamistaba nr.2	20W*1gb*2h=40Wh	6W*2gb*2h=24Wh
Darbistaba	20W*1gb*2h=40Wh	6W*2gb*2h=24Wh
Virtuve	20W*1gb*2h=40Wh	6W*2gb*2h=24Wh
Tualete	20W*1gb*0.5h=10Wh	6W*1gb*0.5h=3Wh
KOPĀ	520W	249W
Scenāriji
Pilna pāreja (visas telpas)
Kopējās izmaksas	13 gb * 8 Ls = 104 Ls
Ietaupījums dienā	0,1074Ls/kWh*(520W-249W)/1000=2,9 sant.
Atmaksāšanās laiks	104 Ls / 0,029 Ls = 3587 dienas = 9,83 gadi
Daļēja pāreja (Viesistaba un Guļamistaba nr.1)
Kopējās izmaksas	6 gb * 8 Ls = 48 Ls
Ietaupījums dienā	0,1074Ls/kWh*(400W-180W)/1000=2,36 sant.
Atmaksāšanās laiks	48 Ls / 0,0236 Ls = 2033 dienas = 5,57 gadi

Secinājumi.

1). Jo vairāk Tev spuldžu tajā lustrā deg, jo izdevīgāk pāriet uz LED (20W pret 6W);

2). Diemžēl, bet varbūt arī labi, ka elektrības cenas kāpums mūs motivē ekonomēt;

3). Taisīt šāda tipa projektus, kas motivē apzināt, interesēties par savas dzīvesvietas elektrības, siltuma patēriņiem ir svētīgi. Pie tam tas arī nav baigais kosmoss. Uz priekšu!

4). Pats esmu mājā iegādājies dažas LED spuldzes tieši no vietnes dealextreme.com un nesūdzos. Skaitītājs griežas tāpat, netkarīgi no tā, vai spuldzes deg vai nē 🙂 nopietni. Apsveru domu ņemt vēl, bet pa tiešo no ražotāja, teiksim caur iepriekšējos rakstos minēto alibaba.com. Citādāk pasūtītājs man bija ASV, bet piegādātājs Ķīna!!

5). Būtībā man jau ļoti maz spuldžu deg. Skaties secinājumu Nr.1

LED pret ekonomisko spuldzi

Šo aprēķinu varēju jau veikt ātrāk, taču, pirmkārt, atradu vienu ļoti jaudīgu LED spuldzi (par kuru grēks neminēt) un, otrkārt, vēlos, lai Tu pats galu galā izdari secinājumus.

LED (Maksā 50Ls)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	aptuveni 1450 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	aptuveni 19W
Darba mūžs	aptuveni 50.000 stundu
Kur atradu?	http://www.ledserviss.lv/?l=1&c=14&p=65

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	aptuveni 1000 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	aptuveni 20W
Darba mūžs	aptuveni 10.000 stundu
Kur atradu?	visos veikalos

Pārāk daudz nezināmā, vai ne? 😉

Labi, pieņemsim, ka dedzināsim spuldzes 50.000 stundas. (Tas sanāk: 8 stundas * 25 dienas * 12 mēn * ~20 gadi)

Otra lieta, spuldzēm atšķiras gaisamas plūsma. Lai ekonomiskā spuldze arī dotu~ 1500 Lm, tās jaudai jābūt lielākai. Pēc maniem aprēķiniem sanāk 29W.

Skatāmies tālāk:

Parametrs	LED	Ekonomiskā spuldze
Darba stundas, h	50.000
Jauda, W	19	29
Tarifs Ls/kWh	0.071
Maksa par el.en., Ls + spuldzes cena, Ls	67.45 + 50	102,95 + 15 (5gb * 3Ls)
Starpība	+0.5 Ls

Secinājumi:

1). Pirmkārt, pacentīšos izveidot rakstu lv.wikipedia.org par LED un ekonomiskajām spuldzēm, tad radīsies visvairāk secinājumu (reāli pārtulkošu no angļu valodas). Konkrētāk varēsi uzzināt par spuldzes reālo mūžu, jaudu, gaismas plūsmu,  gaismas plūsmas, jaudas izmaiņu mūža laikā, u.t.m.l.

2). Jautājums Tev radīsies par 30W – kā un kāpēc. Es darīju tā. Ja 1000 Lm ir 20W, tātad 1450 Lm -> 29W

3). Pēc 20 gadiem 0,5 Ls ietaupījums…. Smieklīgi. Te svarīgi būtu zināt, kādu, uz cik ilgu laiku LED spuldzes pārdevējs dod garantiju. Otra lieta, ir skaidrs, ka elektrības tarifs pieaugs, līdz ar to, ietaupījums būs lielāks.

Nu re – lauciņš pārdomām! 🙂

——————————–

Nu re, rakstu esmu izveidojis. Meklējiet wikipēdijā “Gaismas diožu spuldze”. Cerams, ka kaut ko jaunu uzzināsi 😉

Paldies visiem, kas izteica viedokli. Paldies arī tiem, kuri norādīja kādas web adreses ar vēl izdevīgākām LED spuldzēm. Tā, piemēram, pa $24.20; 5.26 W; 220V un 1500-1600 Lm. Ja var ticēt ražotājam, tad šāda spuldze atmaksāsies daudz daudz ātrāk. Katrā ziņā piemēru, kā to izrēķināt, esmu Tev iedevis. Vajag tik rakt! Lai izdodas!!

