Nedaudz par sūkņiem

21/11/2011

Šoreiz pievērsīsimies apkures cirkulācijas sūkņa izvēlei. Iedomāsimies piemēru: Tu veikala plauktā redzi sūkni, kura cena ir 487 Ls, bet blakus tam – „identisks” sūknis ar cenu 331 Ls. Kuru Tu ņemsi?… Protams, lētāko? Tad nu tā. Pārbaudīsim vai lētākā izvēle būs tik laba.

Reālie parametri

Jauda, W

Cena, Ls

En. ef. klase

Sūknis

Plūsma, m3/h

Pretestība, m

UPS 32-120F

5,07

5,15

268

331

C

MAGNA 32-100

5

5

126

487

A

Tabulā ir divu šo sūkņu salīdzinājums. Ar šiem sūkņiem tuvāk varat iepazīties, pasērfojot internetā. Nav mans mērķis kādu no tiem izcelt vai nogremdēt. Vēlos, lai lasītājs domātu ilgtermiņā.

Kā jau parasti, man patīk aprēķināt dārgākā sūkņa atmaksu – laiku, kad tiks dzēsta šī starpība, kas ir 156 Ls. Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksas (dārgākais variants – 0,1074 Ls/kWh), apkures sezonas ilgumu (210 dienas), kā arī svārstīgo sūkņa izmantošanas laiku diennaktī (1 – 24 stundas), esmu ieguvis tabulu ar sūkņa atmaksas laiku (gados vai sezonās), atkarībā no tā darbības ilguma diennakts laikā. (Ja nevar neko saskatīt, spied uz attēla)

Secinājumi:

  1. Kā diagrammā redzams, dārgākais sūknis ātri atmaksājas, ja tiek lietots 15 un vairāk stundas diennaktī. Tātad ir lietderīgāk izvēlēties augstākas energoefektivitātes klases apkures sūkni, ja tam būs jādarbojas lielāko diennakts daļu;
  2. Parasti labāki agregāti maksā vairāk – pērkot cirkulācijas sūkni, pievērs uzmanību energoefektivitātes klasei.

Siltināšanas efektivitāte

15/09/2011

Šajā laikā esmu izstrādājis pāris energoauditu. Loģiski, manos darbos ietilpa ne tikai noteikt patērētās enerģijas apjomu sezonā, bet arī ieteikt, piedāvāt risinājumus siltumnoturības uzlabošanai. Par piemēru paņemsim vienu no projektiem. Izskatīsim dažus piedāvātos siltumnoturības celšanas priekšlikumus un, pats galvenais, to lietderību vai nelietderību. Neesmu gan nekāds eksperts par izmaksām, iespējams, ka kļūdos, palabojiet, taču šo to darījis esmu.

Energoaudits tika izstrādāts, atbilstoši MK noteikumiem nr. 39.

Īss stāvokļa raksturojums

Māja atrodas Ērgļos, tā ir trīs stāvu 467. sērijas ēka. Īpatnējais enerģijas patēriņš (apkure, apgaismojums, karstais ūdens) pēc aprēķiniem sastādīja 184.3 kWh/m² apkurināmās platības gadā, kas sastāda 780 m². Kad rēķināsim pasākumu atmaksāšanās termiņus, būs nepieciešams zināt ietaupītās enerģijas izmaksas. Tādēļ siltumenerģijas tarifs ir pieņemts 40 Ls/MWh.

1. Bēniņu grīdas siltināšana

Bēniņu kopējā platība sastāda 345 m². Aplūkojot attēlu, piebildīšu, ka šāda projekta ēku bēniņiem ir jābūt vēdināmiem. Bēniņu sienu daļā bija vēdināmie caurumi, kuri bija aizklāti ar ķieģeļiem. To darīt nedrīkst, jo no apakšas nākošais mitrums neizvēdinās, rodas laba augsne pelējuma sēnītēm. Lielākais stereotips tādā gadījumā ir šāds: bēniņus nevēdinām, jo citādāk aiziet vairāk siltuma. Muļķīb`s! Apkures rēķins no tā nemainās. Tas ir jādara tikai konstrukciju saglabāšanas dēļ, līdzīgi kā novērst uz fasādes līstošu lietus noteku sistēmu. Daudz nerunāšu, ķersimies pie konstrukcijas izpētes.

Slāņi (no telpas uz āru):

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.77

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

Secinu, ka stāvoklis ir samērā vienkāršs, jo ir divslīpu jumts un siltumizolācijas materiāla izklāšanas rīcībā ir līdzens bēniņu grīdas lauks ar nedaudziem šķēršļiem. Nudien, kur vēl labāk – nevajag ar salīkušu muguru rāpot, kārtot bēniņus, staipīt siltumizolāciju, taisīt atgriezumus utt.

Piedāvātais risinājums bija uz esošā keramzīta slāņa uzklāt mīkstās vates paklāju, 150 mm biezumā. Te var rasties jautājums: vai nav vajadzīga tvaika izolācija starp keramzīta izolācijas slāni un akmens vati? Šajā gadījumā nav obligāti, jo vate tiek noklāta uz esoša izolācijas slāņa. Ja vate būtu vienīgais siltinājuma materiāls uz bēniņu nesošās konstrukcijas, tad tvaika izolācija būtu nepieciešama.

Konstrukcijas slāņi būs sekojoši:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Dobjais dzelzsbetona panelis

220

0.31

2

Keramzīta izolācijas slānis

200

3

Akmensvates paklājs

150

Tā kā siltināšanas process ir komplekss pasākums, kura galarezultātu ietekmē ne tikai konstrukciju un siltumizolācijas materiāla īpašības, bet arī darba izpildes kvalitāte, – teorētiski aprēķinātais siltuma caurlaidības koeficients neatbildīs praktiskajam. Lai gan Latvijas Būvnormatīvi nosaka normatīvās un maksimālās siltumcaurlaidības vērtības, kādas konstrukcija nedrīkst pārsniegt pēc siltumizolācijas noklāšanas, aprēķinos izmantoju palielinātas vērtības. Piemēram, šajā gadījumā konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients atbildīs LBN deklarētajam, taču, atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām, aprēķinos figurē skaitlis 0.31.

