Sveiki visiem, kas ielūkojas manā vordpresā. Ar šo rakstu vēlos piedāvāt savas idejas Jums, varbūt Jūs kaut ko ieteiksiet, ko esmu palaidis garām, kas jāņem vērā. Rakstu arī sev – atkārtošanai, lai neaizmirstās. Lielas lauksaimnieciskās pieredzes man nav. Te uzskaitītās idejas ir izlobītas no grāmatas, tātad ar galveno domu “būtu labi, ja tā darītu”, “vajadzētu ievērot”, vienvārdsakot, labo lauksaimniecisko praksi 1960.gadam… bet mēs visi zinām, ka dzīvē viss ir pavisam citādāk.
Maza atkāpe. Uzskatu, ka es varu ietekmēt pasauli ar savu rīcību, un man tas ir jādara. Citādāk jau nekam uz pasaules nav jēgas (ja neatstāju nospiedumu uz zemes, priekš kam tad es dzīvoju?). Mans uzsvars, mana ideja, mana virzība (kur eju), mana pasaule ir dabai draudzīgāka saimniekošana, nestresojoša saimniecība, kas dara ko var paveikt un neķeras klāt tam, ko nevar. Man ģimenes vajadzības ir primārais, un tikai tad saimniecības un pasaules problēmu risināšana. Dzīvoju gleznainākajā Latvijas nostūrī – Vidzemes augstienē. Varu būt patriots, varu lepoties ar dzimto vietu tikai tad, ja esmu nodrošinājis sevi. Tātad mērķis ir neatkarība, pēc iespējas savi ražojumi patēriņā utml.
Sākšu ar situācijas raksturojumu.
- Saimniecība piesakās uz platībmaksājumiem. Kopā aizvadītajā 2020.gadā uz platībmaksājumiem tika pieteikts ~51 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk LIZ);
- Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Galvenā nodarbošanās ir biškopība (ap 68 bišu saimēm), laukkopība (facēlija, griķi, sinepes, auzas, zirņi, rudzi), mežkopība (malka sev, zari šķeldā – uz pārdošanu). Tātad lopiņu man nav, līdz ar to katru gadu jāmeklē noiets daudzgadīgo zāļu sienam. Nav arī kūtsmēslu;
- Saimniecības lauki – pārsvarā erodētas augsnes ar vērtējumu 30-40balles. Ļoti akmeņaini lauki, tā kā iepriekšējos gados šajā apkārtnē rullēja lopkopība. Zāle, zāle un vēlreiz zāle. Tāpat ļoti mainīga augsne – ieplakās kūdra, pa vidu smilts, mālsmilts, kalniņos – smilts (erodēta augsne);
- Iespējamie mēslošanas līdzekļi – protams, bioloģiski akceptētie – koksnes pelni, zaļmēslojums, komposts, salmi, visa veida zaļā masa, bakterioloģiskie mēslojumi utml;
Iztirzāšu 1 īpašumu – lauku iedalījumu, plānotās darbības utml.
Augstāk, pielietojot vietni http://www.melioracija.lv, uzzīmēju īpašumā esoša zemes gabala LIZ. Sanāk 7 gabali, ar kopējo platību 7 hektāri. Kāpēc izvēlēts šāds iedalījums? Kāpēc 7 atsevišķi lauki, nevis, piemēram, 1 lauks?
- Virsmērķis ir izvēties līdzenu vai viegli viļņainu lauku, ko var apart un kas ir vismaz 0,3 ha lielumā;
- Šajā mazajā LIZ atrodas 9 augstsprieguma stabi! – lauki starp tiem netiks apstrādāti;
- Stāvas nogāzes un ieplaku kūdras augsnes es neaiztieku, tā kā neprotu tās veiksmīgi apart. Mazvērtīgā zāle no šādām vietām man nav izmantojama;
- Ir Belaruss ar 3korpusu arklu (nav maiņvērsējs), tehnikas parks minimāls, kas ievieš savas korekcijas;
- Iepriekšējos gados uzaru vien vienus un tos pašus ~1,5ha no 7 ha LIZ. Ir ļoti akmeņaini lauki, akmeņu novākšanā jāpaļaujas tikai uz paša spēkiem un, neregulāri, vēl 1 vai 2 cilvēkiem. Tas pats attiecas uz aršanas, sēšanas, labības nokulšanas, zāles pļaušanas un citiem darbiem.
