Posts Tagged ‘Rekonstrukcija’

SenLOLotais apkures projekts mājai ir veikts!

30/10/2018

Zemāk redzama apkures sistēma pirms gada.

Vecā sistēma

Vaļēja apkures sistēma (~0,3 bar spiediens), silts tikai tad, kad kurina čuguna katlu. Kā pārstāj kurināt, pēc ~2-3 stundām jau jūt aukstumu. Nevar arī regulēt radiatorus – cik katlā, tik radiatoros. Sistēmas kopējā ietilpība – ap 200 litriem

Un tālāk – pārbūvētā sistēma:

Jaunā sistēma

Piebūvēta akumulācijas tvertne ar ietilpību 1800 litru. Palielināts izplešanās trauks, šķiet no 15 L uz 80 L. Kur jaunas caurules, tur PPR kausējmā plastmasa. Divi cirkulācijas sūkņi. Katla cirkulācijas sūkņa uzdevums ir piekurināt akumulācijas tvertni. Radiatoru sūkņa uzdevums ir “kruķīties” pa “peremičku” (pelēcīgi-sarkanā līnija) un dot siltumu uz radiatoriem pēc vajadzības, ņemot klāt karsto ūdeni caur termovārstu. Labota shemaVajadzību termovārstam noziņo termogalva ar izvadītu temperatūras devēju (skala 40-70gr robežās), ko esmu uzmontējis uz caurules aiz radiatoru cirkulācijas sūkņa. Ā, vēl nepiezīmēju, ka man uz katla cirkulācijas sūkņa arī ir uzparikte – termoslēdzis -, ja no katla izejošā ūdens temperatūra pārsniedz 65 vai 70gr (uz caurules virs katla montēts termodevējs), sūknis ieslēdzas un izslēdzas, kad temp. nokrīt līdz ~55-58gr.

Cita lieta ir BOILERIS. To neslēdziet, kā parādīts shēmā. Šajā risinājumā boilerī būs tikpat lieli grādi, cik iestatīti ar termovārstu. Te ir riski saņemt leģionāru slimību. Piemēram: Kad ārā +10grādi, termovārsts ir iestatīts uz +38 grādiem, tātad arī boilerī būs tikai +38grādi. Pašā aukstākajā laikā boilerī temp. nepārsniedz +50grādu. Otra lieta, tā kā boileris man ir ar ļoti mazu ietilpību (60L), siltums tajā tiek padots tikai katla kurināšanās laikā. Tā kā kurinam ~9-14, tad vēlai pēcpusdienai, kur nu vēl par vakarā, siltā ūdens nepietiek… 😦 Realitātē šobrīd boileris vispār ir atslēgts un tiek sildīts ar elektrību. BOILERIS IR PIEVIENOTS NEPAREIZI, lai gan neesmu vēl padomājis, kā būtu to pareizāk pieslēgt.

Secinājumi:

+ Siltums pietiek visu nakti un vairāk – lielāks komforts (ar pilnu akumulatora uzlādi (~70gr) pie 0 grādiem ārā pietiek gandrīz 2 diennaktīm);

+ Var regulēt temperatūru uz radiatoriem (to nodrošina termovārsts ar temperatūras devēju). Ideālāk būs vēl uzlikt uz katra radiatora termovārstu, bet mans uzstādījums bija: nelikt šķēršļus cirkulācijai;

+ Kurināmais sadeg lietderīgāk – mazāk aizaug katls , mazāk aizaug skurstenis (jo lielāki grādi katlā);

– Aiziet varāk siltuma skurstenī , jo ir lielāki grādi, un čuguna katls arī nav tik ekonomisks kā tēraudnieks. Šķiet, ka mana slavas dziesma par čuguna katlu tomēr ir bijusi pārspīlēta. Ja regulāri tīra katlu, grib lielāku jaudu un grib ietaupīt malku, tad jāizvēlas tēraudnieks. Nākošo (pēc 15 gadiem 😀 ) ņemšu tēraudnieku;