To pašu, piemēram, var teikt par apkures sistēmas projektētāja darbu, kurš, lai gan ņem vērā norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu, aprēķinos izmanto dažādas rezerves: atkarību no vēja stipruma, ēkas orientāciju, sildķermeņus izvēlas ar rezervi u.t.m.l.

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 16.5 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetra gadā (ēkas kopējā apkurināmā platība tātad ir 780 m²), kas naudas izteiksmē (siltumenerģijas tarifs 40 Ls/MWh) ir 515 Ls/gadā. Pasākumu atmaksas termiņi atspoguļoti tabulā:

Iespējas

Izolācijas materiāla izmaksas, Ls/m²

Bēniņu siltumizolācijas izmaksas, Ls

Papildus izmaksas, Ls

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

2.1

725

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 20 Ls; strādniekiem 50 Ls; transportēšana 60Ls.

855

1.7

„Nu tāda”

2.3

794

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 30 Ls; strādniekiem 60 Ls; materiāli 15 Ls; transportēšana 70Ls.

969

1.9

„Dārgākā”

2.5

863

Grīdas platības sagatavošana siltināšanai 40 Ls; strādniekiem 70 Ls; materiāli 20 Ls; transportēšana 80Ls.

1 073

2.1

Jāatzīst, ka samaksa strādniekiem izskatās visai skopa, taču rēķināts, ka ar likmi 2 Ls/h cilvēkam, divi strādnieki izolāciju var noklāt nepilnās 2 dienās.

Tātad veicot iemaksu siltumnoturības uzlabošanā (te un turpmākajos pasākumu izklāstos iztirzāsim „Dārgākās” iespējas gadījumus), gada laikā atgūstam ~48% no ieguldītās summas. Kura banka piedāvā noguldīt naudu ar tik lielu procentu likmi?

2. Fasādes sienu siltināšana

Attēlā aplūkojama ēkas fasāde. Tās kopējā platība (neskaitot gala sienas) sastāda 380 m². Šajā izklāstā, vienkāršības labad, starplogu paneļu sienu, kura no siltumnoturības viedokļa ir nedaudz vājāka, apvienoju ar pamata fasādes sienu. Konstrukcijas slāņi:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

1.54

2

Cementa javas apmetums

60

Piedāvāju fasādi siltināt ar 120mm akmens vates plāksnēm. Tātad ar javu pie fasādes nostiprina vati, uzliek pirmo javas kārtu, sietu, otro javas kārtu, dekoratīvā apmetuma kārtu. Līdz ar to sienas šķērsgriezums (galvenie elementi) būs sekojošs:

NPK Elements Biezums, mm Siltuma caurlaidības koeficients, W/m²*K

1

Keramzītbetona panelis

240

0.45

2

Cementa javas apmetums

60

3

Akmens vate

120

Aprēķinātais ietaupījums no šāda siltināšanas pasākuma sasniedza 39.8 kWh uz kvadrātmetra gadā, kas naudas izteiksmē ir 1242 Ls/gadā.

Tālāk pieņemsim dažādas iespējas. Vienkāršības labad, neieslīgšu siltināšanas slāņu izmaksu detalizētā aprakstā, bet piedāvāšu kaut kādas siltināšanas izmaksas uz 1 m², kurā ietilpst gan materiāli, gan darbs:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

9 500

7.6

„Nu tāda”

30

11 400

9.2

„Dārgākā”

35

13 300

10.7

Tātad, lai gan aprēķinātais ietaupījums ir lielāks nekā bēniņu siltināšanas gadījumā, fasādes siltināšanas izmaksas ir daudz lielākas, līdz ar to arī garāki atmaksas termiņi. Noguldījuma likme 9.3% gadā. Ja nemaldos, banku piedāvātā likme šobrīd nepārsniedz 2%.

3. Gala sienu siltināšana

Gala sienu kopējā platība sastāda 170 m².

To siltuma caurlaidības koeficients ir tāds pats, U=1.54 W/m²*K.

Arī šajā gadījumā piedāvāju to siltināt ar 120 mm akmens vates plāksnēm. Sienu pīrāgs ir tāds pats, U=0.45 W/m²*K.

Aprēķinātais ieguvums bija 19.9 kWh/m² gadā jeb, naudas izteiksmē, 621 Ls/gadā.

Tālāk iespēju tabula:

Iespējas

Fasādes siltināšanas izmaksas, Ls/m²

Izmaksas kopā, Ls

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

25

4 250

6.9

„Nu tāda”

30

5 100

8.2

„Dārgākā”

35

5 950

9.6

Kā redzams, atmaksas termiņi nedaudz labāki. Vēlos uzsvērt, ka katra ēka ir citādāka, var nederēt kāds no te piedāvātajiem risinājumiem.

4. Koka logu un balkona durvju nomaiņa

 Ēkai 25% jeb 27,73 m² ir koka logi, bet 75% jeb 83,19 m² – plastmasas. 15% jeb 4,4 m² koka balkonu durvju un 85% jeb 22 m² plastikāta balkonu durvju. Koka logus un durvis mainām pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem ar U vērtību 1.0 W/m²*K.

Tādējādi prognozētais pasākuma efekts ir 3.2 kWh/m² gadā jeb 100 Ls/gadā.

Iespējas

Virtuves loga un darba izmaksas, Ls

Virtuves logu skaits, gb

Istabas loga ar lodžiju durvīm un darba izmaksas, Ls

Istabas logu ar lodžijas durvīm skaits, gb

Istabas loga un darba izmaksas, Ls

Istabas logu skaits, gb

Izmaksas kopā

Atmaksas laiks, gados

„Lētākā”

134

7

208

1

172

5

2 021

20.2

„Nu tāda”

144

228

182

2 146

21.5

„Dārgākā”

154

243

192

2 281

22.8

Atmaksas termiņi logu nomaiņai nav tik iepriecinoši – 20 – 22 gadi. Kāpēc tad ir tik daudz jauno PVC logu? – Jūs vaicāsiet. Būtībā tas ir vienīgais siltuma saglabāšanas pasākums, ko dzīvokļa saimnieks var veikt priekš sevis. Vēl ir iespēja siltināt dzīvokli no iekšpuses.