Augu seka. Biedra Hruščova laika literatūrā minēts, ka Latvijas apstākļiem augsnēs, kādas ir man, liels uzsvars jāliek uz daudzgadīgām zālēm (līdz 40% no augu sekā audzētiem kultūraugiem). Man patīk šī pieeja. “Mūsdienīgākā” literatūrā (mūsdienīgs skaitās 1979. līdz 1992.gads) minētās augu sekās dominē aršana un vēlreiz aršana, maz zālāju, tauriņziežu; nedaudz kūtsmēsli, un pāri visam graudaugi, minerālmēsli un kukurūza… Iespējams, tas ir tāpēc, ka uz “mūsdienām” augsne skaitās jau tiktāl uzlabota un lauki masivizēti, ka nav ko muļļāties ar 1960.gadu augu sekām ar lielo zālāju īpatsvaru. Izvērtējot savas iespējas un vēlmi uzlabot augsni pirmā kārtā (ražu atstājot otrā plānā), esmu atradis sev pieņemamu 7 lauku augu seku: Vasarāji, Papuve, Ziemāji (ar daudzgadīgo zāļu pasēju), Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles, Daudzgadīgās zāles. Šo augu seku var saukt par “augsnes remonta augseku” vai “augsnes auglības celšanas augseku”, jo tādu varētu pielietot mazauglīgām augsnēm. Tālāk izmeklēju līdzīgas platības laukus, ņemot vērā savas iespējas apstrādāt augsni, un tā, lai katru gadu būtu daudzmaz vienādas platības ko apstrādāt. Iegūstu 4 rotācijas: 2 gabals (skatīt augšējo attēlu), 4 un 6 gabals, 3 un 7 gabals, 1 un 5 gabals. Pa platībām attiecīgi: 2; 1.7; 1.8 un 1.6 ha. Varētu samazināt rotāciju skaitu, bet tad kādā gadā būs jāapar liela platība zemes, bet citu gadu nebūs jāar vispār, jo sanāks daudzgadīgo zālāju gads.
Visu rezumēju tabulā:
| ROTĀCIJAS | PLATĪBA, HA | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | Gabali Nr |
| Lauks 1 | 2,0 | Papuve | Ziemāji | D | D | D | D | Vasarāji | 2 |
| Lauks 2 | 1,7 | D | D | D | Vasarāji | Papuve | Ziemāji | D | 4;6 |
| Lauks 3 | 1,8 | D | D | D | D | Vasarāji | Papuve | Ziemāji | 3;7 |
| Lauks 4 | 1,6 | Vasarāji | Papuve | Ziemāji | D | D | D | D | 1;5 |
| Kopā | 7,0 | 3,6 | 3,6 | 1,6 | 1,7 | 3,8 | 3,5 | 3,8 |
Par piemēru apskatīsim Lauka 4 (tātad kartē divi zemes gabali ar cipariem 1 un 5) ar kopējo platīu 1.6ha apstrādi laika periodā no 2021.līdz 2027.gadam: 2020.gada rudenī vai 2021.gada pavasarī uzarts 20cm dziļi un audzēti vasarāji. 2021.gada rudenī vai 2022.gada sākumā uzarts un iesēti zaļmasas augi, kas tiks iearti 2022.gada vasarā 25cm dziļi un 2022.gada rudenī iesēti ziemāji (+ daudzgadīgās zāles pasējā). Tātad 2023.gada sezonā laukā augs ziemāji, daudzgadīgo zāļu pasējā, un ziemāji novākti 2023.gada vasaras beigās. Tālāk augsne netiks apstrādāta, vien pēc 4 gadiem daudzgadīgo zāļu, tas ir 2027.gada rudenī vai 2028.gada pavasarī zālāji tiks uzarti 18cm dziļi un atkārtosies 2021.gada sezonas darbi (sēti vasarāji). Pēdējā tabulas rindkopa norāda, ka 2021.gadā man kopā jāapar 3.6ha LIZ, bet, piemēram, 2023.gadā 1.7ha no īpašumā esošās platības.