– Aiziet vairāk malkas, kā iepriekš (jo ir vienmērīga temperatūra cauru diennakti). Pagaidām izsktās, ka aizies ~1,5x vairāk malkas, nekā iepriekš;

– Sarežģītaka sistēma – 2 sūkņi, kaut kas var noplīst un sistēma var uzvārīties, sacepties PPR caurules. Lai gan ārkārtas situācijā (ir pamēģināts) var iztikt arī ar vienu sūkni;

– Ziepes taisa gaiss – sistēma ir vaļēja un ilgi gaisojas. Kaut pagājuši jau 4 mēneši, joprojām akumulācijas tvertnē parādās gaiss, kas mēdz “noštopēt” plūsmu caur termovārstu – māja paliek auksta, jo radiatoru sūknis nespēj izdzīt gaisu caur termovārstu. Problēmas rada cipas, kurās ieķeras gaiss, kā attēlā zemāk. Paredziet lodveida ventiļus atgaisošanai.

shema

Pēc pilnīgas atgaisošanas ziepēm vajadzētu beigties. AUTOMĀTISKIE ATGAISOTĀJI, MONTĒTI UZ AKUMULĀCIJAS TVERTNES UN CAURULĒM, NELĪDZ NEKO. Jo ir pārāk mazs spiediens. Virs tvertnes lodveida ventilis, caur ko arī atgaisoju. Attēlā zemāk piedāvāju super variantu, kā, ja ir vaļējs izplešanās trauks un mazs spiediens sistēmā, vislabāk dabūt ārā gaisu no sistēmas .

Gaisotājs

– Kurināt vajag ilgāk, bet toties var iegūt vairāk siltuma no sadedzinātās malkas kilograma. Man ir samērā mazs katls, attiecībā pret mājas apkurināmo platību (30kW / 120 kv.m.) un akumulācijas tvertnes tilpumu (30kW / 1800 l).  Lai dabūtu no katla lielāku jaudu, jātīra katls regulāri. Lai mazāk siltums tērētos, vajadzīga ēkas siltināšana. Lai arī ārsienas, pamati, bēniņu grīda ir siltināta, vajadzētu vēl nosiltināt resnās caurules gar istabu griestiem – nav vajadzības sildīt griestus;

– Sistēmu palikusi “ievainotāka”. Lai gan man ir metināta akumulācijas tvertne (3mm tērauds), ar iekšā iemetinātiem šķērsstieņiem, un, šķiet, ka viss ir droši, jo nav liela spiediena, vienreiz pārplēsu akumulācijas tvertni. Joks tāds, ka akumulācijas tvertne neizturēja nevis no spiediena, bet no vakuuma. Biju krānu uz peremičkas aiztaisījis ciet un vakuums radās tik liels, ka atplēsa šķērsstieni un viss ūdens iztecēja. Tagad krānus daudz negrozu, uzliku arī uz tvertnes manometru, lai var vērot spiedienu tajā. Arī PPR platsmasas caurules, kas ir pavājš punkts ķēdītē, šur tur tecēja, bet, ar ko līdzīgu epoksīda sveķiem un lentu, ar sūcēm esmu ticis galā.

KO ES SECINU

Kopumā esmu apmierināts ar pārbūvi, jo ir silti. Patīkami iepriecina sistēmas darbība, kad temperatūra ir ap 0 grādiem – te varētu mājā uzmontēt vēl 2 kb.m. ūdens akumulatoru, jo līdzšinējo akumulācijas tvertni katls ātri uzkurina uz tiem 70 grādiem. Būtu siltums uz ilgāku laiku! No otras puses, kad ārā ir -10 un vairāk, krietni ilgāk ir uzkurināt uz vajadzīgjiem grādiem. Tvertne ir joprojām jāpagaiso, līdz ar to ierosinu: ja taisiet, taisiet sev sistēmu zem spiediena, vismaz 2-3 bāri. Nekļūdīsies, ja slēgto izplešanās trauku taisīsi vismaz ap 8-10% no sistēmas ietilpības. Ja sistēma būs ar zemu spiedienu, tā viennozīmīgi būs drošāka, bet iesaku sataisīt atgaisošanas bunduļus, kā augstāk zīmēju. Otra lieta – salieciet krānus, lai, ja ir vajadzīgas pārbūves, nav lieki jātecina nost siltumnesējs. Nākošo katlu būtu jāņem jaudīgāku, lai nav tik ilgi jākurina. Galvenais – lai vieta katla telpā atļauj.