Secinājumi.

„Dārgāko” iespēju pasākumi atspoguļoti sekojošā tabulā:

Priekšlikums

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls

Prognozētais priekšlikuma efekts, kWh/m² gadā

Prognozētais ietaupījums Ls/gadā*

Prognozētās priekšlikuma izmaksas, Ls / 1 m² apkurin. platības

Pasākumu atmaksas laiks, gados

Pasākumu ieviešanas prioritāte

Bēniņu grīdas siltināšana ar akmens vates paklāju b=150 mm

1 073

16.5

515

1.38

2.1

A

Fasādes sienas siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

13 300

39.8

1 242

17.05

10.7

B

Gala sienu siltināšana ar akmens vates plātnēm b=120mm

5 950

19.9

621

7.63

9.6

B

Koka logu un balkona durvju nomaiņa, pret PVC logu rāmjiem ar 5 stikliem U=1.0 W/m²*K

2 281

3.2

100

2.93

22.8

C

Kopā

22 604 Ls

79.4 kWh/m² gadā

2 478 Ls/gadā

28.99 Ls/m²

* Pie nemainīgas siltuma tarifa likmes 40 Ls/MWh.

Iztirzāsim iespējamās renovācijas programmas. Piemēram, siltināt fasādi, gala sienas un mainīt logus vajadzētu vienlaicīgi, viena pasākuma ietvaros, taču siltināt bēniņus var jebkurā brīdī. Svarīgi, protams, izdarīt visus piedāvātos priekšlikumus A, B un C, taču to reti kad var izdarīt, tādēļ sākumā jāatrisina pirmo prioritāšu priekšlikumi. Iespējamās renovācijas programmas attēlotas nākošajā tabulā:

Renovācijas programma

Izmaksas, Ls

Ietaupījums, Ls/gadā

Pasākumu atmaksas laiks, gados

A un B prioritātes pasākumu ieviešanas programma

20 323

2 378

8.6

B un C prioritātes pasākumu ieviešanas programma

21 531

1 963

11

Secinājumi.

  1. Katrai ēkai būs savs risinājums; esmu izklāstījis vienas konkrētas ēkas energoaudita un siltumnoturības pasākumus, kas nederēs citai ēkai. Skan, protams, it kā energoauditors gribētu no Jums „nokāst” vairāk naudiņas, apgalvojot, ka līdzīga projekta viņa praksē nav, ka māja ir unikāla. Bet kokiem ir divi gali – ja vien energoauditors nav paviršs, bet kārtīgi uzklausa Jūsu domas, veic padziļinātu ēkas izpēti, tas attaisno līdzekļus, kurus iztērēsiet viņa algošanai. Meklējiet pieredzējušus energoauditorus, kuri ir veikuši 10 un vairāk objektu energoauditus. Viena lieta ir skaisti runāt, interneta lapās zīmēt puķītes un zaļas mājas un apgalvot, ka viņa uzņēmuma stāžs ir 150 gadu. Otra lieta ir energoauditors, kurš neliek Jums mieru ar dažādiem jautājumiem (par kuriem Jums pašam, visdrīzāk, nav saprašanas), laužas Jūsu mājās un apvaino Jūs par nepadarītiem darbiem ēkas saglabāšanā. Es te mazliet „nogāju no sliedēm”, bet pārliecinieties, vai Jūsu izvēlētais energoauditors ir pieredzējis, jo tikai tad varēsiet saskatīt viņa izstrādātajā darbā līdzības ar Jūsu elektrības, siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa rādījumiem pēc energoefektivitātes celšanas.
  2. Pievērsīsimies cipariem: es labāk orientējos silltumaprēķinos, bet kopējās izmaksas esmu pieņēmis, un tās, visdrīzāk, nesakritīs ar reālajām. Tie ir kaut kādi vidējie lielumi. Tālāk. Kā redzams, siltināt bēniņus atmaksājas 2.1 gada laikā, un to vajadzētu darīt vispirms. Pie tam šādu summu varbūt var atrast iedzīvotāju maciņos. Starp citu, ja nepietiek līdzekļu, var siltināt arī daļu bēniņu. Siltināt ārsienas un mainīt logus vajadzētu reizē, bet nepieciešami lieli ieguldījumi – aptuveni 20 000 Ls. Aprēķinā gan neesmu rēķinājis, kas notiks, ja naudu ņems no bankas. Tas paliek ēkas ziņā, lai tik kalkulē.
  3. Jāņem vērā ēkas nolietojuma pakāpe. Ja nemaldos, daudzstāvu ēku mūžs, kā likumā stāv rakstīts, ir vismaz 50 gadu. Piemēram, ja Jūsu mājai ir 40 gadu, tā ir „nu tādā” stāvoklī, siltināt fasādi… Hmmm. Taču jāņem vērā arī komforta apstākļi, kas noteikti uzlabosies līdz ar energopasākumu realizēšanu. Un ēka nolietosies mazāk, ja, piemēram, no lietusūdeņiem aizsargāsiet fasādi un salabosiet pamatus. Es domāju, ja vien ēka jau nav grausts, siltināt ir vērts.
  4. Nobeigumā nedaudz par citu tēmu. Kāpņu telpas apkurināšanu. Tā ir nepieciešama. Kādēl? Vienkārši – kādas ir temperatūras svārstības dzīvojamās un kāpņu telpās gada laikā? Vasarā dzīvojamā telpā ir, piemēram, 24ºC, ziemā 19º. Vasarā kāpņu telpā ir 24ºC, kādai tai ir jābūt ziemā? Jo lielākas temperatūras svārstības vasarā un ziemā, jo vairāk izplešas un saraujas būvkonstrukcijas, kā rezultātā rodas plaisas. Otra problēma, ka aukstas kāpņu telpas saldē dzīvojamās telpas. Te mēs nonākam pie secinājuma, ka jāapkurina gan kāpņu, gan dzīvojamās telpas. Jo mazāka Tev māja, jo mazāk maksāsi. Bagāts var darīt kā grib un būvēt lielas mājas 🙂

Čau čau :)

16/06/2011

Njā, šobrīd ar rakstiem ”laikam” tā pašvakāk sokās, tādēļ vēršos pie Tevis lasītāj! Kas Tevi interesē, ko Tu vēl vēlētos uzzināt? Kā zināms, labāk darbi veicas pēc pasūtījuma, tādēļ gaidīšu ierosinājumus. Jau gaidu!