Atkāpe par pielietojamo augu seku… Vasarājus apar 20cm dziļi, Papuvi – 25cm dziļi un daudzgadīgos zālājus – 18cm dziļi. Ir labi mainīt aršanas dziļumu, lai neveidotos arkla zole, turklāt jāar tik dziļi, lai nepaliktu kaut kas neiestrādāts uz arumiem. Teorētiski vislabāk būtu art pēc iespējas seklāk, ja vien visu var iestrādāt. Bet tā tomēr ir liela māksla. Dziļaršana attaisno sevi vien reizi 7 gados, ja ne retāk + der, ja ir daudz vārpatas vai cita veida daudzgadīgās nezāles. Silti iesaku likt aiz auss, piemērot saviem apstākļiem labāku risinājumu nezāļu apkarošanā, ko tūlīt aprakstīšu. Kad novāc ziemājus vai vasarājus (sevišķi tas attiecas uz ziemājiem), uzreiz (jo ātrāk jo labāk, bet ne vēlāk par nedēļu pēc kombaina) uzlobi, uzdisko augsni (līdz 3cm dziļi – īsmūža nezālēm, līdz 12cm – daudzgadīgajām nezālēm). Atkarībā no nezāļu uzdīgšanas, pēc 2,3,4 vai 5 nedēļām apar, ņemot vērā ko tālāk audzēsi (arumam pirms ziemājiem literatūrā iesaka nostāvēties 3-5 nedēļas, ja līdz ziemāju sējai ilgāks laiks, būs vēl nepieciešama viena kultivācija; vasarājiem – nav tik svarīgi, ar kaut vai ziemā). Tas ir desmitkārt labāks risinājums, cīņā ar nezālēm, salīdzinot ar veidu, kur pēc ziemājiem un vasarājiem augsni uzar vien vēlu rudenī (nepielietojot lobīšanu). Turklāt augsni būs arī vieglāk uzart, jo tā rudens aršanā nebūs aizkaltusi. Ir jārada labi augšanas apstākļi nezālēm, jo tās, maitas, gaida izdevīgu brīdi, kad uzdīgt, bet tikai uzdīgušas viņas var iznīdēt, jo neuzdīgušā stāvoklī spēj noturēties augsnē 10 un vairāk gadu.
Kādi ziemāji, vasarāji, papuve un daudzgadīgā zāle? Ziemas rudzi, bet skatos arī uz citu ziemāju platībām, piemēram, ziemas mieži vai ziemas tritikāle. Vasarāji – saldā lupīna, seradella, sinepes, auzas, griķi, zirņu-graudaugu mistrs, vīķauzu mistrs, mieži utml. Papuve – viennozīmīgi aizņemtā, zaļmēslu, kur var likt visādus augus, kas var augt smiltiņā. Daudzgadīgā zāle – timotiņš un citas pļavu zāles dažādos maisījumos, daudzgadīgā lupīna, bastradāboliņš, utml.
Ar šādu lauku plānojumu es noķeru vairākus zaķus, ko varu sabāzt trijos maisos:
- Uzlaboju augsni. Daudgadīgās zāles ar savām saknēm no dziļākiem augsnes horizontiem izņem savai attīstībai barības vielas, sevišķi, grūti šķīstošas vielas, tātad “na haļavu” tieku pie mēslojuma. Augsnes apstrāde: tikai 3 aršanas 7 gadu laikā ir īpaši labvēlīgi apstākļi dzīvai zemei, jo zināms, ka jebkura augsnes apstrāde samazina augsnes auglību. Papuvē izaudzētā zaļās masas (lupīna, seradella, auzu labību mistrs, auzu pākšaugu mistrs utml) vienība iearama un tādējādi barības vielu apjomā līdzvērtīga tikpat lielai masas vienībai kūtsmēslu;
- Cīnos ar nezālēm, kaitēkļiem dabiskā ceļā, tā kā daudzgadīgās zāles ir augsnes sanitārs. Samazinās augsnes apstrāde, tātad ieekonomēju degvielu un taupu tehniku. Tāpat ir vairāk laika akmeņu lasīšanai, daru tik, cik ir manos spēkos. Ir pieejami malkas pelni, tos es varu kaut cik organizēti bārstīt. Tā kā ražas apjomi ir mazi, tos varu pats uzglabāt, izkaltēt, iztīrīt no nezālēm un realizēt, apejot starpniekus;
- Tirgū ir liels un neapmierināms pieprasījums pēc pļavu daudzgadīgo zālāju sēklām. Tad lūk, labi koptos laukos, kuros audzēšu daudzgadīgās zāles, varu no tām ievākt daudzgadīgo zālāju sēklas.