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	aptuveni 1000 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	aptuveni 20W
Darba mūžs	aptuveni 10.000 stundu
Kur atradu?	visos veikalos

LED (maksā $24.20)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	aptuveni 1500 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	aptuveni 5.5W
Darba mūžs	aptuveni 50.000 stundu
Kur atradu?	cītīgi meklējot

Skatāmies tālāk:

Parametrs	LED	Ekonomiskā spuldze
Darba stundas, h	50.000
Jauda, W	5,5	29
Tarifs Ls/kWh	0,1074
Maksa par el.en., Ls + spuldzes cena, Ls	29,54 + 13,5	155,73 + 15 (5gb * 3Ls)
Starpība	+127,69 Ls

Nu redzi kādas atšķirības?! Ja labi pameklē, var atrast labāku risinājumu. Un tas tikai uz 1 spuldzītes, bet nu 20 gadi arī… Lai izdodas!

Vai saules panelis no 1. aprīļa atmaksājas?

Jau iepriekš gribu pateikt, ka aprēķins būs tikai panelim, neieskaitot ne vadus, ne strāvas pastiprinātājus, ne akumulatorus, ne uzlādes kontrolierus – tikai vienam saules panelim.

Kā jau iepriekšējā rakstā “Saules kolektori 1.daļa” rakstīju: saulainu stundu gadā – 1800 un vidējā saules starojuma intensitāte gadā – 0,5kW/m². Tā wikipēdijā atradu, ka vidējais saules baterijas lietderības koeficients ir 0,18. Šis koeficients nozīmē saules starojuma pārveidojuma efektivitāti uz līdzstrāvas enerģiju. Ceru, ka saprati par ko runa. Ja nē, nē – neatkārtošu 🙂

Tad aprēķins, cik kWh elektrības saražo 1m² saules paneļa gadā: 1m² * 0,5kW/m² * 1800h * 0,18 = 162kWh.

Pārrēķinot uz elektrības cenu: 0,071Ls/kWh * 162kWh = 11,51 Ls/gadā/m²

Ārpus Latvijas nopērkamie saules paneļi maksā vidēji 1,5 lati par 1 paneļa W. Piemēram, 200W panelis maksās 200*1,5=300Ls. Šāds panelis ir ar 1,6m² lielu virsmas laukumu. Tātad gadā tāds var ietaupīt: 1,6m² * 11,51Ls/gadā/m² = 18,42Ls/gadā. Tas atmaksāsies pēc: 300Ls/18,42Ls/gadā = 16,28 gadiem.

Galīgi neiepriecinoši dati. Nevajadzēja laikam rēķināt 🙂 Bet ja nopietni, šajā aprēķinā nav ņemtas vērā pārējo sistēmas elementu izmaksas + zudumi sistēmā (vados, pārveidotājā) + saražotā, bet neizmantotā elektroenerģija. Un tad jau dati būs pavisam neiepriecinoši. Varbūt esmu kļūdījies kWh aprēķinā gadā no saules, to pārbaudīšu. Ja kas, tad ielikšu izmaiņas, ja nē, tad cipari tiešām saskan.

————–

Optimistiskākos materiālos atradu, ka gada vidējais globālais saules radiācijas lielums uz horizontālas plaknes Rīgā ir 1109kWh/m². Tad sanāk, ka no 1m² saules paneļa var gadā iegūt 1109 * 0,18 = 200kWh.

Pārrēķinot uz elektrības cenu: 0,071Ls/kWh * 200kWh = 14,2 Ls/gadā/m²

Panelis atmaksājas pēc: 300 Ls / (14,2 * 1,6) = 13,2 gadiem.

Tāpat diez cik spīdoši nav. Nu re, tātad neatmaksājas. Nav vērts gaidīt tik ilgi. Tehnoloģijas attīstās, sponsorējuma no valdības nav, šī joma vēl nav iekustināta. Gaidīsim.

————–

Tātad nu jau pieteikoši gaidīts, jo no 1. aprīļa ceļas cena par elektroenerģiju – mājsaimniecībās, kurās el.en. patētiņš pārsniedz 1200 kWh gadā, maksā 0,1074 Ls/kWh. Parēķināsim.

0,1074 Ls/kWh * 200 kW = 21,48 Ls/gadā/m²

Ja panelis maksā 300 Ls, aizņem 1,6m² lielu platību, pārveides koeficients ir 0,18, tad ietaupīsies: 1,6m² * 21,48 Ls/gadā/m² = 34,37 Ls/gadā, tātad panelis atmaksāsies pēc 300Ls/34,37 Ls/gadā = 8,7 gadiem. Secini pats – Tev vēl būs jāpērk pārveidotāji (var iztikt, ja viss darbosies uz līdzstrāvas), akumulatori (var iztikt, ja nevajag rezerves – piem., dzeramā ūdens sūknis. Tomēr stingri ieteicams), vadi (nav tik lielas izmaksas), atrast vietu un nostiprināt uz jumta vai zemes un, galvenais, atmaksāsies Tev tajos 8,7 gados, ja izmantosi 100% no saražotās elektroenerģijas!! Spried pats.

————–

Tad nu ir saņemts piedāvājums: 6kW sistēma ar kopējām izmaksām par paneļiem 4684 eiro.  Paneļu kopējie izmēri – 39.3 m². Gadā uz 1m² paneļu varam atpelnīt 30.56 eiro. Visai sistēmai šī summa sastādīs 1201.01 eiro. Sistēma atmaksāsies pēc ~3.9 gadiem. Bet nu jāņem nākaimie soļi – sistēmas kopējās izmaksas (stiprinājumi un pārveidotājs), jo panelis bez sistēmas nav nekas. Ņemot vērā šo faktoru, kopējā atmaksa sastāda ~7,9 gadus. It kā cipari ļoti optimistiski, BET tas vēl nav viss. Izmantošana. Šādā jaukā, saulainā laikā enerģiju panelis ražos uz urrā, bet vai to būs kur izmantot? Ja būs – tad ir vērts iegādāties šos brīnumus. Ja saulainā laikā tomēr nav kur elektroenerģiju ieguldīt, tad nav vērts.