Projekts. Pāreja no ekonomiskajām uz LED spuldzēm

31/03/2011

Ja Tevi interesē LED spuldzes un ir vēlme zināt, vai ir vērts vai nav uzstādīt šos brīnumus savās mājās, piedāvāju projektu, kā viest skaidrību. Aprēķins veltīts par godu elektroenerģijas cenu kāpumam 1.04.2011.

Pirmais, ko būtu jāizdara – apzini cik spuldžu Tev mājās ir, cik no tām lieto visbiežāk un cik daudz.

Telpa Spuldžu skaits (gb)
Biežāk izmantotās spuldzes (gb) Sadalījums pa stundām, plkst.
17 18 19 20 21 22 23
Viesistaba 7 2 x x x x x x
Guļamistaba nr.1 4 2 x x x x
Guļamistaba nr.2 4 1 x x
Darbistaba 3 1 x x
Virtuve 1 1 x x
Tualete 1 1 kopā 0,5 h

Tas nu būtu darīts. Tālāk seko tikai aprēķini.

Ekonomiskā spuldze LED spuldze Piezīmes
Parametri
Tīkls 230 V, maiņstrāva 230 V, maiņstrāva
Gaismas atdeve 1000 Lm 600 Lm
Elektrības patēriņš 20 W 6 W
Cik maksā? 3 Ls 8 Ls
Kur? veikalos dealextreme.com
Istabas
Viesistaba 20W*2gb*6h=240Wh 6W*3gb*6h=108Wh Aprēķinātais lielums ir elektrības patēriņš dienā, Wh;LED tiek ņemtas vairāk, lai dotu nepieciešamo gaismu
Guļamistaba nr.1 20W*2gb*4h=160Wh 6W*3gb*4h=72Wh
Guļamistaba nr.2 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Darbistaba 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Virtuve 20W*1gb*2h=40Wh 6W*2gb*2h=24Wh
Tualete 20W*1gb*0.5h=10Wh 6W*1gb*0.5h=3Wh
KOPĀ 520W 249W
Scenāriji
Pilna pāreja (visas telpas)
Kopējās izmaksas 13 gb * 8 Ls = 104 Ls
Ietaupījums dienā 0,1074Ls/kWh*(520W-249W)/1000=2,9 sant.
Atmaksāšanās laiks 104 Ls / 0,029 Ls = 3587 dienas = 9,83 gadi
Daļēja pāreja (Viesistaba un Guļamistaba nr.1)
Kopējās izmaksas 6 gb * 8 Ls = 48 Ls
Ietaupījums dienā 0,1074Ls/kWh*(400W-180W)/1000=2,36 sant.
Atmaksāšanās laiks 48 Ls / 0,0236 Ls = 2033 dienas = 5,57 gadi

Secinājumi.

1). Jo vairāk Tev spuldžu tajā lustrā deg, jo izdevīgāk pāriet uz LED (20W pret 6W);

2). Diemžēl, bet varbūt arī labi, ka elektrības cenas kāpums mūs motivē ekonomēt;

3). Taisīt šāda tipa projektus, kas motivē apzināt, interesēties par savas dzīvesvietas elektrības, siltuma patēriņiem ir svētīgi. Pie tam tas arī nav baigais kosmoss. Uz priekšu!

4). Pats esmu mājā iegādājies dažas LED spuldzes tieši no vietnes dealextreme.com un nesūdzos. Skaitītājs griežas tāpat, netkarīgi no tā, vai spuldzes deg vai nē 🙂 nopietni. Apsveru domu ņemt vēl, bet pa tiešo no ražotāja, teiksim caur iepriekšējos rakstos minēto alibaba.com. Citādāk pasūtītājs man bija ASV, bet piegādātājs Ķīna!!

5). Būtībā man jau ļoti maz spuldžu deg. Skaties secinājumu Nr.1

2010. gada pārskats

12/01/2011

The stats helper monkeys at WordPress.com mulled over how this blog did in 2010, and here’s a high level summary of its overall blog health:

Healthy blog!

The Blog-Health-o-Meter™ reads Wow.

Crunchy numbers

Featured image

The average container ship can carry about 4,500 containers. This blog was viewed about 16,000 times in 2010. If each view were a shipping container, your blog would have filled about 4 fully loaded ships.

In 2010, there were 12 new posts, growing the total archive of this blog to 27 posts. There were 25 pictures uploaded, taking up a total of 842kb. That’s about 2 pictures per month.

The busiest day of the year was November 4th with 188 views. The most popular post that day was LED pret ekonomisko spuldzi.

Where did they come from?

The top referring sites in 2010 were nekur.lv, google.lv, search.conduit.com, lv.wordpress.com, and hho.miga.lv.

Some visitors came searching, mostly for saules paneļi, siltuma akumulatori, saules baterijas, izplešanās trauka aprēķins, and siltuma akumulators.

Attractions in 2010

These are the posts and pages that got the most views in 2010.

1

LED pret ekonomisko spuldzi November 2010
15 comments

2

Siltuma akumulatora pieslēguma shēma March 2010
4 comments

3

Saules bateriju/paneļu/kolektoru sistēmas. Piemēri October 2009
6 comments

4

Izplešanās tvertnes aprēķins November 2009

5

Vai saules panelis atmaksājas? November 2009
3 comments

Vai saules kolektors no 1. aprīļa atmaksājas?

12/01/2011

Ar saules kolektoru te domāts tas, kurā uzsilda ūdeni, antifrīzu – iegūst siltumu.

