Karstais ūdens no krāsns gravitācijas spiediena ietekmē

Nu jā – ja jau piedāvāju sarežģītas shēmas no pirtiņu krāsnīm un māju cepeskrāsnīm, kuras nav iedomājamas bez elektrības līdzdalības, še nu stādu Tev priekšā shēmu bez sūkņa, shēmu, kura ir ievērojami lētāka un vienkāršāka.

Kurinot pavardu, ūdens sildīšanas caurulēs sasilst, kļūst vieglāks, pa cauruli ceļas uz augšu un ieplūst boilerā. Pa otru cirkulācijas cauruli, kas pievienota boilera lejasgalā nedaudz virs dibena, lai caurulē neieplūstu nogulsnes, vēsais ūdens no boilera ieplūst sildīšanas caurulē, kur sasilst un atkal pa cauruli nonāk boilerā. Tā notiek nepārtraukta ūdens cirkulācija, un ūdens boilerā sasilst. Visbeidzot, atverot karstā ūdens krānu, karsto ūdeni spiež caurulē līdz patērētājam, savukārt jauna aukstā ūdens deva no apakšas ieplūst boilerā.

Ūdens sildīšanas “čūsku” (pavardā iemontēta caurule) vēlams novietot uz cepeškrāsns, kā parādīts attēlā zemāk.

Tad tā netraucē kurtuves darbību. “Čūskas” vietā var būt arī sildcaurules no taisniem cauruļu atgriezumiem, kuri savienoti ar 90 un 180 grādu līkumiem.

Sildīšanas caurules izvēlas 1“ vai 1 1/4“ cinkotajām tērauda caurulēm. Tās izloka ar mērķi palielināt saskares virsmu ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Caurules novieto ar nepārtrauktu kāpumu (kā parādīts augšējā attēlā) ūdens cirkulācijas virzienā 1:100. Boilera tilpums jāpiemēro kurināšanas intensitātei. Vidēji tas varētu būt no 50 – 100 litriem. Boileru ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk pavardam vertikāli, lai cirkulācijas caurules būtu pēc iespējas īsākas un lietošanai iegūtu siltāku ūdeni. Boileri no ārpuses var siltināt ar siltumizolāciju.

Ja ūdens nav kaļķains, patēriņam var lietot šo pašu ūdeni, kas sasilst caurulē, bet, ja kaļķu daudzums liels, tad, lai neaizsērētu sildcaurule, lieto dalītu sistēmu – sildcaurule iet caur boileru, sildīdama patēriņa ūdeni tikai ar savu ārējo virsmu. Otrs variants ir sarežģītāks, kas prasa arī izplešanās trauku, lai sasilstot ūdens nepārplēstu caurules.

Atkarībā no sildcauruļu aktīvā garuma (izlocītās “čūskas” garums, kas pakļauts uguns vai dūmgāzu iedarbībai) un diametra, ūdens 100 litru boilerā stundas laikā sasilst par 25 – 50 grādiem. A. Vedeliņa grāmatā “Individuālo dzīvojamo māju celtniecība” (Rīga, 1958. gads, 222. lpp.) dota šāda sakarība:

Sildcaurules aktīvais garums, m Diametrs 1“ Diametrs 1 ¼“
3 25 ºC 30 ºC
4 33 ºC 40 ºC
5 42 ºC 50 ºC

Lai gan kurināt pavardu tikai boilera sasildīšanai ir neracionāli. Tāpēc vēlams pavardā ierīkotajai “čūskai” papildus pārbūvēt kurtuvi, ko izmanto tikai ūdenssildīšanai, nekarsējot pavarda virsmu.

Secinājumi:

1). Šī raksta kopsavilkums tapis no diviem avīžrakstiem, kuri izdoti pagājušā gadsimta 80. gados. Nav noslēpums, ka daudz kas ir mainījies. Salīdzinājumā ar modernām karstā ūdens sagatavošanas shēmām, kuras varētu piedāvāt kā alternatīvu nupat zīmētajai, šī ir vienkārša, droša un lēta. Tatad – tai nav ne vainas;

2). Vienīgais, kur varētu iztraukties, ir: ievērot, lai karstais ūdens nepaliek karstāks par 60-70 grādiem, kā dēļ var applaucēt rokas. Lai gan arī sistēmā palielināsies spiediens.  Lai to risinātu, var uzstādīt karstā ūdens termovārstu vai, kas vēl labāk, sekot līdzi ūdens temperatūrai boilerī, uzstādot termometru.

6 komentāri to “Karstais ūdens no krāsns gravitācijas spiediena ietekmē”

  1. Rihards Says:

    Doma laba, diemžēl neizlasot rakstu līdz galam secināju, ļoti viegli aplaucēt rokas, attaisot, tikai karsto krānu..

  2. bermunds Says:

    Šo shēmu varētu izmantot nevis karstā ūdens sildīšanai, bet gan radiatora sildīšanai? Situācija sekojoša – dzīvoklī trīs telpas, gribu atjaunot krāsni. Iebūvēt krāsni starpsienā starp divām telpām būtu vienkārši un salīdzinoši nedārgi, bet ir bažas par siltumu trešajā telpā. Ja gribu, lai pa krāsns mūrītim sanāktu uz katru no telpām, krāns cena jau ir gandrīz trīs reizes augstāka, kas to padara par bezjēdzīgu pasākumu. Tad nu iedomājos par šādu varinatu -krāsns starp 2 istabām un radiators uz trešo. Vienīgi pēc dotās siltumjaudu tabulas šķiet, ka 3 metri 1″ caurule vienam radiatoram varētu būt par daudz. Varbūt 1 līdz 1.5 metriem? Pati sistēma it kā baigi vienkāŗša -1″ caurule nelielā leņķī, radiatos un sistēmas uzpildīšanas/ atgaisošanas vārsts. Man kaut kas vēl jāņem vērā?

    • andzja Says:

      Es esmu tikpat gudrs cik Tu – nu mēģini – ja krāsni kurināsi visu dienu, loģiksi, ka vajadzēs mazāk metrus aktīvās caurules, ja tikai pāris stundas – vairāk utt.

  3. bermunds Says:

    Runāju par šo jautājumu ar vienu pieredzējošāku podnieku -viņš neieteica tā darīt neiespējamās apkopes dēļ. Viņš savā praksē vienu tādu krāsni esot redzējis, bet rī tajā brīdī, kad krāsns sākusi tecēt. Plitīs gan diezgan bieži sastopama shēma.
    Tadgad domāju šito izmēģināt citā objektā, iebūvējot plītī. Kāds varētu padalīties ar formulu precīzas nepieciešamās jaudas aprēķināšanai?

Komentēt