Kā redzi – laikam ejot saules paneļi kļūst lētāki un izdevīgāki – konkurence tirgū liek cenai krist. Domāju, ka vēl ir jāpagaida – kas lēni nāk, tas labi nāk. Dārgāki paneļi noteikti nekļūs.

Saules bateriju/paneļu/kolektoru sistēmas. Piemēri

Augstāk ir attēlota saules baterijas shēma ar akumulatoru. Ar sarkanu vadu attēlots +(pozitīvais) vads, ar melnu -(negatīvais) vads, bet ar zaļu – zemējuma vads – strāvas vads, kas jāsazemē (parasti aptin ap zemē ieraktu armatūras stieni). Atceramies, ka strāva plūst no + uz -.

Tātad Kycocera 60 vatu (turpmāk: W) panelis (augšā) ražo 12 voltu (V) līdzstrāvu. No tā plūstošās srāvas stiprums maksimāli būs 60/12 = 5 ampēri(A). Vada izmēru meklē iepriekšējā rakstā “Pārvadāmās jaudas lielums atkarībā no kabeļa šķērsgriezuma. Drošinātāji”. Tātad viendzīslu vads. Lai gan man mazākais vada diametrs tabulā ir 1,5mm², šajā gadījumā te jau derētu 1mm² vads.

Pirmais elements, uz kuru iet līdzstrāva ir pelēkais četrstūris – saules paneļa atslēdzējs. Tas praktiski ir automātiskais drošinātājs, kas sastāv no 15 A drošinātājiem (ar viļņainainu līniju) un slēdžiem (bultiņa). Tā uzdevums ir ātri un droši atslēgt līdzstrāvas plūsmu no saules baterijas un nepieļaut sistēmā pārslodzes. Tālāk, pa labi atrodas uzlādes kontrolieris. Uz tā ir attēloti trīs zīmējumi. Saule, akumulators un lampiņa. Tas nozīmē, ka pie attiecīgā attēla jāpieslēdz attiecīgais elements. Pie saules + un – izvadiem jāpieslēdz saules paneļa izvadi, pie akumulatora – akumulatora izvadi, pie spuldzītes – izvadi uz āra apgaismojumu. Uz visiem šiem izvadiem joprojām plūst 12V līdzstrāva. Vēl jāpiemin, ka biezākas līnijas (pie akumulatora) nozīmē rasnākus strāvas vadus, bet plānākas (piem., saules paneļa izvadi) mazāka šķērsgriezuma strāvas vadus. Tālāk no akumulatora uz strāvas pastiprinātāju iet resnāki vadi, kas nozīmē, ka tur plūst stipra strāva. Cik? Nu parēķināsim: 300/12 = 25A. Tātad maksimāli 25A. Viendzīslu vads. Te derēs 2,5mm² vads, kas ilglaicīgi pieļaus 30A stipru strāvu. Mazāka šķērsgriezuma vadi aiziet arī iekštelpu apgaismojumu, kas “barojas” no 12V līdzstrāvas (tie aprīkoti ar drošinātājiem). Šis strāvas pastiprinātājs pārveido 12V līdzstrāvu 110V maiņstrāvā. Mūsu gadījumā būs jāiegādājas 220V 50Hz maiņstrāvas modelis. Jāatzīmē, ka šajā projektā vēl vajag sazemēt saules paneļus, arī uzlādes kontrolieri, saules paneļa atslēdzēju un slēdžu kasti uz iekštelpu apgaismojumu.

Ja Tev nav līdzstrāvas slodžu, tad pie uzlādes kontroliera, kur attēlota spuldzīte, nebūs izvadu. Tas pats attiecās uz iekštelpu apgaismojumu. Tā visa enerģija tiks veltīta maiņstrāvas slodzēm. Lai vairāk uzzinātu par akumulatoriem, palasi iepriekšējos rakstus. Gaišā dienā saules paneļi nodrošinās ēku ar nepieciešamo enerģiju, liekā enerģija lādēs akumulatoru. Apmākušās dienās vai nakts stundās enerģija nāks no akumulatora. Resnākos vadus, kas iet no akumulatora uz strāvas pastiprinātāju, vajag veidot ne garākus par 1 metru. Tas saistīts ar zudumiem.Tālāk – tāme ASV dolāros, neskaitot darbu un līdzstrāvas slodzes.

Elements	Kopā
Kyocera KC-60 60W panelis	$335,00
Deka 12V 98Ah akumulators	$150,00
Morningstar SunLight-10 uzlādes kontr.	$110,00
Statpower Portawattz 300 strāvas pastipr.	$90,00
Saules paneļa atslēdzējs	$20,00
Kabeļi	$13,00
	$718