Sekojošā tabulā esmu aprēķinājis aptuvenas šībrīža dažādu kurināmo izmaksas latos (Ls) par enerģijas vienību – megavatsundu (MWh). Ņemot vērā, protams, sadegšanas siltumu. Un “piezīmēs” ir raksturlielums.

Kurināmais Ls/MWh Piezīmes
Malka 9 15 Ls/m³
Ogles 15 120 Ls/t
Granulas 18 90 Ls/t
Briketes 25 120 Ls/t
Dīzeļdegviela 45 490 Ls/1000 L
Elektrība 108 0,1074 Ls/kWh

Tālāk. Vienā no iepriekšējiem rakstiem minēju, ka Rīgā uz 1 m² nonāk ~1100 kWh saules radiācijas, ko nosauksim par “q”. Par “n” nosauksim kolektora efektivitāti (internetā pēc paviršiem mekējumiem atradu ciparus no 0,4 – 0,75).  Šis lielums raksturo, kāda daļa enerģijas tiks pārveidota siltumā. Augstāks būs moderniem saules kolektoriem, zemāks – vienkāršākiem, arī paštaisītiem kolektoriem. Par “N” nosauksim patērētāja izmantotās enerģijas apjomu. 0 – ja siltums no kolektora vispār netiek izmantots. 1 – teorētiski iespējamais maksimums, ja patērētājs izmanto visu siltumu (reāli visu nespēs izmantot + vēl jārēķina siltuma zudumi).

Tālāk. Sarēķinam, cik siltuma gadā “Q” (kWh) var iegūt no 1 m² saules kolektora ar n = 0,6, pie tam siltuma apgūšana N būs 0,6:

Q = q * n * N = 1100 kWh/m² * 0,6 * 0,6 = 400 kWh. Tas ir rezultāts, ko tūlīt mēģināšu veidot saprotamāku.

Teorētiski, lai gadā patērētu 6,8 m³ (katru mēnesi ap 0,57 m³, 60°C ūdens) karstā ūdens patēriņam tiek izlietota ~400 kWh enerģijas. Tātad 1 m² liels saules kolektors spēs nodrošināt 6,8 m³ karstā ūdens gadā.

Lai mēs varētu noteikt saules kolektora lietderību, ir jāveic salīdzinājums. Un mēs to salīdzinam ar esošo enerģijas tarifu. Rezultāti ir skatāmi tabulā:

Kurināmais Ls/MWh Ieguvums Ls/gadā Kolektora maksa, Ls/m² Atmaksa, gados
Malka 9 3,6 150 41,7
Ogles 15 6,0 25,0
Granulas 18 7,2 20,8
Briketes 25 10,0 15,0
Dīzeļdegviela 45 18,0 8,3
Elektrība 108 43,2 3,5

Secinājumi:

1). Es personīgi iesaku sākt domāt par saules kolektoru būšanu, ja šī brīža maksa par enerģiju Tev pārsniedz 40 Ls/MWh. Vari protams būt entuziasts, uzstādīt kolektoru sava prieka dēļ, visu cieņu…

2). Gada laikā saražotais 400 kWh/m² ir reāls lielums;

3). Loģiski, saules kolektors ziemā neražos neko, bet vasarā – par daudz;

4). Jāskatās pēc Eiropas atbalsta, tas šo pasākumu darīs patīkamāku. Apskaties http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40189488&mode=mk&date=2011-01-04

5). Aprēķinā nav ņemtas vērā saules kolektora apsaistes (sūkņi, antifrīzs, izplešanās tvertnes, automātika u.t.t.) izmaksas. Bet tāpat ir iespējams atrast lētāku, bet efektīvāku kolektoru, vai ne? 😉

6). Ja apkurini ar elektrību – uhh, es domāju ka jāņem!!

LED pret ekonomisko spuldzi

04/11/2010

Šo aprēķinu varēju jau veikt ātrāk, taču, pirmkārt, atradu vienu ļoti jaudīgu LED spuldzi (par kuru grēks neminēt) un, otrkārt, vēlos, lai Tu pats galu galā izdari secinājumus.

LED (Maksā 50Ls)

Pievienojums E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma aptuveni 1450 Lm
Spriegums 230V
Elektroenerģijas patēriņš aptuveni 19W
Darba mūžs aptuveni 50.000 stundu
Kur atradu? http://www.ledserviss.lv/?l=1&c=14&p=65

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

Pievienojums E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma aptuveni 1000 Lm
Spriegums 230V
Elektroenerģijas patēriņš aptuveni 20W
Darba mūžs aptuveni 10.000 stundu
Kur atradu? visos veikalos

Pārāk daudz nezināmā, vai ne? 😉

Labi, pieņemsim, ka dedzināsim spuldzes 50.000 stundas. (Tas sanāk: 8 stundas * 25 dienas * 12 mēn * ~20 gadi)

Otra lieta, spuldzēm atšķiras gaisamas plūsma. Lai ekonomiskā spuldze arī dotu~ 1500 Lm, tās jaudai jābūt lielākai. Pēc maniem aprēķiniem sanāk 29W.

Skatāmies tālāk:

Parametrs LED Ekonomiskā spuldze
Darba stundas, h 50.000
Jauda, W 19 29
Tarifs Ls/kWh 0.071
Maksa par el.en., Ls + spuldzes cena, Ls 67.45 + 50 102,95 + 15 (5gb * 3Ls)
Starpība +0.5 Ls

Secinājumi:

1). Pirmkārt, pacentīšos izveidot rakstu lv.wikipedia.org par LED un ekonomiskajām spuldzēm, tad radīsies visvairāk secinājumu (reāli pārtulkošu no angļu valodas). Konkrētāk varēsi uzzināt par spuldzes reālo mūžu, jaudu, gaismas plūsmu,  gaismas plūsmas, jaudas izmaiņu mūža laikā, u.t.m.l.

2). Jautājums Tev radīsies par 30W – kā un kāpēc. Es darīju tā. Ja 1000 Lm ir 20W, tātad 1450 Lm -> 29W

3). Pēc 20 gadiem 0,5 Ls ietaupījums…. Smieklīgi. Te svarīgi būtu zināt, kādu, uz cik ilgu laiku LED spuldzes pārdevējs dod garantiju. Otra lieta, ir skaidrs, ka elektrības tarifs pieaugs, līdz ar to, ietaupījums būs lielāks.

