Radiatori. To izvēle, pievienošana kopējai sistēmai

Sveiki visiem! Apkures sezona rit pilnā sparā; palasu feisbukā par visādām problēmām, saistībā ar tiem. Izdomāju uzrakstīt savas domas. Ja viss ies kā plānots, tad domāju šo rakstu laika gaitā papildināt, jo šī tēma ir gana apjomīga.

Nav svarīgi, vai tas ir “baltais tērauda” radiators,

vai kāds iespaidīgāka izskata radiators,

tiem visiem līdzi, nāk instrukcija par uzstādīšanu, tehniskais apraksts un parametri, par piemēru:

kas ietver plašu info par sildķermeni, tā uzstādīšanu, pieslēgumiem. Kļūdīties tā uzstādīšanā īsti nevar.

Tālāk pievērsīsimies telpai, kurā nepieciešams uzstādīt radiatoru

Te, dzīvokļa plānā ar sarkano krāsu apvilktais ir telpas kvadratūra (zem svītras), kas mums tālākajos radiatora izmēra aprēķinos būs svarīgi. Tālāk jāievēro radiatora vēlamais izvietojums zem palodzes, skatīt attēlā:

Tātad, pie sienas izvietojot radiatoru, ir jāatstāj vismaz 15 cm no palodzes, -//- 10cm no grīdas un -//- 15cm starp sienu un termovārstu (ja tas tiek uzstādīts).

Tagad iztirzāšu principu, pēc kā es izvēlos vēlamo radiatoru. Ja mājai ir siltinātas ārsienas, tad jārēķina, ka dzīvokļa kvadrātmetra apsildei vajag 40W radiatora sildjaudas, ja nav siltināta – 80W. Šī sildjauda ir rēķināta pie āra gaisa temperatūras -20 grādi. Pieņemam, ka mūsu piemēra māja nav siltināta. Istabas kvadratūra (ar sarkano apvilktā) ir 17,4 kv.m. Telpas apsildei nepieciešams radiators ar jaudu 17,4 kv.m x 80W = 1392W. Atgādinu, ka ar šādu jaudu sildķermenim nepieciešams silt, ja ārā būs -20 grādu pēc celsija.

Ņemam talkā radiatora brošūru ar parametriem:

Tehniskajos parametros ir jāmeklē tāds radiators, lai tā jauda būtu tuvu mūsu aprēķinam -17,4×80=1392W. Parasti dzīvokļos izvēlas radiatoru ar augstumu 400 līdz 600 milimetriem. Izvēlamies radiatoru sistēmai, kur pie āra -20 grādiem radiatoros ienāks 70 grādu karsts siltumnesējs (šo noskaidrojiet pie ēkas apsaimniekotāja, vai tik karstu siltumnesēju varēs sagatavot). Tabulā tas ir pirmais no 3 cipariem kreisajā aplītī (apakšējā rinda). Istabā būs +20 (trešais no 3 cipariem kreisajā aplītī (apakšējā rinda). Šāds 1000mm garš un 600mm augsts radiators izdalīs 1362W, ko mēs droši varam izvēlēties savai istabai. Ja, piemēram, palodzes augstums spiež izvēlēties 500mm augstu radiatoru, tad jāizvēlas, piemēram, radiators ar 1200mm garumu, 500mm augstumu un jaudu 1408W. Un tamlīdzīgi. Nedaudz zemāk pievienoju failu ar nosaukumu “1”, kur varat paeksperimentēt ar PURMO tipa radiatoriem – manot siltumnesēja turp un atgaitas temperatūru un vēlamo temperatūru istabā, piemeklēt sev visprecīzāko risinājumu. Atgaitas temperatūra parasti jāizvēlas par 20 grādiem zemāka nekā turpgaitas. Piemēram, ja turpgaita ir +75 grādi, atgaitai jābūt +55 grādi.

1-1Lejupielādēt

Tātad, īsumā, lai lietotu šo tabulu, nepieciešams zināt:

* Radiatora augstumu (ņemot vērā attālumus no palodzes un grīdas);

* Radiatora garumu (parasti ne šausmīgi šauru un ne sevišķi garāku par palodzes garumu);

* Sistēmas parametrus (turpgaitas grādi no apkures sistēmas, atgaitas grādi no apkures sistēmas (ja tiek prasīts), vēlamie grādi telpā). Kā jau rakstīju, šo noskaidrojiet pie ēkas apsaimniekotāja.