Augstāk attēlota divu saules paneļu sistēma ar akumulatoriem, bez strāvas pastiprinātāja. Paneļi saslēgti paralēli, līdz ar to strāvas spriegums nemainās, savukārt jauda palielinās divkārši. Tātad uzlādes kontrolierim ir tie paši trīs porti: saules paneļi, akumulators, līdzstrāvas slodzes. Kad akumulatori būs pilnībā uzlādējušies, uzlādes kontrolieris atsēgs to no saules kolektoriem, t.i. ports Nr. 1 būs atslēgts no porta Nr.2, taču ne no porta Nr.3. Paneļi turpinās dot enerģiju uz līdzstrāvas slodzēm (mūsu gadījumā – ventilatoru un trim spuldzēm). Kas attiecas uz akumulatoriem, tos vēlams ievietot ventilējamā kastē, jo lādējoties tie izdala H2, un var aizdegties vadi. Tādēļ vadu šķērsgriezumu ņem lielu. Cik? Aprēķināsim, ņemot vērā uz vada uzlikto 60A drošinātāju. Te derēs 10mm² vads, kas ilglaicīgi pieļaus 80A stipru strāvu. Protams, vads necietīs, jo pirmais pārdegs drošinātājs pie 60A. Līdzīgā veidā var atrast pārējo vadu šķērsgriezumus. Akumulatori arī savienoti paralēli, strāvas ietilpība četrkāršojas, taču spriegums nemainās. Ievēro arī to, ka drošinātājus liek tikai uz + vadiem. Uz elektriskajām  spuldzēm ejošie vadi ir aprīkoti ar 2A drošinātājiem. Ekonomiskās spuldzes pie lielāka strāvas stipruma var pārdegt, tās labāk pacieš nemanīgus tīkla parametrus. Savukārt uz ventilatoru ejošais vads ir aprīkots ar lielāku – 5A drošinātāju. Tas tāpēc, ka ventilators pie paaugstināta strāvas stipruma I (lielāka padotā jauda W) liks rotoram vienkārši griezties ātrāk – tas nav tik prasīgs kā spuldzes. Ledusskapis aprīkots ar 30A drošinātāju, akumulatori – 60A. Kopējās sistēmas izmaksas sastāda aptuveni 2500 dolāru.

Augšā attēlota 5 saules bateriju shēma bez akumulatoriem, kas darbina zemūdens sūkni. Saules paneļi izvietoti virknē (+ un – poli savienoti), līdz ar to spriegums summējas – 275W un 60V (ja būtu paralēli (+ ar + un – ar -, tad 275W un 12V). Sūkņa ražība 50 l/min. Sūkni ārkārtas gadījumos var pieslēgt arī 220V 50Hz maiņstrāvas tīklam, taču ne uz ilgu laiku, jo tas bojā sūkņa motoru. Sūkņa kontrolieris nodrošina manuālu sūkņa ieslēgšanos/izslēgšanos. Arī to var uz kādu brīdi pieslēgt 220V.

Ūdens sūkņa augšpusei pievienots ūdens izvads (1½’’). Sūknis to spēj maksimāli uzspiest 14m augstumā, neņemot vērā vietējos (līkumi, paresninājumi, sašaurinājumi) un lineāros (jo garāka caurule, jo lielāki zudumi; caurules virsmas raupjums) zudumus. Sistēmu var papildinat ar vēja ģeneratoru, papildu strāvas ģeneratoru utt.

Zemāk tāme:

Elements	Kopā
Saules paneļi	$1500,00
Sūkņa kontrol.	$70,00
Sūknis	$1600,00
	$3170

Augstāk – papildināta saules paneļu sistēma ar sūkni, ūdens tvertni un sadales caurulēm. Tātad 2 saules paneļi, kopā 160W un 24V līdzstrāvas sistēma. Tālāk – saules paneļu atvienotājkārba. Un tālāk viss vienkārši – sūknis, iztušošanas krāns, uzglabāšanas tvertne un sadales caurules. Iegremdējamā sūkņa ražība 7,6 litri minūtē.

Zemāk galveno elementu tāme:

Elements	Kopā
Saules paneļi	$570
PVC caurules	$200
Sūknis	$500
Uzglabāšanas tvertne	$100

Tātad kopā sanāk $1370.

Attēlā augstāk attēlota ļoti vienkārša saules kolektora shēma, kas silda ūdens toveri. Caur plakano saules kolektoru sasilst ienākošais ūdens no tovera. Automātika darbina sūkni un vārstu vienlaicīgi. Ja temperatūra pie kolektora izejas Tk (augšā) ir lielāka par temperatūru ūdens toverī Tt (Tk>Tt + 3°C jeb Tk-Tt>3°C), tad automātika atver vārstu un ieslēdz sūkni. Kad temperatūra izlīdzinās (Tk~Tt), automātika aizver vārstu un izslēdz sūkni. Vārstu var arī regulēt manuāli, piemēram, kad nepieciešams izlaist ūdeni no sistēmas. Kolektoru un caurules vajag ierīkot ar nelielu slīpumu, lai pa iztukšošanas krānu varētu izlaist ūdeni gan no tovera, gan no kolektora.

Izmaksas šim projektam:

Saules kolektors $300, sūknis $300, caurules, savienojumi $200, automātika $150. Kopā $950.

Attēlā augstāk – vienkārša sistēma, kas darbojas uz 12V līdzstrāvas. Projekta izmaksas: Siemens panelis $300, akumulators $115, kompaktās fluroscences lampas $63, 10A uzlādes kontrolieris $42, saules paneļu rāmis uz jumta $26, kabeļi u.c $54. Kopā $600

Attēlā augstāk – saules kolektora sistēma, kas nodrošina mājai silto ūdeni. Visi veidgabali ir norādīti. Tvertnē šķidrumi (gan aukstais ienākošais, gan kolektora uzsildītais) ir savienoti (sajaucas), nav iespējams ziemas apstākļos no kolektora izliet ūdeni. Šī ūdens sildīšanas shēma atrodama siltajās valstīs – Itālijā, Grieķijā, Turcijā, Spānijā, Portugālē u.c. Sistēmas izmaksas: Kolektors $990, Tvertne $560, Sūknis $490, Kontrolieris $220, Caurules u.c. $60. Kopā $2320

Latvijas apstākļiem šāda shēma nav derīga, jo, labākajā gadījumā, kolektors nevajadzīgi dzesēs ienākošo auksto ūdeni vēl vairāk, taču sliktākajā – gan kolektors, gan tvertne, gan sūknis, gan arī caurules vienkārši saplīsīs. Tas draud rudenī-pavasarī jau pie maziem mīnusiem. Ūdens sasalstot izplešas un saplēš visu. Attēlā zemāk – šī pati, tikai nedaudz pārveidota sistēma, kas piemērota Latvijas apstākļiem.