Nu re – lauciņš pārdomām! 🙂

——————————–

Nu re, rakstu esmu izveidojis. Meklējiet wikipēdijā “Gaismas diožu spuldze”. Cerams, ka kaut ko jaunu uzzināsi 😉

Paldies visiem, kas izteica viedokli. Paldies arī tiem, kuri norādīja kādas web adreses ar vēl izdevīgākām LED spuldzēm. Tā, piemēram, pa $24.20; 5.26 W; 220V un 1500-1600 Lm. Ja var ticēt ražotājam, tad šāda spuldze atmaksāsies daudz daudz ātrāk. Katrā ziņā piemēru, kā to izrēķināt, esmu Tev iedevis. Vajag tik rakt! Lai izdodas!!

Ekonomiskā spuldze (Maksā 3Ls)

Pievienojums E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma aptuveni 1000 Lm
Spriegums 230V
Elektroenerģijas patēriņš aptuveni 20W
Darba mūžs aptuveni 10.000 stundu
Kur atradu? visos veikalos

LED (maksā $24.20)

Pievienojums E27 (parastais cokols)
Gaismas plūsma aptuveni 1500 Lm
Spriegums 230V
Elektroenerģijas patēriņš aptuveni 5.5W
Darba mūžs aptuveni 50.000 stundu
Kur atradu? cītīgi meklējot

Skatāmies tālāk:

Parametrs LED Ekonomiskā spuldze
Darba stundas, h 50.000
Jauda, W 5,5 29
Tarifs Ls/kWh 0,1074
Maksa par el.en., Ls + spuldzes cena, Ls 29,54 + 13,5 155,73 + 15 (5gb * 3Ls)
Starpība +127,69 Ls

Nu redzi kādas atšķirības?! Ja labi pameklē, var atrast labāku risinājumu. Un tas tikai uz 1 spuldzītes, bet nu 20 gadi arī… Lai izdodas!

Knifiņi apkures sistēmu projektēšanā

26/10/2010

Kuram knifiņi, kuram nē… 😀

Knifiņš Nr.1

Montējot katla sūkni, ievēro sekojošo:

1). Liec sūkni uz apvadlīnijas;

2). Ja pazudīs elektrība, sakarsušais ūdens tiks dzīts caur pretvārsta līniju, kura diametrs ir vienu izmēru lielāks par apvadlīniju;

3). Manometri domāti filtram, lai to iztīrītu, kad tas “pilns”. “Pilns” filtrs apkures sistēmā nozīmē nepietiekošu cirkulāciju caur sildķermeņiem (kā dēļ jāpalielina sūkņa apgriezieni (elektrība)), katlu, kas var beigties bēdīgi. Filtra tīrīšanas intervālus meklējiet pie ražotāja;

4). Sūknis un filtrs starp lodveida krāniem. Lai nav jāizlaiž sistēma;

5). Nekāda noslēdzošā armatūra uz pretvārsta līnijas! Sūkņa “nojukšana” vai elektrības zudumi netiek ieplānoti. Šaubos, ka pirmais būs apkures katls, par ko iedomāsieties brīdī, kad mājā pazudīs elektrība.

6). Siltiniet, izolējiet, aizturiet siltumu!! Siltums maksā. Siltināšana lielākajā daļā gadījumu atmaksājas.

Knifiņš Nr.2

Montējot boilera apsaisti ievēro sekojošo:

1). Katla loka caurules izvēlies no tērauda, pārējās (uz radiatoriem, boileri u.t.m.l) vari izvēlēties no kapara;

2). Lai iztiktu bez sūkņa karstā ūdens nodrošināšanai, var iztikt ar katla sūkni;

2). Lai cirkulācija caur katlu būtu vienmēr! Lai gan augšējā apsaistē viss ir “čiki” (ūdens cirkulē “katls->turpg.kolektors->vienvirziena vārsts->atp.kol.->katls”), pretēji apakšējajai (“katls->turp.kol.->v.v->lodveida ventilis->atp.kol.->katls”), kur visu sabojā tas ventilis! DN25 ventili atstāj vaļā un noņem rokturi. Kāpēc vispār tur vajag ventili? Varbūt nevajag, taču tādā gadījumā viss ir atkarīgs no pretestības caur sildītāju – ja tā ir lielāka par pretestību caur DN25 apvadu, tad ūdens sildīsies tikai ar elektrību – cirkulācijas car ūdenssildītāju nebūs;

3). Kolektoriem uztaisi atgaisotājus. Vai automātiskos vai pusautomātiskos 😀 taču vēlams, lai tie tur būtu. Kolektoros ūdens plūsma krietni mazinās, tāpēc tā ir ideāla vieta gaisa “izķeršanai”. Tāpat arī izlaidi, kas lieliski derētu, piemēram, antifrīza uzpildīšanai sistēmā.

Knifiņš Nr.3

1). Padomā par katlu! Ja to nepareizi lietosi, tas ātri aizies… kurināt citas mājas 😀 It īpaši tas attiecas uz tērauda katliem. Tāpēc katla lokā ierīko termovārstu. Tam iekšā ir bimetāla plāksnīte, kas pie noteiktām temperatūrām sāk izliekties un ietekmē plūsmas virzienu. Sākumā piesildāmā ūdens apjoms ir neliels, kad temperatūra sāk celties, vārsts atver plūsmu caur radiatoriem, vai citiem ietilpīgiem siltuma atdevējiem. Nevēlos atkārtoties, tikai pateikšu, ka šāds sīkums noteikti atmaksāsies.

Knifiņš Nr.4

1). Neliec nekādu noslēdzošo armatūru uz izplešanās tvertnes. To dara drošības dēļ. Jā, to var darīt, bet cilvēka faktors nav uzticams.