Un nedaudz par akumulācijas tvertni. Nosiltināju ar 2gb x 5cm akmens vates paklāju un baidījos, ka īsti nebūs labi, jo siltums tik un tā zudīs, un garāža, kurā atrodas tvertne, nevjadzīgi sils. Arī tvertnes apakšu nevarēju nekādīgi nosiltināt. BET NEKĀ TAMLĪDZĪGA!! Tvertne uz āru nedod praktiski nekāda siltuma, garāža ir tikpat vēsa, kā iepriekš. Tā ka nebaidieties no plikām, pašpuiku taisītām tērauda tvertnēm – pakojiet tās kārtīgi un tās nebūs sliktākas par rūpnieciski izolētām!

Un vēl kas… Visa “automātika” man izmaksāja 60-70 eiro (termovārsts DN25 + termogalva ar iznesamu devēju + katla sūkņa ieslēdzējs pie plus 80gr). Es domāju, ka tas ir ļoti lēti. Katla sūknis dzīvo savu dzīvi. Tas pats attiecas uz radiatoru cirkulācijas sūkni, kas griežas nepārtraukti. Vajag tikai regulēt termogalvu, atkarībā no siltuma zudumiem. Viss. Un ko vēl es secinu – KATRAM MALKAS KATLAM – AKUMULĀCIJAS TVERTNI! urā tavarišči!

Post Scriptum. Par stāvokli uz 2023.gadu. “Pašpuiku” metinātā akumulācijas tvertne neizturēja – no uzstādīšanas brīža nokalpoja kādus 2-3 gadus, biju plīsusi pa šo laiku kādas 3x. Šobrīd uzstādīta ir ~0.8 m3 tvertne, diemžēl tas ir par maz, jo, kurinot no 9 līdz 15, ar mazu liesmiņu, siltuma līdz rītam ne vienmēr pietiek. Ļoti gribētos uzlikt vēl vienu, vismaz 0.5 m3 jeb 500L lielu tvertni. Kopumā esmu apmierināts – ir silts, ūdens atgaisojās arī ātri, lai gan bija bažas, ka vaļējas apkures sistēmas atgaisojas diezgan ilgā laika periodā. Lielākās problēmas – kā jau minēju, vajadzētu lielāku tvertni. Otra lielākā problēma, kas nebija ierēķināta – aiziet tikpat daudz malkas kā tad, kad ēka nebija ne nesiltināta, ne arī bija akumulācijas tvertne. Tas izskaidrojams ar to, ka šobrīd ir visu diennakti ir ap +19gr silts, bet bez tvertnes kurinājām līdz gulētiešanai un jau ap 3naktī temp. mājā bija nokritusi līdz +16 grādiem. Bet kā ir, tā ir – galvenais būtu palielināt akumulējošo ūdens apjomu, jo pašreizējā situācijā tvertne “pārāk ātri” uzsilst (jeb šī tvertne nespēj sevī uzņemt tik daudz siltumenerģijas, lai tā pietiktu 10 un vairāk stundām). Lai būtu siltums visu dienu, vai nu nākas muļļāt ar ilgu, remdenu kurināšanu, uzturot mazu gaisa padevi un maziem grādiem katlā (~55) vai nu atkārtoti iekurināt katlu vakarpusē. Ja tvertne būtu lielāka, būtu visu šo laiku “sirsnīgi” jāpakurina, un siltums būtu līdz nākamai dienai un vairāk. Par šo lasiet rakstā par akumulācijas tvertnēm.