Pieminēšu tikai to, ka šķidrums, kas plūst caur kolektoru nesavienojas ar ienākošo auksto ūdeni. 180 litru tvertnē ir siltummainis – spirālē savīta caurule. Sķidrums, kas plūst pa kolektoru visbiežāk Latvijas apstākļos ir kāds neaizsalstošs šķidrums, piemēram, etilēnglikols.

Attēlā augstāk, saules baterijas sistēma, kas nodrošina ūdeni mājsaimniecības vajadzībām. 90 litru tvertni novieto augstāk, lai ūdens uz māju tecētu gravitātes iespaidā. Kā shēmā redzams, lai darbinātu sūkni, nav nekas vairāk nepieciešams kā saules baterija. Saules baterija maksā $530, sūknis $240.

Attēlā augstāk saules baterijas un vēja ģeneratora apvienojums vienā sistēmā. Sistēmā ir tikai 12V līdzstrāvas slodzes. Šuntus jeb paralēlslēgumus liek, lai noteiktu strāvas parametrus. Akumulatorus vēlams izvietot noslēgtās, ventilējamās kastēs. Svarīgi būtu sazemēt gan saules bateriju, gan vēja ģeneratoru. Šīs sistēmas izmaksas:

Vēja ģenerators	$500
Saules baterija	$265
Akumulatori	$208
Kabeļi un aparatūra	$100
Atslēdzēji	$72
Saules bateriju statīvs	$45
Sadales kārbas	$61
KOPĀ	$1323

Attēlā augstāk – nu jau reālāka shēma Latvijas apstākļiem, kur pārveidotājs pārveido no saules paneļiem un akumulatoriem nākošos 12V līdzstrāvas  uz 230V 50Hz maiņstrāvu. Materiālu izmaksas:

Akumulatori	$630
Saules baterijas	$615
Inverters	$600
Uzlādes kontrolieris	$198
Lampas	$162
Kabeļi, slēdzis u.c.	$130
KOPĀ	$2335

Attēlā – arī vienkārša 3 saules paneļu sistēma. Sistēmā izvēlēti 70Ah akumulatori, bez strāvas pārveidotāja/pastiprinātāja. Visi elektriskās ķēdes elementi darbosies uz 12V līdzstrāvas. Šis cipars parasti ir atkarīgs no tā, kā saslēgti saules paneļi:

• Saules paneļi ir saslēgti virknē

Pirmkārt jau atgādināšu, ka, visbiežāk, no viena saules paneļa izejošās strāvas spriegums ir 12V.

Saules paneļus saslēdz virknē pa 2, paralēli nākošajiem diviem un nākošajiem, un nākošajiem, utt. Strāvas izejas spriegums būs divreiz lielāks – 24V līdzstrāva. Ja sistēmā ir akumulatori, tad arī to strāvas spriegumam jābūt 24V. Tiek veidotas kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas sistēmas.

1. Izvēloties līdzstrāvas sistēmas, jāiegādājas patērētāji, kas darbojas uz 24V līdzstrāvas.
2. Izvēloties maiņstrāvas sistēmu, jāiegādājas strāvas pastiprinātājs, kas pārveido 24V līdzstrāvas uz 220V maiņstrāvu.

Ja ir daudz saules paneļu, ir iespējams tos visus saslēgt vienā virknē. Tad, piemēram, no 12 paneļiem izies 12*12 = 144V līdzstrāva. Tādā gadījumā, visbiežāk, izvēlas speciālu strāvas pārveidotāju. Iemesls, kāpēc izvēlas šādu virknes slēgumu, ir mazāki zudumi, pārveidojot, apstrādājot strāvu.

• Saules paneļi ir saslēgti paralēli

Tad ir skaidrs, ka būs 12V sistēma. Ja sistēmā ir strāvas pastiprinātājs, tad aiz tā būs maiņstrāvas, bet, pirms tā – līdzstrāvas slodzes.

Pārveidojot līdzstrāvu uz maiņstrāvu, pārveidotājā zudumos aiziet aptuveni 30%. Jo vairāk paneļu tiek pieslēgti, jo nemainīgāks būs strāvas spriegums. Praktiski visiem patērētājiem “nepatīk” mainīgs elektriskais tīkls. Tie ātrāk nolietojas, spuldzītēm kvēldiegs vienkārši pārdeg. Piemērā 225W raksturo maksimālo saules paneļu sistēmas saražoto jaudu. Uzskatu, ka šāds cipars reāli nav iespējams. Laika apstākļu un zudumu (vados) dēļ. Sistēmā ar akumulatoriem, saules paneļu galvenais uzdevums ir “uzkačāt” akumulatorus. “Aķi” arī būs galvenie strāvas devēji, tamdēļ sistēmā vajag sabalansēt kā uzstādīto saules paneļu, tā arī akumulatoru skaitu.

Vēl viens piemērs (2005.  gads), kur pamielot acis.