Lielākais jautājums, pielietojot šo augseku, ir: kur garantija, ka bez mēsliem augsnes auglība celsies? Literatūrā, protams, runā vēl par kūtsmēsliem, kompostu, minerālmēsliem, kūdru. To visu var atļauties nopietnākas saimniecības. Kā būs, būs. Dzīvos – redzēs.
Lielākais mīnuss šajā augu sekā ir zemā ražu iegūšanas intensitāte…… No 7 ha, ikgadējai apstrādei pakļaujas vien trešā zemes, atkarībā no gada. Sadrumstalotība, visa lauka neizmantošana. Pārāk liela kultūraugu variācija……. Aiziešu stūrī paraudāt.
Galu galā, lieliska ideja ir veikt augsnes analīzes šogad un tad pēc 7 gadiem. Domāju, ka augseku pielietošu 1 rotāciju (7 gadus) un tad samazināšu daudzgadīgo zāļu īpatsvaru augsekā par 1 vai 2 gadiem, atkarībā no augsnes auglības celšanās. Jo šī ir “remonta augseka”.
Kādas augu sekas varētu būt interesantas nākotnē? Attēloju tabulā. Ar pasvītroto atzīmēju, kurā augu maiņā veicama rudens aršana:
| Sliktākās augsnēs | Sliktākās augsnēs | Sliktākās augsnēs | Labākās augsnēs | Labākās augsnēs | |
| 1.gads | Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja | Vasarāji | Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja | Vasarāji + daudzgadīgās lupīnas pasēja | Ziemāji |
| 2.gads | Lupīnas papuve | Papuve | Lupīnas papuve | Lupīnas papuve | Vasarāji |
| 3.gads | Ziemāji + D | Vasarāji + D | Vasarāji + D | Ziemāji | Vasarāji + D |
| 4.gads | D | D | D | Vasarāji + D | D |
| 5.gads | D | D | D | D | D |
| 2 aršanas, 2 graudaugu ražas | 3 aršanas, 2 graudaugu ražas | 2 aršanas, 2 graudaugu ražas | 3 aršanas, 3 graudaugu ražas | 3 aršanas, 3 graudaugu ražas |
Kādas izmaiņas mani piemeklē, uzsākot 2021.gadu?
No 51 hektāra 2020.gadā pieteiktā platībmaksājumos samazinos uz 23 ha. Zaudēju kvantitāti, bet ceru iegūt kvalitāti. Ik gadu jāapstrādā trešdaļa no šīs platības, tātad 8 līdz 12 hektāri. Citos laukus īpašumā plānoju līdzīgi, vien izņemot kādu no daudzgadīgo zālāju gadiem- tas viss atkarībā no augsnes “treknuma”, jo nav racionāli labā laukā audzēt daudz daudzgadīgās zāles.
Būšu priecīgs uzklausīt Jūsu domas par šo visu! Tas man ir ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti sva-rī-gi! Iepriekš biju apstrādājis vienus un tos pašus 8ha zemes, tos labākos laukus. Savairojās nezāles, jo nebija plānveidības. Sēt nektāraugus bitēm jau nav nekāda lielā māksla… Jauku dienu vēlot, Andzja.
P.S. Pievienoju arī dokumentus excel formātā. Varbūt kaut kas noder!
To saka Katotezizuka... 