Kur tad var kļūdīties, Tu vaicāsi? Cauruļu pieslēguma tipa un izmēra izvēlē. Manuprāt, šis ir iemesls sastāda 80% gadījumu, kādēļ radiators nesilst. Pirmkārt ir jāsaprot, kāda tipa ir apkures sistēma, kurā mainām radiatoru. Sākumā papētīsim piemērus un tad šo to secināsim:

Apkopojums:

• Pārbūvējot radiatoru sistēmu, visiem radiatoriem jābūt regulējamiem – vai nu termoventiļa + termogalvas vai noslēgkrāna (lodveida, aizbīdņa) izpildījumā. Uzstādot iepriekšminēto regulējošo armatūru, jāpārliecinās, vai ir jātaisa baipass (apvadlīnija) vai nē. Ne visur to vajag, piemēram, divcauruļu sistēmai baipasu nevajag (skaties augšējos piemērus). Nav nepieciešams un ir slikti likt apvadlīniju radiatoram, ja to nevajag;
• Ja Jūs regulējat radiatoru ar termoventiļu palīdzību, Jūs ekonomējat, izdodot par apkuri mazāk naudas. Termoventiļa būtība ir sekojoša: vārsts uztur nemainīgu temperatūru istabā. Termoventilis veic arī apkures sistēmas balansēšanas funkciju – ja Jums siltuma istabā pietiek, vārsts automātiski plūsmu caur sevi piever, un tad siltuma padeve uz nākošo radiatoru palielinās, kas ir ļoti labi un apsveicami. Var atrast tikai vienu mīnusu, salīdzinot termovārsta un lodveida ventiļa regulēšanas veidus – caur pirmajiem spēj izplūst mazāka plūsma nekā caur otrajiem. Tomēr uzskatu, ka vienīgais pareizais radiatoru regulēšanas variants ir pielietojot termovārstu un uz tā uzstādītu termogalvu;
• Ja Jūs regulējat radiatoru ar lodveida ventiļa palīdzību, arī tad Jūs ekonomējat. Bet ekonomēšana nav tik liela kā termovārsta gadījumā, turklāt lodveida ventilis iestrēgst, kā dēļ pēc 4-5 gadiem vairs nav izkustināms, līdz ar to zūd tā sākotnējā nozīme. Atgādinu, ka lodveida ventilim pareizi ir atrasties tikai 2 stāvokļos – pilnībā vaļā un pilnībā ciet;
• Nepiekrītu viedoklim, ka pastāv viens, vislabākais apkures sistēmas izpildījums. Piemēram, viencaurules sistēmai ir mazāka materiālietilpība nekā divcauruļu sistēmai. Mūsdienīgie apkures regulēšanas risinājumi spēj veiksmīgi darboties dažādās sistēmās;
• Caurules. No materiāltehniskā viedokļa raugoties, vislabākās ir metāla caurules (tērauds, kapars, karbons jeb galvanizēta tērauda caurule), tad – plastmasas-metāla izpildījumā un plastmasa. Izvēloties plastmasas caurules un tās veidgabalus, atceramies, ka tai ir biezākas sieniņas nekā met.caurulēm, un ka plastmasa neatgriezeniski zaudē savas īpašības, ja siltumnesēja temp.pārsniedz 90 grādus pēc celsija un ~8-10 bārus spiedienu. Uzstādot metāla caurules, nepieciešams dārgāks aprīkojums, tomēr metāls ekspluatācijā ir daudz drošāks par cita tipa apkures caurulēm;