• Elektriskais skūteris EVT 4000E – $1999. Maksimālais ātrums 55 km/h, masa 150 kg
• Uzlādes kontrolieris Xantex C-40 pārveido 48V līdzstrāvas -> 12V līdzstrāvas, reizē pasargā akumulatorus no pārlādēšanās
• Darbs, materiāli – $1300
• Ar vienu pilnu uzlādi var nobraukt 46 – 65 kilometrus
• Darbs ilga 2 mēnešus, atvēlot 2-4 stundas nedēļā
• Skūteris, salīdzinot ar iepriekš lietoto iekšdedzes auto, ietaupa aptuveni 4,5 litrus degvielas dienā. Dienā īpašnieks nobrauc ~18 kilometru

Mēnesī 20 darbadienas, ietaupījums 20 dienas * 4,5 litri * 0,7 Ls/litrā = 63 Ls/mēnesī. Projekta izmaksas (1999 + 1300) * 0,5 Ls/dolārā = 1650 Ls. Atmaksājas 26 mēnešos = 2 gados un 2 mēnešos. Aprēķins veikts pēc mūsu dienu degvielas cenām. Nav ņemti vērā laikapstākļi, mūsdienu materiālu, darba izmaksas.

Dažas sistēmas bez komentāriem:

Tajos plūstošās strāvas stiprums A atšķiras.

Saules bateriju/paneļu sistēmas

Apskatīšu tikai divas sistēmas: ar un bez akumulatoriem. Ir vēl citas, taču pašas shēmas būtiski nemainās. Šajām shēmām var pievienot ģeneratoru, akumulatoru lādētāju u.c., tikai jāzin kur.

Saules bateriju sistēma ar akumulatoriem.

Sisēmas komponenti.

1. Saules baterija (Angliski: Solar-electric panel)

Saules baterija ir galvenā sistēmas sastāvdaļa. Tā pārveido saules gaismas enerģiju elektriskajā, ražojot līdzstrāvu. Saules baterijas iedala pēc saražotās jaudas un atkarībā no temperatūras iedarbības uz tām.

2. Līdzstrāvas slēdzis (Array DC disconnect)

Šo ierīci lieto, lai droši atslēgtu līdzstrāvas plūsmu. Lai nevajadzētu “knibināties” pa vadiem un “norauties pa nagiem” utt. Tā ir svarīga sastāvdaļa, kad vajag apkalpot sistēmu. Elektriskais slēdzis ir paredzēts tieši līdzstrāvas atslēgšanai. Nepieciešamības gadījumā to var aprīkot arī ar drošinātājiem.

3. Uzlādes kontrolieris (Charge controller)

Tas regulē saules paneļu enerģiju, lai aizsargātu akumulatorus no pārslodzes, pārlādēšanas, t.i., lai akumulatora elementi “neuzvārītos”. Tas tiek veikts, analizējot akumulatoru spriegumu. Akumulatori ir dārgs prieks, tamdēļ tos pareizi vajag lietot. Lai pagarinātu to darba mūžu, vajag izvairīties no pārslogošanas vai pārlieku lielas izlādes. Tam arī ir paredzēts uzlādes/izlādes konrolieris. Kad akumulators ir pilnībā uzlādējies, kontrolieris pārtrauc līdzstrāvas plūsmu no saules paneļiem uz akumulatoriem. Kad akumulators ir izlādējies līdz pieļaujamajai robežai, kontrolieris atslēdz akumulatoru no mājas slodzes. Daži uzlādes kontrolieri regulē saules paneļu strāvas spriegumu, neatkarīgi no akumulatoru sprieguma, tādējādi nodrošinot maksimālu paneļa efektivitāti.

4. Akumulatori (Batteries)

Saules baterijas ražos elektrību, kad spīdēs saule, nedaudz arī apmākušā dienā. Ja sistēma ir bez akumulatoriem (shēma zemāk), iestājoties naktij vai mākoņainam laikam, sistēmā strāva neplūdīs. Tāpēc vajag tādu skaitu akumulatoru, lai apmierinātu Jūsu elektrības patēriņu apmākušā dienā vai naktī. Parasti akumulatoru skaitu izvēlas tādu, lai ar to enerģiju varētu nosegt mājas enerģijas slodzi vienai līdz trijām mākoņainām dienām. Akumulatorus vajag novietot ventilējamā telpā un aizsargāt no augstām temperatūrām. Saules paneļu sistēmām ieteicams izmantot dziļizlādes akumulatorus, kuri var atkārtoti uzlādēties-izlādēties bez nopietniem bojājumiem. Tādēļ akumulatori, kas izlādējas ātri (priekš auto), nederēs. To galvenā funkcija ir “piestartēt” mašīnu. Ir dažādu veidu dziļizlādes akumulatori, piemēram gēla, uzpildāmie svina.

Saules baterijas lādēs akumulatorus tikai tad, kad tās pados uz akumulatoriem par 10% lielāku spriegumu nekā akumulators ražo. Respektīvi, lai lādētos 12V akumulators, vajag no paneļiem nodrošināt vismaz 13,2V. Vēl – spriegums akumulatorā nedrīkst nokrist zem 11V, jo tad daļa akumulatora šūnu iet bojā.

5. Akumulatoru ampērstundu mērītājs (System meter)

Tas mēra un uz displeja attēlo sistēmas procesu izpildi un nosaka, cik pielādējušies ir akumulatori, cik daudz elektrības ir saražots un cik daudz elektrības šobrīd tiek patērēts. Būt bez šīs ierīces ir tas pats, kas vadīt auto bez mērinstrumentiem.