Knifiņš Nr.5

1). Plūsma ražošanas pusē parasti ir neliela, jo ir ierobežojumi (nosaka ražotājs, garantija), savukārt sadales pusē tieši pretēji – lielāka par projekta lielumiem (drošības faktors, “labāk vairāk nekā mazāk”). 90% sistēmu, plūsmas sadales pusēs ir vairāk nekā 150% no projekta lielumiem. Tas viss noved pie tā, ka sadales pusē veidojas lielāka plūsma nekā ražošanas pusē. Dzesēšanā tas nozīmē augstāku padeves temperatūru, nekā projektēts. Apkures sistēmā sadales puses sūknis var ietekmēt ražošanas puses sūkni tiktāl, ka pat plūsmas virziens var mainīties. Tāpēc plūsmām jābūt savietojamām -> Qraž > Qsad vai Qraž = Qsad

Knifiņš Nr.6

 

 

Gaiss apkures sistēmā

25/10/2010

Pats par sevi saprotams, ka, sagatavojoties apkures sezonai, nepieciešams palaist apkures sistēmu, un, ja kāds no radiatoriem “nesilst”, tad to nepieciešams atgaisot. Paldies, kas interesējās par šo tēmu.

Radiatoru atgaisošana pati par sevi ir ļoti pareiza lieta, taču jāņem vērā, ka gaisa vietas jāaizpilda ar ūdeni. Un te jau sākas problēmas. Jauns ūdens sistēmā nozīmē arī ūdenī izšķīdušā skābekļa nonākšanu sistēmā. Skābeklis ļoti ātri (pilnībā 4-5 stundās), reaģē ar metālu, kas korodē un rodas rūsa. Tie kas vēlas, var pameklēt cik daudz rūsas sistēmā rodas, kad sistēmā iekļūst kāds noteikts daudzums skābekļa. To var aprēķināt. Pie tam Tu atgaiso nevis skābekli, bet slāpekli, kas radies reakciju rezultātā.

——————————–

Nu lūk, atradu šādu interesantu informāciju:

Gaisa nokļūšanas iemesli sistēmā:

1). Zināms gaisa daudzums izšķīst uzpildes gaitā;

2). Gaiss, kas tiek ieslēgts sistēmā sākotnējās uzpildes gaitā;

3). Difūzija;

4). Negatīvā spiediena izraisīts gaisa pieplūdums.

Uzskatāmības dēļ paņemsim piemēru – dzīvojamā māja ar 200 litru lielu apkures sistēmu un 35 litru izplešanās trauku

1). Gāzu šķīdība uzpildes ūdenī molekulārā līmenī sastāda 14,3 ml/l slāpekļa un 7,8 ml/l skābekļa, līdz ar to 7,8 ml/l * 200 l = 1560 ml = 1,56 L skābekļa (O2), kas veidos ~ 8 g rūsas. Ūdens var saturēt tikai 9 ml/l sāpekļa , tāpēc (14,3 – 9) * 200 ~ 1000 ml = 1 L slāpekļa (N2).

2). Slāpekļa saturs ūdenī ~20 stundas pēc uzpildes ir ~ 3x lielāks par sākotnējo. Tas ir sliktas sistēmas atgaisošanas dēļ. Pieņemsim, ka sistēma satur 40 ml/l N2. Neizšķīdušā N2 apjoms (40 – 9) * 200 ~ 6200 ml = 6,2 L N2. Tālāk N2 ddaudzums gaisā sastāda 78%, O2 – 21% -> 1,66 L O2, kas veidos vēl 9 g rūsas.

3). Te ņemu vērā difūziju caur slēgtās izplešanās tvertnes membrānas. Pieņemsim, ka 35 L gaisa nokļūst sistēmas ūdenī vairāku gadu gaitā un izveido 87 g rūsas, un atbrīvo 27 L N2

4). Dēļ atgaisošanas, ūdens drenāžas spiediens sistēmā laika gaitā samazinās.

Apkopojums:

Kopš uzpildes uzsākšanas momenta veidojas 8 + 9 + 87 = 104 g rūsas un 1 + 6,2 + 27 = 34 L slāpekļa burbuļu.

——————————–

Šādu informāciju atradu “Total hydronic balancing” rokasgrāmatā:

Gaisa klātbūtni ūdenī nepieciešams samazināt ne tikai korozijas dēļ. Tā klātbūtne kavē siltuma emisiju caur radiatoriem. Rodas tā saucamās „gaisa kabatas”, kas spēj pilnībā nobloķēt plūsmu. Turklāt palielinās kavitācijas draudi (burbuļu veidošanās kustībā esošā šķidrumā), tāpat arī trokšņi caurulēs, regulējošos vārstos u.t.m.l.

Brīvais gaiss un izšķīdušais gaiss ietekmē plūsmas mērījumus. Gaiss, kas ir izšķīdis ūdenī, pārtop par burbuļiem karstākajās un tāpat arī zemākajās spiediena vietās. Augstākās ēkas vietas, kur atrodas regulējošie un balansējošie vārsti, tiek pakļautas zemākam statiskajam spiedienam. Palielināts plūsmas ātrums ap vārstu „sēžu” ir par pamatu tālākajiem spiediena kritumiem, kas tiek papildināts ar gaisa burbulīšu veidošanos. Tādā gadījumā reālie plūsmas rādījumi ir nepareizi. Īpaši tas attiecas uz mazāka diametra vārstiem, kur nomērītā plūsma ir augstāka nekā reālā.