• Ja ir neskaidrība ap baipasa (apvadcaurules) izmēru, tad atceramies likumu – 1 izmēru mazāks nekā pienākošās (stāvvada) caurules izmērs. Te ir svarīgs caurules iekšējais diametrs. Par to detalizētāk rakstīts turpinājumā. Kā jau attēlos redzējāt, esošā apkures radiatoru sistēma visbiežāk ir no tērauda, bet jaunu radiatoru apsaiste veidota dažāda materiāla. Kā saka, par gaumi nestrīdas. Likums, izvēloties stāvvadu caurules, ir – tāds pats vai lielāks iekšējais diametrs kāds tas ir esošajai sistēmai. Pieļaujams ir jaunās caurules izvēlēties ar 2-5mm mazāku iekšējo izmēru (jo lielāks esošā stāvvada iekšējais diametrs, jo pieļaujamāk izvēlēties jaunā stāvvada caurules ar samazinātu iekšējo diametru), salīdzinot ar esošajām caurulēm;
• Uzstādot jaunu radiatoru, 95% gadījumos cirkulācija caur stāvvadu mazināsies, tāpēc jātiecas, lai izmaiņas būtu pēc iespējas mazākas. Par izmēriem – skaties nedaudz zemāk pievienoto failu “2” ar tabulu, kas varētu būt noderīga daudzdzīvokļu māju gadījumā. Kā lietot tabulu? Paņemsim piemēru: Istabā pie radiatora pienāk esošais tērauda stāvvads ar nosacīto izmēru DN15 (21×2.8mm) – kur ~21mm ir caurules ārējais izmērs, bet 2.8mm ir caurules sieniņas biezums – tabulā rindas 9-12. Esam nolēmuši mainīt savu radiatoru un tā apsaisti veidot no karbona caurulēm – kolonnas M-N. No tabulas redzams, ka stāvvadam nedrīkst izvēlēties cauruli ar izmēru 15×1.2mm (ar sarkanu krāsu, kolonna M). Nedrīkst tādēļ, ka stāvvada iekšējais diametrs šajā vietā samazināsies par 15.7 – 12.6= 3.1 mm, kas ir par daudz. Tā vietā jāizvēlas caurule ar izmēru 18×1.2mm (ar zaļu krāsu, kolonna N). Stāvvada iekšējais diametrs samazināsies tikai par 15,7 – 15,6= 0.1mm. Atsaucoties uz iepriekš teikto, kā apvadcauruli šajā gadījumā var ņemt karbona cauruli ar izmēru 15×1.2mm, un radiatoram pienākošo cauruli – 15×1.2mm vai 18×1.2mm (baltajiem tērauda radiatoriem pievada vītnes izmērs ir DN15, tāpēc jāizvēlas caurules ar līdzīgu iekšējo izmēru). Ņemsim otru piemēru: esošais tērauda stāvvads ir DN25 (34×2.8mm) – tabulā rindas 19-22. Esam nolēmuši mūsu radiatora apsaisti taisīt no PP-R kausējamās plastmasas ar spiediena klasi PN16 – kolonnas X-Z. Stāvvadam jāizvēlas caurule ar izmēru 40×5.5mm (ar zaļu krāsu, kolonna Y), bet baipasam – 1 izmēru zemāks, tātad 32×4.4mm. Radiatoram pienākošā – 16×2.2 vai 20×2.8. Personīgi es liktu pēdējā izmēra cauruli.

2Lejupielādēt

Tātad, jaunu vai vecu radiatoru pieslēdzot, saglabājam tādu pašu jaunā stāvvada iekšējo diametru, kāds ir vecajam stāvvadam (ja ir jādemontē daļa no vecā stāvvada); obligāti ierīkojam apvadcauruli (pārliecinoties, ka to vajag) un aprīkojam radiatoru ar termovārstu un termogalvu. Kas vēl? Ja radiatora garums ir 1 m un vairāk, labāk būtu izvēlēties diagonālo cauruļu pieslēgumu. Ja radiatora garums ir 1 m un mazāk – izvēlaties sānu pieslēgumu.

Arī termovārsts, kaut “staigā” daudz, mēdz iestrēgt, tādēļ 1 reizi apkures sezonā noskrūvējiet termovārsta termogalvu un saeļļojiet augšējā attēlā ar sarkano krāsu apvilkto stienīti ar WD-40 vai citu aerosolu. Šie stienīši mēdz “iekalst”, kā dēļ noslēdz siltumnesēja plūsmu caur radiatoru. Uzpūtiet aerosolu, ar iespiediet stienīti iekšā 2-3 reizes. Stienīša gājiens nav liels, vien kādi 5mm.

Birkas: Apkure, Heating