6. Galvenais līdzstrāvas slēdzis (Main DC disconnect)

Šāds slēdzis, kas savienojams starp akumulatoriem un strāvas pastiprinātāju, ir ļoti noderīgs. Tā parasti ir liela kaste, kurā ir līdzstrāvas slēdzis. Tas ļauj ātri atslēgt pastiprinātāju no baterijām un aizsargā vadus no pārdegšanas.

7. Strāvas pastiprinātājs – no līdzstrāvas uz maiņstrāvu (Inverter)

Pastiprinātājs pārveido līdzstrāvu, kas nāk no saules baterijām (un akumulatoriem) uz maiņstrāvu, kas “baro” mājsaimniecības elektroiekārtas – spuldzēs, TV, radio un citas ierīces. Tas pārveido stravu uz 120V vai 220V, 50 vai 60 Hz frekvencē. Strāvas pastiprinātāji rasksturojas ar jaudas ietilpību, kas mērāmi no dažiem simtiem vatu līdz megavatiem (MW). Liela daļa pastiprinātāju ir paredzēti sistēmām bez baterijām.

8. Maiņstrāvas sadales skapis / Strāvas pastiprinātāja maiņstrāvas slēdzis (AC breaker panel / Inverter AC disconnect)

Tā ir vieta, uz kur tiek savilktas visas mājas fāzes – gan no tīkla, gan no saules baterijām. Pie sienas piestiprināma kaste, kas parasti ir izvietota garāžā, tualetē, pagrabā vai citās vietās. Sadales skapis aprīkots ar drošinātājiem, kas aizsargā vadus un ierīces no elektriskās pārslodzes. Tāpat kā visas fāzes, arī pastiprinātāja izeju nepieciešams vadīt caur sadales skapi.

Saules bateriju sistēma bez akumulatoriem.

Turpinājums sekos….

Par visām sastāvdaļām konkrētāk variet meklēt wikipēdijā vai googlē.

Nedaudz par akumulatoriem

Uz akumulatora ir atzīmes: 40Ah un 12VDC (vai vienkārši 12V)

Ko tas nozīmē?

Tātad, galvenie raksturojošie lielumi akumulatoram ir spriegums uz tā spailēm (V) un elektriskā ietilpība, ko mēra ampērstundās (Ah).  Ja uz akumulatora ir atzīme 40Ah, tad tas nozīmē, ka izlādējot ar 40A stipru strāvu, tas darbosies 1 stundu. 12VDC savukārt nozīmē, ka tas padod 12V lielu līdzstrāvas (DC – no angļu val. Direct Current) spriegumu. Visi akumulatori ģenerē tikai līdzstrāvu.

Piemērs. Ir dota spuldze ar jaudu 20W, darbojas pie 12V līdzstrāvas sprieguma. Aprēķināt cik stundu degs šī spuldze uz iepriekšminētā akumulatora.

Pēc fizikas formulas P (Jauda, W) = I (Strāvas stiprums, A) * U (Strāvas spriegums, V), aprēķinam spuldzei nepieciešamo strāvas stiprumu. Tas sanāk ~1,67A. 40Ah akumulatoram tā pieslēgta varēs degt 40/1,67 = ~24stundas. Pēc tam akumulators būs pilnībā izlādējies.

Aprēķināsim pēc tās pašas formulas maksimālo akumulatora jaudu.  P = 40 * 12 = 480W. Tātad 480W jaudu tas dos 1 stundu. 480/20 = 24 spuldzes degs 1 stundu.

Divos teikumos par virknes un paralēlo slēgumu.

Attēlā kreisajā pusē ir 4 virknē saslēgtas baterijas  (baterijas parametri 1,2V, 1000mAh jeb 1Ah ). Šāds virknes slēgums praktiski ir viena liela baterija ar četrkāršu ietilpību (4,8V un 1000mAh). Attelā pa labi 4 tādas pašas baterijas saslēgtas paralēli (1,2V un 4000mAh). Tas pats attiecas arī uz akumulatoru paralēlo un virknes slēgumu.

Secinājumi

Svina akumulatoriem, ko parasti lieto automašīnās, strauji krīt sākotnējais strāvas spriegums 12V. Tātad testā tos izmantot nevar. Bet tos var lietot laikā, kad akumulators lādējas. Cita lieta ir “deep cycle” jeb tā saucamie gēlu vai dziļizlādes akumulatori. Galvenā atšķirība no parastā svina akumulatora ir tā, ka, akumulatoram izlādējoties, strāvas spriegums paliek nemainīgs.

Ir daudz variantu, kur pielietot elektrisko enerģiju no akumulatoriem. Ja esi ticis tik tālu, papēti rakstu “Saules bateriju/paneļu/kolektoru sistēmas. Piemēri“. Tur ir dažādi varianti, kā elektrisko enerģiju no akumulatoriem pārveidot gaismas, kustības enerģijā vai darbināt cirkulācijas sūkņus.

Pārvadāmās jaudas lielums atkarībā no kabeļa šķērsgriezuma. Drošinātāji

Līnijas parametri:
– fāzes spriegums 220 V;
– cos φ mazāks vai vienāds ar 1;
– sprieguma zudumi 5% robežās;
– līnijas garums <100m.

Minētie lielumi pie citiem līnijas parametriem būs citādi. Cos φ raksturo aktīvās un reaktīvās jaudas attiecību līnijā.  Mājas elektroapgādei pieņem, ka cos φ = 0,85 vai 0,9.  Ja līnija (spriegums uz klemmēm 220V) no ieejas uzskaites iet uz pagaidu māju, tad uz saimniecības ēku un beidzot uz dzīvojamo māju, kopējais attālums var izrādīties lielāks par 100 m un var veidoties situācija, ka galā sprieguma zudumi būs ievērojami. Pazemināts spriegums stipri ietekmē apgaismojuma kvalitāti telpās – spriegumam tikai nedaudz samazinoties, apgaismes ķermeņu gaismas atdeve samazinās ļoti strauji.