Secinājumi:

  • Novērs visus “caurumus” , sūces savā apkures sistēmā, ar mērķi pēc iespējas mazināt ūdens papildināšanu;
  • Rūsa iekļūst katlā, radiatoros, vārstos, kur ierobežo to darbību. Katlā, radiatoros – siltumatdevi. Vārstos – darbību;
  • Vaļējā apkures sistēma ir lielāks rūsas ģenerators, nekā slēgta, tā kā iepriekšminētā saskaras ar āra gaisu. Bet šis skābekļa apjoms, kas iekļūst sistēmā, ir minimāls. Galvenais rūsas iemesls ir sistēmā papildinātais ūdens;
  • Runājot par radiatoru korodēšanu, čuguna radiatori ar to ir labi, ka to sieniņas biezums ir liels, ko nevar sacīt par plānajiem, “baltajiem” radiatoriem. Lai gan vienādas jaudas čuguna radiators ir smagāks un lielāks par tādu pašu tērauda radiatoru…;
  • Ja plāno veikt apkures sistēmas rekonstrukciju, kad no sistēmas jāizlaiž ūdens, tad naudu sakrāj pietiekošā apjomā, lai renovāciju atkārtot nevajadzētu uz ilgāku laiku. Piemēram, ja vēlies nomainīt radiatoru, sakrāj naudu priekš vairāku nomaiņas, vai pie reizes renovē sistēmas regulācijas mezglu (nomaini sūkni, iztīri filtru, uzliec trīsceļu vārstu, pievieno silto grīdu kolektoru u.t.t). Nu tā, lai būtu miers uz ilgāku laiku 🙂
  • Ļoti svarīgi ir pārbaudīt pretspiedienu slēgtajā izplešanās traukā. Ja tas netiek darīts, iespējams, ka no berzēšanās tā jau ir beigta. Otra lieta, ja tvertne nepilda savas funkcijas, tad ir palielinātas spiediena svārstības sistēmā. Ūdenim nav kur izplesties un plīsīs vājākais sistēmas posms. Un tas var notikt jau pirmajā kurināšanas reizē.
  • Tātad uzpildot 1 L svaiga ūdens, sistēmā nogulsnējas 0,04 g rūsas. Ja sistēmā slikti darbojas atgaisošana – vēl 0,04 g rūsas. Tātad, uzpildot sistēmā 1 L ūdens, nogulsnējas ~0,1 g rūsas.
  • Ir ideāli, ja apkures sistēmā ir sabalansētas pūsmas uz katru no apkures cilpām, kā dēļ var iztikt ar “mazāku” sūkni – zemāks elektroenerģijas patēriņš. Turklāt neieteiktu iegādāties standartizētos sūkņus, ko piedāvā santehnikas veikali visā Latvijā. Iesaku izvēlēties dārgākos, modernos (ar LCD ekrānu (plūsma, ekektroenerģijas patēriņš, iespēja pieslēgt pie datora, u.c.), dažādām darbības pakāpēm, u.t.t.) sūkņus, kam ir minimāls elektrības patēriņš, un kurš noteikti atmaksājas dažu gadu laikā. Tāpat, ja esi pasūtījis apkures projektu, Tev ir tiesības pieprasīt projektētāja paskaidrojumus par izvēlēto sūkņu darba rādītājiem – izvēles metode, rezerve, u.c.

Spiediens apkures sistēmā. Slēgta izplešanās tvertne

30/09/2010

Šajā rakstā runāšu par spiediena izvēli apkures sistēmā, kā arī izplešanās tvertnes spiediena iestādījumiem.

Man bieži nācies piedomāt, kā un kādu spiedienu izvēlēties slēgtā apkures sistēmā… To būtu pareizi darīt pēc “vājākā” sistēmas elementa. Nu pieņemsim, ka šis lielums ir līdz 3 bar (katls) – maksimālais lielums, ko pieļauj katla ražotājs. Bet cik daudz sistēmā galu galā? 1,5, 2, 0,5?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, paņemsim piemēru (skaties attēlu). Situācija sekojoša – sistēmas augstums ir 10 metri. Spiedienu sistēmā vajag izvēlēties tādu, lai būtu iespējams atgaisot radiatorus (pirmie 3m virs radiatoriem, tātad jau 13m). Nākošie 3 m nāk klāt izplešanās tvertnes dēļ, jo tvertnē jābūt par 3 m mazākam spiedienam nekā aukstā sistēmā. Turklāt šis spiediens nosakāms pie tukšas izplešanās tvertnes. Tas nozīmē, ka ūdens no tvertnes pilnībā jāizlaiž. Pastāv noteikums, ka pie aukstas sistēmas (tātad ap 15 grādiem) traukā jābūt vismaz 0,05% ūdens (lai membrānai nerastos bojājumi), tādēļ jābūt šo 3 metru starpībai.

Lai pārbaudītu pretspiedienu izplešanās traukā, kā arī iepumpēt nepieciešamo spiedienu tajā, ir ievērojot sekojošu izplešanās tvertnes apsaisti (attēlā aplis). Lodveida ventili 1 aizver, lodveida ventili 2 atver, izlaiž ūdeni. Tad 2 ventili aizver. Tvertnē (zīmējumā caur tvertnes augšu) iepumpē nepieciešamo gaisu ar spiedienu – mūsu gadījumā 13 m, kas ~ 1,3 bar ~ 1,3 atm. Tad ver vaļā lodveida ventili 1. Un lieta darīta! Piebildīšu, ka pretspiediena pārbaude jāveic vismaz reizi apkures sezonā.

Cik lielu tvertni? To lasi citā rakstā!

Secinājumi.

1). Kādreiz bija būvnormatīvs, kas aizliedza uz izplešanās tvertnei pienākošās caurules likt jebkāda veida noslēgarmatūras, jo, nejaušības dēļ, lodveida ventili 1 var aizmirst atgriezt vaļā. Šeit šis drauds tomēr pastāv, tādēļ piedāvāju šādu variantu:  1 ventilim noskrūvē rokturi. Nu tā, lai “meistariem” sarerģītu klāt-tikšanu.

2). Runājot par spiedienu apkures sistēmā, nav svarīgi, kāda un cik sarežģīta tā ir; svarīgs ir šis sistēmas augstums.

3). Attēlotajā situācijā aukstas sistēmas spiedienam jābūt Ps=1,6 bar, pretspiedienam tvertnē Pt=1,3 bar. Lielums 1,6 bar ir MAZĀKO SPIEDIENU, KO IZVĒLĒTIES ATTĒLOTAJAI APKURES SISTĒMAI. Augstāko spiedienu nosaka pēc “vājākā” sistēmas elementa. Tātad aukstas sistēmas spiedienu attēlotajai situācijai izvēlas robežās no 1,6 bar līdz ~2,5bar (drošības vārsts, izvēlēts 3bar sāks tecēt pie ~2,5bar)