3 fāzu līnijas vara vadi
Maksimālā jauda (kW) Aprēķinātā strāva fāzē (A) Vada šķērsgriezums (mm²)

1,4…………………………2,1……………………………….0,50
2,1…………………………3,1……………………………….0,75
2,8…………………………4,2……………………………….1,0
4,2…………………………6,3……………………………….1,5
6,9……………………….10,0……………………………….2,5
11………………………..17,0……………………………….4,0
17………………………..25,0……………………………….6,0
28………………………..42,0……………………………..10,0
44………………………..67,0……………………………..16,0

Vienfāzu līnijai plūstošās strāvas stiprums A pieļaujams nedaudz lielāks nekā trīsfāzu.

Tagad par plūstošās strāvas stiprumu (A) pa viendzīslu vara vadu (mm²):

23…………………………1,5

30…………………………2,5

41…………………………4

50…………………………6

80…………………………10

100…………………………16

140…………………………25

170…………………………35

215…………………………50

270…………………………70

325…………………………95

Korekti šī tabula saucas “Ilglaicīgi pieļaujamās strāvas pa vara vadiem”.

Šīs tabulas veidotas, par pamatu ņemot Latvijā pieejamo vadu šķērsgriezumus. Strāvas spriegumu var aprēķināt pēc sekojošas formulas:

P = I*U*cos φ => U = P/(I*cosφ) (P-pārvadāmā jauda, vatos W; I-strāvas stiprums, ampēros A; U-strāvas spriegums, voltos V; cosφ – koeficients)

Ja līnijai ir citi parametri, piemēram, cos φ =0,7, tad vadu šķērsgriezums jāpalielina, lai varētu nogādāt līdz patērētājam vajadzīgo jaudu. Tas pats attiecas uz attālumu no sprieguma zudumu viedokļa. Aprēķinātā strāva fāzē ir ilgstoši pieļaujamā maksimālā strāva, kas pie dotā šķērsgriezuma nebojā vadu (strāva, plūstot pa vadu, to karsē), tā nemaina vadītspēju un izolācijas stāvokli.

Tagad nedaudz par drošinātājiem un strāvas stiprumu.

Maksimālais strāvas stiprums (A) Vienfāzes elektroiekārtas maksimālā jauda

6 ampēri…………………….1380W

10 ampēri…………………..2300W

16 ampēri…………………..3680W

20 ampēri………………….4600W

25 ampēri………………….5750W

Lai labāk izprastu šo tabulu, paņemsim piemēru.

Uz vienfāzes uzlikts 6 ampēru drošinātājs. Ieslēdzot elektrisko sildītāju, kura jauda 1300W, strāvas stiprums būs 5,9A (1300 = 220 * 5,9). Ja vēl pieslēgsim lustru, kuras jauda 150W, drošinātājs atslēgsies, jo strāvas stiprums būs sasniedzis 6,6A (5,9 + 150/220).

LED pret Kvēlspuldzi

Tagad veikšu otru pētījumu: salīdzināšu LED ar kvēlspuldzi. No ekonomiskā aspekta 🙂

LED (Maksā 39Ls)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	aptuveni 1000 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	aptuveni 13W
Darba mūžs	50.000 stundu (pietiks arī ja kalpos 20.000 stundu :))
Kur atradu?	http://www.ledspuldzes.lv/?cat=1&subcat=1&id=103

Kvēlspuldze (Maksā 0.2Ls)

Pievienojums	E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma	1300 Lm
Spriegums	230V
Elektroenerģijas patēriņš	100W
Darba mūžs	1.000 stundu
Kur atradu?	visos veikalos

Pieņemsim, ka dedzināsim spuldzes 7000 stundas.

Pie lampas dedzināšanas 8 stundas dienā, 20 dienas mēnesī, 12 mēnešus – tas sanāk 3,6 gadi.

Skatāmies tālāk:

Parametrs	Kvēlspuldze	LED
Darba stundas, h	7.000
Jauda, W	100	13
Tarifs Ls/kWh	0.071
Maksa par elektroenerģiju, Ls	49.1	6.47
Starpība	42.63 Ls

Pirmais secinājums:  3.6 gadu laikā šī dārgā LED spuldze (39Ls) ir atmaksājusies. 7.000 stundu laikā būs jānomaina 7 kvēlspuldzes (tas nav ierēķināts). Kas attiecas uz LED spuldzi, tā vēl neizdegs 20 gadu…

Otrais secinājums: Taisnība, ka LED spuldze būs nedaudz blāvāka LED – 1000 lumeni, pie tam aptuveni (Kvēlspuldze – 1300 lumeni)…

Trešais secinājums: Tas viss, protams, ir tikai teorētiski. Paies 3.6 gadi, lai varētu apgalvot, ka tiešām ir atmaksājusies. Paies 20 gadu, lai apgalvotu, ka tiešām garš ir spuldzes mūžs. Spuldzi arī var nejauši saplēst, tā var izdegt ātrāk. Var parādīties SuperSpuldze, kas tērē tik maz, ir vērts gaidīt… Vis kaut kas var notikt, taču izvēle paliek Tavās rokās.

Ceturtais secnājums: Tā verētu būt laba dāvana, dārgs prieks, taču cik maz tērē! 🙂